The Analysis of the Nuns’ Rules

Navigation & Search

0 results

Previous Explanation of the Summary Discussion on the Great Analysis of Monks' Rules

Bhikkhunivibhaṅgo

1964. Evaṃ bhikkhuvibhaṅgapāḷiyā, aṭṭhakathāya ca āgataṃ vinicchayasāraṃ nātisaṅkhepavitthāranayena dassetvā idāni tadanantarāya bhikkhunivibhaṅgapāḷiyā, tadaṭṭhakathāya ca āgatavinicchayasāraṃ dassetumārabhanto āha ‘‘bhikkhunīna’’ntiādi. Tasmiṃ apīti ettha api-saddo vuttāpekkhāyaṃ. ‘‘Samāsenā’’ti idaṃ ganthavasena saṅkhipanaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Kiñcimatta’’nti idaṃ atthavasenāti veditabbaṃ.

Pārājikakathāvaṇṇanā

1965. Chandasoti methunasevanarāgapaṭisaṃyuttena chandena. Etena ‘‘chande pana asati balakkārena padhaṃsitāya anāpattī’’ti aṭṭhakathā sūcitā hoti. Sā samaṇī pārājikā nāma hotīti pavuccatīti yojanā.

1966-1967. ‘‘Sajīvassa api ajīvassā’’ti padacchedo. ‘‘Santhataṃ vā asanthata’’nti idaṃ ‘‘aṅgajāta’’nti imassa visesanaṃ. Attano tividhe maggeti attano vaccapassāvamukhamaggānaṃ aññatarasmiṃ magge. Ettha ‘‘santhate vā asanthate vā’’ti seso, ‘‘allokāse’’ti iminā sambandho. ‘‘Yebhuyyaakkhāyitādika’’nti padacchedo. Ādi-saddena akkhāyitaṃ saṅgaṇhāti.

Manussapurisādīnaṃ navannaṃ sajīvassapi ajīvassapi yassa kassaci santhataṃ vā asanthataṃ vā yebhuyyakkhāyitādikaṃ aṅgajātaṃ attano santhate vā asanthate vā tividhe magge allokāse tilaphalamattampi pavesentī parājitāti yojanā.

1968. Sādhāraṇavinicchayanti bhikkhubhikkhunīnaṃ sādhāraṇasikkhāpadavinicchayaṃ.

1969-1970. Adhakkhakanti ettha akkhakānaṃ adhoti viggaho. Ubbhajāṇumaṇḍalanti jāṇumaṇḍalānaṃ ubbhanti viggaho. Ubbha-saddo uddhaṃ-saddapariyāyo. Idha ‘‘attano’’ti seso. Avassutassāti kāyasaṃsaggarāgena tintassa. Avassutāti etthāpi eseva nayo. Yāti vuttattā ‘‘sā’’ti labbhati. Sarīranti ettha ‘‘yaṃ kiñcī’’ti seso. Paropakkamamūlakaṃ pārājikaṃ dassetumāha ‘‘tena vā phuṭṭhā’’ti. Ettha ‘‘yathāparicchinne kāye’’ti ca ‘‘sādiyeyyā’’ti ca vattabbaṃ.

Yā pana bhikkhunī avassutā avassutassa manussapuggalassa yaṃ kiñci sarīraṃ attano adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ yaṃ sarīrakaṃ, tena sarīrakena chupeyya, tena manussapurisena yathāparicchinne kāye phuṭṭhā sādiyeyya vā, sā pārājikā siyāti yojanā.

1971-1972. ‘‘Gahitaṃ ubbhajāṇunā’’ti iminā kapparato uddhaṃ pārājikakkhettamevāti dīpeti. Attano yathāvuttappakārena kāyenāti yojanā, attano ‘‘adhakkhaka’’ntiādivuttappakārena kāyenāti attho. Tathā avassutāya avassutassa purisassa kāyapaṭibaddhaṃ phusantiyā thullaccayaṃ hoti. Attano yathāparicchinnakāyapaṭibaddhena tathā avassutāya avassutassa purisassa kāyaṃ phusantiyā thullaccayaṃ hoti.

1973. Attano avasesena kāyena avassutāya avassutassa purisapuggalassa kāyaṃ phusantiyā thullaccayaṃ hoti. Evaṃ attano payoge ca purisassa payoge ca tassā bhikkhuniyāyeva thullaccayaṃ hotīti yojanā.

1974. Yakkhapetatiracchānapaṇḍakānaṃ kāyaṃ ‘‘adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍala’’nti yathāparicchinnaṃ tatheva attano kāyena ubhatoavassave sati phusantiyā assā bhikkhuniyā thullaccayaṃ, tatheva yakkhādīnaṃ payogepi tassāyeva thullaccayaṃ hotīti yojanā.

1975. Ekatovassave cāpīti bhikkhuniyā vasena ekatoavassave cāpi. Thullaccayamudīritanti pārājikakkhettabhūtena attano kāyena manussapurisassa kāyaṃ phusantiyā thullaccayaṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttanti attho. Avasese ca sabbatthāti yathāvuttapārājikakkhettato avasese thullaccayakkhette sabbattha ekatoavassave sati dukkaṭaṃ hotīti attho. Kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhāmasanādīsu sabbattha ubhatoavassave vā ekatoavassave vā dukkaṭameva hoti.

1976. ‘‘Ubbhakkhakamadhojāṇumaṇḍala’’nti yaṃ apārājikakkhettaṃ idha dassitaṃ, ettha ekatoavassave dukkaṭaṃ hoti. Kapparassa ca heṭṭhāpi ettheva adhojāṇumaṇḍale saṅgahaṃ gatanti yojanā.

1977-1979. Bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ sace kāyasaṃsaggaṃ kelāyati sevatīti yojanā. Bhikkhuniyā nāso siyāti sīlavināso pārājikāpatti siyāti attho. Gehapemanti ettha ‘‘gehasitapema’’nti vattabbe gāthābandhavasena sita-saddalopo, attho panassa bhikkhuvibhaṅge vuttanayova.

1980. Avisesenāti ‘‘bhikkhuniyā’’ti vā ‘‘bhikkhussā’’ti vā visesaṃ akatvā.

1981. Yassāti bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā. Yatthāti bhikkhuniyaṃ vā bhikkhusmiṃ vā. Manosuddhanti kāyasaṃsaggādirāgarahitaṃ. Tassa bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā tattha bhikkhuniyaṃ vā bhikkhusmiṃ vā visaye nadosatā anāpattīti attho.

1982. Bhinditvāti sīlabhedaṃ katvā. Bhikkhuniyā apakatattā āha ‘‘neva hoti bhikkhunidūsako’’ti.

1983. Athāti vākyārambhe. Na hotāpatti bhikkhunoti ettha bhikkhunīhi kāyasaṃsaggasaṅghādisesamāha.

1984. ‘‘Khette’’ti vakkhamānaṃ ‘‘phuṭṭhā’’ti iminā yojetvā ‘‘pārājika’’ntiādīhi, ‘‘thullaccayaṃ khette’’tiādīhi ca sambandhitabbaṃ. ‘‘Pārājika’’nti vakkhamānattā phuṭṭhāti ettha ‘‘pārājikakkhette’’ti seso.

1985. Tathāti niccalāpi sādiyati. Khetteti thullaccayādīnaṃ khette. Kāyena niccalāyapi cittena sādiyantiyā āpatti kasmā vuttāti āha ‘‘vuttattā...pe... satthunā’’ti, bhikkhupātimokkhe viya ‘‘kāyasaṃsaggaṃ samāpajjeyyā’’ti avatvā idha ‘‘kāyasaṃsaggaṃ sādiyeyyā’’ti vuttattāti adhippāyo.

1986. Tassā āpattiyā. Kriyasamuṭṭhānanti kiriyāya samuṭṭhānaṃ. Evaṃ satīti sādiyanamatteneva āpajjitabbabhāve sati. Idanti ‘‘kiriyasamuṭṭhāna’’mitividhānaṃ. Tabbahuleneva nayenāti kiriyasamuṭṭhānabāhullena nayena khadiravanādivohāro viyāti daṭṭhabbaṃ.

1987. Tassā bhikkhuniyā asañcicca virajjhitvā āmasantiyā anāpatti, ‘‘ayaṃ puriso’’ti vā ‘‘itthī’’ti vā ajānitvā āmasantiyā anāpatti, purisassa āmasane sati phassaṃ asādiyantiyā vā anāpattīti yojanā.

1988. Khittacittāyāti yakkhummattāya. Ummattikāya vāti pittakopena ummādappattāya. Idañca ‘‘asucī’’ti vā ‘‘candana’’nti vā visesataṃ ajānanameva pamāṇaṃ.

Ubbhajāṇumaṇḍalakathāvaṇṇanā.

1989-1990. ‘‘Pārājikattaṃ jānantī’’ti iminā avasesāpattiṃ jānitvā chādentiyā pārājikābhāvaṃ dīpeti. Saliṅge tu ṭhitāyāti pabbajjāliṅgeyeva ṭhitāya. Iti dhure nikkhittamattasminti yojanā. Iti-saddo nidassane. Itarāya pubbeyeva āpannattā tamapekkhitvā ‘‘sā cā’’ti āha.

1991. Vuttāvisiṭṭhaṃ sabbaṃ vinicchayaṃ saṅgahetumāha ‘‘sesa’’ntiādi. Tatthāti duṭṭhullapaṭicchādane.

Vajjapaṭicchādikathāvaṇṇanā.

1992-1995. Saṅghenāti samaggena saṅghena. Ukkhittakoti āpattiyā adassanādīsu ukkhittako. ‘‘Ukkhepane ṭhito’’ti iminā ukkhepanīyakammakatassa anosāritabhāvaṃ dīpeti. Yā diṭṭhi etassāti yaṃdiṭṭhiko, so ukkhittako bhikkhu yāya diṭṭhiyā samannāgato hotīti adhippāyo. ‘‘Tassā diṭṭhiyā gahaṇenā’’ti iminā anuvattappakāro dassito. Taṃ ukkhittakaṃ bhikkhunti yojanā. Sā bhikkhunī aññāhi bhikkhunīhi visumpica saṅghamajjhepi ‘‘eso kho ayye bhikkhu samaggena saṅghena ukkhitto’’tiādinā nayena tikkhattuṃ vuccamānāti yojanā. Taṃ vatthuṃ acajantī gahetvā yadi tatheva tiṭṭhatīti yojanā. Ettha ‘‘yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā’’ti seso. Tassa kammassa osāneti tatiyāya kammavācāya yyakārappattavasena assa samanubhāsanakammassa pariyosāne. Asākiyadhītarāti asākiyadhītā, paccatte karaṇavacanaṃ. ‘‘Puna appaṭisandheyā’’ti iminā puna teneva ca attabhāvena bhikkhunibhāve paṭisandhātuṃ anarahatā vuttā.

1996. Tikadukkaṭaṃ niddiṭṭhanti adhammakamme adhammakammasaññā, vematikā, dhammakammasaññāti etāsaṃ vasena tikadukkaṭaṃ vuttaṃ. Samanubhāsane vuttā samuṭṭhānādayo sabbe idha vattabbāti yojanā.

Ukkhittānuvattikakathāvaṇṇanā.

1997. ‘‘Hatthaggahaṇaṃ vā sādiyeyyāti hattho nāma kapparaṃ upādāya yāva agganakhā. Etassa asaddhammassa paṭisevanatthāya ubbhakkhakaṃ adhojāṇumaṇḍalaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti thullaccayassā’’ti vuttattā āha ‘‘apārājikakhettassā’’tiādi. ‘‘Ta’’nti vakkhamānattā ‘‘ya’’nti labbhati. Apārājikakkhettassa yassa kassaci aṅgassa yaṃ gahaṇaṃ, taṃ hatthaggahaṇanti pavuccatīti yojanā. Hatthe gahaṇaṃ hatthaggahaṇaṃ.

1998. Yassa kassacīti vuttappakārena yassa kassaci cīvarassa yaṃ gahaṇanti yojanā.

1999. Asaddhamma-saddena methunassāpi vuccamānattā tato visesetumāha ‘‘kāyasaṃsagga ...pe... kāraṇā’’ti. Bhikkhunī kāyasaṃsaggasaṅkhātassa asaddhammassa kāraṇā purisassa hatthapāsasmiṃ tiṭṭheyya vāti yojanā.

2000. Tatoti tassa asaddhammassa kāraṇā. Tatthāti hatthapāse. Purisenāti ettha ‘‘kata’’nti seso, ‘‘saṅketa’’nti iminā sambandho. ‘‘Āgamanaṃ assā’’ti padacchedo. Iccheyyāti vuttepi na gamanicchāmattena, atha kho bhikkhuniyā purisassa hatthapāsaṃ, purisena ca bhikkhuniyā hatthapāsaṃ okkantakāleyeva vatthupūraṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Yathāha ‘‘saṅketaṃ vā gaccheyyāti etassa asaddhammassa paṭisevanatthāya purisena ‘itthannāmaṃ āgacchā’ti vuttā gacchati, pade pade āpatti dukkaṭassa. Purisassa hatthapāsaṃ okkantamatte āpatti thullaccayassā’’ti ca ‘‘purisassa abbhāgamanaṃ sādiyati, āpatti dukkaṭassa. Hatthapāsaṃ okkantamatte āpatti thullaccayassā’’ti ca. Ettha ca itthannāmaṃ āgacchāti itthannāmaṃ ṭhānaṃ āgacchāti attho.

2001. Tadatthāyāti tasseva kāyasaṃsaggasaṅkhātaasaddhammassa sevanatthāya. Paṭicchannaṭṭhānañcāti vatthādinā yena kenaci paṭicchannaokāsaṃ. Purisassa hatthapāse ṭhitā tadatthāya kāyaṃ upasaṃhareyya vāti yojanā.

2002. Hatthaggahaṇādīnaṃ vuttappakārānaṃ aṭṭhannaṃ vatthūnaṃ pūraṇena ‘‘aṭṭhavatthukā’’ti saṅkhātā ayaṃ bhikkhunī vinaṭṭhā hoti sīlavināsena, tatoyeva assamaṇī hoti abhikkhunī hotīti yojanā.

2003. Anulomena vāti hatthaggahaṇādipaṭipāṭiyā vā. Paṭilomena vāti tabbipariyato paṭilomena vā. Ekantarikāya vāti ekamekaṃ antaritvā puna tassāpi karaṇavasena ekantarikāya vā. Anulomena vā paṭilomena vā tathekantarikāya vā aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūrentī cutāti yojanā.

2004. Etadeva atthaṃ byatirekamukhena samatthetumāha ‘‘athādito’’tiādi. Satakkhattumpīti bahukkhattumpi. Sata-saddo hettha bahu-saddapariyāyo. Pārājikā neva siyāti yojanā, iminā taṃtaṃvatthumūlakaṃ dukkaṭathullaccayaṃ āpajjatīti vuttaṃ hoti.

2005. Yā pana āpattiyo āpannā, desetvā tāhi muccatīti yojanā. Dhuranikkhepanaṃ katvāti ‘‘na punevaṃ karissāmī’’ti dhuraṃ nikkhipitvā. Desitā gaṇanūpikāti desitā desitagaṇanameva upeti, pārājikassa aṅgaṃ na hotīti attho. Tasmā yā ekaṃ āpannā, dhuranikkhepaṃ katvā desetvā puna kilesavasena āpajjati, puna deseti, evaṃ aṭṭha vatthūni pūrentīpi pārājikā na hoti.

2006. Saussāhāya desitāti puna āpajjane anikkhittadhurāya bhikkhuniyā desitāpi āpatti desanāgaṇanaṃ na upeti. Kiṃ hotīti āha ‘‘desitāpi adesitā’’ti, tasmā pārājikāpattiyā aṅgameva hotīti adhippāyo.

2008. Ayaṃ atthoti ‘‘asaddhammo nāma kāyasaṃsaggo’’ti ayaṃ attho. Uddisitoti pakāsito.

2009. Ayamattho kena vacanena uddisitoti āha ‘‘viññū...pe... sādhakaṃ vacanaṃ ida’’nti. Idaṃ vacananti ‘‘viññū paṭibalo kāyasaṃsaggaṃ samāpajjitu’’nti idaṃ vacanaṃ. Sādhakaṃ pamāṇaṃ.

Aṭṭhavatthukakathāvaṇṇanā.

2010. Avassutā, vajjapaṭicchādikā, ukkhittānuvattikā, aṭṭhavatthukāti imā catasso pārājikāpattiyo mahesinā asādhāraṇā bhikkhunīnameva paññattāti yojanā.

Iti vinayatthasārasandīpaniyā

Vinayavinicchayavaṇṇanāya

Pārājikakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Saṅghādisesakathāvaṇṇanā

2011. Evaṃ bhikkhunivibhaṅge āgataṃ pārājikavinicchayaṃ vatvā idāni tadanantaruddiṭṭhaṃ saṅghādisesavinicchayaṃ dassetumāha ‘‘yā pana bhikkhunī’’tiādi. Ussayavādāti kodhussayamānussayavasena vivadamānā. Tatoyeva aṭṭaṃ karoti sīlenāti aṭṭakārī. Ettha ca ‘‘aṭṭo’’ti vohārikavinicchayo vuccati, yaṃ pabbajitā ‘‘adhikaraṇa’’ntipi vadanti. Sabbattha vattabbe mukhamassā atthīti mukharī, bahubhāṇīti attho. Yena kenaci narena saddhinti ‘‘gahapatinā vā gahapatiputtena vā’’tiādinā dassitena yena kenaci manussena saddhiṃ. Idhāti imasmiṃ sāsane. Kirāti padapūraṇe, anussavane vā.

2012. Sakkhiṃ vāti paccakkhato jānanakaṃ vā. Aṭṭaṃ kātuṃ gacchantiyā pade pade tathā dukkaṭanti yojanā.

2013. Vohāriketi vinicchayāmacce.

2014. Anantaranti tassa vacanānantaraṃ.

2015. Itaroti aṭṭakārako. Pubbasadisova vinicchayoti paṭhamārocane dukkaṭaṃ, dutiyārocane thullaccayanti vuttaṃ hoti.

2016. ‘‘Tava, mamāpi ca kathaṃ tuvameva ārocehī’’ti itarena vuttā bhikkhunīti yojanā. Yathākāmanti tassā ca attano ca vacane yaṃ paṭhamaṃ vattumicchati, taṃ icchānurūpaṃ ārocetu.

2018-2019. Ubhinnampi yathā tathā ārocitakathaṃ sutvāti yojanā. Yathā tathāti pubbe vuttanayena kenaci pakārena. Tehīti vohārikehi. Aṭṭe pana ca niṭṭhiteti aṭṭakārakesu ekasmiṃ pakkhe parājite. Yathāha ‘‘parājite aṭṭakārake aṭṭapariyosānaṃ nāma hotī’’ti. Aṭṭassa pariyosāneti ettha ‘‘tassā’’ti seso. Tassa aṭṭassa pariyosāneti yojanā.

2020-2023. Anāpattivisayaṃ dassetumāha ‘‘dūtaṃ vāpī’’tiādi. Paccatthikamanussehi dūtaṃ vāpi pahiṇitvā sayampi vā āgantvā yā pana ākaḍḍhīyatīti yojanā. Aññehīti gāmadārakādīhi aññehi. Kiñci paraṃ anodissāti yojanā. Imissā odissa vutte tehi gahitadaṇḍe tassā ca gīvāti sūcitaṃ hoti. Yā rakkhaṃ yācati, tattha tasmiṃ rakkhāyācane tassā anāpatti pakāsitāti yojanā. Aññato sutvāti yojanā. Ummattikādīnanti ettha ādi-saddena ādikammikā gahitā.

Samuṭṭhānaṃ kathinena tulyanti yojanā. Sesaṃ dassetumāha ‘‘sakiriyaṃ ida’’nti. Idaṃ sikkhāpadaṃ. Kiriyāya saha vattatīti sakiriyaṃ aṭṭakaraṇena āpajjanato. ‘‘Samuṭṭhāna’’nti iminā ca samuṭṭhānādivinicchayo upalakkhitoti daṭṭhabbo.

Aṭṭakārikākathāvaṇṇanā.

2024-2025. Jānantīti ‘‘sāmaṃ vā jānāti, aññe vā tassā ārocentī’’ti vuttanayena jānantī. Corinti yāya pañcamāsagghanakato paṭṭhāya yaṃ kiñci parasantakaṃ avaharitaṃ, ayaṃ corī nāma. Vajjhaṃ viditanti ‘‘tena kammena vadhārahā aya’’nti evaṃ viditaṃ. Saṅghanti bhikkhunisaṅghaṃ. Anapaloketvāti anāpucchā. Rājānaṃ vāti raññā anusāsitabbaṭṭhāne taṃ rājānaṃ vā. Yathāha ‘‘rājā nāma yattha rājā anusāsati, rājā apaloketabbo’’ti. Gaṇameva vāti ‘‘tumheva tattha anusāsathā’’ti rājūhi dinnaṃ gāmanigamamallagaṇādikaṃ gaṇaṃ vā. Mallagaṇaṃ nāma pānīyaṭṭhapanapokkharaṇikhaṇanādipuññakammaniyutto janasamūho. Eteneva evameva dinnagāmavarā pūgā ca seniyo ca saṅgahitā. Vuṭṭhāpeyyāti upasampādeyya. Kappanti ca vakkhamānalakkhaṇaṃ kappaṃ. Sā corivuṭṭhāpananti sambandho. Upajjhāyā hutvā yā coriṃ upasampādeti, sā bhikkhunīti attho. Upajjhāyassa bhikkhussa dukkaṭaṃ.

2026. Pañcamāsagghananti ettha pañcamāsañca pañcamāsagghanakañca pañcamāsagghananti ekadesasarūpekasesanayena pañcamāsassāpi gahaṇaṃ. Atirekagghanaṃ vāpīti etthāpi eseva nayo.

2027. Pabbajitaṃ pubbaṃ yāya sā pabbajitapubbā. Vuttappakāraṃ corakammaṃ katvāpi titthāyatanādīsu yā paṭhamaṃ pabbajitāti attho.

2028-2030. Idāni pubbapayogadukkaṭādiāpattivibhāgaṃ dassetumāha ‘‘vuṭṭhāpeti ca yā cori’’ntiādi. Idha ‘‘upajjhāyā hutvā’’ti seso. Idaṃ kappaṃ ṭhapetvāti yojanā. Sīmaṃ sammannati cāti abhinavaṃ sīmaṃ sammannati, bandhatīti vuttaṃ hoti. Assāti bhaveyya. ‘‘Dukkaṭa’’nti iminā ca ‘‘thullaccayaṃ dvaya’’nti iminā ca yojetabbaṃ.

Kammanteti upasampadakammassa pariyosāne, tatiyāya kammavācāya yyakārappattāyāti vuttaṃ hoti.

2031. Ajānantīti coriṃ ajānantī.

2032. Corivuṭṭhāpanaṃ nāmāti idaṃ sikkhāpadaṃ corivuṭṭhāpanasamuṭṭhānaṃ nāma. Vācacittatoti khaṇḍasīmaṃ agantvā karontiyā vācācittehi. Kāyavācādito cevāti gantvā karontiyā kāyavācācittato ca samuṭṭhāti. Yathāha ‘‘kenacideva karaṇīyena pakkantāsu bhikkhunīsu agantvā khaṇḍasīmaṃ vā nadiṃ vā yathānisinnaṭṭhāneyeva attano nissitakaparisāya saddhiṃ vuṭṭhāpentiyā vācācittato samuṭṭhāti, khaṇḍasīmaṃ vā nadiṃ vā gantvā vuṭṭhāpentiyā kāyavācācittato samuṭṭhātī’’ti. Kriyākriyanti anāpucchāvuṭṭhāpanavasena kiriyākiriyaṃ.

Corivuṭṭhāpanakathāvaṇṇanā.

2033-2034. Gāmantaranti aññaṃ gāmaṃ. Yā ekā sace gaccheyyāti sambandho. Nadīpāranti etthāpi eseva nayo. Nadiyā pāraṃ nadīpāraṃ. ‘‘Ekā vā’’ti uparipi yojetabbaṃ. Ohīyeyyāti vinā bhaveyya. Idha ‘‘araññe’’ti seso. Araññalakkhaṇaṃ ‘‘indakhīla’’iccādinā vakkhati. ‘‘Ekā vā rattiṃ vippavaseyya, ekā vā gaṇamhā ohīyeyyā’’ti sikkhāpadakkamo, evaṃ santepi gāthābandhavasena ‘‘rattiṃ vippavaseyyā’’ti ante vuttaṃ. Teneva vibhāgavinicchaye desanāruḷhakkameneva ‘‘pureruṇodayāyevā’’tiādiṃ vakkhati. Sā paṭhamāpattikaṃ garukaṃ dhammaṃ āpannā siyāti yojanā. Paṭhamaṃ āpatti etassāti paṭhamāpattiko, vītikkamakkhaṇeyeva āpajjitabboti attho. ‘‘Garukaṃ dhamma’’nti iminā sambandho. Sakagāmā nikkhamantiyāti bhikkhuniyā attano vasanagāmato nikkhamantiyā.

2035. Tato sakagāmato.

2036-2037. Ekena padavārena itarassa gāmassa parikkhepe atikkante, upacārokkame vā thullaccayanti yojanā. Atikkante okkanteti ettha ‘‘parikkhepe upacāre’’ti adhikārato labbhati.

2038-2039. Nikkhamitvāti attano paviṭṭhagāmato nikkhamitvā. Ayameva nayoti ‘‘ekena padavārena thullaccayaṃ, dutiyena garukāpattī’’ti ayaṃ nayo.

Vaticchiddena vā khaṇḍapākārena vāti yojanā. ‘‘Tathā’’ti iminā ‘‘pākārenā’’ti etthāpi vā-saddassa sambandhanīyataṃ dasseti. ‘‘Bhikkhuvihārassa bhūmi tāsamakappiyā’’ti vakkhamānattā vihārassa bhūminti bhikkhunivihārabhūmi gahitā. ‘‘Kappiyanti paviṭṭhattā’’ti iminā vakkhamānassa kāraṇaṃ dasseti. Koci dosoti thullaccayasaṅghādiseso vuccamāno yo koci doso.

2040. Tāsanti bhikkhunīnaṃ. ‘‘Akappiyā’’ti iminā tatthāpi paviṭṭhāya gāmantarapaccayā āpattisambhavamāha.

2041. ‘‘Paṭhamaṃ pādaṃ atikkāmentiyā’’ti vuttattā ‘‘hatthi...pe... anāpatti siyāpatti, padasā gamane panā’’ti vuttaṃ.

2042. ‘‘Yaṃ kiñci...pe... āpatti pavisantiyā’’ti vuttassevatthassa upasaṃhārattā na punaruttidoso.

2043-2044. Lakkhaṇenupapannāyāti ‘‘nadī nāma timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā yattha katthaci uttarantiyā bhikkhuniyā antaravāsako temiyatī’’ti vuttalakkhaṇena samannāgatāya nadiyā. Yā pāraṃ tīraṃ gacchatīti yojanā.

Paṭhamaṃ pādaṃ uddharitvāna tīre ṭhapentiyāti ‘‘idāni padavārena atikkamatī’’ti vattabbakāle paṭhamaṃ pādaṃ ukkhipitvā paratīre ṭhapentiyā. ‘‘Dutiyapāduddhāre saṅghādiseso’’ti aṭṭhakathāvacanato ‘‘atikkame’’ti iminā uddhāro gahito.

2045. Antaranadiyanti nadivemajjhe. Bhaṇḍitvāti kalahaṃ katvā. Orimaṃ tīranti āgatadisāya tīraṃ. Tathā paṭhame thullaccayaṃ, dutiye garu hotīti attho. Iminā sakalena vacanena ‘‘itarissā pana ayaṃ pakkantaṭṭhāne ṭhitā hoti, tasmā paratīraṃ gacchantiyāpi anāpattī’’ti aṭṭhakathāpi ulliṅgitā.

2046. Rajjuyāti valliādikāya yāya kāyaci rajjuyā.

2047. Pivitunti ettha ‘‘pānīya’’nti pakaraṇato labbhati. Avuttasamuccayatthena api-saddena bhaṇḍadhovanādiṃ saṅgaṇhāti. Athāti vākyārambhe nipāto. ‘‘Nahānādikiccaṃ sampādetvā orimameva tīraṃ āgamissāmī’’ti ālayassa vijjamānattā āha ‘‘vaṭṭatī’’ti.

2048. Padasānadiṃ otaritvānāti yojanā. Setuṃ ārohitvā tathā padasā uttarantiyā anāpattīti yojanā.

2049. Gantvānāti ettha ‘‘nadi’’nti seso. Uttaraṇakāle padasā yātīti yojanā.

2050. Vegenāti ekeneva vegena, antarā anivattitvāti attho.

2051. ‘‘Nisīditvā’’ti idaṃ ‘‘khandhe vā’’tiādīhipi yojetabbaṃ. Khandhādayo cettha sabhāgānameva gahetabbā. Hatthasaṅghātane vāti ubhohi baddhahatthavalaye vā.

2052-2053. Pāsanti hatthapāsaṃ. ‘‘Ābhogaṃ vinā’’ti iminā ‘‘gamissāmī’’ti ābhoge kate ajānantiyā aruṇe uṭṭhitepi anāpattīti dīpitaṃ hoti. Yathāha ‘‘sace sajjhāyaṃ vā savanaṃ vā aññaṃ vā kiñci kammaṃ kurumānā ‘purearuṇeyeva dutiyikāya santikaṃ gamissāmī’ti ābhogaṃ karoti, ajānantiyā eva cassā aruṇo uggacchati, anāpattī’’ti. Nānāgabbhe vattabbameva natthīti dassetumāha ‘‘ekagabbhepi vā’’ti. Ekagabbhepi vā dutiyikāya hatthapāsaṃ atikkamma aruṇaṃ uṭṭhapentiyā bhikkhuniyā āpatti siyāti yojanā.

2054. Dutiyāpāsanti dutiyikāya hatthapāsaṃ. ‘‘Gamissāmī’’ti ābhogaṃ katvā gacchantiyā sace aruṇaṃ uṭṭheti, na dosoti yojanā.

2055-2056. Aññattha pañcadhanusatikassa pacchimassa āraññakasenāsanassa vuttattā tato nivattetumāha ‘‘indakhīlamatikkammā’’tiādi. Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. Dīpitanti aṭṭhakathāya ‘‘araññeti ettha nikkhamitvā bahi indakhīlā sabbametaṃ arañña’’nti evaṃ vuttalakkhaṇameva araññaṃ dassitanti attho.

Dutiyikāya dassanūpacāraṃ vijahantiyā tassāti yojanā. ‘‘Jahite’’ti idaṃ apekkhitvā ‘‘upacāre’’ti vibhattivipariṇāmo kātabbo.

2057. Sāṇipākārapākārataruantarite ṭhāne asati dassanūpacāre satipi savanūpacāre āpatti hotīti yojanā.

2058-2060. Ettha kathanti yattha dūrepi dassanaṃ hoti, evarūpe ajjhokāse āpattiniyamo kathaṃ kātabboti attho. Anekesu ṭhānesu ‘‘savanūpacārātikkame’’ti vuccamānattā tattha lakkhaṇaṃ ṭhapetumāha ‘‘magga...pe... evarūpake’’ti. Ettha ‘‘ṭhāne’’ti seso. Kūjantiyāti yathāvaṇṇavavatthānaṃ na hoti, evaṃ abyattasaddaṃ karontiyā.

Evarūpake ṭhāne dhammassavanārocane viya ca maggamūḷhassa saddena viya ca ‘‘ayye’’ti kūjantiyā tassā saddassa savanātikkame bhikkhuniyā garukā āpatti hotīti yojanā. ‘‘Bhikkhuniyā garukā hotī’’ti idaṃ ‘‘dutiyikaṃ na pāpuṇissāmī’’ti nirussāhavasena veditabbaṃ. Teneva vakkhati ‘‘ohīyitvātha gacchantī’’tiādi. Etthāti ‘‘gaṇamhā ohīyeyyā’’ti imasmiṃ.

2061. Atha gacchantī ohīyitvāti yojanā. ‘‘Idāni ahaṃ pāpuṇissāmi’’ iti evaṃ saussāhā anubandhati, vaṭṭati, dutiyopacārātikkamepi anāpattīti vuttaṃ hoti.

2062. ‘‘Gacchatu ayaṃ’’ iti ussāhassacchedaṃ katvā ohīnā ce, tassā āpattīti ajjhāhārayojanā.

2063. Itarāpīti gantuṃ samatthāpi. Ohīyatu ayanti cāti nirussāhappakāro sandassito. Vuttatthameva samatthayitumāha ‘‘saussāhā na hoti ce’’ti.

2064-2065. Purimā ekakaṃ maggaṃ yātīti yojanā. Ekameva ekakaṃ. Tasmāti yasmā ekissā itarā pakkantaṭṭhāne tiṭṭhati, tasmā. Tatthāti tasmiṃ gaṇamhāohīyane. Pi-saddo evakārattho. Anāpatti eva pakāsitāti yojanā.

2066-2067. Gāmantaragatāyāti gāmasīmagatāya. ‘‘Nadiyā’’ti iminā sambandho. Āpattiyocatassopīti rattivippavāsa gāmantaragamana nadipāragamana gaṇamhāohīyana saṅkhātā catasso saṅghādisesāpattiyo. Gaṇamhāohīyanamūlakāpattiyā gāmato bahi āpajjitabbattepi gāmantarokkamanamūlakāpattiyā antogāme āpajjitabbattepi ekakkhaṇeti gāmūpacāraṃ sandhāyāha.

2068-2069. Yā saddhiṃ yātā dutiyikā, sā ca pakkantā vā sace hoti, vibbhantā vā hoti, petānaṃ lokaṃ yātā vā hoti, kālakatā vā hotīti adhippāyo, pakkhasaṅkantā vā hoti, titthāyatanasaṅkantā vā hotīti adhippāyo, naṭṭhā vā hoti, pārājikāpannā vā hotīti adhippāyo. Evarūpe kāle gāmantarokkamanādīni...pe... anāpattīti ñātabbanti yojanā. Ummattikāyapi evaṃ cattāripi karontiyā anāpattīti yojanā.

2070. ‘‘Agāmake araññe’’ti idaṃ gāmābhāvena vuttaṃ, na viñjhāṭavisadisatāya.

2071. Gāmabhāvato nadipāragamanagaṇamhāohīyanāpatti na sambhavati, tassāpi sakagāmattā gāmantaragamanamūlikāpatti ca divasabhāgattā rattivippavāsamūlikāpatti ca na sambhavatīti āha ‘‘sakagāme...pe... na vijjare’’ti. Yathākāmanti yathicchitaṃ, dutiyikāya asantiyāpīti attho.

2072. Samuṭṭhānādayo paṭhamantimavatthunā tulyāti yojanā.

Gāmantaragamanakathāvaṇṇanā.

2073. Sīmāsammutiyā cevāti ‘‘samaggena saṅghena dhammena vinayena ukkhittaṃ bhikkhuniṃ kārakasaṅghaṃ anāpucchā tasseva kārakasaṅghassa chandaṃ ajānitvā osāressāmī’’ti navasīmāsammannane ca. Dvīhi kammavācāhi duve thullaccayā hontīti yojanā.

2074. Kammassa pariyosāneti osāraṇakammassa avasāne. Tikasaṅghādisesanti ‘‘dhammakamme dhammakammasaññā osāreti, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme vematikā, dhammakamme adhammakammasaññā osāreti, āpatti saṅghādisesassā’’ti tikasaṅghādisesaṃ vuttaṃ. Kammanti ca ukkhepanīyakammaṃ. Adhamme tikadukkaṭanti ‘‘adhammakamme dhammakammasaññā osāreti, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematikā, adhammakammasaññā osāreti, āpatti dukkaṭassā’’ti tikadukkaṭaṃ vuttaṃ.

2075. Gaṇassāti tasseva kārakagaṇassa. Vatte vā pana vattantinti tecattālīsappabhede nettāravatte vattamānaṃ. Tecattālīsappabhedaṃ pana vattakkhandhake āvi bhavissati. Nettāravatteti kammato nittharaṇassa hetubhūte vatte.

2077. Osāraṇaṃ kriyaṃ. Anāpucchanaṃ akriyaṃ.

Catutthaṃ.

2078-2079. Avassutāti methunarāgena tintā. Evamuparipi. ‘‘Manussapuggalassā’’ti iminā yakkhādīnaṃ paṭikkhepo. ‘‘Udake...pe... dukkaṭa’’nti vakkhamānattā āmisanti aññatra dantaponā ajjhoharaṇīyassa gahaṇaṃ. Payogatoti payogagaṇanāya.

2080. Ekatovassuteti pumitthiyā sāmaññena pulliṅganiddeso. Kathametaṃ viññāyatīti? ‘‘Ekatoavassuteti ettha bhikkhuniyā avassutabhāvo daṭṭhabboti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ panetaṃ na vuttaṃ, taṃ pāḷiyā sametī’’ti vuttattā viññāyati. Ettha ca etaṃ na vuttanti ‘‘bhikkhuniyā avassutabhāvo daṭṭhabbo’’ti etaṃ niyamanaṃ na vuttaṃ. Tanti taṃ niyametvā avacanaṃ. Pāḷiyā sametīti ‘‘ekatoavassute’’ti avisesetvā vuttapāḷiyā, ‘‘anavassutoti jānantī paṭiggaṇhātī’’ti imāya ca pāḷiyā sameti. Yadi hi puggalassa avassutabhāvo nappamāṇaṃ, kiṃ ‘‘anavassutoti jānantī’’ti iminā vacanena. ‘‘Anāpatti ubho anavassutā honti, anavassutā paṭiggaṇhātī’’ti ettakameva vattabbaṃ siyā. Ajjhohārapayogesu bahūsu thullaccayacayo thullaccayānaṃ samūho siyā, payogagaṇanāya bahūni thullaccayāni hontīti adhippāyo.

2081. Sambhave, byabhicāre ca visesanaṃ sātthakaṃ bhavatīti ‘‘manussaviggahāna’’nti idaṃ visesanaṃ yakkhapetatiracchānapadehi yojetabbaṃ. Ubhatoavassute sati manussaviggahānaṃ yakkhapetatiracchānānaṃ hatthato ca paṇḍakānaṃ hatthato ca tathāti yojanā. Tathā-saddenettha ‘‘yaṃ kiñci āmisaṃ paṭiggaṇhāti, dukkaṭaṃ. Ajjhohārapayogesu thullaccayacayo siyā’’ti yathāvuttamatidisati.

2082. Etthāti imesu yakkhādīsu. Ekatoavassute sati āmisaṃ paṭiggaṇhantiyā dukkaṭaṃ. Sabbatthāti sabbesu manussāmanussesu ekato, ubhato vā anavassutesu. Udake dantakaṭṭhaketi udakassa, dantakaṭṭhassa ca gahaṇe. Paribhoge cāti paṭiggahaṇe ceva paribhoge ca.

2083-2084. Ubhayāvassutābhāveti bhikkhuniyā, puggalassa ca ubhinnaṃ avassutatte asati yadi āmisaṃ paṭiggaṇhāti, na dosoti yojanā. Ayaṃ purisapuggalo. Na ca avassutoti neva avassutoti ñatvā. Yā pana āmisaṃ paṭiggaṇhāti, tassā ca ummattikādīnañca anāpatti pakāsitāti yojanā. ‘‘Yā gaṇhāti, tassā anāpattī’’ti vuttepi paribhuñjantiyāva anāpattibhāvo daṭṭhabbo.

Pañcamaṃ.

2085. Uyyojaneti ‘‘kiṃ te ayye eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṃ anavassutā, iṅgha ayye yaṃ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā, taṃ tvaṃ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā’’ti vuttanayena niyojane. Ekissāti uyyojikāya. Itarissāti uyyojitāya. Paṭiggaheti avassutassa hatthato āmisapaṭiggahaṇe. Dukkaṭāni cāti uyyojikāya dukkaṭāni. Bhogesūti uyyojitāya tathā paṭiggahitassa āmisassa paribhogesu. Thullaccayagaṇo siyāti uyyojikāya thullaccayasamūho siyāti attho.

2086-2087. Bhojanassāvasānasminti uyyojitāya bhojanapariyante. Saṅghādisesatāti uyyojikāya saṅghādisesāpatti hoti.

Yakkhādīnanti ettha ādi-saddena petapaṇḍakatiracchānagatā gahitā. Tatheva purisassa cāti avassutassa manussapurisassa. ‘‘Gahaṇe uyyojane’’ti padacchedo. Gahaṇeti uyyojitāya gahaṇe. Uyyojaneti uyyojikāya attano uyyojane. Tesanti udakadantaponānaṃ. Paribhogeti uyyojitāya paribhuñjane. Dukkaṭaṃ parikittitanti uyyojikāya dukkaṭaṃ vuttaṃ.

