WP ID: 12006   Book ID: 122156   Subbook ID: 122157   Language code: en   Language name: English   Subbook Mode: true
Edit in : Hierarchy Editor
Using paragraph range
Para Start ID: f188992c-f76c-4ca9-b2f7-f2098762e7b9
Para End ID: 8ee8cc66-95c1-4b7f-959e-62cb1de49748
1. Classification of Consciousness – Paliverse

Loading...

Paliverse

Search Ask PaliVerse Signin

The PaliVerse Project

A UniVerse of Wisdom
100%
Font family
Theme
Navigation & Search

Hello ,How can i help you ?

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Paramatthavinicchayo

Ganthārambhakathā

1.

Vanditvā vandaneyyānaṃ, uttamaṃ ratanattayaṃ;

Pavakkhāmi samāsena, paramatthavinicchayaṃ.

Paṭhamo paricchedo

1.

Cittavibhāgo

1.

Sarūpasaṅgahakathā

2.

Cittaṃ cetasikaṃ rūpaṃ, nibbānanti niruttaro;

Catudhā desayī dhamme, catusaccappakāsano.

3.

Cittamekūnanavutividhaṃ tattha vibhāvaye;

Ekanavutividhaṃ vā, ekavīsasatampi vā.

4.

Dvepaññāsa sarūpena, dhammā cetasikā matā;

Cittuppādavasā bhinnā, sampayogānusārato.

5.

Aṭṭhavīsavidhaṃ rūpaṃ, bhūtopādāyabhedato;

Duvidhaṃ rūparūpaṃ tu, aṭṭhārasavidhaṃ bhave.

6.

Nibbānaṃ pana dīpenti, asaṅkhatamanuttaraṃ;

Atthanāmavasā dvedhā, paññattīti pavuccati.

7.

Tesaṃ dāni pavakkhāmi, vibhāgaṃ tu yathākkamaṃ;

Catudhā paramatthānaṃ, dvidhā paññattiyā kathaṃ.

8.

Kusalādivibhāgena, tattha cittaṃ catubbidhaṃ;

Tathā bhūmivibhāgena, kāmabhūmādito kathaṃ.

9.

Somanassasahagataṃ, upekkhāsahitaṃ tathā;

Ñāṇena sampayuttañca, vippayuttanti bheditaṃ.

10.

Asaṅkhāraṃ sasaṅkhāramiti bhinnaṃ punaṭṭhadhā;

Kāmāvacarakusalaṃ, kāme sugatisādhakaṃ.

11.

Takkacārapītisukha-cittassekaggatāyutaṃ;

Paṭhamajjhānakusalaṃ, pañcaṅgikamudāhaṭaṃ.

12.

Vitakkahīnaṃ dutiyaṃ, jhānaṃ tu caturaṅgikaṃ;

Vicārahīnaṃ tatiyaṃ, jhānaṃ pana tivaṅgikaṃ.

13.

Pītihīnaṃ catutthañca, upekkhekaggatāyutaṃ;

Pañcamañca pakāsenti, ubhayampi duvaṅgikaṃ.

14.

Evaṃ jhānaṅgabhedena, cittaṃ pañcavidhaṃ bhave;

Rūpāvacarakusalaṃ, rūpabhūmipavattakaṃ.

15.

Ākāsānañcāyatanaṃ, kusalaṃ paṭhamaṃ bhave;

Viññāṇañcāyatananti, dutiyaṃ tatiyaṃ tathā.

16.

Ākiñcaññāyatanaṃ tu, catutthaṃ pana mānasaṃ;

Nevasaññānāsaññāya-tanañceti catubbidhaṃ.

17.

Āruppakusalaṃ nāma, upekkhekaggatāyutaṃ;

Duvaṅgikamidaṃ sabbaṃ, āruppabhavasādhakaṃ.

18.

Sotāpattimaggacittaṃ, paṭhamānuttaraṃ tathā;

Sakadāgāmi anāgāmi, arahattanti sabbathā.

19.

Catudhā maggabhedena, jhānabhedena pañcadhā;

Vīsatāpariyāpannakusalaṃ dvayamissitaṃ.

20.

Itthaṃ bhūmivibhāgena, kusalaṃ tu catubbidhaṃ;

Ekavīsāpi bāvīsaṃ, sattatiṃsavidhampi vā.

21.

Somanassasahagataṃ, upekkhāsahitaṃ tathā;

Diṭṭhigatasampayuttaṃ, vippayuttanti bheditaṃ.

22.

Asaṅkhāraṃ sasaṅkhāramiti bhinnaṃ punaṭṭhadhā;

Lobhamūlaṃ pakāsenti, lobhamohadvihetukaṃ.

23.

Domanassasahagataṃ, paṭighena samāyutaṃ;

Asaṅkhāraṃ sasaṅkhāramiti bhinnaṃ dvidhā pana.

24.

Dosamūlaṃ pakāsenti, dosamohadvihetukaṃ;

Vicikicchāsahagataṃ, uddhaccasahitanti ca.

25.

Upekkhāvedanāyuttaṃ, momūhaṃ duvidhaṃ pana;

Mohamūlaṃ pakāsenti, mohenevekahetukaṃ.

26.

Dvādasākusalā nāma, caturāpāyasādhakā;

Ete sugatiyañcāpi, vipattiphaladāyakā.

27.

Cakkhusotaghānajivhā-kāyaviññāṇanāmakā;

Pañcaviññāṇayugaḷā, yugaḷaṃ sampaṭicchanaṃ.

28.

Santīraṇadvayañceva, upekkhāsahitaṃ tathā;

Puññāpuññavaseneva, vipākā duvidhā ṭhitā.

29.

Upekkhāsahitā tattha, mānasā dvādaseritā;

Kāyaviññāṇayugaḷaṃ, sukhadukkhayutaṃ kamā.

30.

Somanassasahagataṃ, yaṃ santīraṇamānasaṃ;

Taṃ puññapākamevāhu, pāpapākaṃ na vijjati.

31.

