WP ID: 9527   Book ID: 2606   Subbook ID: 12047   Language code: en   Language name: English   Subbook Mode: true
Edit in : Hierarchy Editor
Using Subbook ID
Subbook XML ID: 12047
Para Start ID: f8b3d3de-39bb-44c8-b5aa-f6783fba7af1
Para End ID: a80e87b8-86e1-4e7d-91f7-f994e91cb05f
The Section on Expiation – Paliverse

Loading...

Paliverse

Search Ask PaliVerse Signin

The PaliVerse Project

A UniVerse of Wisdom
100%
Font family
Theme
Navigation & Search

Hello ,How can i help you ?

Previous The Section on Forfeiture

Pācittiyakaṇḍaṃ

1.

Paṭhamavaggavaṇṇanā

Paṭhame haritapattavaṇṇo haritako. Cāpalasuṇaṃ amiñjako. Aṅkuramattameva hi tassa hoti. Palaṇḍukādayo sabhāveneva vaṭṭanti. Sūpasampākādī vināpi antamaso yāgubhattepi pakkhipituṃ vaṭṭatīti likhitaṃ, ‘‘bhikkhuniyāpi gilānāya purebhattameva lasuṇaṃ kappati, na agilānāyā’’ti abhayagirīnaṃ uggahoti.

Dutiye ābādhapaccayā bhikkhunisaṅghaṃ āpucchitvā saṃharāpetuṃ vaṭṭati, bhikkhussa ettha ca lasuṇe ca dukkaṭaṃ.

Sattame ‘‘samuṭṭhānādīni addhānamaggasikkhāpadasadisānī’’ti pāṭho.

Navame kuṭṭo nāma gharakuṭṭo. Pākāro nāma parikkhepapākāro.

Chaḍḍitakhetteti purāṇakhette. Saṅghasantake bhikkhussa chaḍḍetuṃ vaṭṭati saṅghapariyāpannattā. Bhikkhunīnampi saṅghasantake bhikkhusaṅghasantake vuttanayeneva vaṭṭati. Evaṃ santepi sāruppavasena kātabbanti likhitaṃ.

Dasame ‘‘sayaṃ tāni vatthūni karontiyā’’tiādi idha sikkhāpade natthi. Kasmā? Eḷakalomasamuṭṭhānattā. Yadi evaṃ kasmā vuttanti ce? Suttānulomamahāpadesato. Yadi naccādīni passituṃ vā suṇituṃ vā na labhati, pageva attanā kātunti nayato labbhamānattā vuttaṃ. Itarathā mahāpadesā niratthakā siyuṃ. ‘‘Evaṃ aññatthapi nayo netabbo. Samuṭṭhānampi idha vuttameva aggahetvā chasamuṭṭhānavasena gahetabba’’nti ācariyā. Idha vuttaṃ samuṭṭhānaṃ nāma mūlabhūtassa antarā vuttāpattiyā, tasmā eḷakalomasamuṭṭhānamevāti apare. Ārāme ṭhatvāti na kevalaṃ ṭhatvā, tato gantvā pana sabbiriyāpathehipi labhati. Ārāme ṭhitāti pana ārāmapariyāpannāti attho. Itarathā nisinnāpi na labheyyāti.

Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2.

Dutiyavaggavaṇṇanā

Pañcame upacāro dvādasahattho. ‘‘Samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho.

Sattame dhuvapaññatteti bhikkhunīnaṃ atthāya. Kulānīti kulagharāni.

Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

3.

Tatiyavaggavaṇṇanā

Catutthe saṅghāṭiādivasena adhiṭṭhitānaṃ saṅghāṭicāraṃ.

Pañcame ‘‘idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho.

Chaṭṭhe aññasmiṃ parikkhāre dukkaṭanti thālakādīnaṃ vā sappitelādīnaṃ vā aññatarasmiṃ.

Tatiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

4.

Catutthavaggavaṇṇanā

Chaṭṭhe saṃsaṭṭhavihārasikkhāpade ‘‘sesamettha paṭhamaariṭṭhasikkhāpade vuttavinicchayasadisamevā’’ti pāṭho.

Catutthavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

5.

Pañcamavaggavaṇṇanā

‘‘Cittāgāraṃ nāma yattha katthaci manussānaṃ kīḷituṃ ramituṃ kataṃ hotī’’tiādinā pāḷiyaṃ vuttattā cittāgārādīni sabbesaṃ atthāya katāni, na rañño eva.