2088. Sesassāti udakadantaponato aññassa paribhuñjitabbāmisassa. ‘‘Gahaṇuyyojane’’tiādi vuttanayameva.

2089-2090. Yā pana bhikkhunī ‘‘anavassuto’’ti ñatvā uyyojeti, ‘‘kupitā vā na paṭiggaṇhatī’’ti uyyojeti, ‘‘kulānuddayatā vāpi na paṭiggaṇhatī’’ti uyyojeti, tassā ca ummattikādīnañca anāpatti pakāsitāti yojanā. Yathāha ‘‘anāpatti ‘anavassuto’ti jānantī uyyojeti, ‘kupitā na paṭiggaṇhatī’ti uyyojeti, ‘kulānuddayatāya na paṭiggaṇhatī’ti uyyojetī’’tiādi.

Chaṭṭhaṃ.

2091. Sattamanti ‘‘yā pana bhikkhunī kupitā anattamanā evaṃ vadeyya buddhaṃ paccakkhāmī’’tiādinayappavattaṃ sattamasikkhāpadañca. Aṭṭhamanti ‘‘yā pana bhikkhunī kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā’’tiādinayappavattaṃ aṭṭhamasikkhāpadañca.

Sattamaṭṭhamāni.

2092. Navameti ‘‘bhikkhuniyo paneva saṃsaṭṭhā viharantī’’tiādisikkhāpade ca. Dasameti ‘‘yā pana bhikkhunī evaṃ vadeyya saṃsaṭṭhāva ayye tumhe viharatha, mā tumhe nānā viharitthā’’tiādisikkhāpade ca.

Navamadasamāni.

2093. Tena mahāvibhaṅgāgatena duṭṭhadosadvayena ca tattheva āgatena tena sañcarittasikkhāpadena cāti imehi tīhi saddhiṃ idhāgatāni cha sikkhāpadānīti evaṃ nava paṭhamāpattikā. Ito bhikkhunivibhaṅgato cattāri yāvatatiyakāni tato mahāvibhaṅgato cattāri yāvatatiyakānīti evaṃ aṭṭha yāvatatiyakāni, purimāni nava cāti sattarasa saṅghādisesasikkhāpadāni mayā cettha dassitānīti adhippāyo.

Iti vinayatthasārasandīpaniyā vinayavinicchayavaṇṇanāya

Saṅghādisesakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Nissaggiyakathāvaṇṇanā

2094-2095. Evaṃ sattarasasaṅghādisese dassetvā idāni tadanantarāni nissaggiyāni dassetumāha ‘‘adhiṭṭhānupagaṃ patta’’ntiādi. ‘‘Adhiṭṭhānupagaṃ patta’’nti iminā padena kenaci kāraṇena anadhiṭṭhānupage patte anāpattibhāvaṃ dīpeti. ‘‘Tassā’’ti ta-saddāpekkhāya bhikkhunīti ettha ‘‘yā’’ti labbhati. Pattasannidhikāraṇāti anadhiṭṭhāya, avikappetvā ekarattampi pattassa nikkhittakāraṇā.

2096. Idha imasmiṃ sikkhāpade seso sabbo vinicchayo kathāmaggoti yojanā, avasesasabbavinicchayakathāmaggoti attho. Pattasikkhāpadeti mahāvibhaṅgapaṭhamapattasikkhāpade.

2097. Visesova visesatā.

Paṭhamaṃ.

2098. Akāleti ‘‘anatthatakathine vihāre ekādasa māsā, atthatakathine vihāre satta māsā’’ti evaṃ vutte akāle. Vikappantaraṃ dassetumāha ‘‘dinnaṃ kālepi kenacī’’tiādi. Vuttavipariyāyena kālaniyamo veditabbo. Kenaci akāle yaṃ cīvaraṃ dinnaṃ, kālepi yaṃ cīvaraṃ ādissa dinnaṃ, taṃ akālacīvaraṃ nāmāti yojanā. Ādissa dānappakāraṃ dassetumāha ‘‘sampattā bhājentū’’ti. Niyāmitanti ‘‘sampattā bhājentū’’ti evaṃ vatvā dinnañca ‘‘idaṃ gaṇassa, idaṃ tuyhaṃ dammī’’ti vatvā vā dātukāmatāya pādamūle ṭhapetvā vā dinnañca ādissa dinnaṃ nāmāti attho. Yathāha ‘‘sampattā bhājentū’ti vatvā vā ‘idaṃ gaṇassa, idaṃ tumhākaṃ dammī’ti vatvā vā dātukamyatāya pādamūle ṭhapetvā vā dinnampi ādissa dinnaṃ nāma hotī’’ti.

2099. Akālacīvaranti vuttappakāraṃ akālacīvaraṃ.

2100. Attanā paṭiladdhanti tato yaṃ cīvaraṃ attanā vassaggena paṭiladdhaṃ. Nissajjitvā paṭiladdhakāle kattabbavidhiṃ dassetumāha ‘‘labhitvā...pe... niyojaye’’ti. Yathādāne niyojayeti yathā dāyakena dinnaṃ, tathā upanetabbaṃ, akālacīvarapakkheyeva ṭhapetabbanti vuttaṃ hoti.

2101. Tassāti ‘‘yathādāne niyojaye’’ti vacanassa. Vinayakammaṃ katvā paṭiladdhampi taṃ puna sevituṃ na ca vaṭṭatīti ayamadhippāyoti yojanā.

2102. Kālacīvare akālavatthasaññāya dukkaṭanti yojanā. Ubhayatthapīti akālacīvarepi kālacīvarepi. Vematikāya tathā dukkaṭanti yojanā.

2103. Ubhayatthapi cīvare kālacīvare ca akālacīvare cāti ubhayacīvarepi kālacīvarasaññāya bhājāpentiyā nadosoti yojanā. Sacittakasamuṭṭhānattayaṃ sandhāyāha ‘‘tisamuṭṭhānatā’’ti.

Dutiyaṃ.

2104. Sace sayaṃ acchindati aññāya bhikkhuniyā saddhiṃ cīvaraṃ parivattetvā pacchā ‘‘tuyhaṃ cīvaraṃ tvameva gaṇha, mayhaṃ cīvaraṃ dehī’’ti evaṃ yadi sayaṃ acchindati. Ettha ‘‘sakasaññāyā’’ti seso. Sakasaññāya gahitattā pācittiyaṃ, dukkaṭañca vuttaṃ, itarathā bhaṇḍagghena kāretabbo.

2105. Itaresūti abandhanañca āṇattibahuttañca saṅgaṇhāti. Tenāha ‘‘vatthūnaṃ payogassa vasā siyā’’ti.

2106. ‘‘Tikapācittī’’ti idamapekkhitvā ‘‘uddiṭṭhā’’ti sambandhanīyaṃ, upasampannāya upasampannasaññā, vematikā, anupasampannasaññāti etāsaṃ vasena tikapācitti vuttāti attho. Aññasmiṃ parikkhāreti upasampannānupasampannānaṃ aññasmiṃ parikkhāre. Itarissāti anupasampannāya. Tikadukkaṭanti anupasampannāya upasampannasaññāvematikāanupasampannasaññānaṃ vasena tikadukkaṭaṃ uddiṭṭhaṃ.

2107. Tāya vā dīyamānaṃ tāya aññāya bhikkhuniyā duṭṭhāya vā tuṭṭhāya vā dīyamānaṃ gaṇhantiyā, tassā vissāsameva vā gaṇhantiyā anāpattīti yojanā. ‘‘Tisamuṭṭhānatā matā’’ti idaṃ vuttatthameva.

Tatiyaṃ.

2108. Yā pana bhikkhunī ‘‘kiṃ te, ayye, aphāsu, kiṃ āharīyatū’’ti vuttā aññaṃ viññāpetvā taṃ āhaṭaṃ paṭikkhipitvā tañca aññañca gaṇhitukāmā sace aññaṃ viññāpeti, tassā viññattidukkaṭaṃ, lābhā nissaggiyaṃ siyāti sādhippāyayojanā. Viññattiyā dukkaṭaṃ viññattidukkaṭaṃ.

2109-2011. Tikapācittiyaṃ vuttanti ‘‘aññe aññasaññā, aññe vematikā, aññe anaññasaññā aññaṃ viññāpetvā aññaṃ viññāpeti, nissaggiyaṃ pācittiya’’nti tikapācittiyaṃ vuttaṃ. Anaññe dvikadukkaṭanti anaññe aññasaññāya, vematikāya ca vasena dvikadukkaṭaṃ. ‘‘Anaññenaññasaññāyā’’tiādinā anāpattivisayo dassito. ‘‘Anaññe anaññasaññāyā’’ti padacchedo. Anaññe anaññasaññāya viññāpentiyā anāpatti. Tasmiṃ paṭhamaviññāpite appahonte vā taññeva vā viññāpentiyā anāpatti. Aññenapi atthe sati tena saddhiṃ aññaṃ viññāpentiyā anāpatti. Idaṃ vuttaṃ hoti - sace paṭhamaṃ sappi viññattaṃ, ‘‘āmakamaṃsaṃ pacitabba’’nti ca vejjena vuttattā telena attho hoti, tato ‘‘telenāpi me attho’’ti evaṃ aññañca viññāpetīti. Ānisaṃsañca dassetvā tato aññaṃ viññāpentiyāpi anāpattīti ñātabbanti yojanā. Idaṃ vuttaṃ hoti - sace kahāpaṇassa sappi ābhataṃ hoti, iminā mūlena diguṇaṃ telaṃ labbhati, telenāpi ca idaṃ kiccaṃ nippajjati, tasmā telamāharāti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā viññāpetīti.

Catutthaṃ.

2112-2013. Pubbaṃ aññaṃ cetāpetvāti yojanā, attano kappiyabhaṇḍena ‘‘idaṃ nāma āharā’’ti pubbaṃ aññaṃ parivattāpetvāti attho. Evanti ettha ‘‘vutte’’ti seso. Dhanena nibbattaṃ dhaññaṃ, attano dhanena nipphāditattā telādi idha ‘‘dhañña’’nti adhippetaṃ, na vīhādi. Evaṃ vutte mayhaṃ aññaṃ dhaññaṃ ānetvā deti iti saññāya pacchā aññaṃ cetāpeyyāti yojanā, na me iminā attho, aññaṃ āharāti vutte idañca datvā aññañca āharitvā detīti saññāya ‘‘na me idaṃ ruccati, aññaṃ āharā’’ti pacchā aññaṃ parivattāpeyyāti attho. Cetāpanapayogenāti āṇattāya cetāpanavasena. Mūlaṭṭhāyāti āṇāpikāya. Tena ca aññena vā mūlena ābhataṃ hotu, tassa lābhe nissaggiyaṃ hotīti yojanā.

2114. Sesanti tikapācittiyādikaṃ vinicchayavisesaṃ.

Pañcamaṃ.

2115-2016. Aññadatthāya dinnenāti upāsakehi ‘‘evarūpaṃ gahetvā bhājetvā paribhuñjathā’’ti aññassatthāya dinnena. ‘‘Saṅghikena parikkhārenā’’ti iminā sambandho. Parikkhārenāti kappiyabhaṇḍena. Saṅghikenāti saṅghassa pariccattena. Idhāti imasmiṃ sāsane. Tassāti yāya cetāpitaṃ. Nissaggiyaṃ siyāti ettha nissaṭṭhapaṭiladdhaṃ yathādāne upanetabbanti vattabbaṃ. Yathāha ‘‘nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvā yathādāne upanetabba’’nti. Idaṃ heṭṭhā vuttatthādhippāyameva. Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. ‘‘Anaññadatthike aññadatthikasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anaññadatthike vematikā, āpatti dukkaṭassā’’ti vuttattā āha ‘‘anaññadatthike niddiṭṭhaṃ dvikadukkaṭa’’nti. Iminā ca ‘‘aññadatthike tikapācittiya’’nti idaṃ vuttameva. ‘‘Aññadatthike aññadatthikasaññā, vematikā, anaññadatthikasaññā aññaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiya’’nti hi vuttaṃ.

2117. Sesakanti yadatthāya dinnaṃ, taṃ cetāpetvā āharitvā atirittaṃ mūlaṃ aññadatthāya upanentiyā anāpattīti yojetabbaṃ. Sāmike pucchitvāti ‘‘tumhehi cīvaratthāya dinnaṃ, amhākañca cīvaraṃ saṃvijjati, telādīhi pana attho’’ti evaṃ sāmike pucchitvā. Tanti taṃ cetāpannaṃ. Āpadāsūti bhikkhunīhi vihāraṃ pahāya gamanārahamupaddavo gahito. Yathāha ‘‘āpadāsūti tathārūpesu upaddavesu bhikkhuniyo vihāraṃ chaḍḍetvā pakkamanti, evarūpāsu āpadāsu yaṃ vā taṃ vā cetāpetuṃ vaṭṭatī’’ti.

2118. Sayaṃ yācitakaṃ vināti ‘‘saṃyācitaka’’nti padaṃ vinā, ettakameva visadisanti vuttaṃ hoti.

Chaṭṭhasattamāni.

2119. Adhikavacanaṃ dassetumāha ‘‘mahājanikasaññācikenā’’ti. Padatādhikāti padameva padatā. Mahājanikenāti gaṇassa pariccattena. Saññācikenāti sayaṃ yācitakena.

2120. Anantarasamā matāti idha ‘‘puggalikenā’’ti padaṃ vinā samuṭṭhānādinā saddhiṃ sabbe vinicchayā anantarasikkhāpadasadisā matāti attho. ‘‘Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena puggalikenā’’ti hi sikkhāpadaṃ. Puggalikenāti ekabhikkhuniyā pariccattena. ‘‘Kiñcipī’’ti likhanti. ‘‘Kocipī’’ti pāṭho sundaro ‘‘viseso’’ti iminā tulyādhikaraṇattā.

Aṭṭhamanavamadasamāni.

Paṭhamo vaggo.

2121-2022. Cattāri kaṃsāni samāhaṭāni, catunnaṃ kaṃsānaṃ samāhāro vā catukkaṃsaṃ, catukkaṃsato atirekaṃ atirekacatukkaṃsaṃ, tena atirekacatukkaṃsagghanakaṃ pāvuraṇamāha, upacārena ‘‘atirekacatukkaṃsa’’nti vuttaṃ. Kaṃsaparimāṇaṃ panettha sayameva vakkhati ‘‘kahāpaṇacatukkaṃ tu, kaṃso nāma pavuccatī’’ti. Tasmā atirekasoḷasakahāpaṇagghanakanti attho. Garupāvuraṇanti sītakāle pārupitabbapāvuraṇaṃ. Cetāpeyyāti viññāpeyya. Cattāri saccāni samāhaṭāni, catunnaṃ vā saccānaṃ samāhāro catusaccaṃ, taṃ pakāseti sīlenāti catusaccappakāsī, tena, catunnaṃ ariyasaccānaṃ niddisakena sammāsambuddhena. Payogeti ‘‘dehī’’ti evaṃ viññāpanapayoge. Lābheti paṭilābhe.

Catunnaṃ samūho catukkaṃ, kahāpaṇānaṃ catukkaṃ kahāpaṇacatukkaṃ. Kahāpaṇo cettha taṃtaṃkāle, taṃtaṃpadese ca vohārūpago gahetabbo. Imā vuttappakārā nissaggiyāvasānāpattiyo ‘‘ñātakānañca santake’’ti anāpattivisaye vakkhamānattā ‘‘yadā yena attho, tadā taṃ vadeyyāthā’’ti evaṃ niccapavāraṇaṃ akatvā tasmiṃ kāle kismiñci guṇe pasīditvā ‘‘vadeyyātha yena attho’’ti evaṃ pavāritaṭṭhāne sambhavantīti daṭṭhabbā.

2123-2025. Ūnakacatukkaṃse atirekasaññā, āpatti dukkaṭassa. Ūnakacatukkaṃse vematikā, āpatti dukkaṭassā’’ti vuttattā āha ‘‘ūnake tu catukkaṃse, uddiṭṭhaṃ dvikadukkaṭa’’nti. Iminā ‘‘atirekacatukkaṃse atirekasaññā, vematikā, ūnakasaññā cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiya’’nti tikapācittiyañca dassitaṃ hoti.

Garukanti garupāvuraṇaṃ. Tadūnaṃ vāti catukkaṃsato ūnakaṃ vā. Ñātakānañcāti ettha ca-saddena pavāritānaṃ saṅgaho. Yathāha anāpattivāre ‘‘ñātakānaṃ, pavāritāna’’nti. Ettha ca ‘‘atirekacatukkaṃsampī’’ti vattabbaṃ ‘‘tadūnaṃ vā’’ti iminā catukkaṃsūnassa vuttattā. ‘‘Appameva vā’’ti iminā atirekacatukkaṃsepi mahagghataraṃ vuttanti veditabbaṃ.

Ekādasamaṃ.

2126-2027. ‘‘Lahupāvuraṇaṃ pana bhikkhuniyā cetāpentiyā aḍḍhateyyakaṃsaparamaṃ cetāpetabba’’nti vacanato lahupāvuraṇanti ettha ‘‘cetāpentiyā bhikkhuniyā’’ti ca aḍḍhateyyakaṃsagghananti ettha ‘‘cetāpetabba’’nti ca seso. Lahupāvuraṇanti uṇhakāle pāvuraṇaṃ. Tiṇṇaṃ pūraṇo teyyo, aḍḍho teyyo assāti aḍḍhateyyo, aḍḍhateyyo ca so kaṃso cāti aḍḍhateyyakaṃso, taṃ agghatīti aḍḍhateyyakaṃsagghanaṃ, dasakahāpaṇagghanakanti attho. Tatoti aḍḍhateyyakaṃsagghanakato. Yaṃ pana pāvuraṇaṃ aḍḍhateyyakaṃsagghanakaṃ, taṃ lahupāvuraṇaṃ. Tato aḍḍhateyyakaṃsagghanakato lahupāvuraṇato. Uttarinti atirekaṃ. Aḍḍhateyyakaṃsagghanakaṃ yaṃ pāvuraṇaṃ yā bhikkhunī cetāpeti, tassa pāvuraṇassa paṭilābhe tassā bhikkhuniyā nissaggiyapācittiyā vuttāti yojanā.

‘‘Anantarasamaṃ sesa’’nti idaṃ samatthetumāha ‘‘natthi kāci visesatā’’ti. Visesoyeva visesatā.

Dvādasamaṃ.

2128. Idāni pātimokkhuddese āgatesu samatiṃsanissaggiyesu kesañci attano avacane kāraṇañca avuttehi saddhiṃ vuttānaṃ gahaṇañca dassetumāha ‘‘sādhāraṇānī’’tiādi. Hi yasmā bhikkhunīnaṃ bhikkhūhi sādhāraṇāni yāni sikkhāpadāni sesāni idha vuttehi aññāni, tāni aṭṭhārasa sikkhāpadāni ceva idha vuttasarūpāni dvādasa sikkhāpadāni ceti iccevaṃ nissaggiyapācittiyasikkhāpadāni samatiṃseva hontīti yojanā.

Iti vinayatthasārasandīpaniyā vinayavinicchayavaṇṇanāya

Nissaggiyakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Pācittiyakathāvaṇṇanā

2129-2030. Evaṃ tiṃsa nissaggiyapācittiyāni dassetvā idāni suddhapācittiyāni dassetumāha ‘‘lasuṇa’’ntiādi. Lasuṇanti ettha iti-saddo luttaniddiṭṭho. ‘‘Lasuṇaṃ’’iti bhaṇḍikaṃ vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ. Catupañcamiñjādippabhedaṃ bhaṇḍikaṃ lasuṇaṃ nāma, na tato ūnaṃ. Tenāha ‘‘na ekadvitimiñjaka’’nti. Pakkalasuṇato, sīhaḷadīpasambhavato ca visesamāha ‘‘āmakaṃ māgadhaṃyevā’’ti. Magadhesu jātaṃ māgadhaṃ, ‘‘vutta’’nti iminā sambandho. Yathāha ‘‘magadharaṭṭhe jātalasuṇameva hi idha lasuṇanti adhippeta’’nti. Taṃ ‘‘khādissāmī’’ti gaṇhatīti sambandho. Vuttappakāraṃ pācittiyañca ajjhohāravasenāti dassetumāha ‘‘ajjhohāravaseneva, pācittiṃ paridīpaye’’ti.

2131. Tadeva vakkhati ‘‘dve tayo’’tiādinā. Saddhinti ekato. Saṅkhāditvāti galabilaṃ appavesetvā dantehi saṃcuṇṇiyantī khāditvā. Ajjhoharati paragalaṃ karoti.

2132. Tatthāti tasmiṃ bhaṇḍikalasuṇe. ‘‘Miñjānaṃ gaṇanāyā’’ti iminā ajjhohārapayogagaṇanāyeva dīpitā. Yathāha ‘‘bhinditvā ekekaṃ miñjaṃ khādantiyā pana payogagaṇanāya pācittiyānī’’ti.

2133. Sabhāvato vaṭṭantevāti yojanā.

2135. Yathāvuttapalaṇḍukādīnaṃ nānattaṃ dassetumāha ‘‘ekā miñjā’’tiādi. Idha miñjānaṃ vaseneva nānattaṃ dassitaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana vaṇṇavasenāpi. Yathāha ‘‘palaṇḍuko paṇḍuvaṇṇo hoti. Bhañjanako lohitavaṇṇo. Haritako haritapaṇṇavaṇṇo’’ti.

2136. ‘‘Sāḷave uttaribhaṅgake’’ti padacchedo. ‘‘Badarasāḷavādīsū’’ti aṭṭhakathāvacanato ettha badara-saddo seso. Badarasāḷavaṃ nāma badaraphalāni sukkhāpetvā cuṇṇetvā kātabbā khādanīyavikati. Ummattikādīnanti ettha ādi-saddena ādikammikā gahitā. Yathāha ‘‘ummattikāya ādikammikāyā’’ti.

Paṭhamaṃ.

2137. Sambādheti paṭicchannokāse. Tassa vibhāgaṃ dassetumāha ‘‘upakacchesu muttassa karaṇepi vā’’ti.

2138. Assā tathā pācittīti sambandho. ‘‘Na lomagaṇanāyā’’ti iminā ‘‘payogagaṇanāyā’’ti idameva samatthayati.

2139. Ābādheti kaṇḍuādike roge. Yathāha - ‘‘ābādhapaccayāti kaṇḍukacchuādiābādhapaccayā’’ti. Maggasaṃvidhānasamā matāti bhikkhuniyā saṃvidhāya ekaddhānasikkhāpadena sadisā matā ñātāti attho.

Dutiyaṃ.

2140. Padumassa vā puṇḍarīkassa vā antamaso kesarenāpi kāmarāgena muttakaraṇassa talaghātane muttakaraṇampi pahāradāne pācitti hotīti yojanā. Kesarenāpīti api-saddena mahāpadumapaṇṇehi vattabbameva natthīti dīpeti. Yathāha - ‘‘antamaso uppalapattenāpīti ettha pattaṃ tāva mahantaṃ, kesarenāpi pahāraṃ dentiyā āpattiyevā’’ti.

2141. Tatthāti tasmiṃ muttakaraṇatale.

Tatiyaṃ.

2142. Yā pana bhikkhunī kāmarāgaparetā kāmarāgena pīḷitā attano byañjane muttapathe uppalapattampi paveseti, na vaṭṭati pācitti hotīti yojanā. Pi-saddena ‘‘kesaramattampi pana pavesentiyā āpattiyevā’’ti aṭṭhakathā ulliṅgitā.

2143-2144. Yadyevaṃ ‘‘jatumaṭṭhake pācittiya’’nti kasmā vuttanti āha ‘‘idaṃ...pe... jatumaṭṭhaka’’nti. Idaṃ jatumaṭṭhakaṃ vatthuvaseneva vuttanti ‘‘atha kho sā bhikkhunī jatumaṭṭhakaṃ ādiyitvā dhovituṃ vissaritvā ekamantaṃ chaḍḍesi. Bhikkhuniyo makkhikāhi samparikiṇṇaṃ passitvā evamāhaṃsu ‘kassidaṃ kamma’nti. Sā evamāha ‘mayhidaṃ kamma’nti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā, tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti ‘kathañhi nāma bhikkhunī jatumaṭṭhakaṃ ādiyissatī’’ti āgatavatthuvaseneva vuttaṃ, na taṃ vinā aññassa vaṭṭakassa sambhavatoti adhippāyo. Jatumaṭṭhakaṃ nāma jatunā kato maṭṭhadaṇḍako.

Daṇḍanti ettha ‘‘yaṃ kiñcī’’ti seso. Yathāha ‘‘antamaso uppalapattampi muttakaraṇaṃ pavesetī’’ti. Etampi ca atimahantaṃ, kesaramattampi pana pavesentiyā āpatti eva. Eḷālukanti kakkāriphalaṃ vā. Tasminti attano muttakaraṇe.

2145. Ābādhapaccayāti muttakaraṇappadese jātavaṇādimhi vaṇaṭṭhānanirupanādipaccayā.

Catutthaṃ.

2146. Aggapabbadvayādhikanti aggapabbadvayato kesaggamattampi adhikaṃ. Yathāha ‘‘antamaso kesaggamattampi atikkāmeti, āpatti pācittiyassā’’ti. Dakasuddhiṃ karontiyāti muttakaraṇaṭṭhāne dhovanaṃ karontiyā. Yathāha ‘‘udakasuddhikaṃ nāma muttakaraṇassa dhovanā vuccatī’’ti.

2147. ‘‘Tīṇī’’ti iminā ekaṅguliyā pabbadvayassa pavesetvā dhovane dosābhāvaṃ dīpeti. Dīghatoti aṅguliyā dīghato. Tīṇi pabbāni gambhīrato muttakaraṇe pavesetvā udakasuddhiṃ ādiyantiyā pācittiyaṃ bhaveti yojanā.

2148. Tisso, catasso vā aṅguliyo ekato katvā vitthārena pavesane ekapabbepi paviṭṭhe ‘‘dvaṅgulapabbaparama’’nti niyamitappamāṇātikkamato āha ‘‘ekapabbampi yā panā’’ti. Yā pana bhikkhunī catunnaṃ vāpi aṅgulīnaṃ tissannaṃ vāpi aṅgulīnaṃ ekapabbampi vitthārato paveseti, tassā pācittiyaṃ siyāti yojanā.

2149. Itīti evaṃ. Sabbappakārenāti gambhīrapavesanādinā sabbena pakārena. Abhibyattataraṃ katvāti supākaṭataraṃ katvā. Ayamatthoti ‘‘ekissaṅguliyā tīṇī’’tiādinā vutto ayamattho.

2150. Dvaṅgulapabbe doso natthīti yojanā. Udakasuddhipaccaye pana satipi phassasādiyane yathāvuttaparicchede anāpatti. Adhikampīti dvaṅgulapabbato adhikampi. Udakasuddhiṃ karontiyā doso natthīti yojanā.

2151. Tathā udakasuddhiṃ karontīnaṃ ummattikādīnaṃ anāpatti pakāsitāti yojanā.

Pañcamaṃ.

2152. Bhuñjato pana bhikkhussāti pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhuñjato bhikkhussa. Yathāha ‘‘bhuñjantassāti pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhojanaṃ bhuñjantassā’’ti. Pānīyaṃ vā vidhūpanaṃ vāti vakkhamānaṃ pānīyaṃ, bījanīyañca. Upatiṭṭheyyāti ‘‘hatthapāse tiṭṭhatī’’ti vacanato ettha upa-saddo hatthapāsasaṅkhātaṃ samīpaṃ vadatīti veditabbaṃ.

2153. Vatthakoṇādi yā kāci ‘‘bījanī’’ti vuccatīti yojanā, iminā ‘‘bījanikiccaṃ sampādessāmī’’ti adhiṭṭhāya gahitacīvarakoṇappakāraṃ yaṃ kiñci ‘‘bījanī’’ti vuccatīti attho.

2154. ‘‘Atha kho sā bhikkhunī tassa bhikkhuno bhuñjantassa pānīyena ca vidhūpanena ca upatiṭṭhitvā accāvadati. Atha kho so bhikkhu taṃ bhikkhuniṃ apasādeti ‘mā, bhagini, evarūpaṃ akāsi, netaṃ kappatī’ti. ‘Pubbe maṃ tvaṃ evañca evañca karosi, idāni ettakaṃ na sahasī’ti pānīyathālakaṃ matthake āsumbhitvā vidhūpanena pahāraṃ adāsī’’ti imasmiṃ vatthumhi bhikkhūhi ārocite ‘‘kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhunī bhikkhussa pahāraṃ dassatī’’tiādīni vatvā ‘‘yā pana bhikkhunī bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭheyya, pācittiya’’nti vuttattā pahārapaccayā nu khoti āsaṅkaṃ nivattetumāha ‘‘hatthapāse idha ṭhānapaccayāpatti dīpitā’’ti. Ettha ca āsumbhitvāti pātetvā. Idhāti imasmiṃ sikkhāpade. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhussa pahāro dātabbo. Yā dadeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti bhikkhunikkhandhake vuttaṃ gahetvā āha ‘‘pahārapaccayā vuttaṃ, khandhake dukkaṭaṃ visu’’nti. Iminā vuttassevatthassa kāraṇaṃ dassitaṃ hoti.

2155. Hatthapāsaṃ jahitvāti ettha ‘‘bhojanaṃ bhuñjato’’ti ca khādanaṃ khādatoti ettha ‘‘hatthapāse’’ti ca vattabbaṃ. Bhojanaṃ bhuñjato hatthapāsaṃ jahitvā upatiṭṭhantiyā vā khādanaṃ khādato hatthapāse upatiṭṭhantiyā vā hoti āpatti dukkaṭanti yojanā.

2156. Detīti pānīyaṃ vā sūpādiṃ vā ‘‘imaṃ pivatha, iminā bhuñjathā’’ti deti. Tālavaṇṭaṃ ‘‘iminā bījantā bhuñjathā’’ti deti. Dāpetīti aññena ubhayampi dāpeti. Idaṃ sikkhāpadaṃ samuṭṭhānato eḷakalomena samaṃ matanti yojanā.

Chaṭṭhaṃ.

2157. Viññatvāti sayaṃ viññatvā, aññāya vā viññāpetvā. ‘‘Viññatvā vā viññāpetvā vā’’ti hi sikkhāpadaṃ. Āmakaṃ dhaññanti apakkaṃ abhaṭṭhaṃ sāliādikaṃ sattavidhaṃ dhaññaṃ. Yathāha - ‘‘āmakadhaññaṃ nāma sāli vīhi yavo godhumo kaṅgu varako kudrūsako’’ti. Koṭṭetvāti musalehi koṭṭetvā. Yadi paribhuñjatīti yojanā.

2158-2160. ‘‘Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassāti idaṃ payogadukkaṭaṃ nāma, tasmā na kevalaṃ paṭiggahaṇeyeva dukkaṭaṃ hotī’’tiādinā aṭṭhakathāgataṃ vibhāgaṃ dassetumāha ‘‘na kevalaṃ tu dhaññāna’’ntiādi. Panāti api-saddatthe, sukkhāpanepīti attho. Bhajjanatthāyāti ettha ‘‘vaddalidivase’’ti seso. ‘‘Kapallasajjane uddhanasajjane’’ti paccekaṃ yojetabbaṃ. Dabbisajjaneti kaṭacchusampādane. Tattha kapallake dhaññapakkhipaneti yojanā. ‘‘Ghaṭṭanakoṭṭane’’ti vattabbe gāthābandhavasena na-kāralopaṃ katvā ‘‘ghaṭṭakoṭṭane’’ti vuttaṃ.

2161-2163. Pamāṇa-saddassa āvattaliṅgasaṅkhyattā āha ‘‘bhojanañceva viññattipamāṇa’’nti. Āvattaliṅgasaṅkhyattaṃ nāma niyataliṅgekattabahuttaṃ. Tathā hettha pamāṇa-saddo niyatanapuṃsakaliṅge niyatekattaṃ vuccati. Ettha imasmiṃ sikkhāpade bhojanañceva viññatti cāti idaṃ dvayaṃ hi yasmā pamāṇaṃ, tasmā sayaṃ viññatvā vā aññato bhajjanādīni kārāpetvā vā aññāya pana viññāpetvā sayaṃ bhajjanādīni katvā vā yā pana bhikkhunī ajjhoharati, tassā ajjhohārapayogesu pācittiyo siyunti yojanā.

Mahāpaccariyaṃ vuttaṃ vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘mātaraṃ vā’’tiādi. Mātaraṃ vāpi yācitvāti ettha vā-saddo atthantaravikappane. Pi-saddo sambhāvane. Mātaraṃ vā pitaraṃ vā aññaṃ vā ñātakaṃ vā pavāritaṃ vā āmakadhaññaṃ yācitvā vā aññāya kārāpetvā vā yā paribhuñjati, tassā pācittīti yojanā.

2164. Aviññattiyā laddhaṃ sayaṃ vā bhajjanādīni katvā vā aññāya kārāpetvā vā yā paribhuñjati, tassā dukkaṭanti yojanā.

2165. Aññāya pana viññattiyā laddhaṃ tāya kārāpetvāpi sayaṃ katvā vā ajjhoharantiyā tathā āpatti dukkaṭanti yojanā. Idañca mahāpaccariyāgatanayaṃ gahetvā vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘aññāya viññattaṃ bhuñjantiyā dukkaṭa’’nti vuttattā viññattiyāpi aññāya laddhaṃ āmakaṃ dhaññaṃ tāya kārāpetvā vā sayaṃ katvā vā paribhuñjantassāpi dukkaṭameva vuttanti veditabbaṃ.

2166-2167. Sedakammādiatthāyāti vātarogādinā āturānaṃ sedanādipaṭikāratthāya. Idha ‘‘aññātakaappavāritaṭṭhānepī’’ti seso. Bhikkhūnampi eseva nayo. Ṭhapetvā satta dhaññāni ñātakapavāritaṭṭhāne sesaviññattiyāpi anāpattīti ñātabbanti yojanā. Sesaviññattiyāti muggamāsaalābukumbhaṇḍakādīnaṃ vuttadhaññāvasesānaṃ viññattiyā.

Sāliādīnaṃ sattannaṃ dhaññānaṃ dukkaṭassa vuttattā, anāmāsattā ca sabbena sabbaṃ na vaṭṭantīti dassetumāha ‘‘ñātakānampī’’tiādi.

2168. Laddhanti labbhamānaṃ. Navakammesūti navakammatthāya, nimittatthe bhummaṃ. Ettha ‘‘sampaṭicchitu’’nti seso. ‘‘Aviññattiyā labbhamānaṃ pana navakammatthāya sampaṭicchituṃ vaṭṭatī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ.

Sattamaṃ.

2169. Saṅkāranti kacavaraṃ. Vighāsakaṃ vāti ucchiṭṭhakamacchakaṇṭakamaṃsaṭṭhicalakamukhadhovanādikaṃ yaṃ kiñci. Chaḍḍeyya vāti ettha ‘‘saya’’nti seso ‘‘chaḍḍāpeyya parehī’’ti vakkhamānattā. Kuṭṭassa tiro tirokuṭṭaṃ, tasmiṃ, kuṭṭassa parabhāgeti attho. ‘‘Pākārepi ayaṃ nayo’’ti vakkhamānattā kuṭṭanti vā byatirittā bhitti gahetabbā.

2171. Ekāti ettha āpattīti seso. ‘‘Tassā’’ti iminā sambandho.

2172. Chaḍḍaneti ettha pi-saddo luttaniddiṭṭho. Dantakaṭṭhassa chaḍḍanepi bhikkhuniyā pācitti paridīpitāti yojanā.

2173-2174. Sabbatthāti vuttappakāresu sabbesu vikappesu. Anāpattivisayaṃ dassetumāha ‘‘avalañjepī’’tiādi. Avalañje ṭhāne anoloketvā chaḍḍentiyāpi vā valañje ṭhāne oloketvāpi vā pana chaḍḍentiyā anāpattīti yojanā. Chaḍḍanaṃ kriyaṃ. Anolokanaṃ akriyaṃ.

Aṭṭhamaṃ.

2175-2176. Yā pana bhikkhunī khette vā nāḷikerādiārāme vā yattha katthaci ropime haritaṭṭhāne tāni vighāsuccārasaṅkāramuttasaṅkhātāni cattāri vatthūni sace sayaṃ chaḍḍeti vā, tathā pare chaḍḍāpeti vā, tassā bhikkhuniyā āpattivinicchayo vuttanayo ‘‘ekeka’’miccādinā yathāvuttapakāroti yojanā.

2177-2178. Yā pana bhikkhunī harite khette nisīditvā bhuñjamānā vā tathā harite tattha khette ucchuādīni khādanti khādamānā gacchantī vā yadi ucchiṭṭhaṃ udakaṃ vā calakādiṃ vā chaḍḍeti, tassā pācittiyaṃ hotīti yojanā. Calakaṃ nāma vamikaraṃ.

2179. Tādise harite ṭhāne antamaso matthakachinnaṃ nāḷikerampi jalaṃ pivitvā chaḍḍentiyā āpatti siyāti yojanā.

2180. Sabbesanti bhikkhubhikkhunīnaṃ.

2181. Lāyitampi khettaṃ puna rohaṇatthāya manussā rakkhanti ce, tattha tasmiṃ khette vighāsuccārādīni chaḍḍentiyā assā bhikkhuniyā yathāvatthukameva hi pācittiyamevāti yojanā. ‘‘Assā yathāvatthuka’’nti iminā bhikkhussa dukkaṭanti vuttameva hoti.

2182. Chaḍḍite khetteti manussehi uddhaṭasasse khette. Yathāha - ‘‘manussesu sassaṃ uddharitvā gatesu chaḍḍitakhettaṃ nāma hoti, tattha vaṭṭatī’’ti. Evaṃ akatepi khette sāmike āpucchitvā kātuṃ vaṭṭati. Yathāha ‘‘sāmike apaloketvā chaḍḍetī’’ti. Idha khettapālakā, ārāmādigopakā ca sāmikā eva. Saṅghassa khette, ārāme ca sace ‘‘tattha kacavaraṃ na chaḍḍetabba’’nti katikā natthi, bhikkhussa chaḍḍetuṃ vaṭṭati saṅghapariyāpannattā, na bhikkhunīnaṃ. Tāsaṃ pana bhikkhusaṅghe vuttanayena na vaṭṭati, na tassa bhikkhussa, evaṃ santepi sāruppavasena kātabbanti. Sabbanti uccārādi catubbidhaṃ.

Navamaṃ.

2183. Ettha ‘‘naccaṃ nāma yaṃ kiñci naccaṃ. Gītaṃ nāma yaṃ kiñci gītaṃ. Vāditaṃ nāma yaṃ kiñci vādita’’nti vacanato ‘‘yaṃ kiñcī’’ti seso. Yā pana bhikkhunī yaṃ kiñci naccaṃ vā yaṃ kiñci gītaṃ vā yaṃ kiñci vāditaṃ vā dassanatthāya gaccheyyāti yojanā. Tattha yaṃ kiñci naccanti naṭādayo vā naccantu soṇḍā vā, antamaso morasukamakkaṭādayopi, sabbampetaṃ naccameva. Yaṃ kiñci gītanti naṭādīnaṃ vā gītaṃ hotu ariyānaṃ parinibbānakāle ratanattayaguṇūpasaṃhitaṃ sādhukīḷitagītaṃ vā asaññatabhikkhūnaṃ dhammabhāṇakagītaṃ vā, sabbampetaṃ gītameva. Yaṃ kiñci vāditanti ghanādivādanīyabhaṇḍavāditaṃ vā hotu kuṭabherivāditaṃ vā antamaso udarabherivāditampi, sabbampetaṃ vāditameva. ‘‘Dassanasavanatthāyā’’ti vattabbe virūpekasesanayena ‘‘dassanatthāyā’’ti vuttaṃ. Pañcannaṃ viññāṇānaṃ yathāsakaṃ visayassa ālocanasabhāvatāya vā ‘‘dassanatthāya’’ icceva vuttaṃ.

2184. Pubbapayogadukkaṭena saha pācittiyaṃ dassetumāha ‘‘dassanatthāya naccassā’’tiādi. Gītassāti ettha ‘‘vāditassā’’ti pakaraṇato labbhati.

2185. Ekapayogenāti ekadisāvalokanapayogena. Teneva vakkhati ‘‘aññasmimpi...pe... siyu’’nti. Passatīti ettha ‘‘nacca’’nti seso. Tesanti yesaṃ naccaṃ passati. Pi-saddena vāditampi sampiṇḍeti. Yathāha ‘‘tesaṃyeva gītavāditaṃ suṇāti, ekameva pācittiya’’nti.

