2.
Cetasikaparicchedo
Sampayogalakkhaṇaṃ
1. Ekuppādanirodhā ca, ekālambaṇavatthukā.
Aññasamānacetasikaṃ
2. Kathaṃ? Phasso vedanā saññā cetanā ekaggatā jīvitindriyaṃ manasikāro ceti sattime cetasikā sabbacittasādhāraṇā nāma.
3. Vitakko vicāro adhimokkho vīriyaṃ pīti chando cāti cha ime cetasikā pakiṇṇakā nāma.
4. Evamete terasa cetasikā aññasamānāti veditabbā.
Akusalacetasikaṃ
5. Moho ahirikaṃ anottappaṃ uddhaccaṃ lobho diṭṭhi māno doso issā macchariyaṃ kukkuccaṃ thinaṃ middhaṃ vicikicchā ceti cuddasime cetasikā akusalā nāma.
Sobhanacetasikaṃ
6. Saddhā sati hirī ottappaṃ alobho adoso tatramajjhattatā kāyapassaddhi cittapassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā cittujukatā ceti ekūnavīsatime cetasikā sobhanasādhāraṇā nāma.
7. Sammāvācā sammākammanto sammāājīvo ceti tisso viratiyo nāma.
8. Karuṇā muditā appamaññāyo nāmāti sabbathāpi paññindriyena saddhiṃ pañcavīsatime cetasikā sobhanāti veditabbā.
9. Ettāvatā ca -
Sobhanā pañcavīsāti, dvipaññāsa pavuccare.
Sampayoganayo
10. Tesaṃ cittāviyuttānaṃ, yathāyogamito paraṃ.
11. Satta sabbattha yujjanti, yathāyogaṃ pakiṇṇakā.
Aññasamānacetasikasampayoganayo
12. Kathaṃ? Sabbacittasādhāraṇā tāva sattime cetasikā sabbesupi ekūnanavuticittuppādesu labbhanti.
13. Pakiṇṇakesu pana vitakko tāva dvipañcaviññāṇavajjitakāmāvacaracittesu ceva ekādasasu paṭhamajjhānacittesu ceti pañcapaññāsacittesu uppajjati.
14. Vicāro pana tesu ceva ekādasasu dutiyajjhānacittesu cāti chasaṭṭhicittesu.
15. Adhimokkho dvipañcaviññāṇavicikicchāsahagatavajjitacittesu.
16. Vīriyaṃ pañcadvārāvajjanadvipañcaviññāṇasampaṭicchanasantīraṇavajjitacittesu.
17. Pīti domanassupekkhāsahagatakāyaviññāṇacatutthajjhānavajjitacittesu.
18. Chando ahetukamomūhavajjitacittesūti.
19. Te pana cittuppādā yathākkamaṃ -
Sattati vīsati ceva, pakiṇṇakavivajjitā.
Ekapaññāsa cekūnasattati sapakiṇṇakā.
Akusalacetasikasampayoganayo
20. Akusalesu pana moho ahirikaṃ anottappaṃ uddhaccañcāti cattārome cetasikā sabbākusalasādhāraṇā nāma, sabbesupi dvādasā kusalesu labbhanti.
21. Lobho aṭṭhasu lobhasahagatacittesveva labbhati.
22. Diṭṭhi catūsu diṭṭhigatasampayuttesu.
23. Māno catūsu diṭṭhigatavippayuttesu.
24. Doso issā macchariyaṃ kukkuccañcāti dvīsu paṭighasampayuttacittesu.
25. Thinamiddhaṃ pañcasu sasaṅkhārikacittesu.
26. Vicikicchā vicikicchāsahagatacitteyevāti.
27. Sabbāpuññesu cattāro,
Dosamūlesu cattāro,
Sasaṅkhāre dvayaṃ tathā.
Dvādasākulesveva, sampayujjanti pañcadhā.
Sobhanacetasikasampayoganayo
28. Sobhanesu pana sobhanasādhāraṇā tāva ekūnavīsatime cetasikā sabbesupi ekūnasaṭṭhisobhanacittesu saṃvijjanti.
29. Viratiyo pana tissopi lokuttaracittesu sabbathāpi niyatā ekatova labbhanti, lokiyesu pana kāmāvacarakusalesveva kadāci sandissanti visuṃ visuṃ.
30. Appamaññāyo pana dvādasasu pañcamajjhānavajjitamahaggatacittesu ceva kāmāvacarakusalesu ca sahetukakāmāvacarakiriyacittesu cāti aṭṭhavīsaticittesveva kadāci nānā hutvā jāyanti, upekkhāsahagatesu panettha karuṇāmuditā na santīti keci vadanti.
31. Paññā pana dvādasasu ñāṇasampayuttakāmāvacaracittesu ceva sabbesupi pañcatiṃsamahaggatalokuttaracittesu cāti sattacattālīsacittesu sampayogaṃ gacchatīti.
32. Ekūnavīsati dhammā, jāyantekūnasaṭṭhisu.
Sampayuttā catudhevaṃ, sobhanesveva sobhanā.
33. Issāmaccherakukkucca-viratikaruṇādayo.
34. Yathāvuttānusārena, sesā niyatayogino.
Saṅgahanayo
35. Chattiṃsānuttare dhammā, pañcatiṃsa mahaggate.
Yathāsambhavayogena, pañcadhā tattha saṅgaho.