Pañcadvāramanodvāra-vasena duvidhaṃ pana;

Upekkhāvedanāyuttaṃ, kriyāvajjananāmakaṃ.

32.

Somanassasahagataṃ, hasituppādamānasaṃ;

Kriyājavanamiccevaṃ, tividhāhetukakriyā.

33.

Aṭṭheva puññapākāni, pāpapākāni sattadhā;

Kriyacittāni tīṇīti, aṭṭhārasa ahetukā.

34.

Sapuññehi samānā ca, mahāpākamahākriyā;

Mahaggatakriyā pākā, phalacittāni ca kamā.

35.

Itthamekūnanavuti-vidhaṃ cittaṃ bhave tathā;

Ekanavutividhaṃ vā, ekavīsasatampi vā.

36.

Takkacārapītisukhacittassekaggatāyutaṃ;

Sotāpattimaggacittaṃ, paṭhamajjhānikaṃ mataṃ.

37.

Dutiyaṃ takkato hīnaṃ, tatiyaṃ tu vicārato;

Catutthaṃ pītito hīnaṃ, upekkhekaggatāyutaṃ.

38.

Pañcamanti ca pañcete, paṭhamānuttarā matā;

Diṭṭhikaṅkhāsīlabbataparāmāsappahāyino.

39.

Tatheva sakadāgāmimaggacittañca pañcadhā;

Rāgadosamohattayatanuttakaramīritaṃ.

40.

Kāmadosasamugghātakaraṃ niravasesato;

Tatiyānuttarañcāpi, kusalaṃ pañcadhā tathā.

41.

Rūparāgārūparāgamānuddhaccāpi cāparā;

Avijjā ceti pañcuddhaṃbhāgiyānamasesato.

42.

Saṃyojanānaṃ sesānaṃ, samugghātakaraṃ paraṃ;

Catutthānuttaraṃ maggacittaṃ pañcavidhanti ca.

43.

Cattāri pañcakāneva, maggesu ca phalesu ca;

Sesāni cekāsītīti, ekavīsasataṃ bhave.

44.

Lokuttarānaṃ aṭṭhannaṃ, iccevaṃ pañcadhā puna;

Jhānaṅgamaggabojjhaṅga-vibhāgāya yathārahaṃ.

45.

Pādakajjhānamāmaṭṭhajhānaṃ ajjhāsayo tathā;

Vuṭṭhānagāminī ceva, niyāmeti vipassanāti.

Iti cittavibhāge sarūpasaṅgahakathā niṭṭhitā.

Paṭhamo paricchedo.

Dutiyo paricchedo

2.

Pakiṇṇakakathā

46.

Kusalānekavīseva, dvādasākusalāni ca;

Chattiṃsati vipākāni, kriyācittāni vīsati.

47.

Kāmesu catupaññāsa, rūpesu dasa pañca ca;

Dvādasāruppacittāni, aṭṭhānuttaramānasā.

48.

Kāme tevīsa pākāni, puññāpuññāni vīsati;

Ekādasa kriyā ceti, catupaññāsa sabbathā.

49.

Puññapākakriyābhedā, tayo rūpesu pañcakā;

Āruppeti catukkāni, sattavīsa mahaggatā.

50.

Catumaggaphalānaṃ tu, vasenaṭṭhapi jhānato;

Dasobhayampi missetvā, tālīsānuttarā siyuṃ.

51.

Puññapākakriyāpāpā, santi kāme mahaggate;

Pāpaṃ natthi kriyāpāpā, na vijjanti anuttare.

52.

Pāpāhetukamuttāni, anavajjāni sabbathā;

Ekūnasaṭṭhi cittāni, puññapākakriyāvasā.

53.

Kammacittāni tettiṃsa, puññāpuññāni sabbathā;

Chattiṃsa tesaṃ pākāni, kriyā vīsa na cobhayaṃ.

54.

Cakkhuviññāṇadhātādi, pañcaviññāṇanāmakā;

Pañcadvārāvajjanañca, duvidhaṃ sampaṭicchanaṃ.

55.

Manodhātuttayaṃ nāma, chasattati tato pare;

Manoviññāṇadhātūti, sattadhā dhātubhedato.

56.

Manoviññāṇadhātuñca, manodhātuttayaṃ tathā;

Katvā manoviññāṇanti, cha viññāṇā pakittitā.

57.

Āvajjanaṃ dassanañca, savanaṃ ghāyanaṃ tathā;

Sāyanaṃ phusanañceva, sampaṭicchanatīraṇaṃ.

58.

Voṭṭhabbanañca javanaṃ, tadārammaṇanāmakaṃ;

Bhavaṅgaṃ cuti sandhīti, cittaṃ cuddasadhā ṭhitaṃ.

59.

Āvajjanādayo dve dve, yugā satta yathākkamaṃ;

Tīṇi tīraṇacittāni, ekaṃ voṭṭhabbanaṃ mataṃ.

60.

Kusalākusalā sabbe, phalā cāvajjanaṃ vinā;

Kriyā ca pañcapaññāsa, javananti pavuccare.

61.

Santīraṇamahāpākā, tadārammaṇanāmakā;

Ekādasa pavattanti, javanārammaṇe yato.

62.

Mahaggatamahāpākā, upekkhātīraṇadvayaṃ;

Cutisandhibhavaṅgāni, cittānekūnavīsati.

63.

Javanāvajjanādīni, voṭṭhabbasukhatīraṇā;

Mahaggatamahāpākā, upekkhātīraṇāti ca.

64.

Aṭṭhasaṭṭhi tathā dve ca, navaṭṭha dve yathākkamaṃ;

Ekadviticatuppañcakiccaṭṭhānāni niddise.

65.

Rūpapākā mahāpākā, manodhātu ca tīraṇaṃ;

Rūpaṃ janenti ekūnavīsati netaradvayaṃ.

66.

Abhiññāvajjitā sabbe, appanājavanā pana;

Rūpaṃ janenti chabbīsa, paṇāmentiriyāpathaṃ.

67.