2186. Aññatoti aññasmiṃ disābhāge.

2187. ‘‘Visuṃ pācittiyo siyu’’nti idameva pakāsetumāha ‘‘payogagaṇanāyettha, āpattigaṇanā siyā’’ti. Etthāti imasmiṃ nānādisābhāge. Naccagītavāditānaṃ dassanasavane aṭṭhakathāgataṃ vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘naccitu’’ntiādi.

2188. ‘‘Nacca itī’’ti padacchedo, ‘‘naccāhī’’tipi pāṭho. Upaṭṭhānanti bherisaddapūjaṃ. Sampaṭicchitunti ‘‘sādhū’’ti adhivāsetuṃ. Imassa upalakkhaṇavasena vuttattā naccagītepi eseva nayo.

2189-2190. Sabbatthāti naccanādīsu sabbattha. Upaṭṭhānaṃ karomāti tumhākaṃ cetiyassa naccādīhi upahāraṃ karomāti. Upaṭṭhānaṃ pasatthanti upaṭṭhānakaraṇaṃ nāma sundaranti.

Yā ārāmeyeva ca ṭhatvā passati vā suṇāti vāti yojanā, idha ‘‘antarārāme vā’’tiādi seso. ‘‘Ārāme ṭhatvā antarārāme vā bahiārāme vā naccādīni passati vā suṇāti vā, anāpattī’’ti aṭṭhakathāya vuttaṃ. ‘‘Ṭhatvā’’ti vuttepi sabbesupi iriyāpathesu labbhati. Ārāme ṭhatvāti na kevalaṃ ṭhatvāva, tato gantvāpi sabbiriyāpathehipi labhati. ‘‘Ārāme ṭhitā’’ti pana ārāmapariyāpannadassanatthaṃ vuttaṃ. Itarathā nisinnāpi na labheyyāti gaṇṭhipadādīsu vuttaṃ. Bhikkhūnampi eseva nayo.

2191. Yā attano ṭhitokāsaṃ āgantvā payojitaṃ passati vā suṇāti vāti yojanā. Ṭhitokāsanti ettha gatinivattisāmaññena sayitanisinnampi gayhati. Tathārūpā hi kāraṇā gantvā passantiyā vāpīti yojanā. Kāraṇaṃ nāma salākabhattādikāraṇaṃ. Yathāha ‘‘sati karaṇīyeti salākabhattādīnaṃ vā atthāya aññena vā kenaci karaṇīyena gantvā gataṭṭhāne passati vā suṇāti vā, anāpattī’’ti.

2192. Maggaṃ gacchantī paṭipathe naccaṃ aṭṭhatvā passatīti evaṃ passantiyāpi ca tathā anāpattīti ajjhāhārayojanā. Paṭipatheti gamanamaggābhimukhe. Āpadāsupīti tādisena upaddavena upaddutā samajjaṭṭhānaṃ pavisati, evaṃ pavisitvā passantiyā vā suṇantiyā vā anāpatti.

2193. Idaṃ sikkhāpadaṃ samuṭṭhānato eḷakalomasikkhāpadena samaṃ mataṃ ‘‘samāna’’nti viññātaṃ.

Dasamaṃ.

Lasuṇavaggo paṭhamo.

2194-2195. Idha imasmiṃ sāsane yā pana bhikkhunī rattandhakārasmiṃ appadīpe purisena saddhiṃ ekikā sace santiṭṭhati, tassā pācittiyaṃ vuttanti yojanā. Rattandhakārasminti rattiyaṃ. Rattipariyāyo hi rattandhakāra-saddo. Yathāha padabhājane ‘‘rattandhakāreti oggate sūriye’’ti. Appadīpeti pajjotacandasūriyaaggīsu ekenāpi anobhāsite, iminā rattikkhettaṃ dasseti. ‘‘Santiṭṭhatī’’ti iminā gamananisinnasayanasaṅkhātaṃ iriyāpathattikañca upalakkhitanti daṭṭhabbaṃ. Vuttañhi vajirabuddhinā ‘‘santiṭṭheyyāti ettha ṭhānāpadesena catubbidhopi iriyāpatho saṅgahito, tasmā purisena saddhiṃ caṅkamanādīni karontiyāpi pācittiyañca upalabbhatī’’ti. Purisena saddhinti santiṭṭhituṃ, sallapituñca viññunā manussapurisena saddhiṃ.

Rahassādavasena purisassa hatthapāsaṃ samāgantvā tena saddhiṃ sallapantiyā vā pācittiyaṃ vuttanti yojanā.

2196-2197. Yā pana bhikkhunī sace manussapurisassa hatthapāsaṃ vijahitvā santiṭṭhati vā sallapati vā, yakkhapetatiracchānagatānaṃ hatthapāsaṃ avijahitvā santiṭṭhati vā sallapati vā, tassā dukkaṭaṃ paridīpitanti yojanā.

Viññuggahaṇena aviññū puriso anāpattiṃ na karotīti dīpeti.

2198. Aññavihitāyāti rahoassādato aññaṃ cintentiyā. Yathāha ‘‘rahoassādato aññavihitāva hutvā’’ti. Catutthena, chaṭṭhena ca samuṭṭhānena samuṭṭhānato theyyasatthasamuṭṭhānaṃ. Santiṭṭhanasallapanavasena kriyaṃ. Saññāya vimokkho etasminti saññāvimokkhakaṃ.

Paṭhamaṃ.

2199. Paṭicchanne okāseti kuṭṭādīsu yena kenaci paṭicchanne okāse. Idaṃ vacanaṃ.

Dutiyaṃ.

2200. Tatiye ‘‘ajjhokāse’’ti ca catutthe ‘‘rathikāya, byūhe, siṅghāṭake’’ti padāni ca vajjetvā avasesaṃ sandhāyāha ‘‘apubbaṃ natthi kiñcipī’’ti. Ettha ‘‘vattabba’’nti seso. Ettha ca rathikāyāti racchāya. Byūheti anibbiddharacchāya. Siṅghāṭaketi caccare okāse, tikoṇaṃ vā catukoṇaṃ vā maggasamodhānaṭṭhāneti vuttaṃ hoti.

Tatiyacatutthāni.

2201-2202. ‘‘Yā pana bhikkhunī purebhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā āsane nisīditvā sāmike anāpucchā pakkameyya, pācittiya’’nti vacanato yā pana bhikkhunī purebhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā chadananto āsane nisīditvā sāmike anāpucchā anovassakappadesaṃ atikkameti, yā ca ajjhokāse vā nisīditvā sace upacāraṃ atikkameti, tassā paṭhame pade dukkaṭaṃ hoti, dutiye pade pācitti pariyāputāti yojanā. ‘‘Āsane’’ti iminā pallaṅkamābhujitvā nisīdanārahamāsanaṃ adhippetaṃ. Yathāha - ‘‘āsanaṃ nāma pallaṅkassa okāso vuccatī’’ti. Anovassappadesanti nibbakosabbhantaraṃ. Abbhokāse āpattikhettaṃ dassetumāha ‘‘upacārampi vā sace’’ti. Upacāranti dvādasahatthappamāṇaṃ padesaṃ. Yathāha gaṇṭhipade ‘‘upacāro dvādasahattho’’ti.

2203. ‘‘Tathā’’ti iminā ‘‘dukkaṭaṃ samudīrita’’nti idaṃ paccāmasati. Āpuṭṭhe anāpuṭṭhasaññāya āpuṭṭhe vicikicchato pakkamantiyā tathā dukkaṭanti yojanā. Ettha ca ‘‘bhikkhuniyā’’ti sambandhiniyā samānattā ‘‘vicikicchantiyā’’ti vattabbe liṅgavipallāsavasena ‘‘vicikicchato’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ.

2204. Gilānāyāti yā tādisena gelaññena āpucchituṃ na sakkoti. Āpadāsūti ghare aggi uṭṭhito hoti corā vā, evarūpe upaddave anāpucchā pakkamantiyā anāpatti.

Pañcamaṃ.

2205-2206. ‘‘Gacchantiyā vajantiyā’’ti ca nisīdananipajjanāvasānadassanatthaṃ vuttaṃ. Pācittiyaṃ pana pacchābhattaṃ sāmike ‘‘idha nisīdāma vā sayāma vā’’ti anāpucchitvā nisinnanipannapaccayā hotīti veditabbaṃ. Pacchābhattaṃ sāmike anāpucchā āsane nisīditvā gacchantiyā ekā pācitti hotīti yojanā. Esa nayo ‘‘nipajjitvā’’tiādīsupi.

Yathā pana tattha asaṃhārime anāpatti, evamidha dhuvapaññatte vā anāpattīti.

Chaṭṭhaṃ.

2207. Tisamuṭṭhānanti sacittakehi tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhānato.

Aṭṭhamaṃ.

2208. Yā pana bhikkhunī attānampi vā parampi vā nirayabrahmacariyehi abhisapeyya, tassā vācato vācato siyā pācittīti yojanā. Tattha abhisapeyyāti sapathaṃ kareyya, ‘‘niraye nibbattāmi, avīcimhi nibbattāmī’’ti attānaṃ vā ‘‘niraye nibbattatu, avīcimhi nibbattatū’’ti paraṃ vā ‘‘gihinī homi, odātavatthā homī’’ti attānaṃ vā ‘‘gihinī hotu, odātavatthā hotū’’ti paraṃ vā abhisapeyyāti vuttaṃ hoti.

2210. Akkosati attānaṃ vā paraṃ vāti sambandho. Tikapācittiyanti upasampannāya upasampannasaññāvematikāanupasampannasaññāvasena. Sesāyāti anupasampannāya. Anupasampannāya upasampannasaññā, vematikā, anupasampannasaññā akkosati, dukkaṭanti evaṃ tikadukkaṭaṃ.

2211. Atthadhammānusāsaniṃ purakkhatvā vadantīnaṃ anāpattīti yojanā. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘atthapurekkhārāyāti aṭṭhakathaṃ kathentiyā. Dhammapurekkhārāyāti pāḷiṃ vācentiyā. Anusāsanipurekkhārāyāti ‘idānipi tvaṃ edisā, sādhu viramassu, no ce viramasi, addhā puna evarūpāni kammāni katvā niraye uppajjissasi, tiracchānayoniyā uppajjissasī’ti evaṃ anusāsaniyaṃ ṭhatvā vadantiyā anāpattī’’ti.

Navamaṃ.

2212. Vadhitvāti satthādīhi paharitvā. Vadhitvā vāti ettha vā-saddo pāḷiyaṃ ‘‘vadhitvā vadhitvā’’ti vuttaṃ āmeḍitaṃ sūceti.

2213. Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. Kāyavācācittasamuṭṭhānaṃ dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ nāma, samanubhāsanasamuṭṭhānantipi etasseva nāmaṃ.

Dasamaṃ.

Andhakāravaggo dutiyo.

2214. Yā pana bhikkhunī naggā anivatthā apārutā hutvā nahāyati, assā sabbapayoge dukkaṭaṃ. Tassa nahānassa vosāne pariyosāne sā bhikkhunī jinavuttaṃ jinena bhagavatā bhikkhunīnaṃ paññattaṃ dosaṃ pācittiyāpattiṃ samupeti āpajjatīti yojanā. Bhikkhuni dosanti ettha gāthābandhavasena rasso kato.

2215. Acchinnacīvarāti acchinnaudakasāṭikacīvarā. Naṭṭhacīvarāti corādīhi naṭṭhaudakasāṭikacīvarā. Āpadāsu vāti ‘‘mahagghaṃ imaṃ disvā corāpi hareyyu’’nti evarūpāsu āpadāsu vā naggāya nahāyantiyā na doso.

Paṭhamaṃ.

2216. Dutiyeti ‘‘udakasāṭikaṃ pana bhikkhuniyā kārayamānāyā’’tiādisikkhāpade.

Dutiyaṃ.

2217-2218. Dussibbitaṃ cīvaranti asakkaccasibbitaṃ cīvaraṃ. Visibbetvāti dussibbitaṃ puna sibbanatthāya sayaṃ vā vigatasibbanaṃ katvā. ‘‘Visibbāpetvā’’ti seso. Yathāha ‘‘visibbetvā vā visibbāpetvā vā’’ti. Anantarāyāti dasasu antarāyesu aññatarantarāyarahitā. Taṃ visibbitaṃ, visibbāpitaṃ vā cīvaraṃ. ‘‘Anantarāyā taṃ pacchā’’ti vattabbe gāthābandhavasena rasso kato. Na sibbeyyāti etthāpi ‘‘na sibbāpeyyā’’ti seso. Yathāha ‘‘neva sibbeyya, na sibbāpanāya ussukkaṃ kareyyā’’ti.

Catupañcāhanti ettha ‘‘uttarichappañcavācāhi, uttaridirattatiratta’’ntiādīsu viya appasaṅkhyāya bahusaṅkhyāyaṃ antogadhattepi ubhayavacanaṃ lokavohāravasena vacanasiliṭṭhatāyāti daṭṭhabbaṃ. Dhureti sibbanussāhe. Nikkhittamatteti vissaṭṭhamatte.

2219. Tikapācittiyaṃ vuttanti upasampannāya upasampannasaññā, vematikā, anupasampannasaññāti tīsu vāresu tikapācittiyaṃ vuttaṃ. Sesāyāti anupasampannāya. Tikadukkaṭanti vārattaye dukkaṭattayaṃ.

2220. Ubhinnanti upasampannānupasampannānaṃ. Aññasminti cīvarato aññasmiṃ. Antarāyepi vā satīti rājacorādiantarāyānaṃ dasannaṃ aññatare sati.

2221. ‘‘Dhuranikkhepanaṃ nāma, samuṭṭhānamidaṃ mata’’nti idaṃ aṭṭhakathāya ‘‘dhuranikkhepasamuṭṭhāna’’nti vuttameva gahetvā vuttaṃ, terasasu samuṭṭhānasīsesu ‘‘dhuranikkhepasamuṭṭhāna’’nti visuṃ samuṭṭhānasīsaṃ nāma natthi. Mātikaṭṭhakathāyañca ‘‘samanubhāsanasamuṭṭhāna’’nti vuttaṃ, taṃ samuṭṭhānasīsesu antogadhameva. Tasmā ‘‘dhuranikkhepasamuṭṭhāna’’nti idaṃ samanubhāsanasamuṭṭhānasseva pariyāyoti gahetabbaṃ.

Tatiyaṃ.

2222. Pañca ahāni pañcāhaṃ, pañcāhameva pañcāhikaṃ. ‘‘Atikkameyyā’’ti kiriyāya dvikammakattā ‘‘pañcāhika’’nti ca ‘‘saṅghāṭicāra’’nti ca upayogatthe eva upayogavacanaṃ. Saṅghaṭitaṭṭhena saṅghāṭi, iti vakkhamānānaṃ pañcannaṃ cīvarānamevādhivacanaṃ, saṅghāṭīnaṃ cāro saṅghāṭicāro, paribhogavasena vā otāpanavasena vā parivattananti attho. ‘‘Pañcāhikaṃ saṅghāṭicāraṃ atikkameyyāti pañcamaṃ divasaṃ pañca cīvarāni neva nivāseti na pārupati na otāpeti pañcamaṃ divasaṃ atikkāmeti, āpatti pācittiyassā’’ti vacanato pañcadivasabbhantare yaṃ kiñci akatvā atikkāmentiyā cīvaragaṇanāya pācitti hotīti dassetumāha ‘‘yātikkameyyā’’tiādi.

2223. Ticīvaranti antaravāsakauttarāsaṅgasaṅghāṭisaṅkhātaṃ ticīvarañca. Saṃkaccīti thanaveṭhanasaṅkhātaṃ cīvarañca. Dakasāṭīti utunikāle nivāsetabbaudakasāṭicīvarañca. Iti ime pañca. Pañca tūti pañca cīvarāni nāma.

2224-2225. Tikapācittīti pañcāhātikkantasaññā, vematikā, anatikkantasaññāti vikappattaye pācittiyattayaṃ hoti. Pañcāhānatikkante atikkantasaññāvematikānaṃ vasena dvikadukkaṭaṃ.

‘‘Pañcame divase’’tiādi anāpattivārasandassanaṃ. Nisevatīti nivāseti vā pārupati vā. Otāpetīti ettha vā-saddo luttaniddiṭṭho, otāpeti vāti attho. Āpadāsupīti mahagghaṃ cīvaraṃ, na sakkā hoti corabhayādīsu paribhuñjituṃ, evarūpe upaddave anāpatti.

Catutthaṃ.

2226. Aññissā saṅkametabbacīvaraṃ anāpucchā gahetvā yā paribhuñjati, tassā pācittiyaṃ siyāti yojanā, aññissā upasampannāya santakaṃ pañcannaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ tassā avatvā ādāya puna tassā dātabbaṃ, adatvā yā bhikkhunī paṭisevati, tassā pācittiyaṃ hotīti attho. ‘‘Saṅkametabbacīvaraṃ saṅkamanīya’’nti pariyāyasaddā ete. Yathāha ‘‘cīvarasaṅkamanīyanti saṅkametabbacīvaraṃ, aññissā santakaṃ anāpucchā gahitaṃ puna paṭidātabbacīvaranti attho’’ti.

2227. Tikapācittiyaṃ vuttanti ‘‘upasampannāya upasampannasaññā...pe... vematikā ...pe... anupasampannasaññā cīvarasaṅkamanīyaṃ dhāreti, āpatti pācittiyassā’’ti evaṃ tikapācittiyaṃ pāḷiyaṃ vuttaṃ. Sesāyāti anupasampannāya. ‘‘Tikadukkaṭa’’nti idañca vuttanayameva. Āpadāsūti sace apārutaṃ vā anivatthaṃ vā corā haranti, evarūpāsu āpadāsu vā.

2228. Etaṃ samuṭṭhānaṃ kathinena tulyanti yojanā. Gahaṇaṃ, paribhogo ca kriyaṃ. Anāpucchanaṃ akriyaṃ.

Pañcamaṃ.

2229. Labhitabbaṃ tu cīvaranti labhitabbaṃ vikappanupagaṃ cīvaraṃ. Nivāretīti yathā te dātukāmā na denti, evaṃ antarāyaṃ parakkamati. Pācittiṃ paridīpayeti sace tassā vacanena te na denti, bhikkhuniyā pācittiyaṃ vadeyyāti attho.

2230. Ettha paṭhamaṃ ‘‘saṅghassā’’ti vuttattā gaṇassāti dve tayova gahetabbā. Lābheti ettha ‘‘nivārite’’ti seso. Sace aññaṃ parikkhāraṃ nivāreti, tatheva dukkaṭanti yojanā. Aññanti vikappanupagacīvarato aññaṃ. Parikkhāranti yaṃ kiñci thālakādīnaṃ vā sappitelādīnaṃ vā aññataraṃ.

2231. Ānisaṃsaṃ nidassetvāti ‘‘kittakaṃ agghanakaṃ dātukāmatthāti pucchati, ‘ettakaṃ nāmā’ti vadanti, ‘āgametha tāva, idāni vatthu mahagghaṃ, katipāhena kappāse āgate samagghaṃ bhavissatī’’ti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā. Na dosatāti na doso, anāpattīti attho.

Chaṭṭhaṃ.

2232-2233. Dhammikaṃ samaggena saṅghena sannipatitvā kariyamānaṃ cīvarānaṃ vibhaṅgaṃ bhājanaṃ yā bhikkhunī paṭisedheyya paṭibāheyya, tassā evaṃ paṭisedhentiyā pācittiyaṃ hotīti yojanā. Adhamme dhammasaññāya dukkaṭaṃ paridīpitanti yojanā. Ubho vematikāya vāti ubhosu vematikāya. Gāthābandhavasena su-saddalopo. Dhammike adhammike cīvaravibhaṅge vematikāya paṭibāhantiyā dukkaṭaṃ paridīpitanti yojanā. Yathāha ‘‘dhammike vematikā paṭibāhati, āpatti dukkaṭassa. Adhammike vematikā paṭibāhati, āpatti dukkaṭassā’’ti. Ānisaṃsaṃ nidassetvāti ‘‘ekissā ekaṃ sāṭakaṃ nappahoti, āgametha tāva, katipāheneva uppajjissati, tato bhājessāmī’’ti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā.

Sattamaṃ.

2235-2236. Nivāsanupagaṃ vā tathā pārupanupagaṃ vā kappabindukataṃ vā yaṃ kiñci cīvaraṃ pañca sahadhammike ca mātāpitaropi muñcitvā aññassa yassa kassaci gahaṭṭhassa vā paribbājakassa vā yadi dadeyya, tassāpi pācittiyaṃ pariyāputanti yojanā. Ettha ca ‘‘pitaro’’ti mātā ca pitā ca mātāpitaroti vattabbe virūpekasesavasena niddeso daṭṭhabbo.

2237. Ettha imasmiṃ sikkhāpade tā pana pācittiyo cīvarānaṃ gaṇanāya vasena gaṇetabbāti yojanā.

2238. Tāva sampaṭicchito kālo etassāti tāvakālikaṃ, cīvaraṃ. ‘‘Aññassā’’ti pubbe vuttassa dūrattā punapi ‘‘aññesa’’nti āha, soyevattho.

Aṭṭhamaṃ.

2239. Yā pana bhikkhunī ‘‘sace mayaṃ sakkoma, dassāma karissāmāti evaṃ vācā bhinnā hotī’’ti vuttāya dubbalāya cīvarapaccāsāya cīvarassa vibhaṅgaṃ nisedhetvā cīvare kālaṃ atikkameyya, assā dosatā pācittiyāpatti hotīti yojanā. Cīvare kālanti ‘‘cīvarakālasamayo nāma anatthate kathine vassānassa pacchimo māso, atthate kathine pañcamāsā’’ti padabhājane vuttaṃ cīvarakālaṃ. Atikkameyyāti ‘‘anatthate kathine vassānassa pacchimaṃ divasaṃ, atthate kathine kathinuddhāradivasaṃ atikkāmetī’’ti vuttavidhiṃ atikkāmeyya.

2240. ‘‘Adubbalacīvare dubbalacīvarasaññā, āpatti dukkaṭassā’’ti vacanato sudubbalanti cetasāti ettha su-saddo padapūraṇe. Ubhosūti dubbale, adubbale ca. Kaṅkhitāya vāti vematikāya vā.

2241. Ānisaṃsaṃ nidassetvāti ‘‘kiñcāpi ‘na mayaṃ ayye sakkomā’ti vadanti, idāni pana tesaṃ kappāso āgamissati, saddho pasanno puriso āgamissati, addhā dassatī’’ti evaṃ aṭṭhakathāya vuttanayena ānisaṃsaṃ dassetvā.

Navamaṃ.

2242. Dhammikaṃ kathinuddhāranti ‘‘dhammiko nāma kathinuddhāro samaggo bhikkhunisaṅgho sannipatitvā uddharatī’’ti vuttaṃ kathinuddhāraṃ.

2243. Yassāti yassa kathinassa. Atthāramūlako ānisaṃso nāma ‘‘yo ca tattha cīvaruppādo, so nesaṃ bhavissatī’’ti anuññāto tasmiṃ vihāre uppajjanakacīvaravatthānisaṃso. Uddhāramūlako nāma antarubbhāraṃ kārāpentehi upāsakehi diyyamānacīvaravatthānisaṃso.

2245. Samānisaṃsopīti atthāraānisaṃsena samānisaṃsopi ubbhāro. Saddhāpālanakaāraṇāti pasādānurakkhanatthāya dātabboti yojanā. Ānisaṃsaṃ nidassetvāti ‘‘bhikkhunisaṅgho jiṇṇacīvaro, kathinānisaṃsamūlako mahālābho’’ti evarūpaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā.

2246. Samuṭṭhānādinā saddhiṃ sesaṃ pana vinicchayajātaṃ asesena sabbākārena sattamena sikkhāpadena samaṃ mataṃ ‘‘sadisa’’nti viññātaṃ. Kiñcipi appakampi apubbaṃ tattha vuttanayato aññaṃ natthīti yojanā.

Dasamaṃ.

Naggavaggo tatiyo.

2247. ‘‘Yā pana bhikkhuniyo dve ekamañce tuvaṭṭeyyuṃ, pācittiya’’nti paññattasikkhāpade vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘ekāyā’’tiādi. Ekāyāti ekāya bhikkhuniyā. Aparāti aññā upasampannā. Nipajjeyyunti ettha ‘‘ekamañce’’ti seso. Dveti dve bhikkhuniyo.

2248-2249. ‘‘Ekāya cā’’tiādi anāpattivāraniddeso. Ubho vāpi samaṃ nisīdantīti yojanā. Eḷakenāti eḷakalomasikkhāpadena.

Paṭhamaṃ.

2250-2251. Pāvārakaṭasārādinti ettha bhummekavacanaṃ. ‘‘Saṃhārimesū’’ti iminā samānādhikaraṇattā bahuvacanappasaṅge vacanavipallāsenettha ekavacananiddesoti daṭṭhabbo. Pāvāro ca kaṭasāro ca te ādi yassāti viggaho, niddhāraṇe cetaṃ bhummaṃ. Ekakanti niddhāritabbanidassanaṃ. Ekameva ekakaṃ. Saṃhārimesu pāvārādīsu aññataranti attho. ‘‘Pāvāroti kojavādayo’’ti vadanti. Kaṭasāroti kaṭoyeva. Ādi-saddena attharitvā sayanārahaṃ sabbaṃ saṅgaṇhāti. Tenevāti yaṃ atthataṃ, teneva. Pārupitvā sace yā pana dve saheva nipajjanti, tāsaṃ pācittiyaṃ siyāti yojanā. Ettha ca attharaṇapāvuraṇakicce ekasseva niddiṭṭhattā ekassa antassa attharaṇañca ekassa antassa pārupanañca viññāyati. Yathāha ‘‘saṃhārimānaṃ pāvārattharaṇakaṭasārakādīnaṃ ekaṃ antaṃ attharitvā ekaṃ pārupitvā tuvaṭṭentīnametaṃ adhivacana’’nti.

Ekasmiṃ ekattharaṇe vā ekapāvuraṇe vā nipajjane sati tāsaṃ dvinnaṃ bhikkhunīnaṃ dukkaṭanti sambandho. Dvikadukkaṭaṃ vuttanti ‘‘nānattharaṇapāvuraṇe ekattharaṇapāvuraṇasaññā...pe... vematikā, āpatti dukkaṭassā’’ti vuttaṃ dukkaṭadvayaṃ.

2252. Vavatthānaṃ nidassetvāti majjhe kāsāvaṃ vā kattarayaṭṭhiṃ vā antamaso kāyabandhanampi ṭhapetvā nipajjanti, anāpattīti attho. Sesaṃ samuṭṭhānādividhānaṃ. Ādināti imasmiṃyeva vagge paṭhamasikkhāpadena. Tulyanti samānaṃ.

Dutiyaṃ.

2253. Aññissā bhikkhuniyā. Aphāsukāraṇāti aphāsukaraṇahetu. Anāpucchāti anāpucchitvā. Tassā purato ca caṅkamanādayo yadi kareyya, evaṃ karontiyā pācittiyāpatti hotīti yojanā. Caṅkamanādayoti ettha ādi-saddena ‘‘tiṭṭhati vā nisīdati vā seyyaṃ vā kappeti uddisati vā uddisāpeti vā sajjhāyaṃ vā karotī’’ti padabhājane vuttānaṃ saṅgaho.

2254. Nivattanānaṃ gaṇanāyāti caṅkamantiyā caṅkamassa ubhayakoṭiṃ patvā nivattantiyā nivattanagaṇanāya. Payogatoyevāti payogagaṇanāyeva, iriyāpathaparivattanagaṇanāyevāti vuttaṃ hoti. Dosāti pācittiyāpattiyo.

2255. Padānaṃ gaṇanāvasāti ettha ādi-saddo luttaniddiṭṭho. Yathāha ‘‘padādigaṇanāyā’’ti. Tikapācittiyaṃ vuttanti upasampannāya upasampannasaññā, vematikā, anupasampannasaññāti vikappattayassa vasena pācittiyattayaṃ vuttaṃ. Sesāyāti anupasampannāya.

2256. Na ca aphāsukāmāyāti āpucchitvā tassā bhikkhuniyā purato caṅkamanādīni karontiyā anāpattīti yojanā.

2257. Kriyākriyanti caṅkamanādikaraṇaṃ kiriyaṃ. Āpucchāya akaraṇaṃ akiriyaṃ. Pāpamānasanti akusalacittaṃ.

Tatiyaṃ.

2258-2259. Anantarāyāti vakkhamānesu rājantarāyādīsu dasasu antarāyesu aññatararahitā bhikkhunī. Dukkhitanti gilānaṃ. Yathāha ‘‘dukkhitā nāma gilānā vuccatī’’ti. Sahajīvininti saddhivihāriniṃ. Yathāha ‘‘sahajīvinī nāma saddhivihārinī vuccatī’’ti. Aññāya vā nupaṭṭhāpeyyāti aññāya bhikkhuniyā, sikkhamānāya, sāmaṇeriyā vā gihiniyā vā upaṭṭhānaṃ na kārāpeyya. Nupaṭṭheyya sayampi vāti yā upaṭṭhānaṃ na kareyya. Dhure nikkhittamatte vāti ‘‘neva upaṭṭhessāmi, na upaṭṭhāpanāya ussukkaṃ karissāmī’’ti dhure ussāhe nikkhittamatteyeva. Tassāti upajjhāyāya.

Antevāsiniyā vāpīti pabbajjāupasampadādhammanissayavasena catubbidhāsu antevāsinīsu aññatarāya. Itarāyāti anupasampannāya.

2260. Gilānāyāti sayaṃ gilānāya. ‘‘Gavesitvā alabhantiyā’’ti padacchedo, aññaṃ upaṭṭhāyikaṃ pariyesitvā alabhamānāyāti attho. ‘‘Āpadāsu ummattikādīna’’nti padacchedo. Gāthābandhavasena vaṇṇalopopi daṭṭhabbo. Āpadāsūti tathārūpe upaddave sati. Dhuranikkhepanodayanti dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ. Yadettha vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva.

Catutthaṃ.

2261-2262. Puggalikassa attāyattaparāyattavasena aniyamitattā ‘‘saka’’nti iminā niyameti. Sakaṃ puggalikanti attano puggalikaṃ. Datvāti ettha ‘‘bhikkhuniyā’’ti seso. Sakavāṭanti parivattakadvārakavāṭasahitaṃ. Upassayanti gehaṃ. Dvārādīsūti ettha ādi-saddena gabbhapamukhānaṃ saṅgaho, niddhāraṇe cetaṃ bhummaṃ. Bahūnipīti niddhāretabbanidassanaṃ. Bahūnipi dvārāni vā bahū gabbhe vā bahūni pamukhāni vā. Tanti yassā upassayo dinno, taṃ bhikkhuniṃ. Nikkaḍḍhantiyāti atikkāmentiyā. Tassāti yā nikkaḍḍhati, tassā.

2263. Etthāti nikkaḍḍhane. Eseva nayoti ‘‘payogagaṇanāya āpattī’’ti dassitanayo. Ettha payogo nāma āṇāpanaṃ, iminā ‘‘ekāyāṇattiyā anekesu dvāresu atikkāmitesupi ekāva āpatti hotī’’ti evamādikaṃ aṭṭhakathāgatavinicchayaṃ saṅgaṇhāti.

2264. Tesu vinicchayesu ekaṃ vinicchayavisesaṃ dassetumāha ‘‘ettakāva imaṃ dvārā’’tiādi. Dvāragaṇanāya āpattiyo dvāragaṇanāpattiyo.

2265. Akavāṭamhāti akavāṭabandhato upassayā nikkaḍḍhantiyā dukkaṭanti yojanā. Sesāyāti anupasampannāya. Tikadukkaṭanti anupasampannāya upasampannasaññāya, vematikāya, anupasampannasaññāya ca vasena tikadukkaṭaṃ. Ubhinnanti upasampannānupasampannānaṃ. Parikkhāresūti pattacīvarādīsu parikkhāresu. Sabbatthāti sabbesu payogesu, nikkaḍḍhiyamānesu, nikkaḍḍhāpiyamānesu cāti vuttaṃ hoti.

2266. Ettha imasmiṃ sikkhāpade samuṭṭhānādivinicchayena saha sesaṃ vinicchayajātaṃ asesena sabbappakārena saṅghikā vihārasmā nikkaḍḍhanasikkhāpadena samaṃ mataṃ ‘‘sadisa’’nti sallakkhitanti yojanā.

Pañcamaṃ.

2267. Chaṭṭheti ‘‘yā pana bhikkhunī saṃsaṭṭhā vihareyya gahapatinā vā gahapatiputtena vā’’tiādimātikāya niddiṭṭhe chaṭṭhasikkhāpade. Idha vattabbanti imasmiṃ vinayavinicchaye kathetabbaṃ. Ariṭṭhassa sikkhāpadenāti ariṭṭhasikkhāpadena. Vinicchayoti samuṭṭhānādiko.

Chaṭṭhaṃ.

2268. Sāsaṅkasammateti ettha ‘‘sappaṭibhaye’’ti seso. Ubhayampi heṭṭhā vuttatthameva. Antoraṭṭheti yassa vijite viharati, tasseva raṭṭhe. Sāsaṅkasammate sappaṭibhaye antoraṭṭhe satthena vinā cārikaṃ carantiyā bhikkhuniyā āpatti siyāti yojanā.

2269. Evaṃ carantiyā sagāmakaṭṭhāne gāmantarappavese ca agāmake araññe addhayojane ca vinayaññunā bhikkhunā pācittiyanayo pācittiyāpattividhānakkamo ñeyyo ñātabboti yojanā.

2270. Saha satthena carantiyā na dosoti yojanā. Khemaṭṭhāne carantiyā, āpadāsu vā carantiyā na dosoti yojanā.

Sattamaṃ.

2271. Aṭṭhame navame vāpīti ‘‘yā pana bhikkhunī tiroraṭṭhe’’tiādike aṭṭhamasikkhāpade ca ‘‘yā pana bhikkhunī antovassaṃ cārikaṃ careyya, pācittiya’’nti vuttanavamasikkhāpade ca. Anuttānaṃ na vijjati, sabbaṃ uttānameva, tasmā ettha mayā na vicārīyatīti adhippāyo.

Aṭṭhamanavamāni.

2272. ‘‘Yā pana bhikkhunī vassaṃvutthā cārikaṃ na pakkameyya antamaso chappañcayojanānipi, pācittiya’’nti vuttasikkhāpade vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘pācittī’’tiādi. Ahaṃ na gamissāmi na pakkamissāmīti dhuranikkhepe kate pācittīti yojanā. Tathāti pācitti.

2273. Vassaṃvutthāya pavāretvā antamaso pañca yojanāni gantuṃ vaṭṭati. Ettha api-saddassa sambhāvanatthataṃ dassetumāha ‘‘chasū’’tiādi. Idha imasmiṃ anāpattivāre chasu yojanesu yadatthi vattabbaṃ, taṃ kinnu nāma siyā, natthi kiñci vattabbanti attho. Pavāretvā cha yojanāni gacchantiyā anāpattibhāvo avuttasiddhovāti dīpeti.

2274. Tīṇi yojanāni. Tenevāti yena gatā, teneva maggena. Aññena maggenāti gatamaggato aññena pathena.

2275. Dasavidhe antarāyasmiṃ satīti vakkhamānesu antarāyesu aññatarasmiṃ sati. Tassā anāpattīti yojanā. Āpadāsūti aṭṭādikāraṇena kenaci palibuddhādibhāvasaṅkhātāsu āpadāsu. Gilānāyāti sayaṃ gilānāya. Dutiyāya bhikkhuniyā alābhe vā apakkamantiyā anāpatti.

2276. Rājā ca corā ca amanussā ca aggi ca toyañca vāḷā ca sarīsapā cāti viggaho. Manussoti ettha gāthābandhavasena pubbapadalopo ‘‘lābūni sīdantī’’tiādīsu viya. Jīvitañca brahmacariyā ca jīvitabrahmacariyanti samāhāradvande samāso, tassa jīvitabrahmacariyassa. Antarāyā eva antarāyikā. Etesaṃ dasannaṃ aññatarasmiṃ apakkamantiyā anāpatti. Yathāha ‘‘antarāyeti dasavidhe antarāye. ‘Paraṃ gacchissāmī’ti nikkhantā, nadipūro pana āgato, corā vā magge honti, megho vā uṭṭhāti, nivattituṃ vaṭṭatī’’ti.

2277. Apakkamanaṃ akriyaṃ. Anādariyena āpajjanato āha ‘‘dukkhavedana’’nti.

Dasamaṃ.

Tuvaṭṭavaggo catuttho.

2278-2280. Rājāgāranti rañño kīḷanagharaṃ. Cittāgāranti kīḷanacittasālaṃ. Ārāmanti kīḷanaupavanaṃ. Kīḷuyyānanti kīḷanatthāya kataṃ uyyānaṃ. Kīḷāvāpinti ettha kiñcāpi pāḷiyaṃ pokkharaṇī vuttā, sā pana sabbajalāsayānaṃ kīḷāya katānaṃ upalakkhaṇavasena vuttāti āha ‘‘kīḷāvāpi’’nti, kīḷanatthāya katavāpinti attho. ‘‘Nānākāra’’nti idaṃ yathāvuttapadehi paccekaṃ yojetabbaṃ. Sabbasaṅgāhikavasena ‘‘tānī’’ti vuttaṃ. Nānākāraṃ rājāgāraṃ cittāgāraṃ ārāmaṃ kīḷuyyānaṃ vā kīḷāvāpiṃ daṭṭhuṃ gacchantīnaṃ tāni sabbāni ekato daṭṭhuṃ gacchantīnaṃ tāsaṃ bhikkhunīnaṃ pade pade dukkaṭaṃ muninā niddiṭṭhanti yojanā.

Pañcapīti rājāgārādīni pañcapi. Ekāyeva pācitti āpatti paridīpitāti yojanā. Taṃ taṃ disābhāgaṃ gantvā passanti ce, pāṭekkāpattiyo payogagaṇanāya siyunti yojanā.

2281. Gamanabāhullena āpattibāhullaṃ pakāsetvā gīvāparivattanasaṅkhātena payogabāhullenāpi āpattibāhullaṃ pakāsetumāha ‘‘payogabahutāyāpi, pācittibahutā siyā’’ti. Sabbatthāti yattha bhikkhuniyā pācittiyaṃ vuttaṃ, tattha sabbattha.

2282. ‘‘Avasesopi anāpattī’’ti padacchedo. Anāpatti ca kathāmaggo ca anāpattikathāmaggo, tesaṃ vinicchayo anāpattikathāmaggavinicchayo, ‘‘anāpatti ārāme ṭhitā passatī’’tiādiko anāpattivinicchayo ca aṭṭhakathāgato avasesavinicchayo cāti attho. ‘‘Ārāme ṭhitā’’ti etena ajjhārāme rājāgārādīni karonti, tāni passantiyā anāpattīti ayamanāpattivāro dassito. Eteneva antoārāme tattha tattha gantvā naccādīni viya rājāgārādīnipi passituṃ labhatītipi siddhaṃ. Ādi-saddena ‘‘piṇḍapātādīnaṃ atthāya gacchantiyā magge honti, tāni passati, anāpatti. Rañño santikaṃ kenaci karaṇīyena gantvā passati, anāpatti. Kenaci upaddutā pavisitvā passati, anāpattī’’ti ete anāpattivārā saṅgahitā. Naccadassana...pe... sahāti samuṭṭhānādinā vinicchayena saha naccadassanasikkhāpadasadisova.

Paṭhamaṃ.

2283. Mānato pamāṇato atītā apetā mānātītā, āsandī, taṃ. Vāḷehi upeto vāḷūpeto, pallaṅko, taṃ. ‘‘Āsandī nāma atikkantappamāṇā vuccatī’’ti vacanato heṭṭhā aṭṭaniyā vaḍḍhakihatthato uccatarapādo āyāmacaturasso mañcapīṭhaviseso āsandī nāma samacaturassānaṃ atikkantappamāṇānampi anuññātattā. ‘‘Pallaṅko nāma āharimehi vāḷehi kato’’ti vacanato pamāṇayuttopi evarūpo na vaṭṭati. Āharitvā yathānurūpaṭṭhāne ṭhapetabbavāḷarūpāni āharimavāḷā nāma, saṃharimavāḷarūpayuttoti vuttaṃ hoti. Mānātītaṃ āsandiṃ vā vāḷūpetaṃ pallaṅkaṃ vā sevantīnaṃ abhinisīdantīnaṃ, abhinipajjantīnañca yāsaṃ bhikkhunīnaṃ satthā pācittiyāpattiṃ āha.