Lokuttaracittasaṅgahanayo
36. Kathaṃ? Lokuttaresu tāva aṭṭhasu paṭhamajjhānikacittesu aññasamānā terasa cetasikā, appamaññāvajjitā tevīsati sobhanacetasikā ceti chattiṃsa dhammā saṅgahaṃ gacchanti, tathā dutiyajjhānikacittesu vitakkavajjā, tatiyajjhānikacittesu vitakkavicāravajjā, catutthajjhānikacittesu vitakkavicārapītivajjā, pañcamajjhānikacittesupi upekkhāsahagatā te eva saṅgayhantīti sabbathāpi aṭṭhasu lokuttaracittesu pañcakajjhānavasena pañcadhāva saṅgaho hotīti.
37. Chattiṃsa pañcatiṃsa ca, catuttiṃsa yathākkamaṃ.
Mahaggatacittasaṅgahanayo
38. Mahaggatesu pana tīsu paṭhamajjhānikacittesu tāva aññasamānā terasa cetasikā, viratittayavajjitā dvāvīsati sobhanacetasikā ceti pañcatiṃsa dhammā saṅgahaṃ gacchanti, karuṇāmuditā panettha paccekameva yojetabbā, tathā dutiyajjhānikacittesu vitakkavajjā, tatiyajjhānikacittesu vitakkavicāravajjā, catutthajjhānikacittesu vitakkavicārapītivajjā, pañcamajjhānikacittesu pana pannarasasu appamaññāyo na labbhantīti sabbathāpi sattavīsatimahaggatacittesu pañcakajjhānavasena pañcadhāva saṅgaho hotīti.
39. Pañcatiṃsa catuttiṃsa, tettiṃsa ca yathākkamaṃ.
Kāmāvacarasobhanacittasaṅgahanayo
40. Kāmāvacarasobhanesu pana kusalesu tāva paṭhamadvaye aññasamānā terasa cetasikā, pañcavīsati sobhanacetasikā ceti aṭṭhatiṃsa dhammā saṅgahaṃ gacchanti, appamaññāviratiyo panettha pañcapi paccekameva yojetabbā, tathā dutiyadvaye ñāṇavajjitā, tatiyadvaye ñāṇasampayuttā pītivajjitā, catutthadvaye ñāṇapītivajjitā te eva saṅgayhanti. Kiriyacittesupi virativajjitā tatheva catūsupi dukesu catudhāva saṅgayhanti. Tathā vipākesu ca appamaññāvirativajjitā te eva saṅgayhantīti sabbathāpi catuvīsatikāmāvacarasobhanacittesu dukavasena dvādasadhāva saṅgaho hotīti.
41. Aṭṭhatiṃsa sattatiṃsa, dvayaṃ chattiṃsakaṃ subhe.
Tettiṃsa pāke bāttiṃsa, dvayekatiṃsakaṃ bhave;
Sahetukāmāvacarapuñña-pākakriyāmane.
42. Navijjantettha viratī, kriyesu ca mahaggate.
Anuttare jhānadhammā, appamaññā ca majjhime;
Viratī ñāṇapītī ca, parittesu visesakā.
Akusalacittasaṅgahanayo
43. Akusalesu pana lobhamūlesu tāva paṭhame asaṅkhārike aññasamānā terasa cetasikā, akusalasādhāraṇā cattāro cāti sattarasa lobhadiṭṭhīhi saddhiṃ ekūnavīsati dhammā saṅgahaṃ gacchanti.
44. Tatheva dutiye asaṅkhārike lobhamānena.
45. Tatiye tatheva pītivajjitā lobhadiṭṭhīhi saha aṭṭhārasa.
46. Catutthe tatheva lobhamānena.
47. Pañcame pana paṭighasampayutte asaṅkhārike doso issā macchariyaṃ kukkuccañcāti catūhi saddhiṃ pītivajjitā te eva vīsati dhammā saṅgayhanti, issāmacchariyakukkuccāni panettha paccekameva yojetabbāni.
48. Sasaṅkhārikapañcakepi tatheva thinamiddhena visesetvā yojetabbā.
49. Chandapītivajjitā pana aññasamānā ekādasa, akusalasādhāraṇā cattāro cāti pannarasa dhammā uddhaccasahagate sampayujjanti.
50. Vicikicchāsahagatacitte ca adhimokkhavirahitā vicikicchāsahagatā tatheva pannarasa dhammā samupalabbhantīti sabbathāpi dvādasākusalacittuppādesu paccekaṃ yojiyamānāpi gaṇanavasena sattadhāva saṅgahitā bhavantīti.
51. Ekūnavīsāṭṭhārasa, vīsekavīsa vīsati.
52. Sādhāraṇā ca cattāro, samānā ca dasāpare.
Ahetukacittasaṅgahanayo
53. Ahetukesu pana hasanacitte tāva chandavajjitā aññasamānā dvādasa dhammā saṅgahaṃ gacchanti.
54. Tathā voṭṭhabbane chandapītivajjitā.
55. Sukhasantīraṇe chandavīriyavajjitā.
56. Manodhātuttikāhetukapaṭisandhiyugaḷe chandapītivīriyavajjitā.
57. Dvipañcaviññāṇe pakiṇṇakavajjitā teyeva saṅgayhantīti sabbathāpi aṭṭhārasasu ahetukesu gaṇanavasena catudhāva saṅgaho hotīti.
58. Dvādasekādasa dasa, satta cāti catubbidho.
59. Ahetukesu sabbattha, satta sesā yathārahaṃ.
60. Itthaṃ cittāviyuttānaṃ, sampayogañca saṅgahaṃ.
Iti abhidhammatthasaṅgahe cetasikasaṅgahavibhāgo nāma
Dutiyo paricchedo.