Abhiññādvayavoṭṭhabbaparittajavanā pana;

Dvattiṃsa rūpaviññattiiriyāpathasādhakā.

68.

Pañcaviññāṇamāruppa-vipākā sabbasandhiyo;

Cuti khīṇāsavasseti, soḷasete na kiñcipi.

69.

Rūpaṃ janenti cittāni, sattasattati sabbathā;

Aṭṭhapaññāsa cittāni, paṇāmentiriyāpathaṃ.

70.

Dvattiṃsa catuviññattiṃ, samuṭṭhāpenti mānasā;

Na janenti tassampekaṃ, yathāvuttāni soḷasa.

71.

Somanassasahagatā, parittajavanā pana;

Hasanampi janentīti, catukiccāni terasa.

72.

Sabbampi pañcavokāre, kiccametaṃ pakāsitaṃ;

Āruppe pana sabbampi, rūpāyattaṃ na vijjati.

73.

Asaññīnaṃ tu sabbāni, cittāneva na labbhare;

Rūpakkhandhova tesaṃ tu, attabhāvoti vuccati.

74.

Pāṇātipātatheyyādivasenopacitaṃ pana;

Uddhaccarahitāpuññaṃ, caturāpāyabhūmiyaṃ.

75.

Datvā sandhiṃ pavatte tu, pañcavokārabhūmiyaṃ;

Uddhaccasahitañcāpi, satta pākāni paccati.

76.

Dānasīlādibhedena, pavattaṃ kusalaṃ pana;

Kāme mānasamukkaṭṭhaṃ, catukkaṃ tu tihetukaṃ.

77.

Datvā tihetukaṃ sandhiṃ, kāme sugatiyaṃ pana;

Soḷasa puññapākāni, pavatte tu vipaccati.

78.

Tihetukomakaṃ puññaṃ, ukkaṭṭhañca dvihetukaṃ;

Datvā dvihetukaṃ sandhiṃ, kāme sugatiyaṃ tathā.

79.

Pavatte pana ñāṇena, sampayuttaṃ vivajjiya;

Dvādasa puññapākāni, vipaccati yathārahaṃ.

80.

Dvihetukomakaṃ puññaṃ, paṭisandhimahetukaṃ;

Deti mānusake ceva, vinipātāsure tathā.

81.

Aṭṭhāhetukapākāni, pavatte tu vipaccare;

Cattāripi catukkāni, pañcavokārabhūmiyaṃ.

82.

Bhāvanāmayapuññaṃ tu, mahaggatamanuttaraṃ;

Yathābhūminiyāmena, deti pākaṃ yathāsakaṃ.

83.

Kaṭattārūpapākāni, pañcavokārabhūmiyaṃ;

Āruppānuttare pākaṃ, tathā rūpamasaññisu.

84.

Puññāpuññāni kammāni, tettiṃsāpi ca yabbathā;

Sañjanenti yathāyogaṃ, paṭisandhipavattiyaṃ.

Iti cittavibhāge pakiṇṇakakathā niṭṭhitā.

Dutiyo paricchedo.

Tatiyo paricchedo

3.

Vīthisaṅgahakathā

85.

Cakkhusotaghānajivhā-kāyāyatana pañcadhā;

Pasādā hadayañceti, cha vatthūni viniddise.

86.

Cakkhusotaghānajivhā-kāyadvārā ca pañcadhā;

Manodvāraṃ bhavaṅganti, cha dvārā cittavīthiyā.

87.

Rūpasaddagandharasa-phoṭṭhabbā pañca gocarā;

Dhammārammaṇapaññatti, cha dvārārammaṇakkamā.

88.

Nimittagatikammāni, kammamevātha gocarā;

Paṭisandhibhavaṅgānaṃ, cutiyā ca yathārahaṃ.

89.

Maraṇāsannasattassa, yathopaṭṭhitagocaraṃ;

Chadvāresu tamārabbha, paṭisandhi bhavantare.

90.

Ekacittakkhaṇā hoti, yāvajīvaṃ tato paraṃ;

Bhavaṅgaṃ pariyosāne, cuti cekakkhaṇā bhave.

91.

Duhetāhetucutiyā, kāmāvacarasandhiyo;

Tihetukāmacutiyā, sabbāpi paṭisandhiyo.

92.

Rūpāvacaracutiyā, sahetupaṭisandhiyo;

Āruppatopari kāme, tattha vāpi tihetukā.

93.

Paṭisandhi bhavaṅgañca, ekamevekajātiyaṃ;

Cuti cārammaṇañcassa, evameva yathārahaṃ.

94.

Rūpādārammaṇe cakkhu-ppasādādimhi ghaṭṭite;

Majjhe bhavaṅgaṃ chinditvā, vīthi nāma pavattati.

95.

Āvajjapañcaviññāṇasampaṭicchanatīraṇā;

Voṭṭhabbakāmajavanatadārammaṇanāmakā.

96.

Satteva ṭhānasaṅkhepā, pañcadvārikamānasā;

Catupaññāsa sabbepi, vitthārena sarūpato.

97.

Āvajjasabbajavanatadārammaṇanāmakā;

Sattasaṭṭhi sarūpena, manodvārikamānasā.

98.

Iṭṭhe ārammaṇe honti, puññapākāni sabbathā;

Aniṭṭhe pāpapākāni, niyamoyaṃ pakāsito.

99.

Tatthāpi atiiṭṭhamhi, tadārammaṇatīraṇaṃ;

Somanassayutaṃ iṭṭhamajjhattamhi upekkhitaṃ.

100.

Gocaretiparittamhi, atiappāyuke pana;

Bhavaṅgameva calati, moghavāroti so kato.

101.

Voṭṭhabbanaṃ parittamhi, dvattikkhattuṃ pavattati;

Tato bhavaṅgapātova, sopi moghoti vuccati.

102.

Javanañca mahantamhi, javitvāna tato paraṃ;

Na sambhoti tadālambaṃ, sopi moghoti vuccati.

103.