2284. Tāsaṃ nisīdanassāpi nipajjanassāpi payogabāhullavasena pācittiyānaṃ gaṇanā hoti iti evaṃ niddiṭṭhā evaṃ ayaṃ gaṇanā accantayasena anantaparivārena bhagavatā vuttāti yojanā. Ettha ca iccevanti nipātasamudāyo, iti-saddo nidassane, evaṃ-saddo idamatthe daṭṭhabbo.

2285. Pāde āsandiyā chetvāti āsandiyā pāde pamāṇato adhikaṭṭhānachindanena chetvā. Pallaṅkassa pāde vāḷakā pallaṅkavāḷakā, te hitvā apanetvā, anāpattīti sevantīnaṃ anāpatti.

Dutiyaṃ.

2286-2287. Channanti khomādīnaṃ channaṃ, niddhāraṇe sāmivacanaṃ. Aññataraṃ suttanti niddhāritabbanidassanaṃ. Hatthāti hatthena, karaṇatthe cetaṃ nissakkavacanaṃ. Añcitanti hatthāyāmena ākaḍḍhitaṃ. Tasminti tasmiṃ añchite suttappadese. Takkamhīti kantanasūcimhi. Veṭhiteti paliveṭhite.

Suttakantanato sabbapubbapayogesūti suttakantanato pubbesu kappāsavicinanādisabbapayogesu. Hatthavāratoti hatthavāragaṇanāya. Yathāha ‘‘kappāsavicinanaṃ ādiṃ katvā sabbapubbapayogesu hatthavāragaṇanāya dukkaṭa’’nti.

2288. Kantitaṃ suttanti paṭhamameva kantitaṃ dasikasuttādiṃ. Puna kantantiyāti koṭiyā koṭiṃ saṅghāṭetvā puna kantantiyā.

Tatiyaṃ.

2289. Taṇḍulānaṃ koṭṭanaṃ tu ādiṃ katvā gihīnaṃ veyyāvaccaṃ karontiyā sabbapubbapayogesu dukkaṭanti yojanā.

2290. Yāguādisu nipphādetabbesu tadādhārāni bhājanāni gaṇetvāva pācittiṃ paridīpaye, khajjakādīsu rūpānaṃ gaṇanāya pācittiṃ paridīpayeti yojanā. Yāguādisūti ettha ādi-saddena bhattasūpādīnaṃ saṅgaho. Khajjakādīsūti ādi-saddena macchamaṃsādiuttaribhaṅgānaṃ saṅgaho.

2291. ‘‘Sacepi mātāpitaro āgacchanti, yaṃkiñci bījaniṃ vā sammajjanidaṇḍaṃ vā kārāpetvā veyyāvaccakaraṭṭhāne ṭhapetvāva yaṃ kiñci pacituṃ vaṭṭatī’’ti aṭṭhakathāgataṃ vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘sace’’tiādi. Saceti ettha ‘‘mātāpitaro āgacchantī’’ti seso. Attano evamāgatānaṃ mātāpitūnampi kiñci kammaṃ akāretvā kiñci kammaṃ kātuṃ na vaṭṭatīti yojanā. Api-saddo sambhāvane, tena aññesaṃ kathāyeva natthīti dīpeti.

2292-2293. Saṅghassa yāgupāne veyyāvaccaṃ karontiyā anāpattīti yojanā. ‘‘Saṅghabhattepī’’tiādīsupi eseva nayo. Attano veyyāvaccakarassa vāti sambandho. Yathāha ‘‘yāgupāneti manussehi saṅghassatthāya kariyamāne yāgupāne vā saṅghabhatte vā tesaṃ sahāyikabhāvena yaṃ kiñci pacantiyā anāpatti. Cetiyapūjāya sahāyikā hutvā gandhamālādīni pūjeti, vaṭṭatī’’ti.

Catutthaṃ.

2294. ‘‘Yā pana bhikkhunī ‘ehāyye imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamehī’ti vuccamānā ‘sādhū’ti paṭissuṇitvā sā pacchā anantarāyikinī neva vūpasameyya na vūpasamāya ussukkaṃ kareyya, pācittiya’’nti sikkhāpadassa vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘pācitti dhuranikkhepe’’tiādi. Dhuranikkhepeti na dāni taṃ vūpasamessāmi, aññāhi vā na vūpasamāpessāmī’’ti evaṃ dhurassa ussāhassa nikkhepe pācittīti yojanā. Cīvarasibbane yathā pañcāhaparihāro labbhati, idha pana tathā ekāhampi parihāro na labbhatīti yojanā.

2295. Sesanti ‘‘dhuraṃ nikkhipitvā pacchā vinicchinantī āpattiṃ āpajjitvāva vinicchinātī’’tiādikaṃ vinicchayajātaṃ. Tattha cīvarasibbane vuttanayeneva veditabbanti yojanā.

Pañcamaṃ.

2296-2297. Yā pana bhikkhunī gihīnaṃ vā sahadhammike ṭhapetvā aññesaṃ paribbājakaparibbājikānaṃ vā dantaponodakaṃ vinā aññaṃ yaṃ kiñci ajjhoharaṇīyaṃ khādanīyaṃ, bhojanīyaṃ vā kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā nissaggiyena vā dadāti, tassā pācittiyaṃ hotīti yojanā.

2298-2299. Idha imasmiṃ sikkhāpade muninā dantakaṭṭhodake dukkaṭaṃ vuttanti yojanā. Yā pana bhikkhunī kāyādīhi sayaṃ na deti aññena dāpeti, tassā ca kāyādīhi adatvā bhūmiyaṃ nikkhipitvā dentiyāpi yā bāhiralepaṃ vā deti, tassāpi ummattikāya ca na doso anāpattīti yojanā.

Chaṭṭhaṃ.

2300-2301. Āvasathacīvaranti ‘‘utuniyo bhikkhuniyo paribhuñjantū’’ti dinnaṃ cīvaraṃ. Yā bhikkhunī yaṃ ‘‘āvasathacīvara’’nti niyamitaṃ cīvaraṃ, taṃ catutthe divase dhovitvā antamaso utuniyā sāmaṇerāya vā adatvā sace paribhuñjeyya, tassā pācittiyaṃ vuttanti yojanā. Tikapācittiyaṃ siyāti ‘‘anissajjite anissajjitasaññā...pe... vematikā...pe... nissajjitasaññā paribhuñjati, āpatti pācittiyassā’’ti vuttaṃ pācittiyaṃ hotīti yojanā.

2302-2303. Tasmiṃ cīvare nissajjite anissajjitasaññāya vā vematikāya vā tassā bhikkhuniyā dvikadukkaṭaṃ vuttanti yojanā. Aññāsaṃ utunīnaṃ abhāve adatvāpi paribhuñjantiyā anāpatti. Puna pariyayeti puna utunivāre yathākālaṃ paribhuñjantiyā anāpatti. Acchinnacīvarādīnañca anāpattīti yojanā. Pariyayeti gāthābandhavasena rassattaṃ. Acchinnacīvarādīnanti ettha ādi-saddena naṭṭhacīvarādīnaṃ saṅgaho. Āpadāsupīti mahagghacīvaraṃ sarīrato mocetvā suppaṭisāmitampi corā haranti, evarūpāsu āpadāsu paribhuñjantiyā anāpattīti yojanā.

Sattamaṃ.

2304. Sakavāṭakaṃ vihāranti kavāṭabandhavihāraṃ, dvārakavāṭayuttaṃ suguttasenāsananti vuttaṃ hoti. Rakkhanatthāya adatvāti ‘‘imaṃ jaggeyyāsī’’ti evaṃ anāpucchitvā.

2305-2306. ‘‘Hoti pācittiyaṃ tassā, cārikaṃ pakkamantiyā’’ti vuttameva pakāsetumāha ‘‘attano gāmato’’tiādi. Attano gāmatoti attano vasanakagāmato. Tathā itarassāti aparikkhittassa vihārassa parikkhepaṃ upacāraṃ. Tantiādipadattaye bhummatthe upayogavacanaṃ veditabbaṃ. Parikkhittassa vihārassa parikkhepe paṭhamena padena samatikkante dukkaṭaṃ, tathā itarassa aparikkhittassa vihārassa tasmiṃ upacāre atikkante dukkaṭaṃ. Dutiyena padena parikkhepe, upacāre samatikkantamatte pācittīti yojanā.

2307. Akavāṭabandhanasmiṃ kavāṭabandharahite vihāre tathā anissajjantiyā dukkaṭaṃ paridīpitaṃ. Jaggikaṃ alabhantiyāti ettha ‘‘pariyesitvā’’ti seso. Jaggikanti vihārapaṭijaggikaṃ.

2308. Āpadāsūti raṭṭhe bhijjante āvāse chaḍḍetvā gacchanti, evarūpāsu āpadāsu. Gilānāyāti vacībhedaṃ kātuṃ asamatthāyāti.

Aṭṭhamaṃ.

2309-2310. Hatthī ca asso ca ratho ca hatthiassarathā, te ādi yesaṃ te hatthiassarathādayo, tehi. Ādi-saddena dhanu tharūti padadvayaṃ gahitaṃ. Saṃyuttanti yathāvuttehi hatthiassādipadehi saṃyojitaṃ, ‘‘hatthīnaṃ sippaṃ hatthisippa’’ntiādinā katasamāsanti attho, ‘‘hatthisippaṃ assasippaṃ rathasippaṃ dhanusippaṃ tharusippa’’nti evaṃ vuttaṃ yaṃ kiñci sippanti vuttaṃ hoti. Hatthisikkhādisippaṃ sandīpako gantho vaccavācakānaṃ abhedopacārena evaṃ vuttoti gahetabbaṃ. Teneva vakkhati ‘‘padādīnaṃ vasenidhā’’ti. Parūpaghātakaṃ mantāgadayogappabhedakaṃ kiñcīti paresaṃ antarāyakaraṃ khilanavasīkaraṇasosāpanādibhedaṃ āthabbaṇamantañca visayogādippabhedakañca yaṃ kiñci sippanti attho.

Ettha ca khilanamanto nāma dārusārakhilaṃ mantetvā pathaviyaṃ pavesetvā māraṇamanto. Vasīkaraṇamanto nāma paraṃ attano vase vattāpanakamanto. Sosāpanakamanto nāma parasarīraṃ rasādidhātukkhayena sukkhabhāvaṃ pāpanakamanto. Ādi-saddena videssanādimantānaṃ saṅgaho. Videssanaṃ nāma mittānaṃ aññamaññassa veribhāvāpādanaṃ. Idha imasmiṃ sāsane yā bhikkhunī hatthi...pe... kiñci yassa kassaci santike padādīnaṃ vasena pariyāpuṇeyya adhīyeyya ce, tassā pācittiyaṃ hotīti yojanā.

2311. Lekheti likhitasippe. Dhāraṇāya cāti dhāraṇasatthe, yasmiṃ vuttanayena paṭipajjantā bahūnipi ganthāni dhārenti. Guttiyāti attano vā paresaṃ vā guttatthāya. Parittesu ca sabbesūti yakkhaparittacoravāḷādisabbesu parittesu ca.

Navamaṃ.

2312. Dasameti ‘‘yā pana bhikkhunī tiracchānavijjaṃ vāceyya, pācittiya’’nti samuddiṭṭhe dasamasikkhāpade. Idaṃ dasamasikkhāpadaṃ.

Dasamaṃ.

Cittāgāravaggo pañcamo.

2313. Sabhikkhukaṃ ārāmanti yattha bhikkhū rukkhamūlepi vasanti, taṃ padesaṃ. Jānitvāti ‘‘sabhikkhuka’’nti jānitvā. Yaṃ kiñcīti bhikkhuṃ vā sāmaṇeraṃ vā ārāmikaṃ vā yaṃ kiñci.

2314-2315. ‘‘Sabhikkhuko nāma ārāmo yattha bhikkhū rukkhamūlepi vasantī’’ti vacanato āha ‘‘sace antamaso’’tiādi. Yā pana bhikkhunī antamaso rukkhamūlassapi anāpucchā sace parikkhepaṃ atikkāmeti, tassā paṭhame pāde dukkaṭaṃ, aparikkhitte tassa vihārassa upacārokkame vāpi bhikkhuniyā dukkaṭaṃ, dutiye pāde atikkāmite pācitti siyāti yojanā.

2316. Abhikkhuke ārāme sabhikkhūti saññāya ubhosupi sabhikkhukābhikkhukesu ārāmesu jātakaṅkhāya sañjātavicikicchāya, vematikāyāti attho. Tassā āpatti dukkaṭaṃ hotīti yojanā.

2317. Sīsānulokikā yā bhikkhunī gacchati, tassā ca anāpatti pakāsitāti yojanā. Evamuparipi. Tā bhikkhuniyo yattha sannipatitā honti, tāsaṃ santikaṃ ‘‘gacchāmī’’ti gacchati. Yathāha ‘‘yattha bhikkhuniyo paṭhamataraṃ pavisitvā sajjhāyaṃ vā cetiyavandanādīni vā karonti, tattha tāsaṃ santikaṃ gacchāmīti gantuṃ vaṭṭatī’’ti.

2318. ‘‘Santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā’’ti vacaneneva abhikkhukaṃ ārāmaṃ kiñci anāpucchā pavisantiyā anāpattīti dīpitaṃ hoti. Ārāmamajjhato vā maggo hoti, tena gacchantiyāpi. Āpadāsūti yena kenaci upaddutā hoti, evarūpāsu āpadāsu pavisantiyā.

Paṭhamaṃ.

2320. Akkoseyyāti dasannaṃ akkosavatthūnaṃ aññatarena sammukhā, parammukhā vā akkoseyya vā. Paribhāseyya vāti bhaya’massa upadaṃseyya vā. Tikapācittiyanti ‘‘upasampanne upasampannasaññā...pe... vematikā...pe... anupasampannasaññā akkosati vā paribhāsati vā, āpatti pācittiyassā’’ti tikapācittiyaṃ vuttaṃ. Seseti anupasampanne. Tikadukkaṭaṃ tassā hotīti yojanā.

2321. ‘‘Purakkhatvā’’tiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ ‘‘abhisapeyyā’’ti vuttasikkhāpade vuttanayameva.

Dutiyaṃ.

2322-2323. Saṅghanti bhikkhunisaṅghaṃ. Paribhāseyyāti ‘‘bālā etā, abyattā etā, netā jānanti kammaṃ vā kammadosaṃ vā kammavipattiṃ vā kammasampattiṃ vā’’ti āgatanayena paribhāseyyāti attho. Itarāyāti ettha upayogatthe karaṇavacanaṃ. Ekaṃ bhikkhuniṃ vā sambahulā bhikkhuniyo vā tatheva itaraṃ anupasampannaṃ vā paribhāsantiyā tassā dukkaṭaṃ paridīpitanti yojanā.

Tatiyaṃ.

2324-2326. Yā nimantanapavāraṇā ubhopi gaṇabhojanasikkhāpade, pavāraṇasikkhāpade ca vuttalakkhaṇā, tāhi ubhohi nimantanapavāraṇāhi yā ca bhikkhunī sace nimantitāpi vā pavāritāpi vā bhaveyya, sā purebhattaṃ yāguñca yāmakālikādikālikattayañca ṭhapetvā yaṃ kiñci āmisaṃ yāvakālikaṃ ajjhoharaṇatthāya paṭiggaṇhāti ce, tassā gahaṇe dukkaṭaṃ siyā, ajjhohāravasena ettha imasmiṃ sikkhāpade pācitti paridīpitāti yojanā.

Ettha ca nimantitā nāma ‘‘pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarena bhojanena nimantitā’’ti gaṇabhojanasikkhāpade vuttalakkhaṇā. Pavāraṇā ca ‘‘pavārito nāma asanaṃ paññāyati, bhojanaṃ paññāyati, hatthapāse ṭhito abhiharati, paṭikkhepo paññāyatī’’ti pavāraṇasikkhāpade vuttalakkhaṇāti veditabbā.

2327. Kālikāni ca tīṇevāti yāmakālikādīni tīṇi kālikāni eva.

2328-2329. Nimantitapavāritānaṃ dvinnaṃ sādhāraṇāpattiṃ dassetvā anāpattiṃ dassetumāha ‘‘nimantitā’’tiādi. Idha imasmiṃ sāsane yā pana bhikkhunī nimantitā appavāritā sace yāguṃ pivati, vaṭṭati anāpattīti attho. Sāmikassāti yena nimantitā, tassa nimantanasāmikasseva. Aññabhojananti yena nimantitā, tato aññassa bhojanaṃ. Sace sā bhuñjati, tathā vaṭṭatīti yojanā.

Kālikāni ca tīṇevāti yāmakālikādīni tīṇi kālikāneva. Paccaye satīti pipāsādipaccaye sati.

2330. Imassa sikkhāpadassa idaṃ samuṭṭhānaṃ addhānena tulyanti yojanā. Pavāritāya, appavāritāya vā nimantitāya vasena kiriyākiriyataṃ dassetumāha ‘‘nimantitā’’tiādi. Nimantitā pana sāmikaṃ anāpucchā bhuñjati ce, tassā vasena idaṃ sikkhāpadaṃ kiriyākiriyaṃ hoti. Ettha bhuñjanaṃ kriyaṃ. Sāmikassa anāpucchanaṃ akriyaṃ.

2331. ‘‘Kappiyaṃ kārāpetvā’’tiādiṃ pavāritameva sandhāyāha. Yā yadi paribhuñjati, tassā ca pācitti siyā kiriyato hotīti yojanā. Siyāti avassaṃ. Pavāraṇasikkhāpade vuttanayena kappiyaṃ kāretvā vā akārāpetvā vā paribhuñjantiyā tassā paribhogeneva iminā sikkhāpadena avassaṃ āpatti hotīti attho.

Catutthaṃ.

2332. ‘‘Yā pana bhikkhunī kulamaccharinī assa, pācittiya’’nti imasmiṃ sikkhāpade vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘bhikkhunīna’’ntiādi. Kulasantike bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ vadantiyā pācittīti sambandho, kulassa santike ‘‘bhikkhuniyo dussīlā pāpadhammā’’ti bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ bhāsantiyāti attho. Kulassāvaṇṇanaṃ vāpīti ‘‘taṃ kulaṃ assaddhaṃ appasanna’’nti bhikkhunīnaṃ santike kulassa avaṇṇaṃ aguṇaṃ vadantiyā pācittīti sambandho.

2333. Santaṃ bhāsantiyā dosanti amaccharāyitvā kulassa vā bhikkhunīnaṃ vā santaṃ dosaṃ ādīnavaṃ kathentiyā.

Pañcamaṃ.

2334-2335. Ovādadāyakoti aṭṭhahi garudhammehi ovādaṃ dento. Vassaṃ upagacchantiyāti vassaṃ vasantiyā.

2336. Bhikkhūti ovādadāyakā bhikkhū.

Chaṭṭhaṃ.

2338. Yā sā bhikkhunī vassaṃ vutthā purimaṃ vā pacchimaṃ vā temāsaṃ vutthā tato anantaraṃ ubhatosaṅghe bhikkhunisaṅghe ca bhikkhusaṅghe ca ‘‘nāhaṃ pavāressāmī’’ti dhuraṃ nikkhipati ceti yojanā.

Sattamaṃ.

2341. Ovādādīnamatthāyāti aṭṭhagarudhammassavanādīnamatthāya. Ādi-saddena uposathapucchanapavāraṇānaṃ gahaṇaṃ.

2342. Ovādādīnamatthāya agamanena akriyaṃ. Kāyikanti kāyakammaṃ.

Aṭṭhamaṃ.

2343. ‘‘Anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā uposathapucchanañca ovādūpasaṅkamanañca, taṃ atikkāmentiyā pācittiya’’nti imasmiṃ sikkhāpade vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘na yācissāmī’’tiādi. Taṃ uttānatthameva.

Navamaṃ.

2346-2347. Pasākho nāma nābhiyā heṭṭhā, jāṇumaṇḍalānaṃ upari padeso. Tathā hi yasmā rukkhassa sākhā viya ubho ūrū pabhijjitvā gatā, tasmā so pasākhoti vuccati, tasmiṃ pasākhe. Sañjātanti uṭṭhitaṃ. Gaṇḍanti yaṃ kiñci gaṇḍaṃ. Rudhitanti yaṃ kiñci vaṇaṃ. Saṅghaṃ vāti bhikkhunisaṅghaṃ vā. Gaṇaṃ vāti sambahulā bhikkhuniyo vā. Ekenāti ettha ‘‘purisenā’’ti seso, sahatthe idaṃ karaṇavacanaṃ. Yathāha ‘‘purisena saddhiṃ ekenekā’’ti. Purisoti ca manussapurisova gahetabbo.

Dhovāti ettha ādi-atthe vattamānena iti-saddena ‘‘ālimpāpeyya vā bandhāpeyya vā mocāpeyya vā’’ti sikkhāpadāgatānaṃ itaresaṃ tiṇṇaṃ saṅgaṇhanato ‘‘ālimpa bandha mocehī’’ti āṇattittayaṃ saṅgahitaṃ. Teneva vakkhati ‘‘dukkaṭāniccha pācittiyo cha cā’’ti.

Yā pana bhikkhunī pasākhe jātaṃ gaṇḍaṃ vā rudhitaṃ vā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā anāpucchitvā ekena purisena ekikā ‘‘bhinda phālehi dhova ālimpa bandha mocehī’’ti sabbāni kātabbāni āṇāpeti, tassā cha dukkaṭāni, katesu bhindanādīsu chasu kiccesu tassā cha pācittiyo hontīti yojanā.

2348-2349. Etthāti gaṇḍe vā vaṇe vā. ‘‘Yaṃ kātabbaṃ atthi, taṃ sabbaṃ tvaṃ karohi’’iti sace evaṃ yā āṇāpetīti yojanā. Tassā ekāya āṇāpanavācāya cha dukkaṭāni ca pācittiyacchakkañceti dvādasāpattiyo siyunti yojanā.

2351. Āpucchitvā vāti saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā āpucchitvā. Dutiyanti dutiyikaṃ. Viññuṃ dutiyaṃ gahetvāpi vāti yojanā.

Dasamaṃ.

Ārāmavaggo chaṭṭho.

2353. ‘‘Gaṇapariyesanādismi’’nti vattabbe chandānurakkhanatthaṃ niggahitāgamo. Gabbhininti āpannasattaṃ, kucchipaviṭṭhasattanti attho. Vuṭṭhāpentiyāti upasampādentiyā. Kammavācāhīti dvīhi kammavācāhi.

2354-2355. Kammavācāya osāneti tatiyakammavācāya pariyosāne, yyakārappatteti attho. Gabbhinisaññāya na ca gabbhiniyāti agabbhiniyā gabbhinisaññāya ca. Ubho sañjātakaṅkhāyāti ubhosu samuppannasaṃsayāya, gabbhiniyā, agabbhiniyā ca vematikāyāti attho. Gāthābandhavasenettha su-saddalopo. Tathā vuṭṭhāpentiyā upajjhāyāya āpatti dukkaṭaṃ hotīti yojanā. Ācariniyā tassāti upajjhāyā gabbhiniṃ vuṭṭhāpeti, tassā kammavācaṃ sāventiyā ācariniyā ca. Gaṇassāti upajjhāyācarinīhi aññassa bhikkhunigaṇassa ca. Tathā dukkaṭaṃ dīpitanti yojanā.

2356. ‘‘Dvīsu agabbhinisaññāyā’’ti padacchedo. Dvīsūti gabbhiniyā, agabbhiniyā ca.

Paṭhamaṃ.

2357. Dutiyeti ‘‘yā pana bhikkhunī pāyantiṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiya’’nti sikkhāpade. Imasmiṃ sikkhāpade pāyantī nāma mātā vā hoti dhāti vāti ayaṃ viseso.

Dutiyaṃ.

2358. Yā pana bhikkhunī dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ sace vuṭṭhāpeyya, pācitti siyāti yojanā. Tattha dve vassānīti pavāraṇavasena dve saṃvaccharāni. Chasu dhammesūti pāṇātipātāveramaṇiādīsu vikālabhojanāveramaṇipariyosānesu chasu dhammesu. Asikkhitasikkhanti ‘‘pāṇātipātāveramaṇiṃ dve vassāni avītikkamma samādānaṃ samādiyāmī’’tiādinā nayena anādinnasikkhāpadaṃ vā evaṃ samādiyitvāpi kupitasikkhaṃ vā. Sikkhamānaṃ tesu chasu dhammesu sikkhanato vā te vā sikkhāsaṅkhāte dhamme mānanato evaṃ laddhanāmaṃ anupasampannaṃ. Vuṭṭhāpeyyāti upasampādeyya. Āpatti siyāti paṭhamasikkhāpade vuttanayeneva kammavācāpariyosāne pācitti āpatti siyā, pācitti hotīti attho.

2359. ‘‘Dhammakamme dhammakammasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematikā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme adhammakammasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassā’’ti evaṃ dhammakamme satthunā tikapācittiyaṃ vuttaṃ. ‘‘Adhammakamme dhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematikā āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti dukkaṭassā’’ti evaṃ adhamme pana kammasmiṃ satthunā tikadukkaṭaṃ dīpitaṃ.

2360. Akhaṇḍato khaṇḍaṃ akatvā.

2361. Sace upasampadāpekkhā pabbajjāya saṭṭhivassāpi hoti, tassā imā cha sikkhāyo dve vassāni avītikkamanīyā padātabbā, imā adatvā na kāraye neva vuṭṭhāpeyyāti yojanā.

Tatiyaṃ.

2362. Catutthe natthi vattabbanti vakkhamānavisesato aññaṃ vattabbaṃ natthīti yathāvuttanayamevāti adhippāyo. ‘‘Idhā’’tiādinā imasmiṃ sikkhāpade labbhamānavisesaṃ dasseti. Idha imasmiṃ sikkhāpade saṅghena sammataṃ taṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentiyā bhikkhuniyā anāpatti hotīti yojanā.

2363. Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya bhikkhunisaṅghena upasampadato paṭhamaṃ ñattidutiyāya kammavācāya yā vuṭṭhānasammuti dātabbā hoti, sā vuṭṭhānasammuti sace paṭhamaṃ adinnā hoti. Tattha tasmiṃ upasampadamāḷakepi padātabbāyevāti yojanā.

2364. Tatiyañcāti tatiyasikkhāpadañca. Catutthañcāti idaṃ catutthasikkhāpadañca. Paṭhamena samaṃ ñeyyanti paṭhamena sikkhāpadena samuṭṭhānādinā vinicchayena samānanti ñātabbaṃ. Catutthaṃ pana sikkhāpadaṃ vuṭṭhāpanasammutiṃ adāpetvā vuṭṭhāpanavasena kriyākriyaṃ hoti.

Catutthaṃ.

2365. Gihigatanti purisantaragataṃ, purisasamāgamappattanti attho. Paripuṇṇadvādasavassā paripuṇṇā uttarapadalopena. Kiñcāpi na dosoti yojanā. Vuṭṭhāpentiyāti upajjhāyā hutvā upasampādentiyā.

2366. Sesanti vuttaṃ. Asesena sabbaso.

Pañcamaṃ.

2368. Dukkhitaṃ sahajīvininti ettha ‘‘sikkhāpada’’nti seso. Tuvaṭṭakavaggasmiṃ ‘‘dukkhitaṃ sahajīvini’’nti imehi padehi yuttaṃ yaṃ sikkhāpadaṃ vuttaṃ, tena sikkhāpadena aṭṭhamaṃ samaṃ ñeyyaṃ, na visesatā viseso natthīti yojanā. Aṭṭhamanti ‘‘yā pana bhikkhunī sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇheyya na anuggaṇhāpeyya, pācittiya’’nti vuttasikkhāpadaṃ. Tattha sahajīvininti saddhivihāriniṃ. Neva anuggaṇheyyāti sayaṃ uddesādīhi nānuggaṇheyya. Na anuggaṇhāpeyyāti ‘‘imissā ayye uddesādīni dehī’’ti evaṃ na aññāya anuggaṇhāpeyya. Pācittiyanti dhure nikkhittamatte pācittiyaṃ.

Aṭṭhamaṃ.

2369. Yā kāci bhikkhunī vuṭṭhāpitapavattiniṃ dve vassāni nānubandheyya ce, tassā pācitti pariyāputā kathitāti yojanā. Vuṭṭhāpetīti vuṭṭhāpitā, pavatteti susikkhāpetīti pavattinī, vuṭṭhāpitā ca sā pavattinī cāti vuṭṭhāpitapavattinī, upajjhāyāyetaṃ adhivacanaṃ, taṃ, upajjhāyaṃ. Nānubandheyyāti cuṇṇena, mattikāya, dantakaṭṭhena, mukhodakenāti evaṃ tena tena karaṇīyena upaṭṭhaheyya.

2370. ‘‘Dve vassāni ahaṃ nānubandhissāmī’’ti dhuraṃ nikkhipati ce, evaṃ dhure nikkhittamattasmiṃ pana tassā pācittiyaṃ siyāti yojanā.

2371. Yā pana bhikkhunī upajjhāyaṃ bālaṃ vā alajjiṃ vā nānubandhati, tassā, gilānāya vā āpadāsu vā ummattikāya vā nānubandhantiyā na dosoti yojanā.

2372. Anupaṭṭhānena hotīti āha ‘‘akriyaṃ vutta’’nti.

Navamaṃ.

2373-2375. Yā kāci bhikkhunī sahajīviniṃ saddhivihāriniṃ vuṭṭhāpetvā upasampādetvā taṃ gahetvā antamaso chappañcayojanānipi na gaccheyya na caññaṃ āṇāpeyya ‘‘imaṃ, ayye, gahetvā gacchā’’ti aññañca na niyojeyya ce, dhure nikkhittamattasmiṃ ‘‘na dāni gacchissāmi, aññañca gahetvā gantuṃ na niyojessāmī’’ti ussāhe vissaṭṭhamatte tassā pācittiyaṃ siyāti yojanā.

Antarāyasmiṃ sati vā dutiyaṃ alabhantiyā vā āpadāsu vā gilānāya vā ummattikāya vā na dosoti yojanā.

Dasamaṃ.

Gabbhinivaggo sattamo.

2376. Gihigatehi tīhevāti anantare gabbhinivagge gihigatapadayuttehi pañcamachaṭṭhasattamehi tīheva sikkhāpadehi. Sadisānīti idha vīsativassavacanañca kumāribhūtavacanañca tattha dvādasavassavacanañca gihigatavacanañca ṭhapetvā avasesehi vinicchayehi yathākkamaṃ sadisānevāti.

2377. Mahūpapadāti mahā upapado yāsaṃ sikkhamānānaṃ tā mahūpapadā. Upapadaṃ nāma padānameva yujjati, na atthānanti ‘‘yāsa’’nti aññapadena sikkhamānādipadānaṃ gahaṇaṃ, saddatthānamabhedopacārassa pana icchitattā sikkhamānapadagahitānamettha gahaṇaṃ veditabbaṃ, mahāsikkhamānāti vuttaṃ hoti. Āditoti ettha ‘‘vuttā’’ti seso, gabbhinivagge tissannaṃ gihigatānaṃ purimesu tatiyacatutthasikkhāpadesu āgatā dve sikkhamānāti attho. Gihigatāya ‘‘paripuṇṇadvādasavassā’’ti ca kumāribhūtāya ‘‘paripuṇṇavīsativassā’’ti ca vassavasena nānākaraṇassa vuttattā tāhi dvīhi mahāsikkhamānāya vassavaseneva nānākaraṇaṃ dassetumāha ‘‘gatā vīsativassāti, viññātabbā vibhāvinā’’ti, atikkantavīsativassā mahāsikkhamānā nāma hotīti attho.

2378. Tā dve mahāsikkhamānā sace gihigatā vā hontu, na ca purisagatā vā hontu, sammutiādisu kammavācāya ‘‘sikkhamānā’’ti vattabbāti yojanā. Ettha ca sammuti nāma ñattidutiyāya kammavācāya kātabbāya sikkhāya sammuti ceva vuṭṭhānasammuti ca. Ādi-saddena upasampadākammaṃ gahitaṃ.

2379. Imāsaṃ dvinnaṃ sammutidānādīsu ñattiyā ca kammavācāya ca vattabbaṃ dassetvā idāni avattabbaṃ dassetumāha ‘‘na tā’’tiādi. Tā etā ubhopi mahāsikkhamānā ‘‘kumāribhūtā’’ti vā tathā ‘‘gihigatā’’ti vā kammavācāya na vattabbā yasmā, tasmā evaṃ vattuṃ na vaṭṭatīti yojanā. ‘‘Na vattabbā’’ti iminā tathā ce kammavācā vucceyya, taṃ kammaṃ kuppatīti dīpeti. Idha pana-saddo yasmā-padatthoti tadatthavasena yojanā dassitā.

2380. Sammutinti sikkhamānasammutiṃ. Dasavassāyāti ettha ‘‘gihigatāyā’’ti seso. Yathāha - ‘‘gihigatāya dasavassakāle sikkhāsammutiṃ datvā dvādasavassakāle upasampadā kātabbā’’ti. Sesāsupīti ekādasavassakāle datvā terasavassakāle kātabbā, dvādasa, terasa, cuddasa, pannarasa, soḷasa, sattarasa, aṭṭhārasavassakāle sikkhāsammutiṃ datvā vīsativassakāle kātabbāti evaṃ aṭṭhārasavassapariyantāsu sesāsupi sikkhamānāsu. Ayaṃ nayoti ‘‘sammutiyā dinnasaṃvaccharato āgāmini dutiye saṃvacchare upasampādetabbā’’ti ayaṃ nayo. Teneva vuttaṃ ‘‘ekādasavassakāle datvā terasavassakāle kātabbā’’tiādi.

2381. ‘‘Kumāribhūtā’’tipi ‘‘gihigatā’’tipi vattuṃ vaṭṭatīti aṭṭhakathāyaṃ vuttāti yojanā.

2382. Yā pana paripuṇṇavīsativassā sāmaṇerī ‘‘kumāribhūtā’’ti vuttā, sā kammavācāya ‘‘kumāribhūtā’’icceva vattabbā, aññathā pana na vattabbā ‘‘gihigatā’’ti vā ‘‘purisantaragatā’’ti vā na vattabbāti yojanā. Yathāha ‘‘kumāribhūtā pana ‘gihigatā’ti na vattabbā, ‘kumāribhūtā’icceva vattabbā’’ti.

2383. Etā tu pana tissopīti mahāsikkhamānā gihigatā, kumāribhūtāti vuttā pana etā tissopi. Api-saddena gihigatā kumāribhūtā dve sakasakanāmenāpi vattuṃ vaṭṭantīti dīpeti. ‘‘Kumāribhūtasikkhamānāyā’’ti pāḷiyaṃ avuttattā na vaṭṭatīti koci maññeyyāti āha ‘‘na saṃsayo’’ti. Tathā vattabbatāhetudassanatthamāha ‘‘sikkhāsammutidānato’’ti.

Paṭhamadutiyatatiyāni.

2384-2385. Yā pana bhikkhunī ūnadvādasavassāva upasampadāvasena aparipuṇṇadvādasavassā eva sayaṃ upajjhāyā hutvā paraṃ sikkhamānaṃ sace vuṭṭhāpeti, pubbe vuttanayeneva gaṇapariyesanādidutiyānussāvanapariyosānesu āpannānaṃ dukkaṭānaṃ anantaraṃ kammavācānaṃ osāne tatiyānussāvanāya yyatārappattāya tassā pācitti paridīpitāti yojanā.

Catutthaṃ.

2386. Pañcameti ‘‘yā pana bhikkhunī paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpeyya, pācittiya’’nti sikkhāpade. Kāyacittavācācittakāyavācācittavasena tisamuṭṭhānaṃ. Kriyākriyanti vuṭṭhāpanaṃ kiriyaṃ, saṅghasammutiyā aggahaṇaṃ akiriyaṃ.

Pañcamaṃ.

2387. Saṅghenāti bhikkhunisaṅghena. Upaparikkhitvāti alajjibhāvādiṃ upaparikkhitvā. Alaṃ tāvāti ettha ‘‘te ayye’’ti seso. Vāritāti ettha ‘‘sādhūti paṭissuṇitvā’’ti seso. ‘‘Alaṃ tāva te, ayye, upasampāditenā’’ti vāritā ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā ettha etasmiṃ pavāraṇe pacchā khīyati ‘‘ahameva nūna bālā, ahameva nūna alajjinī’’tiādinā avaṇṇaṃ pakāseti, dosatā pācittiyāpatti hotīti yojanā.

2388. Chandadosādīhi karontiyāti ettha ‘‘pakatiyā’’ti seso. Pakatiyā chandadosādīhi agatigamanehi nivāraṇaṃ karontiyā sace ujjhāyati, na dosoti yojanā.

Chaṭṭhaṃ.

2389-2390. Laddhe cīvareti sikkhāmānāya ‘‘sace me tvaṃ, ayye, cīvaraṃ dassasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti vatvā yācite tasmiṃ cīvare laddhe. Pacchāti cīvaralābhato pacchā. Asante antarāyiketi dasannaṃ antarāyānaṃ aññatarasmiṃ antarāye avijjamāne. Vuṭṭhāpessāmināhanti ahaṃ taṃ na samuṭṭhāpessāmīti dhuranikkhepane tassā pācittiyaṃ hotīti yojanā.

2391. Idanti idaṃ sikkhāpadaṃ. Avuṭṭhāpanena akriyaṃ.

Sattamaṃ.

2392. Aṭṭhamanti ‘‘yā pana bhikkhunī sikkhamānaṃ ‘sace maṃ tvaṃ, ayye, dve vassāni anubandhissasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’tiādi sikkhāpadaṃ. Navameti ‘‘yā pana bhikkhunī purisasaṃsaṭṭhaṃ kumārakasaṃsaṭṭhaṃ caṇḍiṃ sokāvāsaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiya’’nti vuttasikkhāpade. ‘‘Vattabbaṃ natthī’’ti idaṃ saddatthavisesamantarena vinicchayassa suviññeyyattā vuttaṃ. Tenevāha ‘‘uttānamevida’’nti.

Saddattho pana evaṃ veditabbo - purisasaṃsaṭṭhanti paripuṇṇavīsativassena purisena ananulomikena kāyavacīkammena saṃsaṭṭhaṃ. Kumārakasaṃsaṭṭhanti ūnavīsativassena kumārena tatheva saṃsaṭṭhaṃ. Caṇḍinti kodhanaṃ. Sokāvāsanti saṅketaṃ katvā āgacchamānā purisānaṃ anto sokaṃ pavesetīti sokāvāsā, taṃ sokāvāsaṃ. Atha vā gharaṃ viya gharasāmikā, ayampi purisasamāgamaṃ alabhamānā sokaṃ āvisati, iti yaṃ āvisati, svāssā āvāso hotīti sokāvāsā. Tenevassa padabhājane ‘‘sokāvāsā nāma paresaṃ dukkhaṃ uppādeti, sokaṃ āvisatī’’ti dvedhā attho vutto. Pācittiyanti evarūpaṃ vuṭṭhāpentiyā vuttanayeneva kammavācāpariyosāne upajjhāyāya pācittiyaṃ.

2393. ‘‘Natthi ajānantiyā’’ti pacchedo, sikkhamānāya purisasaṃsaṭṭhādibhāvaṃ ajānantiyāti attho.

Aṭṭhamanavamāni.

2394. Vijātamātarā vā janakapitarā vā sāminā pariggāhakasāminā vā nānuññātaṃ upasampadatthāya ananuññātaṃ taṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentiyā tassā pācittiyāpatti siyāti yojanā.

2395. Na bhikkhunāti bhikkhunā dvikkhattuṃ na pucchitabbaṃ, sakimeva pucchitabbanti vuttaṃ hoti. Yathāha ‘‘bhikkhunīhi dvikkhattuṃ āpucchitabbaṃ pabbajjākāle ca upasampadākāle ca, bhikkhūnaṃ pana sakiṃ āpucchitepi vaṭṭatī’’ti.

2396-2397. Atthitanti atthibhāvaṃ. Catūhi samuṭṭhāti, cattāri vā samuṭṭhānāni etassāti catusamuṭṭhānaṃ. Katamehi catūhi samuṭṭhātīti āha ‘‘vācato...pe... kāyavācāditopi cā’’ti. Kathaṃ vācādīhi catūhi samuṭṭhāti? Abbhānakammādīsu kenacideva karaṇīyena khaṇḍasīmāyaṃ nisinnā ‘‘pakkosatha sikkhamānaṃ, idheva naṃ upasampādessāmā’’ti upasampādeti, evaṃ vācato samuṭṭhāti. ‘‘Upassayato paṭṭhāya upasampādessāmī’’ti vatvā khaṇḍasīmaṃ gacchantiyā kāyavācato samuṭṭhāti. Dvīsupi ṭhānesu paṇṇattiṃ jānitvā vītikkamaṃ karontiyā vācācittato, kāyavācācittato ca samuṭṭhāti. Upasampādanaṃ kriyaṃ, anāpucchanaṃ akriyaṃ.