Sattame etena nissajjituṃ kappiyaṃ vuttaṃ. ‘‘Nissajjitvā paribhuñjatī’’ti pāḷi ca atthi. ‘‘Samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho. Aṭṭhamepi esova pāṭho.

Pañcamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

6.

Chaṭṭhavaggavaṇṇanā

Dasame ‘‘samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho.

Chaṭṭhavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

8.

Aṭṭhamavaggavaṇṇanā

Paṭhamadutiyatatiyesu ‘‘gihigatā’’ti vā ‘‘kumāribhūtā’’ti vā na vattabbā. Vadanti ce, kammaṃ kuppati.

Ekādasame chandaṃ avissajjetvāti ‘‘yathāsukha’’nti avatvā. Ettha pana ayaṃ vinicchayo - ‘‘pārivāsikachandadānenā’’ti idaṃ uddharitvā ‘‘vuṭṭhitāya parisāyā’’ti padabhājanaṃ vuttaṃ. Etassa pana samantapāsādikāyaṃ ‘‘vuṭṭhitāya parisāyāti chandaṃ vissajjetvā kāyena vā vācāya vā chandavissajjanamattena vā vuṭṭhitāyā’’ti vuttaṃ. Idha chandassa pana avissaṭṭhattā kammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti vuttaṃ. Tasmā chandaṃ avissajjetvāva dvādasahatthapāse viharitvā puna sannipātakaraṇañca vaṭṭatīti likhitaṃ.

Aṭṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

9.

Navamavaggavaṇṇanā

Tatiye ‘‘sesaṃ vuttanayena veditabbaṃ, idaṃ pana akusalacitta’’nti pāṭho.

Catutthe vuttanayenāti tatiye vuttanayena.

Ekādasame ‘‘samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho.

Dvādasame ‘‘samuṭṭhānādīni padasodhammasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho.

Terasame ‘‘saṃkaccikaṃ nāma adhakkhakaṃ ubbhanābhi, tassā paṭicchādanatthāyā’’ti pāḷiyaṃ vuttattā idhāpi ‘‘adhakkhakaubbhanābhisaṅkhātassa sarīrassa paṭicchādanattha’’nti pāṭho. Aparikkhepe āpattiparicchedaṃ samantapāsādikavasena aggahetvā idha vuttanayena gahetabbanti likhitaṃ.

Navamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Suddhapācittiyavaṇṇanā niṭṭhitā.

Samuṭṭhānavinicchayavaṇṇanā

Samuṭṭhānānaṃ vinicchaye pana giraggasamajjādīni ‘‘acittakāni lokavajjānī’’ti vuttattā ‘‘nacca’’nti vā ‘‘gandha’’nti vā ajānitvāpi dassanena, vilimpanena vā āpajjanato vatthuajānanacittena acittakāni. ‘‘Nacca’’nti vā ‘‘gandha’’nti vā jānitvā passantiyā, vilimpantiyā vā akusalattā eva lokavajjāni. Corivuṭṭhāpanādīni ‘‘corī’’tiādinā vatthuṃ jānitvā karaṇeyeva āpajjanattā sacittakāni. Upasampadādīnaṃ ekantākusalacitteneva akattabbattā paṇṇattivajjāni. ‘‘Idha sacittakācittakatā paṇṇattijānanājānanatāya aggahetvā vatthujānanājānanatāya gahetabba’’nti likhitaṃ. Adhippetattā saṅkhepato dassanābhāvā -

Acittakattaṃ dvidhā mataṃ, vatthupaṇṇattiaññāṇā;

Vuttaṃ ñāṇaṃ dvidhā idha, sakanāmena aññātaṃ.

Paranāmañca jānanaṃ, vatthussekaṃ balakkāre;

Ekadhā samacārike, tasmiṃ tappaṭibandhoti.

Paranāmena jānanaṃ, dvidhā muttādike ekaṃ;

Ekaṃ lomādike matanti, ayaṃ bhedo veditabbo.

Sesamettha uttānaṃ, anuttānatthe vuttavinicchayattā na uddhaṭanti;

Samuṭṭhānavinicchayavaṇṇanā niṭṭhitā.

Bhikkhunīpātimokkhavaṇṇanā niṭṭhitā.

Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇaṭīkā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

×

Error: Contact form not found.

×

Add notes for personal use