Gocaretimahantamhi, atidīghāyuke pana;

Sambhoti ca tadālambaṃ, sampuṇṇoti pavuccati.

104.

Gocaretimahantamhi, tadārammaṇasambhavo;

Pañcadvāre manodvāre, vibhūte pana gocare.

105.

Kāmāvacarasattānaṃ, kāmāvacaragocare;

Parittajavanesveva, tadārammaṇamuddise.

106.

Nātitikkhe nātisīghe, nātitejussade jave;

Samamandappavattamhi, tadārammaṇamicchitaṃ.

107.

Sukhopetaṃ tadālambaṃ, upekkhākriyato paraṃ;

Na hotupekkhāsahitaṃ, sukhitakriyato tathā.

108.

Na hoti domanassamhā, somanassikamānasaṃ;

Tadārammaṇamaññañca, bhavaṅgaṃ cuti vā tathā.

109.

Rajjanādivasenettha, javanākusalaṃ bhave;

Kusalaṃ pana sambhoti, saddhāpaññādisambhave.

110.

Tadeva vītarāgānaṃ, kriyā nāma pavuccati;

Avipākatamāpannaṃ, vaṭṭamūlaparikkhayā.

111.

Appanājavanaṃ sesaṃ, mahaggatamanuttaraṃ;

Chabbīsati yathāyogaṃ, appanāvīthiyaṃ bhave.

112.

Parikammaṃ karontassa, kasiṇādikagocare;

Susamāhitacittassa, upacārasamādhinā.

113.

Parikammopacārānulomagotrabhuto paraṃ;

Pañcamaṃ vā catutthaṃ vā, javanaṃ hoti appanā.

114.

Puthujjanāna sekkhānaṃ, kāmapuññatihetuto;

Tihetukāmakriyato, vītarāgānamappanā.

115.

Tatrāpi sukhitajavaṃ, sukhitadvayato paraṃ;

Upekkhitamhā sambhoti, upekkhekaggatāyutaṃ.

116.

Pañca vāre cha vā satta, parittajavanaṃ bhave;

Sakiṃ dve vā tadālambaṃ, sakimāvajjanādayo.

117.

Appanājavanañcekaṃ, paṭhamuppattiyaṃ pana;

Tato paraṃ vasībhūtaṃ, ahorattaṃ pavattati.

118.

Sakiṃ dve vā nirodhassa, samāpattikkhaṇe pana;

Catutthāruppajavanaṃ, tato cittaṃ nirujjhati.

119.

Nirodhā vuṭṭhahantassa, upariṭṭhaphaladvayaṃ;

Pañcābhiññā tathā maggā, ekacittakkhaṇā matā.

120.

Phalamekadvayaṃ tathā, tisso vā maggavīthiyaṃ;

Samāpattikkhaṇe tampi, ahorattaṃ pavattati.

121.

Pañcadvāre na labbhanti, lokuttaramahaggatā;

Vīthimuttamanodhātu, pañca cittāni antime.

122.

Parittāneva sabbāni, pañcadvāresu sambhavā;

Manodvāramhi voṭṭhabba-tadālambajavā siyuṃ.

123.

Ghānajivhākāyavīthi, tadārammaṇameva ca;

Rūpe natthi tathārūpe, cakkhusotāpi vīthiyo.

124.

Sabbāpi vīthiyo kāme,

Rūpe tisso pakāsitā;

Ekā vīthi panārūpe,

Natthāsaññīsu kācipi.

125.

Sattāpi vīthicittāni, kāme rūpe cha sambhavā;

Arūpe dve manodvārā-vajjanaṃ javananti cāti.

Iti cittavibhāge vīthisaṅgahakathā niṭṭhitā.

Tatiyo paricchedo.

Catuttho paricchedo

4.

Vīthiparikammakathā

126.

Paṭhamāvajjanaṃ pañca-dasannaṃ parato bhave;

Dutiyāvajjanaṃ hoti, ekavīsatito paraṃ.

127.

Ekamhā pañcaviññāṇaṃ, pañcamhā sampaṭicchanaṃ;

Sukhasantīraṇaṃ hoti, pañcavīsatito paraṃ.

128.

Sattatiṃsatito hoti, upekkhātīraṇadvayaṃ;

Voṭṭhabbanasarūpānaṃ, dvinnaṃ kāmajavā paraṃ.

129.

Maggābhiññā paraṃ dvinnaṃ, tiṇṇannaṃ lokiyappanā;

Phalā catunnaṃ pañcannaṃ, upariṭṭhaphaladvayaṃ.

130.

Bhavanti cattālīsamhā, sukhapākā dvihetukā;

Tathekacattālīsamhā, upekkhāya samāyutā.

131.

Honti sattatito kāme, sukhapākā tihetukā;

Dvāsattatimhā jāyanti, upekkhāsahitā pana.

132.

Ekūnasaṭṭhito rūpa-pākā pākā arūpino;

Kamāṭṭhacattālīsamhā, tathekadvitihīnato.

133.

Pubbasaṅgahamiccevaṃ, vigaṇetvā vicakkhaṇo;

Parasaṅgahasaṅkhyādiṃ, vibhāveyya visārado.

134.

Pañcadvārāvajjanato, dasa cittāni dīpaye;

Sesāvajjanato pañcacattālīsanti bhāsitaṃ.

135.

Pañcaviññāṇato pāpavipākā sampaṭicchanā;

Paramekaṃ dvayaṃ puññavipākā sampaṭicchanā.

136.

Santīraṇā dvihetumhā, pākā dvādasa jāyare;

Tihetukāmapākamhā, ekavīsati labbhare.

137.

Rūpāvacarapākamhā, paramekūnavīsati;

Navaṭṭhārūpapākamhā, satta chāpi yathākkamaṃ.

138.

Paṭighamhā tu satteva, sitamhā teraseritā;

Pāpapuññadvihetumhā, ekavīsati bhāvaye.

139.

Dvihetukāmakriyato, aṭṭhārasa upekkhakā;

Sattarasa sukhopetā, vibhāveyya vicakkhaṇo.