Dasamaṃ.

2398. Ettha imasmiṃ sāsane yā bhikkhunī pārivāsikena chandadānena sikkhamānaṃ sace vuṭṭhāpeti, tassā pācittiyaṃ siyāti yojanā. Tattha pārivāsikena chandadānenāti catubbidhaṃ pārivāsiyaṃ parisapārivāsiyaṃ, rattipārivāsiyaṃ, chandapārivāsiyaṃ, ajjhāsayapārivāsiyanti.

Tattha parisapārivāsiyaṃ nāma bhikkhū kenacideva karaṇīyena sannipatitā honti, atha megho vā uṭṭhahati, ussāraṇā vā karīyati, manussā vā ajjhottharantā āgacchanti, bhikkhū ‘‘anokāso ayaṃ, aññatra gacchāmā’’ti chandaṃ avissajjetvāva uṭṭhahanti. Idaṃ parisapārivāsiyaṃ. Kiñcāpi parisapārivāsiyaṃ, chandassa pana avissaṭṭhattā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati.

Puna bhikkhū ‘‘uposathādīni karissāmā’’ti rattiṃ sannipatitvā ‘‘yāva sabbe sannipatanti, tāva dhammaṃ suṇissāmā’’ti ekaṃ ajjhesanti, tasmiṃ dhammakathaṃ kathenteyeva aruṇo uggacchati. Sace ‘‘cātuddasikaṃ uposathaṃ karissāmā’’ti nisinnā, ‘‘pannaraso’’ti kātuṃ vaṭṭati. Sace pannarasikaṃ kātuṃ nisinnā, pāṭipade anuposathe uposathaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Aññaṃ pana saṅghakiccaṃ kātuṃ vaṭṭati. Idaṃ pana rattipārivāsiyaṃ nāma.

Puna bhikkhū ‘‘kiñcideva abbhānādisaṅghakammaṃ karissāmā’’ti nisinnā honti, tatreko nakkhattapāṭhako bhikkhu evaṃ vadati ‘‘ajja nakkhattaṃ dāruṇaṃ, mā idaṃ kammaṃ karothā’’ti, te tassa vacanena chandaṃ vissajjetvā tattheva nisinnā honti, athañño āgantvā -

‘‘Nakkhattaṃ paṭimānentaṃ, attho bālaṃ upaccagā’’ti. -

Vatvā ‘‘kiṃ nakkhattena, karothā’’ti vadati. Idaṃ chandapārivāsiyañceva ajjhāsayapārivāsiyañca. Etasmiṃ pārivāsiye puna chandapārisuddhiṃ anāharitvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Idaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘pārivāsikena chandadānenā’’ti.

Pācittiyaṃ siyāti evaṃ vuṭṭhāpentiyā vuttanayeneva kammavācāpariyosāne pācittiyaṃ siyāti attho.

2399. Chandaṃ avihāya vā avissajjetvāva avuṭṭhitāya parisāya tu yathānisinnāya parisāya vuṭṭhāpentiyā anāpattīti yojanā. Vā-saddo evakārattho.

Ekādasamaṃ.

2400. Dvādaseti ‘‘yā pana bhikkhunī anuvassaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiya’’nti sikkhāpade. Teraseti ‘‘yā pana bhikkhunī ekaṃ vassaṃ dve vuṭṭhāpeyya, pācittiya’’nti sikkhāpade.

Dvādasamaterasamāni.

Kumāribhūtavaggo aṭṭhamo.

2401. Agilānāti chattupāhanena vūpasametabbarogarahitā. Yathāha ‘‘agilānā nāma yassā vinā chattupāhanā phāsu hotī’’ti. Chattañca upāhanā ca chattupāhanaṃ. Tattha chattaṃ vuttalakkhaṇaṃ, upāhanā vakkhamānalakkhaṇā. Dhāreyyāti ubhayaṃ ekato dhāreyya. Visuṃ dhārentiyā hi dukkaṭaṃ vakkhati.

2402. Divasanti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Sace dhāretīti yojanā.

2403. Kaddamādīnīti ettha ādi-saddena mahāvālukādīnaṃ gahaṇaṃ.

2404. Sace gacchatīti sambandho. Disvā gacchādikanti chatte lagganayoggaṃ nīcataraṃ gacchādikaṃ disvā. Ādi-saddena gumbādīnaṃ gahaṇaṃ. Dukkaṭanti upāhanamattasseva dhāraṇe dukkaṭaṃ.

2405. Apanāmetvāti sīsato apanāmetvā. Omuñcitvāti pādato omuñcitvā. Hoti pācittiyanti puna pācittiyaṃ hoti.

2406. Payogagaṇanāyevāti chattupāhanassa apanetvā apanetvā ekato dhāraṇapayogagaṇanāya. Tikapācittiyaṃ vuttanti ‘‘agilānā agilānasaññā, vematikā, gilānasaññā chattupāhanaṃ dhāreti, āpatti pācittiyassā’’ti evaṃ tikapācittiyaṃ vuttaṃ. ‘‘Gilānā agilānasaññā, gilānā vematikā, chattupāhanaṃ dhāreti, āpatti dukkaṭassā’’ti evaṃ dvikadukkaṭaṃ tatheva vuttanti sambandho.

2407. Yattha bhikkhū vā bhikkhuniyo vā nivasanti, tasmiṃ ārāme vā upacāre vā aparikkhittassa ārāmassa upacāre vā. Āpadāsūti raṭṭhabhedādiāpadāsu.

Paṭhamaṃ.

2408. Bhikkhuniyāti ettha ‘‘agilānāyā’’ti seso, pādena gantuṃ samatthāya agilānāya bhikkhuniyāti attho. Yathāha ‘‘agilānā nāma sakkoti padasā gantu’’nti. Yānaṃ nāma rathādi, taṃ heṭṭhā vuttasarūpameva.

2409. Āpadāsūti raṭṭhabhedādiāpadāsu. Chattupāhanasikkhāpade ārāme, ārāmūpacāre ca anāpatti vuttā, idha tathā avuttattā sabbatthāpi āpattiyeva veditabbā.

Dutiyaṃ.

2410. ‘‘Yaṃ kiñcipi kaṭūpiya’’nti idaṃ ‘‘saṅghāṇi’’nti etassa atthapadaṃ. Yathāha - ‘‘saṅghāṇi nāma yā kāci kaṭūpagā’’ti. Saṅghāṇi nāma mekhalādikaṭipiḷandhanaṃ. Kaṭūpiyanti kaṭippadesopagaṃ.

2412. Kaṭisuttaṃ nāma kaṭiyaṃ piḷandhanarajjusuttakaṃ.

2413. Idha imasmiṃ sikkhāpade cittaṃ akusalaṃ, idaṃ pana sikkhāpadaṃ lokavajjaṃ, iti idaṃ ubhayameva visesatā purimasikkhāpadato imassa nānākaraṇaṃ.

Tatiyaṃ.

2414. Sīsūpagādisu yaṃ kiñci sace yā dhāreti, tassā tassa vatthussa gaṇanāya āpattiyo siyunti yojanā. Sīsaṃ upagacchatīti sīsūpagaṃ, sīse piḷandhanārahanti attho. Ādi-saddena gīvūpagādīnaṃ gahaṇaṃ. Yathāha - ‘‘itthālaṅkāro nāma sīsūpago gīvūpago hatthūpago pādūpago kaṭūpago’’ti.

2415. Na ca dosoti yojanā. ‘‘Sadisanti paridīpita’’nti vattabbe iti-saddo luttaniddiṭṭho.

Catutthaṃ.

2416. Yena kenaci gandhenāti candanatagarādinā yena kenaci gandhakakkena. Savaṇṇāvaṇṇakena cāti vaṇṇena saha vattatīti savaṇṇakaṃ, haliddikakkādi, natthi etassa ubbaṭṭanapaccayā dissamāno vaṇṇavisesoti avaṇṇakaṃ, sāsapakakkādi, savaṇṇakañca avaṇṇakañca savaṇṇāvaṇṇakaṃ, tena savaṇṇāvaṇṇakena ca. Ubbaṭṭetvā nhāyantiyā nhānosāne pācittiyāpatti pakāsitāti yojanā.

2417. Sabbapayogeti sabbasmiṃ pubbapayoge. Ābādhapaccayāti daddukuṭṭhādirogapaccayā.

2418. Chaṭṭhanti ‘‘yā pana bhikkhunī vāsitakena piññākena nahāyeyya, pācittiya’’nti sikkhāpadaṃ.

Pañcamachaṭṭhāni.

2419. Yā pana bhikkhunī aññāya bhikkhuniyā sace ubbaṭṭāpeyya vā sambāhāpeyya vā, tassā bhikkhuniyā tathā pācittiyāpatti hotīti yojanā.

2420. Ettha imasmiṃ ubbaṭṭane, sambāhane ca hatthaṃ amocetvā ubbaṭṭane ekā āpatti siyā, hatthaṃ mocetvā mocetvā ubbaṭṭane payogagaṇanāya siyāti yojanā.

2421. Āpadāsūti corabhayādīhi sarīrakampanādīsu. Gilānāyāti antamaso maggagamanaparissamenāpi ābādhikāya.

2422. Aṭṭhamasikkhāpade ‘‘sikkhamānāyā’’ti ca navamasikkhāpade ‘‘sāmaṇeriyā’’ti ca dasamasikkhāpade ‘‘gihiniyā’’ti ca visesaṃ vajjetvā avasesavinicchayo sattameneva samānoti dassetumāha ‘‘aṭṭhamādīni tīṇipī’’ti.

Sattamaṭṭhamanavamadasamāni.

2423. Antoupacārasminti dvādasaratanabbhantare. ‘‘Bhikkhussa purato’’ti idaṃ upalakkhaṇaṃ. Tasmā purato vā hotu pacchato vā passato vā, samantato dvādasaratanabbhantareti nidassanapadametaṃ. Chamāyapīti anantarahitāya bhūmiyāpi. Yā nisīdeyyāti sambandho. Na vaṭṭati pācittiyāpatti hotīti attho.

2424. Tikapācittiyaṃ vuttanti anāpucchite anāpucchitasaññā, vematikā, āpucchitasaññāti tīsu vikappesu pācittiyattayaṃ vuttaṃ. Āpucchite anāpucchitasaññā, vematikā vā bhikkhussa purato nisīdeyyāti vikappadvaye dukkaṭadvayaṃ hoti. Āpadāsūti raṭṭhabhedādiāpadāsu. Āpucchituñca ṭhātuñca asakkontiyā gilānāya.

2425. Nipajjanaṃ kriyaṃ. Anāpucchanaṃ akriyaṃ.

Ekādasamaṃ.

2426. Okāso kato yena so okāsakato, na okāsakato anokāsakato, taṃ, akatokāsanti attho, ‘‘asukasmiṃ nāma ṭhāne pucchāmī’’ti attanā pucchitabbavinayādīnaṃ nāmaṃ gahetvā okāsaṃ kārāpanakāle adhivāsanavasena akatokāsanti vuttaṃ hoti. Dosatāti pācittiyāpatti. Ekasmiṃ piṭake okāsaṃ kārāpetvā aññasmiṃ piṭake pañhaṃ pucchantiyāpi pācittiyaṃ hotīti dassetumāha ‘‘vinaye cā’’tiādi.

Pucchantiyāpi cāti ettha pi-saddena ‘‘abhidhammaṃ pucchantiyāpī’’ti idañca anuttasamuccayatthena ca-saddena ‘‘suttante okāsaṃ kārāpetvā vinayaṃ vā abhidhammaṃ vā pucchati, āpatti pācittiyassa. Abhidhamme okāsaṃ kārāpetvā suttantaṃ vā vinayaṃ vā pucchati, āpatti pācittiyassā’’ti idañca saṅgahitaṃ.

2427. Anodissāti ‘‘asukasmiṃ nāma pucchāmī’’ti evaṃ aniyametvā kevalaṃ ‘‘pucchitabbaṃ atthi, pucchāmi ayyā’’ti evaṃ vatvā.

Dvādasamaṃ.

2428-2429. Saṃkaccikanti thanaveṭhanacīvaraṃ, taṃ pana pārupantiyā adhakkhakaṃ ubbhanābhimaṇḍalaṃ paṭicchādentiyā pārupitabbaṃ. Tenāha mātikaṭṭhakathāyaṃ ‘‘asaṃkaccikāti adhakkhakaubbhanābhimaṇḍalasaṅkhātassa sarīrassa paṭicchādanatthaṃ anuññātasaṃkaccikacīvararahitā’’ti. ‘‘Saṃkaccikāya pamāṇaṃ tiriyaṃ diyaḍḍhahatthanti porāṇagaṇṭhipade vutta’’nti vajirabuddhitthero. Parikkhepokkameti parikkhepassa antopavesane. Upacārokkamepīti aparikkhittassa gāmassa dutiyaleḍḍupātabbhantarapavesanepi. Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. Eseva nayoti ‘‘paṭhame pāde dukkaṭaṃ, dutiye pācittiya’’nti yathāvuttoyeva nayo mato viññātoti attho.

2430. Āpadāsupīti mahagghaṃ hoti saṃkaccikaṃ, pārupitvā gacchantiyā ca upaddavo uppajjati, evarūpāsu āpadāsu anāpatti.

2431. Sesanti idha sarūpato adassitañca. Vuttanayenevāti mātikāpadabhājanādīsu vuttanayeneva. Sunipuṇasmiṃ dhammajātaṃ, atthajātañca vibhāveti vividhenākārena pakāsetīti vibhāvī, tena vibhāvinā.

Terasamaṃ.

Chattupāhanavaggo navamo.

Evaṃ navahi vaggehi bhikkhunīnaṃ bhikkhūhi asādhāraṇāni channavuti sikkhāpadāni dassetvā ito paresu musāvādavaggādīsu sattasu vaggesu bhikkhūhi sādhāraṇasikkhāpadāni bhikkhupātimokkhavinicchayakathāya vuttanayeneva veditabbānīti tāni idha na dassitāni.

Sabbāneva bhikkhunīnaṃ khuddakesu channavuti, bhikkhūnaṃ dvenavutīti aṭṭhāsītisataṃ sikkhāpadāni. Tato paraṃ sakalaṃ bhikkhunivaggaṃ, paramparabhojanaṃ, anatirittabhojanaṃ, anatirittena abhihaṭṭhuṃ pavāraṇaṃ, paṇītabhojanaviññatti, acelakasikkhāpadaṃ, duṭṭhullapaacchādanaṃ, ūnavīsativassaupasampādanaṃ, mātugāmena saddhiṃ saṃvidhāya addhānagamanaṃ, rājantepurappavesanaṃ, santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā vikāle gāmappavesanaṃ, nisīdanaṃ, vassikasāṭikanti imāni bāvīsati sikkhāpadāni apanetvā sesāni satañca chasaṭṭhi ca sikkhāpadāni bhikkhunipātimokkhuddesamaggena uddiṭṭhānīti veditabbāni.

Tatrāyaṃ saṅkhepato asādhāraṇasikkhāpadesu samuṭṭhānavinicchayo - giraggasamajjā, cittāgārasikkhāpadaṃ, saṅghāṇi, itthālaṅkāro, gandhavaṇṇako, vāsitakapiññāko, bhikkhuniādīhi ummaddanaparimaddanānīti imāni dasa sikkhāpadāni acittakāni, lokavajjāni, akusalacittāni. Ayaṃ panettha adhippāyo - vināpi cittena āpajjitabbattā acittakāni, citte pana sati akusaleneva āpajjitabbattā lokavajjāni ceva akusalacittāni ca. Avasesāni acittakāni paṇṇattivajjāneva. Corivuṭṭhāpanaṃ, gāmantaraṃ, ārāmasikkhāpadaṃ, gabbhinivagge ādito paṭṭhāya satta, kumāribhūtavagge ādito paṭṭhāya pañca, purisasaṃsaṭṭhaṃ, pārivāsiyachandadānaṃ, anuvassavuṭṭhāpanaṃ, ekantarikavuṭṭhāpananti imāni ekūnavīsati sikkhāpadāni sacittakāni, paṇṇattivajjāni. Avasesāni sacittakāni lokavajjānevāti.

Iti vinayatthasārasandīpaniyā vinayavinicchayavaṇṇanāya

Pācittiyakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Pāṭidesanīyakathāvaṇṇanā

2432. Evaṃ pācittiyavinicchayaṃ dassetvā idāni pāṭidesanīyaṃ dassetumāha ‘‘agilānā’’tiādi. Yā pana bhikkhunī agilānā sayaṃ attanā viññattiyā laddhaṃ sappiṃ sace ‘‘bhuñjissāmī’’ti gaṇhati, tassā evaṃ gahaṇe dukkaṭaṃ paridīpitanti yojanā. Tattha yassā vinā sappinā phāsu hoti, sā agilānā nāma. Sappinti pubbe vuttavinicchayaṃ pāḷiāgataṃ gosappiādikameva.

2433. Tipāṭidesanīyanti agilānā agilānasaññā, vematikā, gilānasaññāti tīsu vikappesu tīṇi pāṭidesanīyāni. Gilānā dvikadukkaṭanti gilānāya dvikadukkaṭaṃ. Gilānā agilānasaññā, vematikā vāti dvīsu vikappesu dve dukkaṭāni.

2434-2435. Gilānā hutvā sappiṃ viññāpetvā pacchā vūpasantagelaññā hutvā sevantiyā paribhuñjantiyāpi ca gilānāya avasesaṃ paribhuñjantiyā vā ñātakādito ñātakapavāritaṭṭhānato viññattaṃ bhuñjantiyā vā aññassatthāya viññattaṃ paribhuñjantiyā vā attano dhanena gahitaṃ bhuñjantiyā vā ummattikāya vā anāpattīti yojanā.

Paṭhamaṃ.

2436. Sesesu dutiyādīsūti ‘‘yā pana bhikkhunī agilānā telaṃ...pe... madhuṃ...pe... phāṇitaṃ...pe... macchaṃ...pe... maṃsaṃ...pe... khīraṃ...pe... dadhiṃ viññāpetvā bhuñjeyya, paṭidesetabbaṃ tāya bhikkhuniyā gārayhaṃ ayye dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī’’ti evaṃ dutiyādīsu sattasu pāṭidesanīyesu. Natthi kāci visesatāti telādipadāni vinā añño koci viseso natthīti attho.

2437. Pāḷiyaṃ anāgatesu sabbesu sappiādīsu aṭṭhasu aññataraṃ viññāpetvā bhuñjantiyāpi dukkaṭanti yojanā.

Iti vinayatthasārasandīpaniyā vinayavinicchayavaṇṇanāya

Pāṭidesanīyakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Sikkhākaraṇīyakathāvaṇṇanā

2438. Pāṭidesanīyānantaraṃ uddiṭṭhāni pañcasattati sekhiyāni mahāvibhaṅge vuttavinicchayānevāti tadeva atidisanto āha ‘‘sekhiyā pana ye dhammā’’tiādi. Ye pana pañcasattati sekhiyā dhammā pāṭidesanīyānantaraṃ uddiṭṭhā, tesaṃ atthavinicchayo mahāvibhaṅge vuttovāti yojanā, atthikehi tatova gahetabbo, na puna idha dassessāmīti adhippāyo.

Iti vinayatthasārasandīpaniyā vinayavinicchayavaṇṇanāya

Sikkhākaraṇīyakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

2439-2440. Savibhaṅgānaṃ ubhatovibhaṅgasahitānaṃ ubhatopātimokkhānaṃ bhikkhūnaṃ, bhikkhunīnañca pātimokkhānaṃ aṭṭhakathāsāro sabbaṭṭhakathānaṃ sārabhūto yo so attho visesato samantapāsādikāyaṃ vutto. Taṃ sabbaṃ sārabhūtaṃ atthaṃ samādāya yo vinayassavinicchayo bhikkhūnaṃ, bhikkhunīnañca hitatthāya mayā kato viracitoti sambandho.

2441. No amhākaṃ paṭibhāṇajaṃ paṭibhāṇato jātaṃ imaṃ tu imaṃ vinayavinicchayaṃ pana ye jantuno sattā suṇanti, te jantuno janassa sattalokassa hite adhisīlasikkhāpakāsakattā upakārake sumatassa sobhaṇanti buddhādīhi matassa, sobhaṇehi vā buddhādīhi matassa paṭividdhassa amatamahānibbānassa ayane añjasabhūte janassa tāyane kāyikavācasikavītikkamapaṭipakkhattā apāyabhayanivāraṇaṭṭhena tāṇabhūte vinaye vinayapiṭake pakataññuno yathāsabhāvaṃ jānantā taññuno bhavanti taṃ taṃ kappiyākappiyaṃ sevitabbāsevitabbaṃ jānantā bhavantevāti attho.

2442. Bahavo sārabhūtā nayā etthāti bahusāranayo, tasmiṃ bahusāranaye. Parame uttame vinaye vinayapiṭake visāradataṃ vesārajjaṃ asaṃhīrañāṇaṃ abhipatthayatā visesato icchantena buddhimatā ñāṇātisayamantena yatinā sabbakālaṃ tividhasikkhāparipūraṇe asithilapavattasammāvāyāmena bhikkhunā imasmiṃ vinayavinicchaye paramā uttaritarā mahatī ādaratā karaṇīyatamā visesena kātabbāyevāti attho.

2443. Iccevaṃ sīlavisuddhisādhane vinayapiṭake vesārajjahetutāya imassa vinayavinicchayassa sīlavisuddhiādisattavisuddhiparamparāya adhigantabbassa amatamahānibbānassa pattiyāpi mūlabhūtataṃ dassetumāha ‘‘avagacchatī’’tiādi.

Yo pana bhikkhu atthayuttaṃ mahatā payojanatthena, abhidheyyatthena ca samannāgataṃ imaṃ vinayassavinicchayaṃ avagacchati avecca yāthāvato jānāti, so aparamparaṃ maraṇābhāvā amaraṃ jarāyābhāvā ajaraṃ rāgādikilesarajapaṭipakkhattā arajaṃ anekappakārarogānaṃ appavattihetuttā arujaṃ santipadaṃ sabbakilesadarathapariḷāhānaṃ vūpasamahetuttā santisaṅkhātaṃ nibbānapadaṃ adhigacchati sīlavisuddhiādisattavisuddhiparamparāya gantvā paṭivijjhatīti yojanā.

Iti vinayatthasārasandīpaniyā vinayavinicchayavaṇṇanāya

Bhikkhunivibhaṅgakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Khandhakakathā

Mahāvaggo

Mahākhandhakakathā

Pabbajjākathāvaṇṇanā

2444. Iccevaṃ nātisaṅkhepavitthāravasena vibhaṅgadvaye, tadaṭṭhakathāya ca āgataṃ vinicchayaṃ dassetvā idāni khandhakāgataṃ vinicchayaṃ dassetumārabhanto āha ‘‘sīlakkhandhādī’’tiādi. Tattha sīlakkhandhādiyuttenāti sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanasaṅkhātehi pañcahi khandhehi guṇarāsīhi yuttena samannāgatena. Subhakkhandhenāti suvaṇṇāliṅgasadisavaṭṭakkhandhatāya subho sundaro khandho etassāti subhakkhandho, bhagavā, tena. Iminā bāttiṃsalakkhaṇānamekadesabhūtassa samavaṭṭakkhandhatālakkhaṇassa paridīpakena vacanena lakkhaṇāhāranayena bāttiṃsalakkhaṇādikā sabbāpi rūpakāyasirī sandassitāti veditabbā.

Khandhaketi khandhānaṃ samūho khandhako, khandhānaṃ vā kāyanato dīpanato khandhako. ‘‘Khandhā’’ti cettha pabbajjūpasampadādivinayakammasaṅkhātā, cārittavārittasikkhāpadasaṅkhātā ca paññattiyo adhippetā. Pabbajjādīni hi bhagavatā paññattattā ‘‘paññattiyo’’ti vuccanti. Paññattiyañca khandha-saddo dissati ‘‘dārukkhandho aggikkhandho udakakkhandho’’tiādīsu viya. Apica bhāgarāsatthatā cettha yujjatiyeva tāsaṃ paññattīnaṃ bhāgaso, rāsito ca vibhattattā. Tasmiṃ khandhake. Pi-saddo vuttāpekkhāya pañcasatikasattasatikakkhandhake dve vajjetvā pabbajjakkhandhakādike bhikkhunikhandhakapariyosāne vīsatividhe khandhake vuttavinicchayassa idha vakkhamānattā. Tadeva sandhāyāha ‘‘khandhakepi pavakkhāmi, samāsena vinicchaya’’nti.

2445. ‘‘Mātarā pitarā’’ti iminā janakāyeva adhippetā. ‘‘Bhaṇḍukammaṃ, samaṇakaraṇaṃ, pabbājananti ca pariyāya-saddā’’ti ‘‘anujānāmi, bhikkhave, saṅghaṃ apaloketuṃ bhaṇḍukammāyā’’ti imissā pāḷiyā aṭṭhakathāya vuttaṃ. Āpucchitvāti ettha ‘‘saṅgha’’nti seso.

2446. Vāvaṭoti pasuto, yuttapayuttoti attho. ‘‘Pabbājetvā ānaya iti cā’’ti padacchedo. Ettha ca tidhā pabbājanaṃ veditabbaṃ kesacchedanaṃ, kāsāyaacchādanaṃ, saraṇadānanti, imāni tīṇi karonto ‘‘pabbājetī’’ti vuccati. Tesu ekaṃ, dve vāpi karonto tathā voharīyatiyeva. Tasmā ‘‘pabbājetvānayā’’ti iminā kese chinditvā kāsāyāni acchādetvā ānehīti ayamattho dīpitoti daṭṭhabbo.

2447. Avuttoti upajjhāyena anuyyojito. So daharo sace taṃ sayameva kesacchedanakāsāyacchādanehi pabbājeti, vaṭṭatīti yojanā.

2448. Tatthāti attano samīpe. Khaṇḍasīmaṃ netvāti bhaṇḍukammārocanaparihāratthaṃ vuttaṃ. Tena sabhikkhuke vihāre aññampi bhikkhuṃ ‘‘etassa kese chindā’’ti vattuṃ na vaṭṭati. Pabbājetvāti kesacchedanaṃ sandhāya vadati.

2450. ‘‘Purisaṃ bhikkhuto añño, pabbājeti na vaṭṭatī’’ti idaṃ saraṇadānaṃ sandhāya vuttaṃ. Tenevāha ‘‘sāmaṇero’’tiādi.

2451. Ubhinnampi theratherīnaṃ ‘‘imehi cīvarehi imaṃ acchādehī’’ti āṇattiyā sāmaṇeropi vā hotu, tathā sāmaṇerī vā hotu, te ubho sāmaṇerasāmaṇerī kāsāyāni dātuṃ labhantīti yojanā.

2452-2454. Pabbājentena bhikkhunāti ettha ‘‘tacapañcakakammaṭṭhānaṃ datvā’’ti vattabbaṃ evañhi katvā kesāpanayanassa aṭṭhakathāyaṃ vuttattā. Vuttañhi tattha ‘‘āvuso, suṭṭhu upadhārehi, satiṃ upaṭṭhāpehīti vatvā tacapañcakakammaṭṭhānaṃ ācikkhitabbaṃ. Ācikkhantena ca vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavasena asucijegucchapaṭikkūlabhāvaṃ, nijjīvanissattabhāvaṃ vā pākaṭaṃ karontena ācikkhitabba’’ntiādi. Kimatthamevaṃ karīyatīti ce? Sace upanissayasampanno hoti, tassa khuraggeyeva arahattapāpuṇanatthaṃ. Vuttañcetaṃ aṭṭhakathāyaṃ -

‘‘Ye hi keci khuragge arahattaṃ pattā, sabbe te evarūpaṃ savanaṃ labhitvā kalyāṇamittena ācariyena dinnanayaṃ nissāya, no anissāya, tasmāssa āditova evarūpī kathā kathetabbā’’ti.

Eteneva byatirekato ito aññā aniyyānikakathā na kathetabbāti dīpitaṃ hoti. Gomayādināti gomayacuṇṇādinā. Ādi-saddena mattikādīnaṃ gahaṇaṃ. Pīḷakā vāti thullapīḷakā vā. Kacchu vāti sukhumakacchu vā. Niyaṃputtanti attano puttaṃ. ‘‘Bhikkhunā’’ti imassa padassa dūrattā ‘‘yatinā’’ti āha.

2455-2456. Kasmā pana evaṃ nahāpetabboti āha ‘‘ettakenāpī’’tiādi. Soti pabbajjāpekkho. Upajjhāyakādisūti ettha ādi-saddena ācariyasamānupajjhāyakādīnaṃ gahaṇaṃ. Pāpuṇanti hīti ettha hi-saddo yasmā-padatthe vattati. Yasmā ettakenāpi upajjhāyādīsu sagāravo hoti, yasmā ca evarūpaṃ upakāraṃ labhitvā kulaputtā uppannaṃ anabhiratiṃ paṭivinodetvā sikkhāyo paripūretvā nibbānaṃ pāpuṇissanti, tasmā evarūpo upakāro kātabboti attho.

2458. Ekatoti sabbāni cīvarāni ekato katvā.

2459. Athāti adhikārantarārambhe nipāto. Tassa hatthe adatvāpi upajjhāyo vā ācariyo vāpi sayameva taṃ pabbajjāpekkhaṃ acchādeti, vaṭṭatīti yojanā.

2460. Adinnacīvarassa aggahetabbattā āha ‘‘apanetvā tato sabbaṃ, puna dātabbameva ta’’nti. Tatoti tassa sarīrato. Tanti cīvaraṃ.

2461-2462. Etadeva āha ‘‘bhikkhunā’’tiādinā. Adinnaṃ na vaṭṭatīti ettha pabbajjā na ruhatīti vadanti. Tasseva santakaṃ vāpi cīvaraṃ adinnaṃ na vaṭṭati attasantake ācariyupajjhāyānaṃ attano santake cīvare kā kathā vattabbameva natthīti attho. Bhikkhūti ye tattha sannipatitā. Kārāpetvāna ukkuṭinti ettha sabbadhātvatthānugato karoti-saddo gahitoti ukkuṭikaṃ nisīdāpetvāti attho gahetabbo, ‘‘ukkuṭika’’nti aṭṭhakathāpāṭho gāthābandhasukhatthaṃ idha ka-kāralopena niddiṭṭho.

2464. Ekapadaṃ vāpīti buddhamiccādikaṃ ekampi vā padaṃ. Ekakkharampi vāti bukārādiakkharesu ekampi vā akkharaṃ. Paṭipāṭinti ‘‘buddha’’miccādikaṃ padapantiṃ.

2465. Akattabbappakārantaraṃ dassetumāha ‘‘tikkhattuṃ yadi vā’’tiādi. Tathā sesesūti yadi vā ‘‘dhammaṃ saraṇa’’nti tikkhattuṃ deti, ‘‘saṅghaṃ saraṇa’’nti yadi vā tikkhattuṃ deti, evampi tīṇi saraṇāni adinnāneva honti.

2466. Anunāsikantāni katvā dātabbānīti sambandho. Anunāsikantaṃ katvā dānakāle antarāvicchedaṃ akatvā dātabbānīti dassetuṃ ‘‘ekābaddhāni vā panā’’ti vuttaṃ. Vicchinditvā padapaṭipāṭito ma-kārantaṃ katvā dānasamaye vicchedaṃ katvā. Mantānīti ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ iccādinā ma-kārantāni. ‘‘Buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’tiādinā nayena niggahitantameva katvā na dātabbanti ‘‘athā’’ti āha.

2467. Suddhi nāma ācariyassa ñattiyā, kammavācāya ca uccāraṇavisuddhi. Pabbajjāti sāmaṇerasāmaṇeripabbajjā. Ubhatosuddhiyā vināti ubhatosuddhiṃ vinā ācariyantevāsīnaṃ ubhinnaṃ tīsu saraṇattayadānaggahaṇesu uccāraṇasuddhiṃ vinā, ekassāpi akkharassa vipattisabbhāve na hotīti attho.

2468-2469. ‘‘Pabbajjāguṇamicchatā’’ti idaṃ ‘‘ācariyena, antevāsikenā’’ti padadvayassa visesanaṃ daṭṭhabbaṃ, antevāsikassa pabbajjāguṇaṃ icchantena ācariyena, attano pabbajjāguṇaṃ icchantena antevāsikena ca bu-ddha-kārādayo vaṇṇā bu-kāra dha-kārādayo vaṇṇā akkharā ṭhānakaraṇasampadaṃ kaṇṭhatālumuddhadantaoṭṭhanāsikābhedaṃ ṭhānasampadañca akkharuppattisādhakatamajivhāmajjhādikaraṇasampadañca ahāpentena aparihāpentena vattabbāti yojanā. Kasmā idameva daḷhaṃ katvā vuttanti āha ‘‘ekavaṇṇavināsenā’’tiādi. Hi-saddo yasmā-padatthe, yasmā ekassāpi vaṇṇassa vināsena anuccāraṇena vā duruccāraṇena vā pabbajjā na ruhati, tasmā evaṃ vuttanti adhippāyo.

2470. Yadi siddhāti sāsaṅkavacanena ubhatouccāraṇasuddhiyā dukkarattaṃ dīpetvā ‘‘appamattehi bhavitabba’’nti ubhinnaṃ ācariyantevāsikānaṃ anusiṭṭhi dinnā hoti. Saraṇagamanatovāti avadhāraṇena sāmaṇerapabbajjā upasampadā viya ñatticatutthena kammena na hoti, idānipi saraṇagamaneneva sijjhatīti dīpeti. Hi-saddo pasiddhiyaṃ. Yathāha -

‘‘Yasmā saraṇagamanena upasampadā parato paṭikkhittā, tasmā sā etarahi saraṇagamanamatteneva na ruhati. Sāmaṇerassa pabbajjā pana yasmā paratopi ‘anujānāmi, bhikkhave, imehi tīhi saraṇagamanehi sāmaṇerapabbajja’nti anuññātā eva, tasmā sā etarahipi saraṇagamanamatteneva ruhatī’’ti.

Saraṇagamanato eva pabbajjā yadipi kiñcāpi siddhā nipphannā, tathāpi assa sāmaṇerassa ‘‘idañcidañca mayā pūretabbaṃ sīla’’nti ñatvā paripūraṇatthāya bhikkhunā dasa sīlāni dātabbānīti yojanā. Yathāha ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sāmaṇerānaṃ dasa sikkhāpadāni, tesu ca sāmaṇerehi sikkhituṃ. Pāṇātipātā veramaṇī’’tiādi.

Pabbajjākathāvaṇṇanā.

2471. Upajjhāyanti vajjāvajje upanijjhāyatīti upajjhāyo, taṃ, bhagavatā vuttehi aṅgehi samannāgato paripuṇṇadasavasso puggalo. Nivāsetvā ca pārupitvā ca sirasi añjaliṃ paggahetvā attano abhimukhe ukkuṭikaṃ nisīditvā ‘‘upajjhāyo me, bhante, hohī’’ti tikkhattuṃ vatvā āyācanāya katāya ‘‘sāhu, lahu, opāyikaṃ, paṭirūpaṃ, pāsādikena sampādehī’’ti imesu pañcasu padesu aññataraṃ kāyena vā vācāya vā ubhayena vā viññāpetvā tasmiṃ sampaṭicchite pituṭṭhāne ṭhatvā atrajamiva taṃ gahetvā vajjāvajjaṃ upaparikkhitvā dosena niggaṇhitvā saddhivihārike sikkhāpento upajjhāyo nāma.

Vijjāsippaṃ, ācārasamācāraṃ vā sikkhitukāmehi ādarena caritabbo upaṭṭhātabboti ācariyo, taṃ, upajjhāye vuttalakkhaṇasamannāgatoyeva puggalo. Vuttanayeneva nisīditvā ‘‘ācariyo me, bhante, hohi, āyasmato nissāya vacchāmī’’ti tikkhattuṃ vatvā āyācanāya katāya ‘‘sāhū’’tiādīsu pañcasu aññataraṃ vatvā tasmiṃ sampaṭicchite pituṭṭhāne ṭhatvā puttaṭṭhāniyaṃ antevāsiṃ sikkhāpento ācariyo nāma.

Ettha ca sāhūti sādhu. Lahūti agaru, mama tuyhaṃ upajjhāyabhāve bhāriyaṃ natthīti attho. Opāyikanti upāyapaṭisaṃyuttaṃ, taṃ upajjhāyaggahaṇaṃ iminā upāyena tvaṃ me ito paṭṭhāya bhāro jātosīti vuttaṃ hoti. Paṭirūpanti anurūpaṃ te upajjhāyaggahaṇanti attho. Pāsādikenāti pasādāvahena kāyavacīpayogena. Sampādehīti tividhaṃ sikkhaṃ nipphādehīti attho. Kāyena vāti hatthamuddādiṃ dassento kāyena vā. Nāmavisesaṃ vinā pūretabbavattānaṃ samatāya ubhopi ekato vuttā.

Etāni vattāni upajjhāyassa saddhivihārikena, ācariyassa antevāsikenāpi evameva kātabbānevāti. Vasatāti vasantena. Piyasīlenāti piyaṃ sīlametassāti piyasīlo, tena, sīlaṃ paripūritukāmenāti vuttaṃ hoti.

2472-2473. Āsanaṃ paññapetabbanti ettha ‘‘kālasseva vuṭṭhāya upāhanā omuñcitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā’’ti vuttā pubbakiriyā vattabbā. Āsanaṃ paññapetabbanti dantakaṭṭhakhādanaṭṭhānaṃ sammajjitvā nisīdanatthāya āsanaṃ paññapetabbaṃ. Iminā ca yāgupānaṭṭhānādīsupi āsanāni paññapetabbānevāti dassitaṃ hoti.

Dantakaṭṭhaṃ dātabbanti mahantaṃ, majjhimaṃ, khuddakanti tīṇi dantakaṭṭhāni upanetvā tato yaṃ tīṇi divasāni gaṇhāti, catutthadivasato paṭṭhāya tādisameva dātabbaṃ. Sace aniyamaṃ katvā yaṃ vā taṃ vā gaṇhāti, atha yādisaṃ labhati, tādisaṃ dātabbaṃ.

Mukhodakaṃ dātabbanti mukhadhovanodakaṃ mukhodakanti majjhepadalopīsamāso, taṃ dentena sītañca uṇhañca udakaṃ upanetvā tato yaṃ tīṇi divasāni vaḷañjeti, catutthadivasato paṭṭhāya tādisameva mukhadhovanodakaṃ dātabbaṃ. Sace aniyamaṃ katvā yaṃ vā taṃ vā gaṇhāti, atha yādisaṃ labhati, tādisaṃ dātabbaṃ. Sace duvidhampi vaḷañjeti, duvidhampi upanetabbaṃ. ‘‘Mukhodakaṃ mukhadhovanaṭṭhāne ṭhapetvā avasesaṭṭhānāni sammajjitabbāni. Sammajjantena ca vaccakuṭito paṭṭhāya sammajjitabbaṃ. There vaccakuṭiṃ gate pariveṇaṃ sammajjitabbaṃ, evaṃ pariveṇaṃ asuññaṃ hotī’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttanayeneva sammajjitabbaṃ.

Tato uttariṃ kattabbaṃ dassetumāha ‘‘tassa kālenā’’tiādi. Tassāti upajjhāyassa vā ācariyassa vā. Kālenāti yāgupānakāle. Idhāpi ‘‘āsanaṃ paññapetabba’’nti seso. Yathāha ‘‘there vaccakuṭito anikkhanteyeva āsanaṃ paññapetabbaṃ. Sarīrakiccaṃ katvā āgantvā tasmiṃ nisinnassa ‘sace yāgu hotī’tiādinā nayena vuttaṃ vattaṃ kātabba’’nti.

Yāgu tassupanetabbāti ettha ‘‘bhājanaṃ dhovitvā’’ti seso. Yathāha - ‘‘bhājanaṃ dhovitvā yāgu upanāmetabbā’’ti. Saṅghato vāti salākādivasena saṅghato labbhamānā vā. Kulatopi vāti upāsakādikulato vā.

‘‘Patte vattañca kātabba’’nti idaṃ ‘‘yāguṃ pītassa udakaṃ datvā bhājanaṃ paṭiggahetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṃ, upajjhāyamhi vuṭṭhite āsanaṃ uddharitabbaṃ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo’’ti āgatavattaṃ sandhāyāha. Divā bhuttapattepi kātabbaṃ eteneva dassitaṃ hoti.