140.

Kāmapuññatihetumhā, tettiṃseva upekkhakā;

Tepaññāsa sukhopetā, bhavantīti pakāsitaṃ.

141.

Tihetukāmakriyato, catuvīsatipekkhakā;

Sukhitamhā tu dīpeyya, pañcavīsati paṇḍito.

142.

Dasarūpajavamhekā-dasadvādasa terasa;

Yathākkamaṃ pañcadasa, āruppā paridīpaye.

143.

Phalamhā cuddasevāhu, maggamhā tu sakaṃ phalaṃ;

Paraṃ saṅgahamiccevaṃ, vigaṇeyya visārado.

144.

Pubbāparasamodhāna-miti ñatvā tato paraṃ;

Vatthuvīthisamodhānaṃ, yathāsambhavamuddise.

145.

Pañca vatthūni nissāya, kamato pañcamānasā;

Tettiṃsa pana nissāya, hadayaṃ mānasā siyuṃ.

146.

Kāmapākamanodhātu-hasituppādamānasā;

Dosamūlāni maggo ca, rūpajjhānāva sabbathā.

147.

Dasāvasesāpuññāni, kāmapuññamahākriyā;

Voṭṭhabbārūpajavanaṃ, satta lokuttarāni ca.

148.

Dvecattālīsa cittāni, pañcavokārabhūmiyaṃ;

Nissāya hadayaṃ honti, arūpe nissayaṃ vinā.

149.

Āruppapākā cattāro, anissāyeti sabbathā;

Vitthārenaṭṭhadhā bhinnaṃ, saṅkhepā tividhaṃ bhave.

150.

Tecattālīsa nissāya, anissāya catubbidhaṃ;

Nissitānissitā sesā, dvecattālīsa mānasā.

151.

Pañca cittappanā honti, kamenekekavīthiyaṃ;

Manodhātuttikaṃ nāma, pañcadvārikamīritaṃ.

152.

Sukhatīraṇavoṭṭhabba-parittajavanā pana;

Ekatiṃsāpi jāyante, chasu vīthīsu sambhavā.

153.

Mahāpākā panaṭṭhāpi, upekkhātīraṇadvayaṃ;

Chasu dvāresu jāyanti, dasa muttā ca vīthiyā.

154.

Cutisandhibhavaṅgānaṃ, vasā pākā mahaggatā;

Nava vīthivimuttāti, dasadhā vīthisaṅgaho.

155.

Ekadvārikacittāni, pañcachadvārikā tathā;

Chadvārikavimuttā ca, vimuttāti ca sabbathā.

156.

Chattiṃsa tayekatiṃsa, dasa ceva naveti ca;

Ñatvā vīthisamodhānaṃ, gocarañca samuddise.

157.

Kamato pañcaviññāṇā, lokuttaramahaggatā;

Abhiññāvajjitā sabbā, pañcatālīsa mānasā.

158.

Yathāsambhavato honti, rūpādekekagocarā;

Pañcagocaramīrenti, manodhātuttikaṃ pana.

159.

Santīraṇamahāpākā, parittajavanāni ca;

Voṭṭhabbanamabhiññā ca, tecattālīsa sambhavā.

160.

Chārammaṇesu hontīti, aṭṭhadhā tividhā puna;

Ekārammaṇacittāni, pañcachārammaṇāni ca.

161.

Saṅkhepā mānasā pañca-cattālīsa tayo tathā;

Tecattālīsa ceveti, sattadhāpi siyuṃ kathaṃ.

162.

Kāmapākamanodhātu-hasituppādamānasā;

Pañcavīsa yathāyogaṃ, parittārammaṇā matā.

163.

Kasiṇugghāṭimākāsaṃ, paṭhamāruppamānasaṃ;

Tasseva natthibhāvaṃ tu, tatiyāruppakaṃ tathā.

164.

Ālambitvā pavattanti, āruppā kamato tato;

Dutiyañca catutthañca, cha mahaggatagocarā.

165.

Appamāṇasamaññā te, nibbāne pana gocare;

Aṭṭha lokuttarā dhammā, niyamena vavatthitā.

166.

Kasiṇāsubhakoṭṭhāse,

Ānāpāne ca yogino;

Paṭibhāganimittamhi,

Appamaññānuyuñjato.

167.

Sattapaṇṇattiyañceva, rūpajjhānaṃ pavattati;

Yathāvuttanimittamhi, sesamāruppakanti ca.

168.

Abhiññāvajjitā ekavīsa mahaggatā sabbā;

Sabbe paṇṇattisaṅkhāte, navattabbe pavattare.

169.

Jāyantākusalā ñāṇavippayuttajavā tathā;

Appamāṇaṃ vinā vīsa, parittādīsu tīsupi.

170.

Tihetukāmapuññāni, puññābhiññā ca pañcime;

Catūsupi pavattanti, arahattadvayaṃ vinā.

171.

Kriyābhiññā ca voṭṭhabbaṃ, kriyākāme tihetukā;

Cha sabbatthāpi hontīti, sattadhā mānasā ṭhitā.

172.

Ekaticcatukoṭṭhāsagocarā tividhā pana;

Samasaṭṭhi tathā vīsa, kamenekādaseti ca.

173.

Pañcadvāresu pañcāpi, paccuppannāva gocarā;

Tekālikā navattabbā, manodvāre yathārahaṃ.

174.

Ajjhattā ca bahiddhā ca, pañcadvāresu gocarā;

Manodvāre navattabbo, natthibhāvopi labbhati.

175.

Pañcadvāresu pañcanna-mekameko ca gocaro;

Chāpi ārammaṇā honti, manodvāramhi sabbathā.

176.

Pañcadvāresu gahitaṃ, tadaññampi ca gocaraṃ;

Manodvāre vavatthānaṃ, gacchatīti hi desitaṃ.

177.

Atītā vattamānā ca, sambhavā kāmasandhiyā;

Chadvāragahitā honti, tividhā tepi gocarā.

178.

Kammanimittamevekaṃ, manodvāre upaṭṭhitaṃ;

Navattabbamatītañca, dhammārammaṇasaṅgahaṃ.

179.

Ālambitvā yathāyogaṃ, paṭisandhimahaggatā;

Ante cuti bhave majjhe, bhavaṅgampi pavattatīti.

Iti cittavibhāge vīthiparikammakathā niṭṭhitā.

Catuttho paricchedo.

Pañcamo paricchedo

5.

Bhūmipuggalakathā

180.

Ito paraṃ pavakkhāmi, bhūmipuggalabhedato;

Cittānaṃ pana sabbesaṃ, kamato saṅgahaṃ kathaṃ.

181.

Nirayañca tiracchānayoni petāsurā tathā;

Caturāpāyabhūmīti, kāme duggatiyo matā.

182.

Cātumahārājikā ca, tāvatiṃsā ca yāmakā;

Tusitā ceva nimmānaratino vasavattino.

183.

Chaḷete devalokā ca, mānavāti ca sattadhā;

Kāmasugatiyo cekādasadhā kāmabhūmiyo.

184.

Brahmānaṃ pārisajjā ca, tathā brahmapurohitā;

Mahābrahmā ca tividhā, paṭhamajjhānabhūmiyo.

185.

Parittābhāppamāṇābhā, tathevābhassarāti ca;

Dutiyajjhānabhūmi ca, tividhāva pakāsitā.

186.

Parittasubhāppamāṇāsubhā ca subhakiṇhakā;

Tividhāpi pavuccanti, tatiyajjhānabhūmiyo.

187.

Vehapphalā asaññī ca, suddhāvāsā ca pañcadhā;

Iccetā pana sattāpi, catutthajjhānabhūmiyo.

188.

Avihā ca atappā ca, sudassā ca sudassino;

Akaniṭṭhāti pañcete, suddhāvāsā pakāsitā.

189.

Iti soḷasadhā bhinnā, brahmalokā pavuccare;

Rūpibrahmānamāvāsā, rūpāvacarabhūmiyo.

190.

Ākāsānañcāyatananāmādīhi pakāsitā;

Arūpibrahmalokā ca, catudhārūpabhūmiyo.

191.

Sotāpannādibhedena, catudhānuttarā matā;

Pañcatiṃsa paniccevaṃ, sabbathāpi ca bhūmiyo.

192.

Jāyanti caturāpāye, pāpapākāya sandhiyā;

Kāmāvacaradevesu, mahāpākehi jāyare.

193.

Ahetukā puññapākāhetukena tu jāyare;

Bhummadevamanussesu, mahāpākehi cetare.

194.

Vipākaṃ paṭhamajjhānaṃ, paṭhamajjhānabhūmiyaṃ;

Dutiyaṃ tatiyañceva, dutiyajjhānabhūmiyaṃ.

195.

Tatiyamhi catutthaṃ tu, catutthamhi ca pañcamaṃ;

Āruppā ca kameneva, āruppe honti sandhiyo.

196.

Kāyavācāmanodvāre, kammaṃ pāṇavadhādikaṃ;

Katvā pāpakacittehi, jāyantāpāyabhūmiyaṃ.

197.

Kāyavācāmanodvāre, dānaṃ sīlañca bhāvanaṃ;

Kāmapuññehi katvāna, kāmasugatiyaṃ siyuṃ.

198.

Parittaṃ majjhimaṃ jhānaṃ, paṇītañca yathākkamaṃ;

Bhāvetvā tividhā honti, tīsu bhūmīsu yogino.

199.

Vehapphalesu jāyanti, bhāvetvā pañcamaṃ tathā;

Saññāvirāgatañceva, bhāvetvāsaññibhūmiyaṃ.

200.

Suddhāvāsesu jāyanti, anāgāmikapuggalā;

Āruppāni ca bhāvetvā, arūpesu yathākkamaṃ.

201.

Lokuttaraṃ tu bhāvetvā, yathāsakamanantaraṃ;

Samāpattikkhaṇe ceva, appeti phalamānasaṃ.

202.

Apāyamhā cutā sattā, kāmadhātumhi jāyare;

Sabbaṭṭhānesu jāyanti, kāmasugatito cutā.

203.

Cutā jāyanti rūpamhā, sabbatthāpāyavajjite;

Kāmasugatiyaṃ honti, arūpāsaññato cutā.

204.

Tathārūpacutā honti, tatthevoparimeva ca;

Vaṭṭamūlasamucchedā, nibbāyanti anāsavā.

205.

Suddhāvāsesvanāgāmi-puggalāvopapajjare;

Kāmadhātumhi jāyanti, anāgāmivivajjitā.

206.

Heṭṭhupapattibrahmānaṃ, ariyānaṃ na katthaci;

Asaññasattāpāyesu, natthevāriyapuggalā.

207.

Vehapphale akaniṭṭhe, bhavagge ca patiṭṭhitā;

Na punāññattha jāyanti, sabbe ariyapuggalā.

208.

Chasu devesvanāgāmī, vītarāgā na tiṭṭhare;

Na ciraṭṭhāyino tattha, lokiyāpi ca yogino.

209.

Gihiliṅge na tiṭṭhanti, manussesu anāsavā;

Pabbajjāyañca bhumme ca, brahmattepi ca tiṭṭhare.

210.

Yāni paññāsa vassāni,

Manussānaṃ sa piṇḍito;

Eko rattidivo tena,

Māseko tiṃsa rattiyo.

211.

Dvādasamāsiyo vasso, tena pañcasataṃ bhave;

Cātumahārājikānaṃ, pamāṇamidamāyuno.

212.

Taṃ navutivassasata-sahassaṃ pana piṇḍitaṃ;

Gaṇanāya manussānaṃ, catubhāgūparūpari.

213.

Yaṃ manussavassasataṃ, tadeko divaso kato;

Tena vassasahassāyu, tāvatiṃsesu desito.

214.

Koṭittayaṃ saṭṭhisatasahassañcādhikaṃ bhave;

Gaṇanāya manussānaṃ, tāvatiṃsesu piṇḍitaṃ.