Vattaṃ ‘‘gāmappavesane’’ti idaṃ ‘‘sace upajjhāyo gāmaṃ pavisitukāmo hoti, nivāsanaṃ dātabbaṃ, paṭinivāsanaṃ paṭiggahetabba’’ntiādinayappavattaṃ vattaṃ sandhāyāha. ‘‘Kātabba’’nti idaṃ sabbapadehi yojetabbaṃ.

2474. Cīvare yāni vattānīti gāmaṃ pavisitukāmassa cīvaradāne, paṭinivattassa cīvaraggahaṇasaṅgharaṇapaṭisāmanesu mahesinā yāni vattāni vuttāni, tāni ca kātabbāni. Senāsane tathāti ‘‘yasmiṃ vihāre upajjhāyo viharatī’’tiādinā vuttanayena ‘‘senāsane kattabba’’nti dassitaṃ senāsanavattañca.

Pādapīṭhakathalikādīsu tathāti yojanā. Upajjhāye gāmato paṭinivatte ca jantāghare ca ‘‘pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipitabba’’nti evamāgataṃ vattañca kātabbaṃ. Ādi-saddena ‘‘upajjhāyo pānīyena pucchitabbo’’tiādivattaṃ saṅgaṇhāti.

2475. Evaṃ sabbattha vattesu pāṭiyekkaṃ dassiyamānesu papañcoti khandhakaṃ oloketvā sukhaggahaṇatthāya gaṇanaṃ dassetukāmo āha ‘‘evamādīnī’’tiādi. Rogato vuṭṭhānāgamanantānīti ācariyupajjhāyānaṃ rogato vuṭṭhānāgamanapariyosānāni. Sattatiṃsasataṃ siyunti sattatiṃsādhikasatavattānīti attho.

Tāni pana vattāni khandhakapāḷiyā āgatakkamena evaṃ yathāvuttagaṇanāya samānetabbāni - dantakaṭṭhadānaṃ, mukhodakadānaṃ, āsanapaññāpanaṃ, sace yāgu hoti, bhājanaṃ dhovitvā yāguyā upanāmanaṃ, yāguṃ pītassa udakaṃ datvā bhājanaṃ paṭiggahetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena dhovitvā paṭisāmanaṃ, upajjhāyamhi vuṭṭhite āsanassa uddharaṇaṃ, sace so deso uklāpo hoti, tassa sammajjanaṃ, sace upajjhāyo gāmaṃ pavisitukāmo hoti, tassa nivāsanadānaṃ, paṭinivāsanapaṭiggahaṇaṃ, kāyabandhanadānaṃ, saguṇaṃ katvā saṅghāṭidānaṃ, dhovitvā sodakapattassa dānaṃ, sace upajjhāyo pacchāsamaṇaṃ ākaṅkhati, timaṇḍalaṃ paṭicchādentena parimaṇḍalaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā saguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhikaṃ parimuñcitvā dhovitvā pattaṃ gahetvā upajjhāyassa pacchāsamaṇena gamanaṃ, nātidūranaccāsanne gamanaṃ, pattapariyāpannassa paṭiggahaṇaṃ, na upajjhāyassa bhaṇamānassa antarantarā kathāopātanaṃ, upajjhāyassa āpattisāmantā bhaṇamānassa ca nivāraṇaṃ, nivattantena paṭhamataraṃ āgantvā āsanapaññāpanaṃ, pādodakapādapīṭhapādakathalikānaṃ upanikkhipanaṃ, paccuggantvā pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ, paṭinivāsanadānaṃ, nivāsanapaṭiggahaṇaṃ, sace cīvaraṃ sinnaṃ hoti, muhuttaṃ uṇhe otāpanaṃ, neva uṇhe cīvarassa nidahanaṃ, majjhe yathā bhaṅgo na hoti, evaṃ caturaṅgulaṃ kaṇṇaṃ ussāretvā cīvarassa saṅgharaṇaṃ, obhoge kāyabandhanassa karaṇaṃ, sace piṇḍapāto hoti, upajjhāyo ca bhuñjitukāmo hoti, udakaṃ datvā piṇḍapātassa upanāmanaṃ, upajjhāyassa pānīyena pucchanaṃ, bhuttāvissa udakaṃ datvā pattaṃ paṭiggahetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena dhovitvā vodakaṃ katvā muhuttaṃ uṇhe otāpanaṃ, na ca uṇhe pattassa nidahanaṃ, pattacīvaraṃ nikkhipitabbaṃ -

Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharappaveso, na therānaṃ bhikkhūnaṃ anupakhajja nisīdanaṃ, na navānaṃ bhikkhūnaṃ āsanena paṭibāhanaṃ, jantāghare upajjhāyassa parikammassa karaṇaṃ, jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṃ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamanaṃ, udakepi upajjhāyassa parikammakaraṇaṃ, nhātena paṭhamataraṃ uttaritvā attano gattaṃ vodakaṃ katvā nivāsetvā upajjhāyassa gattato udakassa pamajjanaṃ, nivāsanadānaṃ, saṅghāṭidānaṃ, jantāgharapīṭhaṃ ādāya paṭhamataraṃ āgantvā āsanassa paññāpanaṃ, pādodakapādapīṭhapādakathalikānaṃ upanikkhipanaṃ, upajjhāyassa pānīyena pucchanaṃ, sace uddisāpetukāmo hoti, uddisāpanaṃ, sace paripucchitukāmo hoti, paripucchanaṃ, yasmiṃ vihāre upajjhāyo viharati, sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati, tassa sodhanaṃ, vihāraṃ sodhentena paṭhamaṃ pattacīvarassa nīharitvā ekamantaṃ nikkhipanaṃ, nisīdanapaccattharaṇassa nīharitvā ekamantaṃ nikkhipanaṃ, bhisibibbohanassa nīharitvā ekamantaṃ nikkhipanaṃ, mañcassa nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena asaṅghaṭṭentena kavāṭapīṭhaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipanaṃ, pīṭhassa nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena asaṅghaṭṭentena kavāṭapīṭhaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipanaṃ, mañcapaṭipādakānaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipanaṃ, kheḷamallakassa nīharitvā ekamantaṃ nikkhipanaṃ, apassenaphalakassa nīharitvā ekamantaṃ nikkhipanaṃ, bhūmattharaṇassa yathāpaññattassa sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipanaṃ, sace vihāre santānakaṃ hoti, ullokā paṭhamaṃ ohāraṇaṃ, ālokasandhikaṇṇabhāgānaṃ pamajjanaṃ, sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṃ temetvā pīḷetvā pamajjanaṃ, sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti, coḷakaṃ temetvā pīḷetvā pamajjanaṃ, sace akatā hoti bhūmi, udakena paripphositvā pamajjanaṃ ‘‘mā vihāro rajena uhaññī’’ti, saṅkāraṃ vicinitvā ekamantaṃ chaḍḍanaṃ, bhūmattharaṇassa otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññāpanaṃ, mañcapaṭipādakānaṃ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭṭhāne ṭhapanaṃ, mañcassa otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena asaṅghaṭṭentena kavāṭapīṭhaṃ atiharitvā yathāpaññattaṃ paññāpanaṃ, pīṭhassa otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena asaṅghaṭṭentena kavāṭapīṭhaṃ atiharitvā yathāpaññattaṃ paññāpanaṃ, bhisibibbohanassa otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññāpanaṃ, nisīdanapaccattharaṇassa otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññāpanaṃ, kheḷamallakassa otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭṭhāne ṭhapanaṃ, apassenaphalakassa otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭṭhāne ṭhapanaṃ, pattacīvaraṃ nikkhipitabbaṃ -

Pattaṃ nikkhipantena ekena hatthena pattaṃ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṃ vā heṭṭhāpīṭhaṃ vā parāmasitvā pattassa nikkhipanaṃ, na ca anantarahitāya bhūmiyā pattassa nikkhipanaṃ, cīvaraṃ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṃ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṃsaṃ vā cīvararajjuṃ vā pamajjitvā pārato antaṃ orato bhogaṃ katvā cīvarassa nikkhipanaṃ, sace puratthimāya sarajā vātā vāyanti, puratthimānaṃ vātapānānaṃ thakanaṃ, tathā pacchimānaṃ, tathā uttarānaṃ, tathā dakkhiṇānaṃ vātapānānaṃ thakanaṃ, sace sītakālo hoti, divā vātapānānaṃ vivaraṇaṃ, rattiṃ thakanaṃ, sace uṇhakālo hoti, divā vātapānānaṃ thakanaṃ, rattiṃ vivaraṇaṃ, sace pariveṇaṃ uklāpaṃ hoti, pariveṇassa sammajjanaṃ, sace koṭṭhako uklāpo hoti, koṭṭhakassa sammajjanaṃ, sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti, tassā sammajjanaṃ, sace aggisālā uklāpā hoti, tassā sammajjanaṃ, sace vaccakuṭi uklāpā hoti, tassā sammajjanaṃ, sace pānīyaṃ na hoti, pānīyassa upaṭṭhāpanaṃ, sace paribhojanīyaṃ na hoti, paribhojanīyassa upaṭṭhāpanaṃ, sace ācamanakumbhiyā udakaṃ na hoti, ācamanakumbhiyā udakassa āsiñcanaṃ, sace upajjhāyassa anabhirati uppannā hoti, saddhivihārikena vūpakāsanaṃ vūpakāsāpanaṃ vā, dhammakathāya vā tassa karaṇaṃ, sace upajjhāyassa kukkuccaṃ uppannaṃ hoti, saddhivihārikena vinodanaṃ vinodāpanaṃ vā, dhammakathāya vā tassa karaṇaṃ, sace upajjhāyassa diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti, saddhivihārikena vivecanaṃ vivecāpanaṃ vā, dhammakathāya vā tassa karaṇaṃ, sace upajjhāyo garudhammaṃ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, saddhivihārikena ussukkakaraṇaṃ ‘‘kinti nu kho saṅgho upajjhāyassa parivāsaṃ dadeyyā’’ti, sace upajjhāyo mūlāyapaṭikassanāraho hoti, saddhivihārikena ussukkakaraṇaṃ ‘‘kinti nu kho saṅgho upajjhāyaṃ mūlāya paṭikasseyyā’’ti, sace upajjhāyo mānattāraho hoti, saddhivihārikena ussukkakaraṇaṃ ‘‘kinti nu kho saṅgho upajjhāyassa mānattaṃ dadeyyā’’ti, sace upajjhāyo abbhānāraho hoti, saddhivihārikena ussukkakaraṇaṃ ‘‘kinti nu kho saṅgho upajjhāyaṃ abbheyyā’’ti, sace saṅgho upajjhāyassa kammaṃ kattukāmo hoti tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇīyaṃ vā ukkhepanīyaṃ vā, saddhivihārikena ussukkakaraṇaṃ ‘‘kinti nu kho saṅgho upajjhāyassa kammaṃ na kareyya, lahukāya vā pariṇāmeyyā’’ti, kataṃ vā panassa hoti saṅghena kammaṃ tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇīyaṃ vā ukkhepanīyaṃ vā, saddhivihārikena ussukkakaraṇaṃ ‘‘kinti nu kho upajjhāyo sammā vatteyya, lomaṃ pāteyya, netthāraṃ vatteyya, saṅgho taṃ kammaṃ paṭippassambheyyā’’ti, sace upajjhāyassa cīvaraṃ dhovitabbaṃ hoti, saddhivihārikena dhovanaṃ ussukkakaraṇaṃ vā ‘‘kinti nu kho upajjhāyassa cīvaraṃ dhoviyethā’’ti, sace upajjhāyassa cīvaraṃ kātabbaṃ hoti, saddhivihārikena karaṇaṃ ussukkakaraṇaṃ vā ‘‘kinti nu kho upajjhāyassa cīvaraṃ kariyethā’’ti, sace upajjhāyassa rajanaṃ pacitabbaṃ hoti, saddhivihārikena pacanaṃ ussukkakaraṇaṃ vā ‘‘kinti nu kho upajjhāyassa rajanaṃ paciyethā’’ti, sace upajjhāyassa cīvaraṃ rajetabbaṃ hoti, saddhivihārikena rajanaṃ ussukkakaraṇaṃ vā ‘‘kinti nu kho upajjhāyassa cīvaraṃ rajiyethā’’ti, cīvaraṃ rajantena sādhukaṃ samparivattakaṃ samparivattakaṃ rajanaṃ, na ca acchinne theve pakkamanaṃ, upajjhāyaṃ anāpucchā na ekaccassa pattadānaṃ, na ekaccassa pattapaṭiggahaṇaṃ, na ekaccassa cīvaradānaṃ, na ekaccassa cīvarapaṭiggahaṇaṃ, na ekaccassa parikkhāradānaṃ, na ekaccassa parikkhārapaṭiggahaṇaṃ, na ekaccassa kesacchedanaṃ, na ekaccena kesānaṃ chedāpanaṃ, na ekaccassa parikammakaraṇaṃ, na ekaccena parikammassa kārāpanaṃ, na ekaccassa veyyāvaccakaraṇaṃ, na ekaccena veyyāvaccassa kārāpanaṃ, na ekaccassa pacchāsamaṇena gamanaṃ, na ekaccassa pacchāsamaṇassa ādānaṃ, na ekaccassa piṇḍapātassa nīharaṇaṃ, na ekaccena piṇḍapātanīharāpanaṃ, na upajjhāyaṃ anāpucchā gāmappavesanaṃ, na susānagamanaṃ, na disāpakkamanaṃ, sace upajjhāyo gilāno hoti, yāvajīvaṃ upaṭṭhānaṃ, vuṭṭhānamassa āgamananti tesu kānici vattāni savibhattikāni, kānici avibhattikāni, tesu avibhattikānaṃ vibhāge vuccamāne yathāvuttagaṇanāya atirekatarāni honti, taṃ pana vibhāgaṃ anāmasitvā piṇḍavasena gahetvā yathā ayaṃ gaṇanā dassitāti veditabbā.

2476. Akarontassāti ettha ‘‘vatta’’nti seso. Anādaravaseneva vattaṃ akarontassa bhikkhuno tena vattabhedena vattākaraṇena sabbattha sattatiṃsādhikasatappabhedaṭṭhāne tattakaṃyeva dukkaṭaṃ pakāsitanti yojanā.

Upajjhāyācariyavattakathāvaṇṇanā.

2477. Evaṃ upajjhāyācariyavattāni saṅkhepena dassetvā upajjhāyācariyehi saddhivihārikantevāsīnaṃ kātabbavattāni dassetumāha ‘‘upajjhāyassa vattānī’’tiādi. Upajjhāyassa vattānīti upajjhāyena saddhivihārikassa yuttapattakāle kattabbattā upajjhāyāyattavattānīti attho. Tathā saddhivihāriketi yathā saddhivihārikena upajjhāyassa kātabbāni, tathā upajjhāyena saddhivihārike kātabbāni.

Upajjhāyācariyavattesu gāmappavese pacchāsamaṇena hutvā nātidūranaccāsannagamanaṃ, na antarantarā kathāopātanaṃ, āpattisāmantā bhaṇamānassa nivāraṇaṃ, pattapariyāpannapaṭiggahaṇanti cattāri vattāni, na ekaccassa pattadānādianāpucchādisāpakkamanāvasānāni vīsati paṭikkhepā ceti etāni catuvīsati vattāni ṭhapetvā avasesāni terasādhikasatavattāni sandhāyāha ‘‘sataṃ terasa hontevā’’ti, terasādhikasatavattāni hontīti attho. Ācariyena antevāsikepi ca kātabbavattāni tathā tattakānevāti attho.

Saddhivihārikantevāsikavattakathāvaṇṇanā.

2478. Upajjhāyācariyehi saddhivihārikantevāsikānaṃ nissayapaṭippassaddhippakāraṃ dassetumāha ‘‘pakkante vāpī’’tiādi. Pakkante vāpi vibbhante vāpi pakkhasaṅkante vāpi mate vāpi āṇattiyā vāpi evaṃ pañcadhā upajjhāyā saddhivihārikena gahito nissayo paṭippassambhatīti yojanā. Pakkanteti tadahu apaccāgantukāmatāya disaṃ gate. Vibbhanteti gihibhāvaṃ patte. Pakkhasaṅkantaketi titthiyāyatanaṃ gate. Mateti kālakate. Āṇattiyāti nissayapaṇāmanena.

2479-2480. Ācariyamhāpi antevāsikena gahitanissayassa bhedanaṃ chadhā chappakārena hotīti yojanā. Kathanti āha ‘‘pakkante cā’’tiādi. Taṃ upajjhāyato nissayabhede vuttanayameva. Visesaṃ pana sayameva vakkhati ‘‘āṇattiya’’ntiādinā. Āṇattiyanti ettha visesatthajotako pana-saddo luttaniddiṭṭho. Ubhinnampi dhuranikkhepanepi cāti ācariyassa nissayapaṇāmane pana ubhinnaṃ ācariyantevāsikānaṃyeva aññamaññanirālayabhāve sati nissayabhedo hoti, na ekassāti attho. Tamevatthaṃ byatirekato daḷhīkaroti ‘‘ekekassā’’tiādinā. Ekekassa vā ubhinnaṃ vā ālaye sati na bhijjatīti yojanā. Yathāha -

‘‘Āṇattiyaṃ pana sacepi ācariyo muñcitukāmova hutvā nissayapaṇāmanāya paṇāmeti, antevāsiko ca ‘kiñcāpi maṃ ācariyo paṇāmeti, atha kho hadayena muduko’ti sālayova hoti, nissayo na paṭippassambhatiyeva. Sacepi ācariyo sālayo, antevāsiko nirālayo ‘na dāni imaṃ nissāya vasissāmī’ti dhuraṃ nikkhipati, evampi na paṭippassambhati. Ubhinnaṃ sālayabhāve pana na paṭippassambhatiyeva. Ubhinnaṃ dhuranikkhepena paṭippassambhatī’’ti.

Ayaṃ pana viseso ācariyāṇattiyā nissayabhedeyeva dassito, na upajjhāyāṇattiyā. Sāratthadīpaniyaṃ pana ‘‘sacepi ācariyo muñcitukāmova hutvā nissayapaṇāmanāya paṇāmetītiādi sabbaṃ upajjhāyassa āṇattiyampi veditabba’’nti vuttaṃ.

2481. Evaṃ pañca sādhāraṇaṅgāni dassetvā asādhāraṇaṅgaṃ dassetumāha ‘‘upajjhāyasamodhāna-gatassāpi ca bhijjatī’’ti. Tattha samodhānagamanaṃ sarūpato, pabhedato ca dassetumāha ‘‘dassanaṃ savanañcāti, samodhānaṃ dvidhā mata’’nti. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ gahetabbo. Ganthavitthārabhīrūnaṃ anuggahāya pana idha na vitthārito.

2482-2483. Sabhāge dāyake asante addhikassa ca gilānassa ca ‘‘gilānena maṃ upaṭṭhahā’’ti yācitassa gilānupaṭṭhākassa ca nissayaṃ vinā vasituṃ doso natthīti yojanā. ‘‘Gilānupaṭṭhākassā’’ti vattabbe gāthābandhavasena rassattaṃ. Iminā sabhāge nissayadāyake sante ekadivasampi parihāro na labbhatīti dīpeti. Attano vane phāsuvihārataṃ jānatāti attano samathavipassanāpaṭilābhassa vane phāsuvihāraṃ jānantenapi. ‘‘Sabhāge dāyake asante’’ti padacchedo. Sabbametaṃ vidhānaṃ antovassato aññasmiṃ kāle veditabbaṃ. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāya gahetabbo.

Nissayapaṭippassambhanakathāvaṇṇanā.

2484. Kuṭṭhamassa atthīti kuṭṭhī, taṃ. ‘‘Gaṇḍi’’ntiādīsupi eseva nayo. Rattasetādibhedena yena kenaci kuṭṭhena vevaṇṇiyaṃ pattasarīranti attho. Yathāha -

‘‘Rattakuṭṭhaṃ vā hotu kāḷakuṭṭhaṃ vā, yaṃ kiñci kiṭibhadaddukacchuādippabhedampi sabbaṃ kuṭṭhamevāti vuttaṃ. Tañce nakhapiṭṭhippamāṇampi vaḍḍhanakapakkhe ṭhitaṃ hoti, na pabbājetabbo. Sace pana nivāsanapārupanehi pakatipaṭicchannaṭṭhāne nakhapiṭṭhippamāṇaṃ avaḍḍhanakapakkhe ṭhitaṃ hoti, vaṭṭati. Mukhe, pana hatthapādapiṭṭhesu vā sacepi avaḍḍhanakapakkhe ṭhitaṃ nakhapiṭṭhito khuddakapamāṇampi na vaṭṭatiyevāti kurundiyaṃ vuttaṃ. Taṃ tikicchāpetvā pabbājentenāpi pakativaṇṇe jāteyeva pabbājetabbo’’ti.

Nakhapiṭṭhippamāṇanti ettha ‘‘kaniṭṭhaṅgulinakhapiṭṭhi adhippetā’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ.

Gaṇḍinti medagaṇḍādigaṇḍabhedavantaṃ. Yathāha ‘‘medagaṇḍo vā hotu añño vā, yo koci kolaṭṭhimattakopi ce vaḍḍhanakapakkhe ṭhito gaṇḍo hoti, na pabbājetabbo’’tiādi. Kolaṭṭhīti badaraṭṭhi. Kilāsinti kilāsavantaṃ. Yathāha - ‘‘kilāsoti nabhijjanakaṃ napaggharaṇakaṃ padumapuṇḍarīkapattavaṇṇaṃ kuṭṭhaṃ, yena gunnaṃ viya sabalaṃ sarīraṃ hotī’’ti. Ca-saddo sabbehi upayogavantehi paccekaṃ yojetabbo. Sosinti khayarogavantaṃ. Yathāha - ‘‘sosoti sosabyādhi. Tasmiṃ sati na pabbājetabbo’’ti. Apamārikanti apamāravantaṃ. Yathāha - ‘‘apamāroti pittummāro vā yakkhummāro vā. Tattha pubbaverikena amanussena gahito duttikiccho hoti, appamattakepi pana apamāre sati na pabbājetabbo’’ti.

Rājabhaṭanti rañño bhattavetanabhaṭaṃ vā ṭhānantaraṃ pattaṃ vā appattaṃ vā rājapurisaṃ. Yathāha - ‘‘amacco vā hotu mahāmatto vā sevako vā kiñci ṭhānantaraṃ patto vā appatto vā, yo koci rañño bhattavetanabhaṭo. Sabbo ‘rājabhaṭo’ti saṅkhyaṃ gacchatī’’ti. Coranti manussehi appamādanaṃ gāmaghātapanthaghātādikammena pākaṭaṃ corañca. Likhitakanti yaṃ kañci corikaṃ vā aññaṃ vā garuṃ rājāparādhaṃ katvā palātaṃ, rājā ca naṃ paṇṇe vā potthake vā ‘‘itthannāmo yattha dissati, tattha gahetvā māretabbo’’ti vā ‘‘hatthapādādīnissa chinditabbānī’’ti vā ‘‘ettakaṃ nāma daṇḍaṃ harāpetabbo’’ti vā likhāpeti, evarūpaṃ likhitakaṃ.

‘‘Kārabhedaka’’nti gāthābandhavasena rasso kato. Kārabhedakanti dātabbakarassa vā katacorakammassa vā kāraṇā kārāghare pakkhitto vā nigaḷabandhanādīhi baddho vā, tato so muccitvā palāyati, evarūpaṃ kārābhedakañca. Yathāha - ‘‘kārā vuccati bandhanāgāraṃ, idha pana andubandhanaṃ vā hotu saṅkhalikabandhanaṃ vā rajjubandhanaṃ vā gāmabandhanaṃ vā nigamabandhanaṃ vā nagarabandhanaṃ vā purisagutti vā janapadabandhanaṃ vā dīpabandhanaṃ vā, yo etesu yaṃ kiñci bandhanaṃ chinditvā bhinditvā muñcitvā vivaritvā vā passamānānaṃ vā apassamānānaṃ vā palāyati, so ‘kārābhedako’ti saṅkhyaṃ gacchatī’’ti.

2485. Kasāhatanti iṇaṃ gahetvā dātuṃ asamatthattā ‘‘ayameva te daṇḍo hotū’’ti kasādinā dinnappahāraṃ avūpasantavaṇaṃ. Yathāha -

‘‘Yo vacanapesanādīni akaronto haññati, na so katadaṇḍakammo. Yo pana keṇiyā vā aññathā vā kiñci gahetvā khāditvā puna dātuṃ asakkonto ‘ayameva te daṇḍo hotū’ti kasāhi haññati, ayaṃ kasāhato katadaṇḍakammo. Yo ca kasāhi vā hato hotu addhadaṇḍakādīnaṃ vā aññatarena, yāva allavaṇo hoti, tāva na pabbājetabbo’’ti.

Lakkhaṇāhatanti ekaṃsaṃ katvā pārutena uttarāsaṅgena appaṭicchādanīyaṭṭhāne tattena lohena āhataṃ asacchavibhūtalakkhaṇena samannāgataṃ. Yathāha -

‘‘Yassa pana nalāṭe vā urādīsu vā tattena lohena lakkhaṇaṃ āhataṃ hoti, so sace bhujisso, yāva allavaṇo hoti, tāva na pabbājetabbo. Sacepissa vaṇā ruḷhā honti chaviyā samaparicchedā, lakkhaṇaṃ pana paññāyati, timaṇḍalaṃ nivatthassa uttarāsaṅge kate paṭicchannokāse ce hoti, pabbājetuṃ vaṭṭati. Appaṭicchannokāse ce, na vaṭṭatī’’ti.

Iṇāyikañcāti mātāpitupitāmahādīhi vā attanā vā gahitaiṇaṃ. Yathāha -

‘‘Iṇāyiko nāma yassa pitipitāmahehi vā iṇaṃ gahitaṃ hoti, sayaṃ vā iṇaṃ gahitaṃ hoti, yaṃ vā āṭhapetvā mātāpitūhi kiñci gahitaṃ hoti, so taṃ iṇaṃ paresaṃ dhāretīti iṇāyiko. Yaṃ pana aññe ñātakā āṭhapetvā kiñci gaṇhanti, so na iṇāyiko. Na hi te taṃ āṭhapetuṃ issarā. Tasmā taṃ pabbājetuṃ vaṭṭatī’’ti.

Dāsanti antojāto, dhanakkīto, karamarānīto, sayaṃ vā dāsabyaṃ upagatoti catunnaṃ dāsānaṃ aññataraṃ. Dāsavinicchayo panettha samantapāsādikāya vitthārato gahetabbo. Pabbājentassa dukkaṭanti ‘‘kuṭṭhi’’ntiādīhi upayogavantapadehi paccekaṃ yojetabbaṃ.

2486. Hatthacchinnanti hatthatale vā maṇibandhe vā kappare vā yattha katthaci chinnahatthaṃ. Aṭṭhacchinnanti yathā nakhaṃ na paññāyati, evaṃ catūsu aṅguṭṭhakesu aññataraṃ vā sabbe vā yassa chinnā honti, evarūpaṃ. Pādacchinnanti yassa aggapādesu vā gopphakesu vā jaṅghāya vā yattha katthaci eko vā dve vā pādā chinnā honti. Hatthapādachinnassāpi pāḷiyaṃ āgatattā sopi idha vattabbo, yathāvuttanayeneva tassa dukkaṭavatthutā paññāyatīti na vuttoti daṭṭhabbaṃ.

Kaṇṇanāsaṅgulicchinnanti ettha ‘‘kaṇṇacchinnaṃ nāsacchinnaṃ kaṇṇanāsacchinnaṃ aṅgulicchinna’’nti yojanā. Kaṇṇacchinnanti yassa kaṇṇamūle vā kaṇṇasakkhalikāya vā eko vā dve vā kaṇṇā chinnā honti. Yassa pana kaṇṇāvaṭṭe chinnā honti, sakkā ca honti saṅghāṭetuṃ, so kaṇṇaṃ saṅghāṭetvā pabbājetabbo. Nāsacchinnanti yassa ajapadake vā agge vā ekapuṭe vā yattha katthaci nāsā chinnā hoti. Yassa pana nāsikā sakkā hoti sandhetuṃ, so taṃ phāsukaṃ katvā pabbājetabbo. Kaṇṇanāsacchinnanti tadubhayacchinnaṃ. Aṅgulicchinnanti yassa nakhasesaṃ adassetvā ekā vā bahū vā aṅguliyo chinnā honti. Yassa pana suttatantumattampi nakhasesaṃ paññāyati, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Kaṇḍaracchinnameva cāti yassa kaṇḍaranāmakā mahānhārū purato vā pacchato vā chinnā honti, yesu ekassāpi chinnattā aggapādena vā caṅkamati, mūlena vā caṅkamati, na vā pādaṃ patiṭṭhāpetuṃ sakkoti.

2487. Kāṇanti pasannandho vā hotu pupphādīhi vā upahatapasādo, yo dvīhi vā ekena vā akkhinā na passati, taṃ kāṇaṃ. Kuṇinti hatthakuṇī vā pādakuṇī vā aṅgulikuṇī vā, yassa etesu hatthādīsu yaṃ kiñci vaṅkaṃ paññāyati, so kuṇī. Khujjañcāti yo urassa vā piṭṭhiyā vā passassa vā nikkhantattā khujjasarīro, taṃ khujjaṃ. Yassa pana kiñci kiñci aṅgapaccaṅgaṃ īsakaṃ vaṅkaṃ, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Mahāpuriso eva hi brahmujugatto, avaseso satto akhujjo nāma natthi.

Vāmananti yo jaṅghavāmano vā kaṭivāmano vā ubhayavāmano vā, taṃ. Tattha jaṅghavāmanassa kaṭito paṭṭhāya heṭṭhimakāyo rasso hoti, uparimakāyo paripuṇṇo. Kaṭivāmanassa kaṭito paṭṭhāya uparimakāyo rasso hoti, heṭṭhimakāyo paripuṇṇo hoti. Ubhayavāmanassa ubhopi kāyā rassā honti. Yesaṃ kāyarassattā bhūtānaṃ viya parivaṭumo mahākucchighaṭasadiso attabhāvo hoti. Taṃ tividhampi pabbājetuṃ na vaṭṭati.

Phaṇahatthakanti yassa vaggulipakkhakā viya aṅguliyo sambaddhā honti, taṃ. Etaṃ pabbājetukāmena aṅgulantarikāyo phāletvā sabbaṃ antaracammaṃ apanetvā phāsukaṃ katvā pabbājetabbo. Yassāpi cha aṅguliyo honti, taṃ pabbājetukāmena adhikaṃ aṅguliṃ chinditvā phāsukaṃ katvā pabbājetabbo.

Khañjanti yo natajāṇuko vā bhinnajaṅgho vā majjhe saṃkuṭitapādattā kuṇḍapādako vā piṭṭhipādamajjhena caṅkamanto agge saṃkuṭitapādattā kuṇḍapādako vā piṭṭhipādaggena caṅkamanto aggapādeneva caṅkamanakhañjo vā paṇhikāya caṅkamanakhañjo vā pādassa bāhirantena caṅkamanakhañjo vā pādassa abbhantarantena caṅkamanakhañjo vā gopphakānaṃ upari bhaggattā sakalena piṭṭhipādena caṅkamanakhañjo vā, taṃ pabbājetuṃ na vaṭṭati. Ettha natajāṇukoti antopaviṭṭhaānatapādo. Pakkhahatanti yassa eko hattho vā pādo vā aḍḍhasarīraṃ vā sukhaṃ na vahati.

Sīpadinti bhārapādaṃ. Yassa pādo thūlo hoti sañjātapīḷako kharo, so na pabbājetabbo. Yassa pana na tāva kharabhāvaṃ gaṇhāti, sakkā hoti upanāhaṃ bandhitvā udakaāvāṭe pavesetvā udakavālikāya pūretvā yathā sirā paññāyanti, jaṅghā ca telanāḷikā viya honti, evaṃ milāpetuṃ sakkā, tassa pādaṃ īdisaṃ katvā taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Sace puna vaḍḍhati, upasampādentenāpi tathā katvāva upasampādetabbo. Pāparoginanti yo arisabhagandarapittasemhakāsasosādīsu yena kenaci rogena niccāturo atekiccharogo jeguccho amanāpo, taṃ.

2488. Jarāya dubbalanti yo jiṇṇabhāvena dubbalo attano cīvararajanādikammampi kātuṃ asamattho, taṃ. Yo pana mahallakopi balavā hoti attānaṃ paṭijaggituṃ sakkoti, so pabbājetabbo. Andhanti jaccandhaṃ. Padhirañcevāti yo sabbena sabbaṃ na suṇāti, taṃ. Yo pana mahāsaddaṃ suṇāti, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Mammananti yassa vacībhedo vattati, saraṇagamanaṃ paripuṇṇaṃ bhāsituṃ na sakkoti, tādisaṃ mammanampi pabbājetuṃ na vaṭṭati. Yo pana saraṇagamanamattaṃ paripuṇṇaṃ bhāsituṃ sakkoti, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Atha vā mammananti khalitavacanaṃ, yo ekameva akkharaṃ catupañcakkhattuṃ vadati, tassetamadhivacanaṃ. Pīṭhasappinti chinniriyāpathaṃ. Mūganti yassa vacībhedo nappavattati.

2489. Attano virūpabhāvena parisaṃ dūsentena parisadūsake dassetumāha ‘‘atidīgho’’tiādi. Atidīghoti aññesaṃ sīsappamāṇanābhippadeso. Atirassoti vuttappakāro ubhayavāmano viya atirasso. Atikāḷo vāti jhāpitakhette khāṇuko viya atikāḷavaṇṇo. Maṭṭhatambalohanidassano accodātopi vāti sambandho, dadhitakkādīhi majjitamaṭṭhatambalohavaṇṇo atīva odātasarīroti attho.

2490. Atithūlo vāti bhāriyamaṃso mahodaro mahābhūtasadiso. Atikisoti mandamaṃsalohito aṭṭhisirācammasarīro viya. Atimahāsīso vāti yojanā. Atimahāsīso vāti pacchiṃ sīse katvā ṭhito viya. ‘‘Atikhuddakasīsena asahitenā’’ti padacchedo. Asahitenāti sarīrassa ananurūpena. ‘‘Atikhuddakasīsenā’’ti etassa visesanaṃ. Asahitena atikhuddakasīsena samannāgatoti yojanā. Yathāha - ‘‘atikhuddakasīso vā sarīrassa ananurūpena atikhuddakena sīsena samannāgato’’ti.

2491. Kuṭakuṭakasīsoti tālaphalapiṇḍisadisena sīsena samannāgato. Sikharasīsakoti uddhaṃ anupubbatanukena sīsena samannāgato, matthakato saṃkuṭiko mūlato vitthato hutvā ṭhitapabbatasikharasadisasīsoti attho. Veḷunāḷisamānenāti mahāveḷupabbasadisena. Sīsenāti dīghasīsena. Yathāha - ‘‘nāḷisīso vā mahāveḷupabbasadisena sīsena samannāgato’’ti.

2492. Kappasīsopīti majjhe dissamānaāvāṭena hatthikumbhasadisena dvidhābhūtasīsena samannāgato. Pabbhārasīso vāti catūsu passesu yena kenaci passena oṇatena sīsena samannāgato. Vaṇasīsakoti vaṇehi samannāgatasīso. Kaṇṇikakeso vāti pāṇakehi khāyitakedāre sassasadisehi tahiṃ tahiṃ uṭṭhitehi kesehi samannāgato. Thūlakesopi vāti tālahīrasadisehi kesehi samannāgato.

2493. Pūtisīsoti duggandhasīso. Nillomasīso vāti lomarahitasīso. Jātipaṇḍarakesakoti jātiphalitehi paṇḍarakeso vā. Jātiyā tambakeso vāti ādittehi viya tambavaṇṇehi kesehi samannāgato. Āvaṭṭasīsakoti gunnaṃ sarīre āvaṭṭasadisehi uddhaggehi kesāvaṭṭehi samannāgato.

2494. Sīsalomekabaddhehi bhamukehi yutopīti sīsalomehi saddhiṃ ekābaddhalomehi bhamukehi samannāgato. Sambaddhabhamuko vāti ekābaddhaubhayabhamuko, majjhe sañjātalomehi bhamukehi samannāgatoti attho. Nillomabhamukopi vāti bhamulomarahito. Nillomabhamukopi vāti pi-saddena avuttasamuccayatthena makkaṭabhamuko saṅgahito.

2495. Mahantakhuddanetto vāti ettha netta-saddo mahantakhudda-saddehi paccekaṃ yojetabbo, mahantanetto vā khuddakanetto vāti attho. Mahantanetto vāti atimahantehi nettehi samannāgato. Khuddakanetto vāti mahiṃsacamme vāsikoṇena paharitvā katachiddasadisehi atikhuddakakkhīhi samannāgato. Visamalocanoti ekena mahantena, ekena khuddakena akkhinā samannāgato. Kekaro vāpīti tiriyaṃ passanto. Ettha api-saddena nikkhantakkhiṃ sampiṇḍeti, yassa kakkaṭakasseva akkhitārakā nikkhantā honti. Gambhīranettoti yassa gambhīre udapāne udakatārakā viya akkhitārakā paññāyanti. Ettha ca udakatārakā nāma udakapubbuḷaṃ. Akkhitārakāti akkhigeṇḍakā. Visamacakkaloti ekena uddhaṃ, ekena adhoti evaṃ visamajātehi akkhicakkehi samannāgato.

2496. Jatukaṇṇo vāti atikhuddikāhi kaṇṇasakkhalīhi samannāgato. Mūsikakaṇṇo vāti mūsikānaṃ kaṇṇasadisehi kaṇṇehi samannāgato. Hatthikaṇṇopi vāti ananurūpāhi mahantāhi hatthikaṇṇasadisāhi kaṇṇasakkhalīhi samannāgato. Chiddamattakakaṇṇo vāti yassa vinā kaṇṇasakkhalīhi kaṇṇacchiddameva hoti. Aviddhakaṇṇakoti kaṇṇabandhatthāya aviddhena kaṇṇena samannāgato.

2497. Ṭaṅkitakaṇṇo vāti gobhattanāḷikāya aggasadisehi kaṇṇehi samannāgato, gohanukoṭisaṇṭhānehi kaṇṇehi samannāgatoti attho. Pūtikaṇṇopi vāti sadā paggharitapubbena kaṇṇena samannāgato. Pūtikaṇṇopīti api-saddena kaṇṇabhagandariko gahito. Kaṇṇabhagandarikoti niccapūtinā kaṇṇena samannāgato. Aviddhakaṇṇo parisadūsako vutto, kathaṃ yonakajātīnaṃ pabbajjāti āha ‘‘yonakādippabhedopi, nāyaṃ parisadūsako’’ti, kaṇṇāvedhanaṃ yonakānaṃ sabhāvo, ayaṃ yonakādippabhedo parisadūsako na hotīti vuttaṃ hoti.

2498. Atipiṅgalanettoti atisayena piṅgalehi nettehi samannāgato. Madhupiṅgalaṃ pana pabbājetuṃ vaṭṭati. Nippakhumakkhi vāti akkhidalaromehi virahitaakkhiko. Pakhuma-saddo hi loke akkhidalaromesu niruḷho. Assupaggharanetto vāti paggharaṇassūhi nettehi samannāgato. Pakkapupphitalocanoti pakkalocano pupphitalocanoti yojanā. Paripakkanetto sañjātapupphanettoti attho.

2499. Mahānāsoti sarīrassa ananurūpāya mahatiyā nāsāya samannāgato. Atikhuddakanāsikoti tathā atikhuddikāya nāsāya samannāgato. Cipiṭanāso vāti cipiṭāya anto paviṭṭhāya viya allināsāya samannāgato. Cipiṭanāso vāti avuttavikappatthena vā-saddena dīghanāsiko saṅgayhati. So ca sukatuṇḍasadisāya jivhāya lehituṃ sakkuṇeyyāya nāsikāya samannāgato. Kuṭilanāsikoti mukhamajjhe appatiṭṭhahitvā ekapasse ṭhitanāsiko.

2500. Niccavissavanāso vāti niccapaggharitasiṅghāṇikanāso vā. Mahāmukhoti yassa paṭaṅgamaṇḍukasseva mukhanimittaṃyeva mahantaṃ hoti, mukhaṃ pana lābusadisaṃ atikhuddakaṃ. Paṭaṅgamaṇḍuko nāma mahāmukhamaṇḍuko. Vaṅkabhinnamukho vāpīti ettha ‘‘vaṅkamukho vā bhinnamukho vāpī’’ti yojanā. Vaṅkamukhoti bhamukassa, nalātassa vā ekapasse ninnatāya vaṅkamukho. Bhinnamukho vāti makkaṭasseva bhinnamukho. Mahāoṭṭhopi vāti ukkhalimukhavaṭṭisadisehi oṭṭhehi samannāgato.