215.

Āyuppamāṇamiccevaṃ, devānamuparūpari;

Dvikkhattuṃ dviguṇaṃ katvā, catubhāgamudāhaṭaṃ.

216.

Gaṇanāya manussānaṃ, tattha cuddasa koṭiyo;

Cattālīsasatasahassādhikā yāmabhūmiyaṃ.

217.

Tusitānaṃ pakāsenti, sattapaññāsa koṭiyo;

Saṭṭhisatasahassāni, vassāni adhikāni ca.

218.

Nimmānaratidevānaṃ, dvisataṃ tiṃsa koṭiyo;

Cattālīsavassasatasahassāni ca sabbathā.

219.

Navakoṭisatañcekavīsativassakoṭiyo;

Saṭṭhivassasatasahassādhikā vasavattisu.

220.

Kappassa tatiyo bhāgo, upaḍḍhañca yathākkamaṃ;

Kappeko dve ca cattāro, aṭṭha kappā ca soḷasa.

221.

Dvattiṃsa catusaṭṭhī ca, navasu brahmabhūmisu;

Vehapphalā asaññī ca, pañcakappasatāyukā.

222.

Kappasahassaṃ dve cattāri, aṭṭha soḷasa cakkamā;

Sahassāni ca kappānaṃ, suddhāvāsānamuddise.

223.

Vīsakappasahassāni, cattālīsañca saṭṭhi ca;

Caturāsītisahassā, kappā cāruppake kamā.

224.

Āyuppamāṇaniyamo, natthi bhumme ca mānave;

Vassānaṃ gaṇanā natthi, caturāpāyabhūmiyaṃ.

225.

Puthujjanāriyā ceti, duvidhā honti puggalā;

Tihetukādibhedena, tividhā ca puthujjanā.

226.

Maggaṭṭhā ca phalaṭṭhā ca,

Aṭṭhevāriyapuggalā;

Ādito satta sekkhā ca,

Asekkho cārahāparo.

227.

Ahetukāva labbhanti, sattā duggatiyaṃ pana;

Tihetukāva labbhanti, rūpārūpe sacittakā.

228.

Kāmāvacaradevesu, ahetukavivajjitā;

Vinipātāsure ceva, mānave ca tayopi ca.

229.

Ariyā nāma labbhanti, asaññāpāyavajjite;

Puthujjanā tu labbhanti, suddhāvāsavivajjite.

230.

Suddhāvāsamapāyañca, hitvāsaññibhavaṃ tidhā;

Sotāpannādayo dvepi, sesaṭṭhānesu labbhare.

231.

Iti sabbappabhedena, bhūmipuggalasaṅgahaṃ;

Ñatvā viññū vibhāveyya, tattha cittāni sambhavāti.

Iti cittavibhāge bhūmipuggalakathā niṭṭhitā.

Pañcamo paricchedo.

Chaṭṭho paricchedo

6.

Bhūmipuggalacittappavattikathā

232.

Kāmasugatiyaṃ honti, mahāpākā yathārahaṃ;

Mahaggatavipākā ca, yathāsandhivavatthitā.

233.

Voṭṭhabbakāmapuññāni, viyuttāni ca diṭṭhiyā;

Uddhaccasahitañceti, honti sabbattha cuddasa.

234.

Santīraṇamanodhātu-cakkhusotamanā pana;

Dasa cittāni jāyanti, sabbatthārūpavajjite.

235.

Diṭṭhigatasampayuttā, vicikicchāyutā tathā;

Pañca sabbattha jāyanti, suddhāvāsavivajjite.

236.

Dosamūladvayañceva, ghānādittayamānasā;

Aṭṭha sabbattha jāyanti, mahaggatavivajjite.

237.

Catutthāruppajavanaṃ, anāgāmiphalādayo;

Mahākriyā ca jāyanti, terasāpāyavajjite.

238.

Heṭṭhāruppajavā dve dve, chāpāyuparivajjite;

Sitarūpajavā honti, arūpāpāyavajjite.

239.

Sotāpattiphalādīni, suddhāpāyavivajjite;

Paṭhamānuttaraṃ suddhā-pāyārūpavivajjite.

240.

Avatthābhūmibhūtattā, na gayhanti anuttarā;

Ekavokārabhūmi ca, rūpamattā na gayhati.

241.

Sabhummā sabbabhummā ca, ekadvittayavajjitā;

Tathārūpasuddhāvāsa-brahmāpāyavasāti ca.

242.

Mānasā pañca koṭṭhāsā, sattarasa catuddasa;

Chattiṃsatekavīsā ca, ekañceva yathākkamaṃ.

243.

Aṭṭhārasāpi hontete, navadhāpi punekadhā;

Catudhā tividhā ceva, ekadhāti ca bhedato.

244.

Terasāpi ca koṭṭhāsā, bhavantekatibhūmakā;

Chasattekādasasatta-rasabhūmakamānasā.

245.

Ekadvayaticatukkapañcakādhikavīsajā;

Chabbīsatiṃsajā ceti, yathānukkamato bhave.

246.

Cattāri puna cattāri, ekamaṭṭhaṭṭha cekakaṃ;

Cattārekādasa dve dve, satta tevīsa cuddasa.

247.

Kriyājavamahāpākā, lokuttaramahaggatā;

Dvepaññāsa na labbhanti, caturāpāyabhūmiyaṃ.

248.

Kāmāvacaradevesu, chasu bhumme ca mānave;

Kāmasugatiyaṃ natthi, nava pākā mahaggatā.

249.

Dosamūlamahāpākā, ghānādittayamānasā;

Natthārūpavipākā ca, vīsatī rūpabhūmiyaṃ.

250.

Kaṅkhādiṭṭhiyutā pañcārūpapākā catubbidhā;

Pañcādonuttarā ceva, suddhāvāse na labbhare.

251.

Ādāvajjanamaggā ca, paṭighārūpamānasā;

Kāmapākā sitārūpe, tecattālīsa natthi te.

252.

Sattatiṃsa parittā ca, labbhantāpāyabhūmiyaṃ;

Mānasāsīti labbhanti, kāmasugatiyaṃ pana.

253.

Ekūnasattati rūpe, suddhe paññāsa pañca ca;

Chacattālīsa āruppe, natthāsaññīsu kiñcipi.

254.

Itthamekadviticatupañcabhummāni soḷasa;

Dasa pañcadasevātha, catuttiṃsa catuddasa.

255.

Apāyāhetukānaṃ tu, mahāpākakriyājave;

Hitvā sesaparittāni, cittāni pana labbhare.

256.

Dvihetukāhetukānaṃ, sesānaṃ kāmamānasā;

Labbhanti pana hitvāna, ñāṇapākakriyājave.

257.

Tihetukānaṃ sattānaṃ, tattha tatthūpapattiyaṃ;

Tattha tatthūpapannānaṃ, labbhamānāni labbhare.

258.

Tihetukānaṃ sabbepi, mānasāpāyapāṇinaṃ;

Sattatiṃsāvasesānaṃ, ekatālīsa niddise.

259.

Puthujjanāna sekkhānaṃ, na santi javanakriyā;

Na santi vītarāgānaṃ, puññāpuññāni sabbathā.

260.

Kaṅkhādiṭṭhiyutā pañca, sekkhānaṃ natthi mānasā;

Dosamūladvayañcāpi, natthānāgāmino pana.

261.

Vavatthitāriyesveva, yathāsakamanuttarā;

Maggaṭṭhānaṃ sako maggo, natthaññaṃ kiñci sabbathā.

262.

Puthujjanānaṃ dvinnampi, phalaṭṭhānaṃ yathākkamaṃ;

Tatiyassa phalaṭṭhassa, catutthassa ca sambhavā.

263.

Tesaṭṭhi ceva cittāni, labbhantekūnasaṭṭhi ca;

Sattapaññāsa cittāni, tepaññāsa ca sabbathā.

264.

Catupaññāsa paññāsa, paññāsadvayahīnakā;

Kāmesu tesaṃ sambhonti, catutālīsa cakkamā.

265.

Tecattālīsa cekūnacattālīsa yathākkamaṃ;

Bhavantekūnatālīsa, pañcattiṃsa ca rūpisu.

266.

Sattavīsa ca tevīsa, tevīsa ca yathākkamaṃ;

Āruppesupi labbhanti, tesamaṭṭhāraseva ca.

267.

Puthujjanā ca cattāro, apāyāhetukādayo;

Ariyā ceva aṭṭhāti, dvādasannaṃ vasā siyuṃ.

268.

Chabbidhā cittakoṭṭhāsā, ekapuggalikā tathā;

Catupañcachasattaṭṭha-puggalaṭṭhāti cakkamā.

269.

Chabbīsa cuddasevātha, terasa dve ca mānasā;

Dasa sattādhikā ceva, puna sattādhikā dasāti.

Iti cittavibhāge bhūmipuggalacittappavattikathā niṭṭhitā.

Chaṭṭho paricchedo.

Sattamo paricchedo

7.

Bhūmipuggalasambhavakathā

270.

Dvihetukāhetukānaṃ, na sampajjati appanā;

Arahattañca natthīti, nattheva javanakriyā.

271.

Ñāṇapākā na vattanti, jaḷattā mūlasandhiyā;

Dvihetukatadālambaṃ, siyā sugatiyaṃ na vā.

272.

Tihetukānaṃ sattānaṃ, samathañca vipassanaṃ;

Bhāventānaṃ pavattanti, chabbīsatipi appanā.

273.

Arahantāna sattānaṃ, bhavanti javanakriyā;

Yathābhūminiyāmena, ñāṇapākā ca labbhare.

274.

Vajjhā paṭhamamaggena, kaṅkhādiṭṭhiyutā pana;

Paṭighaṃ tatiyeneva, kammamantena sāsavaṃ.

275.

Tasmā tesaṃ na vattanti, tāni cittāni sabbathā;

Maggaṭṭhānaṃ tu maggova, nāññaṃ sambhoti kiñcipi.

276.

Ahetukavipākāni, labbhamānāya vīthiyā;

Sabbathāpi ca sabbesaṃ, sambhavanti yathārahaṃ.

277.

Pañcadvāre manodvāre, dhuvamāvajjanadvayaṃ;

Parittapuññāpuññāni, labbhanti lahuvuttito.

278.

Kriyājavanamappanā, natthāpāyesu kāraṇaṃ;

Natthi sahetukā pākā, duggatattā hi sandhiyā.

279.

Brahmānaṃ paṭighaṃ natthi, jhānavikkhambhitaṃ tathā;

Heṭṭhājhānaṃ virattattā, na bhāventi arūpino.

280.

Pubbeva diṭṭhasaccāva, ariyārūpabhūmakā;

Tasmādimaggo natthettha, kāyābhāvā sitaṃ tathā.

281.

Suddhāvāsāpi pattāva, heṭṭhānuttarapañcakaṃ;

Sattapāpapahīnā ca, tasmā natthettha tāni ca.

282.

Pañcadvārikacittāni, dvārābhāve na vijjare;

Sahetukavipākā ca, yathābhūmivavatthitā.

283.

Sambhavāsambhavañcevaṃ, ñatvā puggalabhūmisu;

Labbhamānavasā tattha, cittasaṅgahamuddise.

284.

Kusalādippabhedā ca, tathā bhūmādibhedato;

Vatthudvārārammaṇato, bhūmipuggalatopi ca.

285.

Vibhāgo yo samuddiṭṭho,

Cittānañca tu sambhavā;

Ñeyyo cetasikānañca,

Sampayogānusāratoti.

Iti cittavibhāge bhūmipuggalasambhavakathā niṭṭhitā.

Sattamo paricchedo.

Niṭṭhito ca cittavibhāgo.

Next 2. Classification of Mental Factors
×

Error: Contact form not found.

×

Add notes for personal use