2501. Tanukaoṭṭho vāti bhericammasadisehi dante pidahituṃ asamatthehi oṭṭhehi samannāgato. Bhericammasadisehīti bherimukhacammasadisehi. Tanukaoṭṭho vāti ettha vā-saddena mahādharoṭṭho vā tanukauttaroṭṭho vā tanukaadharoṭṭho vāti tayo vikappā saṅgahitā. Vipuluttaraoṭṭhakoti mahāuttaroṭṭho. Oṭṭhachinnoti yassa eko vā dve vā oṭṭhā chinnā honti. Uppakkamukhoti pakkamukho. Eḷamukhopi vāti niccapaggharaṇamukho.

2502-2503. Saṅkhatuṇḍopīti bahi setehi anto atirattehi oṭṭhehi samannāgato. Duggandhamukhoti duggandhakuṇapamukho. Mahādantopīti aṭṭhakadantasadisehi samannāgato. Accantanti atisayena. ‘‘Heṭṭhā uparito vāpi, bahi nikkhantadantako’’ti idaṃ ‘‘asuradantako’’ti etassa atthapadaṃ. Asuroti dānavo. ‘‘Sippidanto vā oṭṭhadanto vā’’ti gaṇṭhipade likhito. Yassa pana sakkā honti oṭṭhehi pidahituṃ, kathentasseva paññāyati, no akathentassa, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Adantoti dantarahito. Pūtidantoti pūtibhūtehi dantehi samannāgato.

2504. ‘‘Atikhuddakadantako’’ti imassa ‘‘yassā’’tiādi apavādo. Yassa dantantare kāḷakadantasannibho kalandakadantasadiso danto sukhumova ṭhito ce, taṃ tu pabbājetuṃ vaṭṭatīti yojanā. Pabbājetumpīti ettha pi-saddo tu-saddattho.

2505. Yo posoti sambandho. Mahāhanukoti gohanusadisena hanunā samannāgato. ‘‘Rassena hanunā yuto’’ti idaṃ ‘‘cipiṭahanuko vā’’ti imassa atthapadaṃ. Yathāha - ‘‘cipiṭahanuko vā antopaviṭṭhena viya atirassena hanukena samannāgato’’ti. Cipiṭahanuko vāpīti ettha pi-saddena ‘‘bhinnahanuko vā vaṅkahanuko vā’’ti vikappadvayaṃ saṅgaṇhāti.

2506. Nimmassudāṭhiko vāpīti bhikkhunisadisamukho. Atidīghagalopi vāti bakagalasadisena galena samannāgato. Atirassagalopi vāti antopaviṭṭhena viya galena samannāgato. Bhinnagalo vā gaṇḍagalopi vāti yojanā, bhinnagalaṭṭhiko vā gaṇḍena samannāgatagalopi vāti attho.

2507. Bhaṭṭhaṃsakūṭo vāti mātugāmassa viya bhaṭṭhena aṃsakūṭena samannāgato. Bhinnapiṭṭhi vā bhinnauropi vāti yojanā, sudīghahattho vā surassahattho vāti yojanā, atidīghahattho vā atirassahattho vāti attho. Vā-saddena ahatthaekahatthānaṃ gahaṇaṃ. Kacchusamāyuto vā kaṇḍusamāyuto vāti yojanā. Vā-saddena ‘‘daddugatto vā godhāgatto vā’’ti ime dve saṅgaṇhāti. Tattha godhāgatto vāti yassa godhāya viya gattato cuṇṇāni patanti.

2508. Mahānisadamaṃsoti imassa atthapadaṃ ‘‘uddhanaggupamāyuto’’ti. Yathāha - ‘‘mahāānisado vā uddhanakūṭasadisehi ānisadamaṃsehi accuggatehi samannāgato’’ti. Mahānisadamaṃso vāti ettha vā-saddena bhaṭṭhakaṭiko saṅgahito. Vātaṇḍikoti aṇḍakosesu vuddhirogena samannāgato. Mahāūrūti sarīrassa ananurūpehi mahantehi sattīhi samannāgato. Saṅghaṭṭanakajāṇukoti aññamaññaṃ saṅghaṭṭehi jāṇūhi samannāgato.

2509. Bhinnajāṇūti yassa eko vā dve vā jāṇū bhinnā honti. Mahājāṇūti mahantena jāṇunā samannāgato. Dīghajaṅghoti yaṭṭhisadisajaṅgho. Vikaṭo vāti tiriyaṃ gamanapādehi samannāgato, yassa caṅkamato jāṇukā bahi niggacchanti. Paṇho vāti pacchato parivattapādehi samannāgato, yassa caṅkamato jāṇukā anto pavisanti. ‘‘Panto’’ti ca ‘‘saṇho’’ti ca etasseva vevacanāni. Ubbaddhapiṇḍikoti heṭṭhā oruḷhāhi vā upari āruḷhāhi vā mahatīhi jaṅghapiṇḍikāhi samannāgato.

2510. Yaṭṭhijaṅghoti yaṭṭhisadisāya jaṅghāya samannāgato. Mahājaṅghoti sarīrassa ananurūpāya mahatiyā jaṅghāya samannāgato. Mahāpādopi vāti sarīrassa ananurūpehi mahantehi pādehi samannāgato. Api-saddena thūlajaṅghapiṇḍiko saṅgahito, bhattapuṭasadisāya thūlāya jaṅghapiṇḍiyā samannāgatoti attho. Piṭṭhikapādo vāti pādavemajjhato uṭṭhitajaṅgho. Mahāpaṇhipi vāti ananurūpehi atimahantehi paṇhīhi samannāgato.

2511. Vaṅkapādoti anto vā bahi vā parivattapādavasena duvidho vaṅkapādo. Gaṇṭhikaṅgulikoti siṅgiveraphaṇasadisāhi aṅgulīhi samannāgato. ‘‘Andhanakho vāpī’’ti etassa atthapadaṃ ‘‘kāḷapūtinakhopi cā’’ti. Yathāha - ‘‘andhanakho vā kāḷavaṇṇehi pūtinakhehi samannāgato’’ti.

2512. Iccevanti yathāvuttavacanīyanidassanatthoyaṃ nipātasamudāyo. Aṅgavekallatāya bahuvidhattā anavasesaṃ vekallappakāraṃ saṅgaṇhitumāha ‘‘iccevamādika’’nti.

Parisadūsakakathāvaṇṇanā.

2514. Pattacīvaranti ettha ‘‘sāmaṇerassā’’ti adhikārato labbhati. Anto nikkhipatoti ovarakādīnaṃ anto nikkhipantassa. Sabbapayogesūti pattacīvarassa āmasanādisabbapayogesu.

2515-2516. Daṇḍakammaṃ katvāti daṇḍakammaṃ yojetvā. Daṇḍenti vinenti etenāti daṇḍo, soyeva kattabbattā kammanti daṇḍakammaṃ, āvaraṇādi. Anācārassa dubbacasāmaṇerassa kevalaṃ hitakāmena bhikkhunā daṇḍakammaṃ katvā daṇḍakammaṃ yojetvā yāguṃ vā bhattaṃ vā vā-saddena pattaṃ vā cīvaraṃ vā dassetvā ‘‘daṇḍakamme āhaṭe tvaṃ idaṃ lacchasi’’ iti bhāsituṃ vaṭṭatīti yojanā. Kirāti padapūraṇatthe nipāto.

2517. Dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitadaṇḍakammaṃ dassetumāha ‘‘aparādhānurūpenā’’tiādi. Taṃ aparādhānurūpadaṇḍakammaṃ nāma vālikāsalilādīnaṃ āharāpanamevāti yojetabbaṃ. Ādi-saddena dāruādīnaṃ āharāpanaṃ gaṇhāti. Tañca kho ‘‘oramissatī’’ti anukampāya, na ‘‘nassissati vibbhamissatī’’tiādinayappavattena pāpajjhāsayena.

2518-2519. Akattabbaṃ daṇḍakammaṃ dassetumāha ‘‘sīse vā’’tiādi. Sīse vāti ettha ‘‘sāmaṇerassā’’ti adhikārato labbhati. Pāsāṇādīnīti ettha ādi-saddena iṭṭhakādīnaṃ gahaṇaṃ. Sāmaṇeraṃ uṇhe pāsāṇe nipajjāpetuṃ vā uṇhāya bhūmiyā nipajjāpetuṃ vā udakaṃ pavesetuṃ vā bhikkhuno na vaṭṭatīti yojanā.

Bhagavatā anuññātadaṇḍakammaṃ dassetumāha ‘‘idhā’’tiādi. Idhāti imasmiṃ daṇḍakammādhikāre. Āvaraṇamattanti ‘‘mā idha pāvisī’’ti nivāraṇamattaṃ. Pakāsitanti ‘‘anujānāmi, bhikkhave, yattha vā vasati, yattha vā paṭikkamati, tattha āvaraṇaṃ kātu’’nti bhāsitaṃ.

‘‘Yattha vā vasati, yattha vā paṭikkamatīti yattha vasati vā pavisati vā, ubhayenāpi attano pariveṇañca vassaggena pattasenāsanañca vutta’’nti aṭṭhakathāya vuttattā yāva yojitaṃ daṇḍakammaṃ karonti, tāva attano puggalikapariveṇaṃ vā vassaggena pattasenāsanaṃ vā pavisituṃ adatvā nivāraṇaṃ āvaraṇaṃ nāma. Aṭṭhakathāyaṃ ‘‘attano’’ti vacanaṃ ye āvaraṇaṃ karonti, te ācariyupajjhāye sandhāya vuttanti viññāyati. Keci panettha ‘‘attano’’ti idaṃ yassa āvaraṇaṃ karonti, taṃ sandhāya vuttanti gahetvā tattha vinicchayaṃ vadanti. Keci ubhayathāpi atthaṃ gahetvā ubhayatthāpi āvaraṇaṃ kātabbanti vadanti. Vīmaṃsitvā yamettha yuttataraṃ, taṃ gahetabbaṃ.

Nivāraṇakathāvaṇṇanā.

2520. Pakkho ca opakkamiko ca āsitto cāti viggaho. Ettha ca ‘‘anuposathe uposathaṃ karotī’’tiādīsu yathā uposathadine kattabbakammaṃ ‘‘uposatho’’ti vuccati, tathā māsassa pakkhe paṇḍakabhāvamāpajjanto ‘‘pakkho’’ti vutto. Atha vā pakkhapaṇḍako pakkho uttarapadalopena yathā ‘‘bhīmaseno bhīmo’’ti. Idañca pāpānubhāvena kaṇhapakkheyeva paṇḍakabhāvamāpajjantassa adhivacanaṃ. Yathāha ‘‘akusalavipākānubhāvena kāḷapakkhe kāḷapakkhe paṇḍako hoti, juṇhapakkhe panassa pariḷāho vūpasammati, ayaṃ pakkhapaṇḍako’’ti.

Yassa upakkamena bījāni apanītāni, ayaṃ opakkamikapaṇḍako. Yassa paresaṃ aṅgajātaṃ mukhena gahetvā asucinā āsittassa pariḷāho vūpasammati, ayaṃ āsittapaṇḍako. Usūyakoti yassa paresaṃ ajjhācāraṃ passato usūyāya uppannāya pariḷāho vūpasammati, ayaṃ usūyapaṇḍako. Yo paṭisandhiyaṃyeva abhāvako uppanno, ayaṃ napuṃsakapaṇḍako.

2521. Tesūti tesu pañcasu paṇḍakesu. ‘‘Pakkhapaṇḍakassa yasmiṃpakkhe paṇḍako hoti, tasmiṃyevassa pakkhe pabbajjā vāritā’’ti kurundiyaṃ vuttattā ‘‘tiṇṇaṃ nivāritā’’ti idaṃ tassa paṇḍakassa paṇḍakapakkhaṃ sandhāya vuttanti gahetabbaṃ.

2522. ‘‘Nāsetabbo’’ti idaṃ liṅganāsanaṃ sandhāya vuttaṃ. Yathāha ‘‘sopi liṅganāsaneneva nāsetabbo’’ti. Esa nayo uparipi īdisesu ṭhānesu.

Paṇḍakakathāvaṇṇanā.

2523. Thenetīti theno, liṅgassa pabbajitavesassa theno liṅgatheno. Saṃvāsassa bhikkhuvassagaṇanādikassa theno saṃvāsatheno. Tadubhayassa cāti tassa liṅgassa, saṃvāsassa ca ubhayassa thenoti sambandho. Esa tividhopi theyyasaṃvāsako nāma pavuccatīti yojanā.

2524-2526. Tattha tesu tīsu theyyasaṃvāsakesu yo sayameva pabbajitvā bhikkhuvassāni na gaṇhati, yathāvuḍḍhaṃ vandanampi neva gaṇhati, api-saddena āsanena neva paṭibāhati uposathapavāraṇādīsu neva sandissatīti saṅgaṇhanato tadubhayampi na karoti, ayaṃ liṅgamattassa pabbajitavesamattassa thenato corikāya gahaṇato liṅgattheno siyāti yojanā.

Yo ca pabbajito hutvā bhikkhuvassāni gaṇhati, so yathāvuḍḍhavandanādikaṃ saṃvāsaṃ sādiyantova saṃvāsatthenako matoti yojanā. Yathāha - ‘‘bhikkhuvassagaṇanādiko hi sabbopi kiriyabhedo imasmiṃ atthe ‘saṃvāso’ti veditabbo’’ti.

Vuttanayoyevāti ubhinnaṃ paccekaṃ vuttalakkhaṇameva etassa lakkhaṇanti katvā vuttaṃ. Ayaṃ tividhopi theyyasaṃvāsako anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo, puna pabbajjaṃ yācantopi na pabbājetabbo. Byatirekamukhena theyyasaṃvāsalakkhaṇaṃ niyametuṃ aṭṭhakathāya vuttagāthādvayaṃ udāharanto āha ‘‘yathāha cā’’ti. Yathā aṭṭhakathācariyo rājadubbhikkhādigāthādvayamāha, tathāyamattho byatirekato veditabboti adhippāyo.

2527-2528. Rājadubbhikkhakantāra-rogaveribhayehi vāti ettha bhaya-saddo paccekaṃ yojetabbo ‘‘rājabhayena dubbhikkhabhayenā’’tiādinā. Cīvarāharaṇatthaṃ vāti attanā pariccattacīvaraṃ puna vihāraṃ āharaṇatthāya. Idha imasmiṃ sāsane. Saṃvāsaṃ nādhivāseti, yāva so suddhamānasoti rājabhayādīhi gahitaliṅgatāya so suddhamānaso yāva saṃvāsaṃ nādhivāsetīti attho.

Yo hi rājabhayādīhi vinā kevalaṃ bhikkhū vañcetvā tehi saddhiṃ vasitukāmatāya liṅgaṃ gaṇhāti, so asuddhacittatāya liṅgaggahaṇeneva theyyasaṃvāsako nāma hoti. Ayaṃ pana tādisena asuddhacittena bhikkhū vañcetukāmatāya abhāvato yāva saṃvāsaṃ nādhivāseti, tāva theyyasaṃvāsako nāma na hoti. Teneva ‘‘rājabhayādīhi gahitaliṅgānaṃ ‘gihī maṃ samaṇoti jānantū’ti vañcanācitte satipi bhikkhūnaṃ vañcetukāmatāya abhāvā doso na jāto’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ.

Keci pana ‘‘vūpasantabhayatā idha suddhacittatā’’ti vadanti, evañca sati so vūpasantabhayo yāva saṃvāsaṃ nādhivāseti, tāva theyyasaṃvāsako nāma na hotīti ayamattho viññāyati. Imasmiñca atthe viññāyamāne avūpasantabhayassa saṃvāsasādiyanepi theyyasaṃvāsakatā na hotīti āpajjeyya, na ca aṭṭhakathāyaṃ avūpasantabhayassa saṃvāsasādiyane atheyyasaṃvāsakatā dassitā. ‘‘Sabbapāsaṇḍiyabhattāni bhuñjanto’’ti ca iminā avūpasantabhayenāpi saṃvāsaṃ asādiyanteneva vasitabbanti dīpeti. Teneva tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ ‘‘yasmā vihāraṃ āgantvā saṅghikaṃ gaṇhantassa saṃvāsaṃ pariharituṃ dukkaraṃ, tasmā ‘sabbapāsaṇḍiyabhattāni bhuñjanto’ti idaṃ vutta’’nti. Tasmā rājabhayādīhi gahitaliṅgatā cettha suddhacittatāti gahetabbaṃ.

Tāva esa theyyasaṃvāsako nāma na vuccatīti yojanā. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana ‘‘tatrāyaṃ vitthāranayo’’ti aṭṭhakathāyaṃ āgatanayena veditabbo.

Theyyasaṃvāsakakathāvaṇṇanā.

2529-2530. Yo upasampanno bhikkhu ‘‘ahaṃ titthiyo bhavissa’’nti saliṅgeneva attano bhikkhuveseneva titthiyānaṃ upassayaṃ yāti ceti sambandho. Titthiyesu pakkantako paviṭṭho titthiyapakkantako. Tesaṃ liṅge nissiteti tesaṃ titthiyānaṃ vese gahite.

2531. ‘‘Ahaṃ titthiyo bhavissa’’nti kusacīrādikaṃ yo sayameva nivāseti, sopi pakkantako titthiyapakkantako siyāti yojanā.

2532-2534. Naggo tesaṃ ājīvakādīnaṃ upassayaṃ gantvāti yojanā. Kese luñcāpetīti attano kese luñcāpeti. Tesaṃ vatāni ādiyati vāti yojanā. Vatāni ādiyatīti ukkuṭikappadhānādīni vā vatāni ādiyati. Tesaṃ titthiyānaṃ morapiñchādikaṃ liṅgaṃ saññāṇaṃ sace gaṇhāti vā tesaṃ pabbajjaṃ, laddhimeva vā sārato vā eti upagacchati vāti yojanā. ‘‘Ayaṃ pabbajjā seṭṭhāti seṭṭhabhāvaṃ vā upagacchatī’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Esa titthiyapakkantako hoti eva, na pana vimuccati titthiyapakkantabhāvato. Naggassa gacchatoti ‘‘ājīvako bhavissa’’nti kāsāyādīni anādāya naggassa ājīvakānaṃ upasaṃgacchato.

2535. Theyyasaṃvāsako anupasampannavasena vutto, no upasampannavasena. Iminā ‘‘upasampanno bhikkhu kūṭavassaṃ gaṇhantopi assamaṇo na hoti. Liṅge saussāho pārājikaṃ āpajjitvā bhikkhuvassādīni gaṇentopi theyyasaṃvāsako na hotī’’ti aṭṭhakathāgatavinicchayaṃ dīpeti. Tathā vuttoti yojanā. ‘‘Upasampannabhikkhunā’’ti iminā anupasampannaṃ nivatteti. Tena ca ‘‘sāmaṇero saliṅgena titthāyatanaṃ gatopi puna pabbajjañca upasampadañca labhatī’’ti kurundaṭṭhakathāgatavinicchayaṃ dasseti.

Titthiyapakkantakassa kiṃ kātabbanti? Na pabbājetabbo, pabbājitopi na upasampādetabbo, upasampādito ca kāsāyāni apanetvā setakāni datvā gihibhāvaṃ upanetabbo. Ayamattho ca ‘‘titthiyapakkantako bhikkhave anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo’’ti pāḷito ca ‘‘so na kevalaṃ na upasampādetabbo, atha kho na pabbājetabbopī’’ti aṭṭhakathāvacanato ca veditabbo.

Titthiyapakkantakakathāvaṇṇanā.

2536. Idhāti imasmiṃ pabbajjūpasampadādhikāre. Manussajātikato aññassa tiracchānagateyeva antogadhattaṃ dassetumāha ‘‘yakkho sakkopi vā’’ti. Tiracchānagato vuttoti ettha iti-saddo luttaniddiṭṭho. ‘‘Tiracchānagato, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo’’ti vacanato pabbajjāpi upalakkhaṇato nivāritāyevāti katvā vuttaṃ ‘‘pabbājetuṃ na vaṭṭatī’’ti. Tena tiracchānagato ca bhagavato adhippāyaññūhi aṭṭhakathācariyehi na pabbājetabboti vuttaṃ.

Tiracchānakathāvaṇṇanā.

2537. Pañcānantarike poseti mātughātako, pitughātako, arahantaghātako, lohituppādako, saṅghabhedakoti ānantariyakammehi samannāgate pañca puggale.

Tattha mātughātako nāma yena manussitthibhūtā janikā mātā sayampi manussajātikeneva satā sañcicca jīvitā voropitā, ayaṃ ānantariyena mātughātakakammena mātughātako, etassa pabbajjā ca upasampadā ca paṭikkhittā. Yena pana manussitthibhūtāpi ajanikā posāvanikamātā vā cūḷamātā vā mahāmātā vā janikāpi vā namanussitthibhūtā mātāghātitā, tassa pabbajjā na vāritā, na ca ānantariyo hoti. Yena sayaṃ tiracchānabhūtena manussitthibhūtā mātā ghātitā, sopi ānantariyo na hoti, tiracchānagatattā panassa pabbajjā paṭikkhittāva. Pitughātakepi eseva nayo. Sacepi hi vesiyā putto hoti, ‘‘ayaṃ me pitā’’ti na jānāti, yassa sambhavena nibbatto, so ce anena ghātito, ‘‘pitughātako’’tveva saṅkhyaṃ gacchati, ānantariyañca phusati.

Arahantaghātakopi manussaarahantavaseneva veditabbo. Manussajātiyañhi antamaso apabbajitampi khīṇāsavaṃ dārakaṃ vā dārikaṃ vā sañcicca jīvitā voropento arahantaghātakova hoti, ānantariyañca phusati, pabbajjā cassa vāritā. Amanussajātikaṃ pana arahantaṃ, manussajātikaṃ vā avasesaṃ ariyapuggalaṃ ghātetvā ānantariyo na hoti, pabbajjāpissa na vāritā, kammaṃ pana balavaṃ hoti. Tiracchāno manussaarahantampi ghātetvā ānantariyo na hoti, kammaṃ pana bhāriyaṃ.

Yo devadatto viya duṭṭhacittena vadhakacittena tathāgatassa jīvamānakasarīre khuddakamakkhikāya pivanakamattampi lohitaṃ uppādeti, ayaṃ lohituppādako nāma, etassa pabbajjā ca upasampadā ca vāritā. Yo pana rogavūpasamanatthaṃ jīvako viya satthena phāletvā pūtimaṃsañca lohitañca nīharitvā phāsuṃ karoti, bahuṃ so puññaṃ pasavati.

Yo devadatto viya sāsanaṃ uddhammaṃ ubbinayaṃ katvā catunnaṃ kammānaṃ aññataravasena saṅghaṃ bhindati, ayaṃ saṅghabhedako nāma, etassa pabbajjā ca upasampadā ca vāritā. ‘‘Mātughātako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo’’tiādikāya pāḷiyā upasampadāpaṭikkhepo pabbajjāpaṭikkhepassa upalakkhaṇanti āha ‘‘pabbājentassa dukkaṭa’’nti.

Ubhatobyañjanañceva bhikkhunidūsakañca tathā pabbājentassa dukkaṭanti sambandho. Ubhatobyañjananti ka-kāralopena niddeso. Itthinimittuppādanakammato ca purisanimittuppādanakammato ca ubhato byañjanamassa atthīti ubhatobyañjanako. So duvidho hoti itthiubhatobyañjanako, purisaubhatobyañjanakoti.

Tattha itthiubhatobyañjanakassa itthinimittaṃ pākaṭaṃ hoti, purisanimittaṃ paṭicchannaṃ. Purisaubhatobyañjanakassa purisanimittaṃ pākaṭaṃ hoti, itthinimittaṃ paṭicchannaṃ. Itthiubhatobyañjanakassa itthīsu purisattaṃ karontassa itthinimittaṃ paṭicchannaṃ hoti, purisanimittaṃ pākaṭaṃ hoti. Purisaubhatobyañjanakassa purisānaṃ itthibhāvaṃ upagacchantassa purisanimittaṃ paṭicchannaṃ hoti, itthinimittaṃ pākaṭaṃ hoti. Itthiubhatobyañjanako sayañca gabbhaṃ gaṇhāti, parañca gabbhaṃ gaṇhāpeti. Purisaubhatobyañjanako sayaṃ na gaṇhāti, paraṃ gaṇhāpetīti idametesaṃ nānākaraṇaṃ. Imassa pana duvidhassāpi ubhatobyañjanakassaneva pabbajjā atthi, na upasampadāti idamidha sanniṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

Yo pakatattaṃ bhikkhuniṃ tiṇṇaṃ maggānaṃ aññatarasmiṃ dūseti, ayaṃ bhikkhunidūsako nāma, etassa pabbajjā ca upasampadā ca vāritā. Yo pana kāyasaṃsaggena sīlavināsaṃ pāpeti, tassa pabbajjā ca upasampadā ca na vāritā. Balakkārena pana odātavatthavasanaṃ katvā anicchamānaṃyeva dūsentopi bhikkhunidūsakoyeva. Balakkārena pana odātavatthavasanaṃ katvā icchamānaṃ dūsento bhikkhunidūsako na hoti. Kasmā? Yasmā gihibhāve sampaṭicchitamatteyeva sā abhikkhunī hoti. Sakiṃ sīlavipannaṃ pana pacchā dūsento neva bhikkhunidūsako hoti, pabbajjampi upasampadampi labhati.

2538. Pāḷiaṭṭhakathāvimuttaṃ ācariyaparamparābhatavinicchayaṃ dassetumāha ‘‘ekato’’tiādi. ‘‘Ekato’’ti iminā bhikkhusaṅghassāpi gahaṇaṃ bhaveyyāti taṃ parivajjetuṃ ‘‘bhikkhunīnaṃ tu santike’’ti vuttaṃ. Etena taṃdūsakassa bhabbataṃ dīpeti. So neva bhikkhunidūsako siyā, ‘‘upasampadaṃ labhateva ca pabbajjaṃ, sā ca neva parājitā’’ti idaṃ dutiyagāthāya idhānetvā yojetabbaṃ. Kevalaṃ bhikkhunisaṅghe upasampannā nāma na hotīti adhippāyeneva vuttaṃ. ‘‘Sā ca neva parājitā’’ti iminā tassā ca puna pabbajjūpasampadāya bhabbataṃ dīpeti. Ayamattho aṭṭhakathāgaṇṭhipadepi vuttoyeva ‘‘bhikkhunīnaṃ vasena ekatoupasampannaṃ dūsetvā bhikkhunidūsako na hoti, pabbajjādīni labhati, sā ca pārājikā na hotīti vinicchayo’’ti.

2539. ‘‘Sikkhamānāsāmaṇerīsu ca vippaṭipajjanto neva bhikkhunidūsako hoti, pabbajjampi upasampadampi labhatī’’ti aṭṭhakathāgatavinicchayaṃ dassetumāha ‘‘sace anupasampannadūsako’’ti. ‘‘Upasampadaṃ labhateva ca pabbajja’’nti idaṃ yathāṭhānepi yojetabbaṃ. Sā ca neva parājitāti idaṃ pana aṭṭhakathāya anāgatattā ca anupasampannāya upasampannavikappābhāvā ca na yojetabbaṃ. Asati hi upasampannavikappe parājitavikappāsaṅgaho paṭisedho niratthakoti sā pabbajjūpasampadānaṃ bhabbāyevāti daṭṭhabbā. Ime pana paṇḍakādayo ekādasa puggalā ‘‘paṇḍako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo’’tiādivacanato abhabbāyeva, nesaṃ pabbajjā ca upasampadā ca na ruhati, tasmā na pabbājetabbā. Jānitvā pabbājento, upasampādento ca dukkaṭaṃ āpajjati. Ajānitvāpi pabbājitā, upasampāditā ca jānitvā liṅganāsanāya nāsetabbā.

Ekādasaabhabbapuggalakathāvaṇṇanā.

2540. Nūpasampādanīyovāti na upasampādetabbova. Anupajjhāyakoti asannihitaupajjhāyo vā aggahitaupajjhāyaggahaṇo vā. Karototi anupajjhāyakaṃ upasampādayato. Dukkaṭaṃ hotīti ācariyassa ca gaṇassa ca dukkaṭāpatti hoti. Na kuppati sace katanti sace anupajjhāyakassa upasampadākammaṃ kataṃ bhaveyya, taṃ na kuppati samaggena saṅghena akuppena ṭhānārahena katattā.

2541. Eketi abhayagirivāsino. ‘‘Na gahetabbamevā’’ti aṭṭhakathāya daḷhaṃ vuttattā vuttaṃ. Taṃ vacanaṃ. Ettha ca upajjhāye asannihitepi upajjhāyaggahaṇe akatepi kammavācāyaṃ pana upajjhāyakittanaṃ kataṃyevāti daṭṭhabbaṃ. Aññathā ‘‘puggalaṃ na parāmasatī’’ti vuttāya kammavipattiyā sambhavato kammaṃ kuppeyya. Teneva ‘‘upajjhāyaṃ akittetvā’’ti avatvā ‘‘upajjhaṃ aggāhāpetvā’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Yathā ca aparipuṇṇapattacīvarassa upasampadākāle kammavācāyaṃ ‘‘paripuṇṇassa pattacīvara’’nti asantaṃ vatthuṃ kittetvā kammavācāya katāyapi upasampadā ruhati, evaṃ ‘‘ayaṃ buddharakkhito āyasmato dhammarakkhitassa upasampadāpekkho’’ti asantaṃ puggalaṃ kittetvā kevalaṃ santapadanīhārena kammavācāya katāya upasampadā ruhatiyevāti daṭṭhabbaṃ. Tenevāha ‘‘na kuppati sace kata’’nti. ‘‘Na, bhikkhave, anupajjhāyako upasampādetabbo, yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti ettakameva vatvā ‘‘so ca puggalo anupasampanno’’ti avuttattā, kammavipattilakkhaṇassa ca asambhavato ‘‘na gahetabbameva ta’’nti vuttaṃ.

Sesesu sabbatthapīti saṅghagaṇapaṇḍakatheyyasaṃvāsakatitthiyapakkantakatiracchānagatamātupituarahantaghātakabhikkhunidūsakasaṅghabhedakalohituppādakaubhatobyañjanakasaṅkhātehi upajjhāyehi upasampāditesu sabbesu terasasu vikappesu. Vuttañhi bhagavatā ‘‘na, bhikkhave, saṅghena upajjhāyena upasampādetabbo, yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā’’tiādi. Na kevalaṃ etesuyeva terasasu, atha ‘‘apattakaacīvarakaacīvarapattakayācitakapattayācitakacīvarayācitakapattacīvarakā’’ti etesu chasu vikappesu ayaṃ nayo yojetabboti. Sesa-ggahaṇena etesampi saṅgaho. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘na, bhikkhave, apattako upasampādetabbo, yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā’’tiādi. Ayaṃ nayoti ‘‘na kuppati sace kata’’nti vuttanayo.

2542. Pañcavīsatīti catuvīsati pārājikā, ūnavīsativasso cāti pañcavīsati. Vuttañhi ‘‘na, bhikkhave, jānaṃ ūnavīsativasso puggalo upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, yathādhammo kāretabbo’’ti. Osāroti upasampadāsaṅkhāto osāro. Teneva campeyyakkhandhake ‘‘tañce saṅgho osāreti, ekacco sosārito’’tiādipāṭhassa aṭṭhakathāyaṃ ‘‘osāretīti upasampadākammavasena pavesetī’’ti vuttaṃ. ‘‘Nāsanāraho’’ti iminā ‘‘paṇḍako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo’’tiādivacanato upasampāditassāpi setakāni datvā gihibhāvaṃ pāpetabbataṃ dīpeti.

2543. Hatthacchinnādi bāttiṃsāti campeyyakkhandhake -

‘‘Hatthacchinno, bhikkhave, appatto osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti, sosārito. Pādacchinno...pe... hatthapādacchinno... kaṇṇacchinno... nāsacchinno... kaṇṇanāsacchinno... aṅgulicchinno... aḷacchinno... kaṇḍaracchinno... phaṇahatthako... khujjo... vāmano... galagaṇḍī... lakkhaṇāhato... kasāhato... likhitako... sīpadiko... pāparogī... parisadūsako... kāṇo... kuṇī... khañjo... pakkhahato... chinniriyāpatho... jarādubbalo... andho... mūgo... padhiro... andhamūgo... andhapadhiro... mūgapadhiro... andhamūgapadhiro, bhikkhave, appatto osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti, sosārito’’ti bāttiṃsa.

Kuṭṭhiādi ca terasāti mahākhandhake āgatā -

‘‘Kuṭṭhiṃ gaṇḍiṃ kilāsiñca, sosiñca apamārikaṃ;

Tathā rājabhaṭaṃ coraṃ, likhitaṃ kārabhedakaṃ.

‘‘Kasāhataṃ narañceva, purisaṃ lakkhaṇāhataṃ;

Iṇāyikañca dāsañca, pabbājentassa dukkaṭa’’nti. -

Yathāvuttā terasa.

Evamete pañcacattālīsa vuttā. Tesu kasāhatalakkhaṇāhatalikhitakānaṃ tiṇṇaṃ ubhayattha āgatattā aggahitaggahaṇena dvācattālīseva daṭṭhabbā.

‘‘Hatthacchinnādibāttiṃsa, kuṭṭhiādi ca terasā’’ti ye puggalā vuttā, tesaṃ. Osāro appattoti upasampadāananurūpāti attho. Kato ceti akattabbabhāvamasallakkhantehi bhikkhūhi yadi upasampadāsaṅkhāto osāro kato bhaveyya. Rūhatīti sijjhati, te puggalā upasampannāyevāti adhippāyo. Ācariyādayo pana āpattiṃ āpajjanti. Yathāha campeyyakkhandhakaṭṭhakathāyaṃ - ‘‘hatthacchinnādayo pana dvattiṃsa suosāritā, upasampāditā upasampannāva honti, na te labbhā kiñci vattuṃ. Ācariyupajjhāyā, pana kārakasaṅgho ca sātisārā, na koci āpattito muccatī’’ti.

2544-2545. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, dve tayo ekānussāvane kātuṃ, tañca kho ekena upajjhāyenā’’ti vacanato sace tayo ācariyā ekasīmāyaṃ nisinnā ekassa upajjhāyassa nāmaṃ gahetvā tiṇṇaṃ upasampadāpekkhānaṃ visuṃ visuṃyeva kammavācaṃ ekakkhaṇe vatvā tayo upasampādenti, vaṭṭatīti dassetumāha ‘‘ekūpajjhāyako hotī’’tiādi.

‘‘Tayo’’ti idaṃ aṭṭhuppattiyaṃ ‘‘sambahulānaṃ therāna’’nti āgatattā vuttaṃ. Ekatoti ekakkhaṇe. Anusāvananti kammavācaṃ. Osāretvāti vatvā. Kammanti upasampadākammaṃ. Na ca kuppatīti na vipajjati. Kappatīti avipajjanato evaṃ kātuṃ vaṭṭati.

2546-2547. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, dve tayo ekānussāvane kātu’’nti vacanato sace eko ācariyo ‘‘buddharakkhito ca dhammarakkhito ca saṅgharakkhito ca āyasmato sāriputtassa upasampadāpekkho’’ti upasampadāpekkhānaṃ paccekaṃ nāmaṃ gahetvā kammavācaṃ vatvā dve tayopi upasampādeti, vaṭṭatīti dassetumāha ‘‘ekūpajjhāyako hotī’’tiādi.

Upasampadaṃ apekkhantīti ‘‘upasampadāpekkhā’’ti upasampajjanakā vuccanti. Tesaṃ nāmanti tesaṃ upasampajjantānañceva upajjhāyānañca nāmaṃ. Anupubbena sāvetvāti yojanā, ‘‘buddharakkhito’’tiādinā yathāvuttanayena kammavācāyaṃ sakaṭṭhāne vatvā sāvetvāti vuttaṃ hoti. Tenāti ekena ācariyena. Ekatoti dve tayo jane ekato katvā. Anusāvetvāti kammavācaṃ vatvā. Kataṃ upasampadākammaṃ.

2548. Aññamaññānusāvetvāti aññamaññassa nāmaṃ anusāvetvā, gahetvāti attho, aññamaññassa nāmaṃ gahetvā kammavācaṃ vatvāti vuttaṃ hoti.

2549. Taṃ vidhiṃ dassetumāha ‘‘sumano’’tiādi. Sumanoti ācariyo. Tissatherassa upajjhāyassa. Sissakaṃ saddhivihārikaṃ. Anusāvetīti kammavācaṃ sāveti. Tissoti paṭhamaṃ upajjhāyabhūtassa gahaṇaṃ. Sumanatherassāti paṭhamaṃ ācariyattheramāha. Ime dve ekasīmāyaṃ nisīditvā ekakkhaṇe aññamaññassa saddhivihārikānaṃ kammavācaṃ vadantā attano attano saddhivihārikaṃ paṭicca upajjhāyāpi honti, antevāsike paṭicca ācariyāpi honti, aññamaññassa gaṇapūrakā ca hontīti vuttaṃ hoti. Yathāha -

‘‘Sace pana nānācariyā nānāupajjhāyā honti, tissatthero sumanattherassa saddhivihārikaṃ, sumanatthero tissattherassa saddhivihārikaṃ anussāveti, aññamaññañca gaṇapūrakā honti, vaṭṭatī’’ti.

2550. Idhāti imasmiṃ upasampadādhikāre. Paṭikkhittāti ‘‘na tveva nānupajjhāyenā’’ti paṭisiddhā. Lokiyehi ādiccaputto manūti yo paṭhamakappiko manussānaṃ ādirājā vuccati, tassa vaṃse jātattā ādicco bandhu etassāti ādiccabandhu, bhagavā, tena.

Mahākhandhakakathāvaṇṇanā.

Uposathakkhandhakakathāvaṇṇanā

2551-2552. Yā ekādasahi sīmāvipattīhi vajjitā tisampattisaṃyutā nimittena nimittaṃ ghaṭetvā sammatā, sā ayaṃ baddhasīmā nāma siyāti yojanā. Tattha atikhuddakā, atimahatī, khaṇḍanimittā, chāyānimittā, animittā, bahisīme ṭhitasammatā, nadiyā sammatā, samudde sammatā, jātassare sammatā, sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā, sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatāti ‘‘imehi ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjantī’’ti vacanato imā ekādasa vipattisīmāyo nāma, vipannasīmāti vuttaṃ hoti.

Tattha atikhuddakā nāma yattha ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ na sakkonti. Atimahatī nāma yā antamaso kesaggamattenāpi tiyojanaṃ atikkamitvā sammatā. Khaṇḍanimittā nāma aghaṭitanimittā vuccati. Puratthimāya disāya nimittaṃ kittetvā anukkameneva dakkhiṇāya, pacchimāya, uttarāya disāya kittetvā puna puratthimāya disāya pubbakittitaṃ paṭikittetvā ṭhapetuṃ vaṭṭati, evaṃ akhaṇḍanimittā hoti. Sace pana anukkamena āharitvā uttarāya disāya nimittaṃ kittetvā tattheva ṭhapeti, khaṇḍanimittā nāma hoti. Aparāpi khaṇḍanimittā nāma yā animittupagaṃ tacasārarukkhaṃ vā khāṇukaṃ vā paṃsupuñjavālikāpuñjānaṃ vā aññataraṃ antarā ekaṃ nimittaṃ katvā sammatā. Chāyānimittā nāma pabbatacchāyādīnaṃ yaṃ kiñci chāyaṃ nimittaṃ katvā sammatā. Animittā nāma sabbena sabbaṃ nimittāni akittetvā sammatā. Bahisīme ṭhitasammatā nāma nimittāni kittetvā nimittānaṃ bahi ṭhitena sammatā.

Nadiyā samudde jātassare sammatā nāma etesu nadiādīsu sammatā. Sā hi evaṃ sammatāpi ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā, sabbo samuddo asīmo, sabbo jātassaro asīmo’’ti vacanato asammatāva hoti. Sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā nāma attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ sambhindantena sammatā. Sace hi porāṇakassa vihārassa puratthimāya disāya ambo ceva jambū cāti dve rukkhā aññamaññaṃ saṃsaṭṭhaviṭapā honti, tesu ambassa pacchimadisābhāge jambū, vihārasīmā ca jambuṃ anto katvā ambaṃ kittetvā baddhā hoti, atha pacchā tassa vihārassa puratthimāya disāya vihāre kate sīmaṃ bandhantā bhikkhū taṃ ambaṃ anto katvā jambuṃ kittetvā bandhanti, sīmāya sīmaṃ sambhinnā hoti. Sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatā nāma attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ ajjhottharantena sammatā. Sace hi paresaṃ baddhasīmaṃ sakalaṃ vā tassā padesaṃ vā anto katvā attano sīmaṃ sammannati, sīmāya sīmā ajjhottharitā nāma hotīti. Iti imāhi ekādasahi vipattisīmāhi vajjitāti attho.

Tisampattisaṃyutāti nimittasampatti, parisāsampatti, kammavācāsampattīti imāhi tīhi sampattīhi samannāgatā. Tattha nimittasampattiyuttā nāma ‘‘pabbatanimittaṃ, pāsāṇanimittaṃ, vananimittaṃ, rukkhanimittaṃ, magganimittaṃ, vammikanimittaṃ, nadinimittaṃ, udakanimitta’’nti evaṃ vuttesu aṭṭhasu nimittesu tasmiṃ tasmiṃ disābhāge yathāladdhāni nimittupagāni nimittāni ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ? Pabbato, bhante, eso pabbato nimitta’’ntiādinā nayena sammā kittetvā sammatā.

Parisāsampattiyuttā nāma sabbantimena paricchedena catūhi bhikkhūhi sannipatitvā yāvatikā tasmiṃ gāmakhette baddhasīmaṃ vā nadisamuddajātassare vā anokkamitvā ṭhitā bhikkhū, te sabbe hatthapāse vā katvā, chandaṃ vā āharitvā sammatā.

Kammavācāsampattiyuttā nāma ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, yāvatā samantā nimittā kittitā’’tiādinā nayena vuttāya parisuddhāya ñattidutiyakammavācāya sammatā. Evaṃ ekādasa vipattisīmāyo atikkamitvā tividhasampattiyuttā nimittena nimittaṃ ghaṭetvā sammatā sīmā baddhasīmāti veditabbā.

2553-2554. Khaṇḍasamānasaṃvāsaavippavāsā ādayo ādibhūtā, ādimhi vā yāsaṃ sīmānaṃ tā khaṇḍasamānasaṃvāsāvippavāsādī, tāsaṃ, tāhi vā pabhedo khaṇḍasamānasaṃvāsādibhedo, tato khaṇḍasamānasaṃvāsādibhedato, khaṇḍasīmā, samānasaṃvāsasīmā, avippavāsasīmāti imāsaṃ sīmānaṃ etāhi vā karaṇabhūtāhi, hetubhūtāhi vā jātena vibhāgenāti vuttaṃ hoti. Samānasaṃvāsāvippavāsānamantare khaṇḍā paricchinnā tāhi asaṅkarā sīmā khaṇḍasīmā nāma. Samānasaṃvāsehi bhikkhūhi ekato uposathādiko saṃvāso ettha karīyatīti samānasaṃvāsā nāma. Avippavāsāya lakkhaṇaṃ ‘‘bandhitvā’’tiādinā vakkhati. Iti baddhā tidhā vuttāti evaṃ baddhasīmā tippabhedā vuttā.

Udakukkhepāti hetumhi nissakkavacanaṃ. Sattannaṃ abbhantarānaṃ samāhārā sattabbhantarā, tatopi ca. Abaddhāpi tividhāti sambandho. Tatthāti tāsu tīsu abaddhasīmāsu. Gāmaparicchedoti sabbadisāsu sīmaṃ paricchinditvā ‘‘imassa padesassa ettako karo’’ti evaṃ karena niyamito gāmappadeso. Yathāha - ‘‘yattake padese tassa gāmassa bhojakā baliṃ haranti, so padeso appo vā hotu mahanto vā, ‘gāmasīmā’tveva saṅkhyaṃ gacchati. Yampi ekasmiṃyeva gāmakkhette ekaṃ padesaṃ ‘ayaṃ visuṃ gāmo hotū’ti paricchinditvā rājā kassaci deti, sopi visuṃgāmasīmā hotiyevā’’ti.

‘‘Gāmaparicchedo’’ti iminā ca nagaraparicchedo ca saṅgahito. Yathāha - ‘‘gāmaggahaṇena cettha nagarampi gahitameva hotī’’ti. Nigamasīmāya visuṃyeva vuttattā tassā idha saṅgaho na vattabbo. Vuttañhi pāḷiyaṃ ‘‘yaṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati. Yā tassa vā gāmassa gāmasīmā, nigamassa vā nigamasīmā, ayaṃ tattha samānasaṃvāsā ekuposathā’’ti. Imissā visuṃyeva lakkhaṇassa vuttattā gāmasīmālakkhaṇeneva upalakkhitā.

2555. ‘‘Jātassare’’tiādīsu jātassarādīnaṃ lakkhaṇaṃ evaṃ veditabbaṃ - yo pana kenaci khaṇitvā akato sayaṃjāto sobbho samantato āgatena udakena pūrito tiṭṭhati, yattha nadiyaṃ vakkhamānappakāre vassakāle udakaṃ santiṭṭhati, ayaṃ jātassaro nāma. Yopi nadiṃ vā samuddaṃ vā bhinditvā nikkhantaudakena khaṇito sobbho etaṃ lakkhaṇaṃ pāpuṇāti, ayampi jātassaroyeva. Samuddo pākaṭoyeva.

Yassā dhammikānaṃ rājūnaṃ kāle anvaḍḍhamāsaṃ anudasāhaṃ anupañcāhaṃ anatikkamitvā deve vassante valāhakesu vigatamattesu sotaṃ pacchijjati, ayaṃ nadisaṅkhyaṃ na gacchati. Yassā pana īdise suvuṭṭhikāle vassānassa catumāse sotaṃ na pacchijjati, yattha titthena vā atitthena vā sikkhākaraṇīye āgatalakkhaṇena timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā antaravāsakaṃ anukkhipitvā uttarantiyā bhikkhuniyā ekadvaṅgulamattampi antaravāsako temiyati, ayaṃ samuddaṃ vā pavisatu taḷākaṃ vā, pabhavato paṭṭhāya nadī nāma.

Samantatoti samantā. Majjhimassāti thāmamajjhimassa purisassa. Udakukkhepoti vakkhamānena nayena thāmappamāṇena khittassa udakassa vā vālukāya vā patitaṭṭhānena paricchinno antopadeso. Yathā akkhadhuttā dāruguḷaṃ khipanti, evaṃ udakaṃ vā vālukaṃ vā hatthena gahetvā thāmamajjhimena purisena sabbathāmena khipitabbaṃ, tattha yattha evaṃ khittaṃ udakaṃ vā vālukā vā patati, ayaṃ udakukkhepo nāmāti. Udakukkhepasaññitoti ‘‘udakukkhepo’’ti sallakkhito.

2556. Agāmake araññeti viñjhāṭavisadise gāmarahite mahāaraññe. Samantato sattevabbhantarāti attano ṭhitaṭṭhānato parikkhipitvā satteva abbhantarā yassā sīmāya paricchedo, ayaṃ sattabbhantaranāmikā sīmā nāma.

2557. Guḷukkhepanayenāti akkhadhuttakānaṃ dāruguḷukkhipanākārena. Udakukkhepakāti udakukkhepasadisavasena.

2558. Imāsaṃ dvinnaṃ sīmānaṃ vaḍḍhanakkamaṃ dassetumāha ‘‘abbhantarūdakukkhepā, ṭhitokāsā paraṃ siyu’’nti. Ṭhitokāsā paranti parisāya ṭhitaṭṭhānato paraṃ, parisapariyantato paṭṭhāya sattabbhantarā ca minitabbā, udakukkhepo ca kātabboti attho.

2559-2560. Antoparicchedeti udakukkhepena vā sattabbhantarehi vā paricchinnokāsassa anto. Hatthapāsaṃ vihāya ṭhito vā paraṃ tattakaṃ paricchedaṃ anatikkamma ṭhito vāti yojanā, sīmantarikatthāya ṭhapetabbaṃ ekaṃ udakukkhepaṃ vā sattabbhantaraṃ eva vā anatikkamma ṭhitoti attho.

Kammaṃ vikopetīti anto ṭhito kammassa vaggabhāvakaraṇato, bahi tattakaṃ padesaṃ anatikkamitvā ṭhito aññassa saṅghassa gaṇapūraṇabhāvaṃ gacchanto sīmāya saṅkarabhāvakaraṇena kammaṃ vikopeti. Iti yasmā aṭṭhakathānayo, tasmā so antosīmāya hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhito hatthapāse vā kātabbo, sīmantarikatthāya paricchinnokāsato bahi vā kātabbo. Tattakaṃ paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhito yathāṭhitova sace aññassa kammassa gaṇapūrako na hoti, kammaṃ na kopetīti gahetabbaṃ.

2561-2562. Saṇṭhānanti tikoṭisaṇṭhānaṃ. Nimittanti pabbatādinimittaṃ. Disakittananti ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimitta’’ntiādinā disākittanaṃ. Pamāṇanti tiyojanaparamaṃ pamāṇaṃ. Sodhetvāti yasmiṃ gāmakkhette sīmaṃ bandhati, tattha vasante upasampannabhikkhū baddhasīmavihāre vasante sīmāya bahi gantuṃ adatvā, abaddhasīmavihāre vasante hatthapāsaṃ upanetabbe hatthapāsaṃ netvā avasese bahisīmāya katvā sabbamaggesu ārakkhaṃ vidahitvāti vuttaṃ hoti. Sīmanti khaṇḍasīmaṃ.

Kīdisanti āha ‘‘tikoṇa’’ntiādi. Paṇavūpamanti paṇavasaṇṭhānaṃ majjhe saṃkhittaṃ ubhayakoṭiyā vitthataṃ. ‘‘Vitānākāraṃ dhanukākāra’’nti ākāra-saddo paccekaṃ yojetabbo. Dhanukākāranti āropitadhanusaṇṭhānaṃ, ‘‘mudiṅgūpamaṃ sakaṭūpama’’nti upamā-saddo paccekaṃ yojetabbo. Mudiṅgūpamanti majjhe vitthataṃ ubhayakoṭiyā tanukaṃ turiyavisesaṃ mudiṅganti vadanti, tādisanti attho. Sīmaṃ bandheyyāti yojanā.

2563. Pabbatādinimittupaganimittāni dassetumāha ‘‘pabbata’’ntiādi. Iti aṭṭha nimittāni dīpayeti yojanā. Tatrevaṃ saṅkhepato nimittupagatā veditabbā - suddhapaṃsusuddhapāsāṇaubhayamissakavasena tividhopi hi pabbato hatthippamāṇato paṭṭhāya uddhaṃ nimittupago, tato omakataro na vaṭṭati. Antosārehi vā antosāramissakehi vā rukkhehi catupañcarukkhamattampi vanaṃ nimittupagaṃ, tato ūnataraṃ na vaṭṭati. Pāsāṇanimitte ayaguḷampi pāsāṇasaṅkhyameva gacchati, tasmā yo koci pāsāṇo ukkaṃsena hatthippamāṇato omakataraṃ ādiṃ katvā heṭṭhimaparicchedena dvattiṃsapalaguḷapiṇḍaparimāṇo nimittupago, na tato khuddakataro. Piṭṭhipāsāṇo pana atimahantopi vaṭṭati. Rukkho jīvantoyeva antosāro bhūmiyaṃ patiṭṭhito antamaso ubbedhato aṭṭhaṅgulo pariṇāhato sūcidaṇḍappamāṇopi nimittupago, na tato oraṃ vaṭṭati. Maggo jaṅghamaggo vā hotu sakaṭamaggo vā, yo vinivijjhitvā dve tīṇi gāmakkhettāni gacchati, tādiso jaṅghasakaṭasatthehi vaḷañjiyamānoyeva nimittupago, avaḷañjo na vaṭṭati. Heṭṭhimaparicchedena taṃdivasaṃ jāto aṭṭhaṅgulubbedho govisāṇamattopi vammiko nimittupago, tato oraṃ na vaṭṭati. Udakaṃ yaṃ asandamānaṃ āvāṭapokkharaṇitaḷākajātassaraloṇisamuddādīsu ṭhitaṃ, taṃ ādiṃ katvā antamaso taṅkhaṇaṃyeva pathaviyaṃ khate āvāṭe ghaṭehi āharitvā pūritampi yāva kammavācāpariyosānā saṇṭhahanakaṃ nimittupagaṃ, itaraṃ sandamānakaṃ, vuttaparicchedakālaṃ atiṭṭhantaṃ, bhājanagataṃ vā na vaṭṭati. Yā abaddhasīmālakkhaṇe nadī vuttā, sā nimittupagā, aññā na vaṭṭatīti.

2564. Tesūti niddhāraṇe bhummaṃ. Tīṇīti niddhāritabbadassanaṃ, iminā ekaṃ vā dve vā nimittāni na vaṭṭantīti dasseti. Yathāha - ‘‘sā evaṃ sammannitvā bajjhamānā ekena, dvīhi vā nimittehi abaddhā hotī’’ti. Satenāpīti ettha pi-saddo sambhāvanāyaṃ daṭṭhabbo, tena vīsatiyā, tiṃsāya vā nimittehi vattabbameva natthīti dīpeti.

2565. Tiyojanaṃ paraṃ ukkaṭṭho paricchedo etissāti tiyojanaparā. ‘‘Vīsatī’’tiādīnaṃ saṅkhyāne, saṅkhyeyye ca vattanato idha saṅkhyāne vattamānaṃ vīsati-saddaṃ gahetvā ekavīsati bhikkhūnanti bhinnādhikaraṇaniddeso katoti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Ekavīsati’’nti vattabbe gāthābandhavasena niggahītalopo, vīsativaggakaraṇīyaparamattā saṅghakammassa kammārahena saddhiṃ bhikkhūnaṃ ekavīsatiṃ gaṇhantīti attho, idañca nisinnānaṃ vasena vuttaṃ. Heṭṭhimantato hi yattha ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ sakkonti, tattake padese sīmaṃ bandhituṃ vaṭṭatīti.

2566. Yā ukkaṭṭhāyapi yā ca heṭṭhimāyapi kesaggamattatopi adhikā vā ūnā vā, etā dvepi sīmāyo ‘‘asīmā’’ti ādiccabandhunā vuttāti yojanā.

2567. Samantato sabbameva nimittaṃ kittetvāti pubbadisānudisādīsu parito sabbadisāsu yathāladdhaṃ nimittopagaṃ sabbanimittaṃ ‘‘vinayadharena pucchitabbaṃ ‘puratthimāya disāya kiṃ nimitta’nti? ‘Pabbato, bhante’ti. Puna vinayadharena ‘eso pabbato nimitta’’ntiādinā aṭṭhakathāyaṃ vuttanayena nimittena nimittaṃ ghaṭetvā kittetvā. Ñatti dutiyā yassāti viggaho, ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, yāvatā samantā nimittā kittitā’’tiādinā padabhājane vuttena ñattidutiyena kammenāti attho. Arahati pahoti vinayadharoti adhippāyo.

2568. Bandhitvāti yathāvuttalakkhaṇanayena samānasaṃvāsasīmaṃ paṭhamaṃ bandhitvā. Anantaranti kiccantarena byavahitaṃ akatvā, kālakkhepaṃ akatvāti vuttaṃ hoti, sīmaṃ samūhanitukāmānaṃ paccattikānaṃ okāsaṃ adatvāti adhippāyo. Pacchāti samānasaṃvāsasammutito pacchā. Cīvarāvippavāsakaṃ sammannitvāna yā baddhā, sā ‘‘avippavāsā’’ti vuccatīti yojanā.

Tattha cīvarāvippavāsakaṃ sammannitvāna yā baddhāti ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekuposathā...pe... ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti vuttanayena cīvarena avippavāsaṃ sammannitvā yā baddhā. Sā avippavāsāti vuccatīti tattha vasantānaṃ bhikkhūnaṃ cīvarena vippavāsanimittāpattiyā abhāvato tathā vuccati, ‘‘avippavāsasīmā’’ti vuccatīti vuttaṃ hoti.

2569. ‘‘Yā kāci nadilakkhaṇappattā nadī nimittāni kittetvā ‘etaṃ baddhasīmaṃ karomā’ti katāpi asīmāva hotī’’tiādikaṃ aṭṭhakathānayaṃ dassetumāha ‘‘nadī...pe... na vottharatī’’ti, na pattharati sīmābhāvena byāpinī na hotīti attho. Tenevāti yena na vottharati, teneva kāraṇena. Abravīti ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā, sabbo samuddo asīmo, sabbo jātassaro asīmo’’ti avoca.

Sīmākathāvaṇṇanā.

2570. Aṭṭhamiyāpi uposathavohārattā dinavasena uposathānaṃ atirekattepi idha adhippeteyeva uposathe gahetvā āha ‘‘navevā’’ti.

2571-2573. Te sarūpato dassetumāha ‘‘cātuddaso...pe... kammenuposathā’’ti. Catuddasannaṃ pūraṇo cātuddaso. Pannarasannaṃ pūraṇo pannaraso. Yadā pana kosambakkhandhake āgatanayena bhinne saṅghe osārite tasmiṃ bhikkhusmiṃ saṅgho tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṃ karoti, tadā ‘‘tāvadeva uposatho kātabbo, pātimokkhaṃ uddisitabba’’nti vacanato ṭhapetvā cātuddasapannarase aññopi yo koci divaso sāmaggī uposathoti. Ettha iti-saddo luttaniddiṭṭho. Cātuddaso, pannaraso, sāmaggī ca uposathoti ete tayopi uposathā divaseneva niddiṭṭhā divaseneva vuttāti yojanā.

Saṅgheuposathoti saṅghena kātabbauposatho. Gaṇepuggaluposathoti etthāpi eseva nayo. Sādhyasādhanalakkhaṇassa sambandhassa labbhamānattā ‘‘saṅghe’’tiādīsu sāmivacanappasaṅge bhummaniddeso. Uposatho sādhyo kammabhāvato, saṅghagaṇapuggalā sādhanaṃ kārakabhāvato.

Suttassa uddeso suttuddeso, suttuddesoti abhidhānaṃ nāmaṃ yassa so suttuddesābhidhāno. Kammenāti kiccavasena.

2574. ‘‘Adhiṭṭhāna’’nti vāccaliṅgamapekkhitvā ‘‘niddiṭṭha’’nti napuṃsakaniddeso. Vāccaliṅgā hi tabbādayoti pātimokkho niddiṭṭho, pārisuddhi niddiṭṭhāti pumitthiliṅgena yojetabbā.

2575. Vuttāti ‘‘pañcime, bhikkhave, pātimokkhuddesā, nidānaṃ uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ paṭhamo pātimokkhuddeso’’tiādinā desitā, sayañca tesañca uddese saṅkhepato dassetumāha ‘‘nidāna’’ntiādi. Sāvetabbanti ettha ‘‘sutenā’’ti seso. Sesakanti anuddiṭṭhaṭṭhānaṃ -

‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho...pe... āvikatā hissa phāsu hotīti imaṃ nidānaṃ uddisitvā ‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ, tatthāyasmante pucchāmi kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi...pe... evametaṃ dhārayāmī’ti vatvā ‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ. Sutā kho panāyasmantehi cattāro pārājikā dhammā...pe... avivadamānehi sikkhitabba’’nti -

Aṭṭhakathāya vuttanayena avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ.

2576. Sesesupīti uddiṭṭhāpekkhāya sesesu pārājikuddesādīsupi. ‘‘Ayameva nayo ñeyyo’’ti sāmaññena vuttepi ‘‘vitthāreneva pañcamo’’ti vacanato vitthāruddese ‘‘sāvetabbaṃ tu sesaka’’nti ayaṃ nayo na labbhati. ‘‘Sāvetabbaṃ tu sesaka’’nti vacanato pārājikuddesādīsu yasmiṃ vippakate antarāyo uppajjati, tena saddhiṃ avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ. Nidānuddese pana anuddiṭṭhe sutena sāvetabbaṃ nāma natthi. Bhikkhunipātimokkhe aniyatuddesassa parihīnattā ‘‘bhikkhunīnañca cattāro’’ti vuttaṃ. Uddesā navime panāti bhikkhūnaṃ pañca, bhikkhunīnaṃ cattāroti ubhatopātimokkhe ime nava uddesā vuttāti attho.

2577. Uposatheti saṅghuposathe. Antarāyanti rājantarāyādikaṃ dasavidhaṃ antarāyaṃ. Yathāha - ‘‘rājantarāyo corantarāyo agyantarāyo udakantarāyo manussantarāyo amanussantarāyo vāḷantarāyo sarīsapantarāyo jīvitantarāyo brahmacariyantarāyo’’ti.

Tattha sace bhikkhūsu ‘‘uposathaṃ karissāmā’’ti nisinnesu rājā āgacchati, ayaṃ rājantarāyo. Corā āgacchanti, ayaṃ corantarāyo. Davadāho āgacchati vā, āvāse vā aggi uṭṭhahati, ayaṃ agyantarāyo. Megho vā uṭṭheti, ogho vā āgacchati, ayaṃ udakantarāyo. Bahū manussā āgacchanti, ayaṃ manussantarāyo. Bhikkhuṃ yakkho gaṇhāti, ayaṃ amanussantarāyo. Byagghādayo caṇḍamigā āgacchanti, ayaṃ vāḷantarāyo. Bhikkhuṃ sappādayo ḍaṃsanti, ayaṃ sarīsapantarāyo. Bhikkhu gilāno vā hoti, kālaṃ vā karoti, verino vā taṃ māretuṃ gaṇhanti, ayaṃ jīvitantarāyo. Manussā ekaṃ vā bahuṃ vā bhikkhū brahmacariyā cāvetukāmā gaṇhanti, ayaṃ brahmacariyantarāyo.

‘‘Cevā’’ti iminā antarāyeva antarāyasaññinā vitthāruddese akatepi anāpattīti dīpeti. Anuddesoti vitthārena anuddeso. Nivāritoti ‘‘na, bhikkhave, asati antarāye saṃkhittena pātimokkhaṃ uddisitabba’’ntiādinā paṭisiddho. Iminā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sati antarāye saṃkhittena pātimokkhaṃ uddisitu’’nti idampi vibhāvitaṃ hoti.

2578. Tassāti pātimokkhassa. Issaraṇassa hetumāha ‘‘‘therādheyya’nti pāṭhato’’ti. Therādheyyanti therādhīnaṃ, therāyattanti attho. Pāṭhatoti pāḷivacanato. ‘‘Yo tattha bhikkhu byatto paṭibalo, tassādheyyaṃ pātimokkha’’nti vacanato āha ‘‘avattantenā’’tiādi. Avattantenāti antamaso dvepi uddese uddisituṃ asakkontena. Therena yo ajjhiṭṭho, evamajjhiṭṭhassa yassa pana therassa, navassa, majjhimassa vā so pātimokkho vattati paguṇo hoti, so issaroti sambandho.

Ajjhiṭṭhoti ‘‘tvaṃ, āvuso, pātimokkhaṃ uddisā’’ti āṇatto, iminā anāṇattassa uddisituṃ sāmatthiyā satipi anissarabhāvo dīpito hoti. Yathāha - ‘‘sace therassa pañca vā cattāro vā tayo vā pātimokkhuddesā nāgacchanti, dve pana akhaṇḍā suvisadā vācuggatā honti, therāyattova pātimokkho. Sace pana ettakampi visadaṃ kātuṃ na sakkoti, byattassa bhikkhuno āyatto hotī’’ti.

2579. Uddisanteti pātimokkhuddesake pātimokkhaṃ uddisante. Samā vāti āvāsikehi gaṇanena samā vā. Appā vāti ūnā vā. Āgacchanti sace panāti sace pana āgantukā bhikkhū āgacchanti. Sesakanti anuddiṭṭhaṭṭhānaṃ.

2580. Uddiṭṭhamatteti uddiṭṭhakkhaṇeyeva kathārambhato pubbameva. ‘‘Vā’’ti idaṃ etthāpi yojetabbaṃ, iminā avuttaṃ ‘‘avuṭṭhitāya vā’’ti imaṃ vikappaṃ sampiṇḍeti. Avuṭṭhitāya parisāyāti ca bhikkhuparisāya aññamaññaṃ sukhakathāya nisinnāyayevāti attho. Parisāyāti ettha ‘‘ekaccāyā’’ti ca ‘‘sabbāyā’’ti ca seso. Bhikkhūnaṃ ekaccāya parisāya vuṭṭhitāya vā sabbāya parisāya vuṭṭhitāya vāti yojanā. Tesanti vuttappakārānaṃ āvāsikānaṃ. Mūleti santike. Pārisuddhi kātabbāti yojanā. ‘‘Idha pana, bhikkhave...pe... āgacchanti bahutarā, tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṃ uddisitabba’’nti vuttanayaṃ dassetumāha ‘‘sace bahū’’ti. Ettha ‘‘puna pātimokkhaṃ uddisitabba’’nti seso. Sabbavikappesu pubbakiccaṃ katvā puna pātimokkhaṃ uddisitabbanti attho. Ayaṃ panettha sesavinicchayo -

‘‘Pannarasovāsikānaṃ, itarānaṃ sacetaro;

Samānetarenuvattantu, purimānaṃ sacedhikā;

Purimā anuvattantu, tesaṃ sesepyayaṃ nayo.

‘‘Pāṭipadovāsikānaṃ,

Itarānaṃ uposatho;

Samathokānaṃ sāmaggiṃ,

Mūlaṭṭhā dentu kāmato.

Bahi gantvāna kātabbo,

No ce denti uposatho;

Deyyānicchāya sāmaggī,

Bahūsu bahi vā vaje.

‘‘Pāṭipadegantukānaṃ, evameva ayaṃ nayo;

Sāveyya suttaṃ sañcicca, assāventassa dukkaṭanti.

2581. Viniddiṭṭhassāti āṇattassa, iminā itaresaṃ anāpattīti dīpeti. Idha ‘‘agilānassā’’ti seso. Therena āṇāpentena ‘‘kiñci kammaṃ karonto vā sadākālameva eko vā bhāranittharaṇako vā sarabhāṇakadhammakathikādīsu aññataro vā na uposathāgārasammajjanatthaṃ āṇāpetabbo, avasesā pana vārena āṇāpetabbā’’ti aṭṭhakathāya vuttavidhinā āṇāpetabbo. Sace āṇatto sammajjaniṃ tāvakālikampi na labhati, sākhābhaṅgaṃ kappiyaṃ kāretvā sammajjitabbaṃ. Tampi alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti.

Āsanapaññāpanāṇattiyampi vuttanayeneva āṇāpetabbo. Āṇāpentena ca sace uposathāgāre āsanāni natthi, saṅghikāvāsatopi āharitvā paññapetvā puna āharitabbāni. Āsanesu asati kaṭasārakepi taṭṭikāyopi paññapetuṃ vaṭṭati, taṭṭikāsupi asati sākhābhaṅgāni kappiyaṃ kāretvā paññapetabbāni, kappiyakārakaṃ alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti.

Padīpakaraṇepi vuttanayeneva āṇāpetabbo. Āṇāpentena ca ‘‘asukasmiṃ nāma okāse telaṃ vā vaṭṭi vā kapallikā vā atthi, taṃ gahetvā karohī’’ti vattabbo. Sace telādīni natthi, bhikkhācārenapi pariyesitabbāni. Pariyesitvā alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti. Apica kapāle aggipi jāletabbo.

2582. Dīpanti ettha ‘‘jāletvā’’ti seso. Atha vā ‘‘katvā’’ti iminā ca yojetabbaṃ. Gaṇañattiṃ ṭhapetvāti ‘‘suṇantu me, āyasmantā, ajjuposatho pannaraso, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, mayaṃ aññamaññaṃ pārisuddhiuposathaṃ kareyyāmā’’ti evaṃ gaṇañattiṃ nikkhipitvā. Kattabbo tīhuposathoti tīhi bhikkhūhi uposatho kātabbo. Tīsu therena ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ katvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā dve evaṃ tikkhattumeva vattabbo ‘‘parisuddho ahaṃ, āvuso, ‘parisuddho’ti maṃ dhārethā’’ti. Dutiyena, tatiyena ca yathākkamaṃ ‘‘parisuddho ahaṃ, bhante, ‘parisuddho’ti maṃ dhārethā’’ti tikkhattumeva vattabbaṃ.

2583. Pubbakiccādīni katvā ñattiṃ aṭṭhapetvā therena navo evaṃ tikkhattumeva vattabbo ‘‘parisuddho ahaṃ, āvuso, ‘parisuddho’ti maṃ dhārehī’’ti, navena theropi ‘‘parisuddho ahaṃ, bhante, ‘parisuddho’ti maṃ dhārethā’’ti tikkhattuṃ vattabbo. Imasmiṃ pana vāre ñattiyā aṭṭhapanañca ‘‘dhārehī’’ti ekavacananiddeso cāti ettakova visesoti taṃ anādiyitvā puggalena kātabbaṃ uposathavidhiṃ dassetumāha ‘‘pubbakiccaṃ samāpetvā, adhiṭṭheyya panekako’’ti. Adhiṭṭheyyāti ‘‘ajja me uposatho, pannaraso’ti vā ‘cātuddaso’ti vā adhiṭṭhāmī’’ti adhiṭṭheyya. Assāti avasāne vuttapuggalaṃ sandhāya ekavacananiddeso. Yathāvutto saṅghopi tayopi dvepi attano attano anuññātaṃ uposathaṃ antarāyaṃ vinā sace na karonti, evameva āpattimāpajjantīti veditabbo.

2584-2585. Idāni ‘‘cattārimāni, bhikkhave, uposathakammāni, adhammena vaggaṃ uposathakamma’’ntiādinā nayena vuttaṃ kammacatukkaṃ dassetumāha ‘‘adhammena ca vaggenā’’tiādi. Adhammena vaggena kammaṃ, adhammato samaggena kammaṃ, dhammena vaggena kammaṃ, dhammato samaggena kammanti etāni cattāri uposathassa kammānīti jino abravīti yojanā. Catūsvapi panetesūti etesu catūsu kammesu pana. Catutthanti ‘‘samaggena ca dhammato’’ti vuttaṃ catutthaṃ uposathakammaṃ ‘‘dhammakamma’’nti adhippetaṃ.

2586-2587. Tāni kammāni vibhāvetumāha ‘‘adhammenidhā’’tiādi. Idha imasmiṃ sāsane ettha etesu catūsu uposathesu. Adhammena vaggo uposatho katamoti kathetukāmatāpucchā. Yattha yassaṃ ekasīmāyaṃ bhikkhuno cattāro vasantīti yojanā.

Tatra ekassa pārisuddhiṃ ānayitvā te tayo janā pārisuddhiṃ uposathaṃ karonti ce, evaṃ kato uposatho adhammo vagguposatho nāmāti yojanā, ekasīmaṭṭhehi catūhi saṅghuposathe kātabbe gaṇuposathassa katattā adhammo ca saṅghamajjhaṃ vinā gaṇamajjhaṃ pārisuddhiyā agamanato tassa hatthapāsaṃ anupagamanena vaggo ca hotīti attho.

2588. Adhammena samaggoti ettha ‘‘uposatho katamo’’ti anuvattetabbaṃ. ‘‘Bhikkhuno ekato’’ti padacchedo. ‘‘Hoti adhammiko’’ti padacchedo. Catūhi samaggehi saṅghuposathe kātabbe gaṇuposathakaraṇaṃ adhammo, hatthapāsupagamanato samaggo hoti.

2589-2590. Yo uposatho dhammena vaggo hoti, so katamoti yojanā. Yattha yassaṃ ekasīmāyaṃ cattāro bhikkhuno vasanti, tatra ekassa pārisuddhiṃ ānayitvā te tayo janā pātimokkhaṃ uddisante ce, dhammena vaggo uposatho hotīti yojanā. Ekasīmaṭṭhehi catūhi saṅghuposathassa katattā dhammo, ekassa hatthapāsaṃ anupagamanena vaggo ca hotīti attho.

2591. Yo dhammato samaggo, so katamoti yojanā. Idha imasmiṃ sāsane cattāro bhikkhuno ekato pātimokkhaṃ uddisanti ce, ayaṃ dhammato samaggo uposathoti mato adhippetoti yojanā. Catūhi saṅghuposathassa katattā dhammo, ekassāpi hatthapāsaṃ avijahanena samaggoti adhippāyo.

2592. Vagge saṅghe vaggoti saññino, samagge ca saṅghe vaggoti saññino ubhayattha vimatissa vā uposathaṃ karontassa dukkaṭaṃ āpatti hotīti yojanā.

2593. Bhedādhippāyatoti ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti evaṃ bhedapurekkhāratāya ‘‘uposathaṃ karontassā’’ti ānetvā yojetabbaṃ. Tassa bhikkhuno thullaccayaṃ hoti akusalabalavatāya ca thullaccayaṃ hotīti. Yathāha - ‘‘bhedapurekkhārapannarasake akusalabalavatāya thullaccayaṃ vutta’’nti. Vagge vā samagge vā saṅghe samaggo iti saññino uposathaṃ karontassa anāpattīti yojanā. Avaseso panettha vattabbavinicchayo pavāraṇavinicchayāvasāne ‘‘pārisuddhippadānenā’’tiādīhi ekato vattumicchantena na vutto.

2594-2595. ‘‘Ukkhittenā’’tiādikāni karaṇavacanantāni padāni ‘‘sahā’’ti iminā saddhiṃ ‘‘uposatho na kātabbo’’ti padena paccekaṃ yojetabbāni. Ukkhittenāti āpattiyā adassane ukkhittako, āpattiyā appaṭikamme ukkhittako, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakoti tividhena ukkhittena. Etesu hi tividhe ukkhittake sati uposathaṃ karonto saṅgho pācittiyaṃ āpajjati.

‘‘Gahaṭṭhenā’’ti iminā titthiyopi saṅgahito. Sesehi sahadhammihīti bhikkhunī, sikkhamānā, sāmaṇero, sāmaṇerīti catūhi sahadhammikehi. Cutanikkhittasikkhehīti ettha cuto ca nikkhittasikkho cāti viggaho. Cuto nāma antimavatthuṃ ajjhāpannako. Nikkhittasikkho nāma sikkhāpaccakkhātako.

Ekādasahīti paṇḍako, theyyasaṃvāsako, titthiyapakkantako, tiracchānagato, mātughātako, pitughātako, arahantaghātako, bhikkhunidūsako, saṅghabhedako, lohituppādako, ubhatobyañjanakoti imehi ekādasahi abhabbehi.

Sabhāgāpattikena vā saha uposatho na kātabbo, pārivutthena chandena uposatho na kātabbo, karoto dukkaṭaṃ hotīti yojanā. Evaṃ ukkhittavajjitesu sabbavikappesu dukkaṭameva veditabbaṃ. ‘‘Yaṃ dvepi janā vikālabhojanādinā sabhāgavatthunā āpattiṃ āpajjanti, evarūpā vatthusabhāgā ‘sabhāgā’ti vuccatī’’ti vacanato ‘‘sabhāgāpattī’’ti vatthusabhāgāpattiyeva gahetabbā.

Uposathadivase sabbova saṅgho sace sabhāgāpattiṃ āpanno hoti,

‘‘Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sabbo saṅgho sabhāgaṃ āpattiṃ āpanno hoti, tehi, bhikkhave, bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṃ pāhetabbo ‘gacchāvuso, taṃ āpattiṃ paṭikaritvā āgaccha, mayaṃ te santike taṃ āpattiṃ paṭikarissāmā’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo - ‘suṇātu me, bhante saṅgho, ayaṃ sabbo saṅgho sabhāgaṃ āpattiṃ āpanno, yadā aññaṃ bhikkhuṃ suddhaṃ anāpattikaṃ passissati, tadā tassa santike taṃ āpattiṃ paṭikarissatī’’ti ca,

Vematiko ce hoti,

‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, ayaṃ sabbo saṅgho sabhāgāya āpattiyā vematiko, yadā nibbematiko bhavissati, tadā taṃ āpattiṃ paṭikarissatī’’ti ca,

Vuttanayena uposatho kātabbo.

Ettha ca sajjhukanti tadahevāgamanatthāya. Gaṇuposathādīsupi eseva nayo. Vuttañhi aṭṭhakathāgaṇṭhipade ‘‘yathā saṅgho sabhāgaṃ āpattiṃ āpajjitvā suddhaṃ alabhitvā ‘yadā suddhaṃ passissati, tadā tassa santike taṃ āpattiṃ paṭikarissatī’ti vatvā uposathaṃ kātuṃ labhati, evaṃ dvīhipi aññamaññaṃ ārocetvā uposathaṃ kātuṃ vaṭṭati. Ekenāpi ‘parisuddhaṃ labhitvā paṭikarissāmī’ti ābhogaṃ katvā kātuṃ vaṭṭati kirā’’ti. Kirāti cettha anussavatthe daṭṭhabbo, na panāruciyaṃ.

Pārivutthena chandenāti chandaṃ āharitvā kammaṃ kātuṃ nisinnenapi ‘‘asubhalakkhaṇatādinā kenaci kāraṇena na karissāmī’’ti vissaṭṭhe chande sace puna karissati, puna chandapārisuddhiṃ āharitvā kātabbaṃ. Yathāha - ‘‘etasmiṃ pārivāsiye puna chandapārisuddhiṃ anānetvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭatī’’ti.

2596. Adesetvā panāpattinti āpannaṃ āpattiṃ adesetvā. Nāvikatvāna vematinti ‘‘ahaṃ, bhante, sambahulāsu āpattīsu vematiko, yadā nibbematiko bhavissāmi, tadā tā āpattiyo paṭikarissāmī’’ti vimatiṃ anārocetvā. ‘‘Yadā nibbematikoti ettha sace panesa nibbematiko na hoti, vatthuṃ kittetvāva desetuṃ vaṭṭatī’’ti andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tatrāyaṃ desanāvidhi - sace meghacchanne sūriye ‘‘kālo nu kho, vikālo’’ti vematiko bhuñjati, tena bhikkhunā ‘‘ahaṃ, bhante, vematiko bhuñjiṃ, sace kālo atthi, sambahulā dukkaṭā āpattiyo āpannomhi. No ce atthi, sambahulā pācittiyāpattiyo āpannomhī’’ti evaṃ vatthuṃ kittetvā ‘‘ahaṃ, bhante, yā tasmiṃ vatthusmiṃ sambahulā dukkaṭā vā pācittiyā vā āpattiyo āpanno, tā tumhamūle paṭidesemī’’ti vattabbaṃ. Eseva nayo sabbāpattīsūti.

Gaṇṭhipadesu panevaṃ vinicchayo vutto - ‘‘ahaṃ, āvuso, itthannāmāya āpattiyā vematiko, yadā nibbematiko bhavissāmi, tadā taṃ āpattiṃ paṭikarissāmī’ti vatvā uposatho kātabbo, pātimokkhaṃ sotabba’’nti vacanato yāva nibbematiko na hoti, tāva sabhāgāpattiṃ paṭiggahetuṃ na labhati. Aññesañca kammānaṃ parisuddho nāma hoti. ‘‘Puna nibbematiko hutvā desetabbamevā’’ti neva pāḷiyaṃ, na aṭṭhakathāyaṃ atthi, desite pana na doso. ‘‘Ito vuṭṭhahitvā taṃ āpattiṃ paṭikarissāmī’’ti etthāpi eseva nayoti.

2597. Uposatheti dinakārakakattabbākāravasena pannarasī, saṅghuposatho, suttuddesoti imehi tīhi lakkhaṇehi samannāgate uposathe. Sabhikkhumhā ca āvāsāti ‘‘yasmiṃ uposathe kicca’’ntiādinā vakkhamānappakārā sabhikkhukā āvāsā. Idha ‘‘anāvāsā’’ti seso. Āvāso vā anāvāso vāti ettha ‘‘abhikkhuko vā nānāsaṃvāsakehi sabhikkhuko vā’’ti ca na gantabboti ettha ‘‘aññatra saṅghena aññatra antarāyā’’ti ca seso. ‘‘Anāvāso’’ti udositādayo vuttā. Bhikkhunā uposathe sabhikkhumhā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko vā nānāsaṃvāsakehi sabhikkhuko vā āvāso vā anāvāso vā aññatra saṅghena aññatra antarāyā kudācanaṃ kadācipi na gantabboti yojanā.

2598. Yasmiṃ āvāse pana uposathe kiccaṃ sace vattati, so āvāso ‘‘sabhikkhuko nāmā’’ti pakāsitoti yojanā, iminā sace yattha uposatho na vattati, so santesupi bhikkhūsu abhikkhuko nāmāti dīpeti.

2599. Uposathassa payojanaṃ, tappasaṅgena pavāraṇāya ca niddhāretukāmatāyāha ‘‘uposatho kimatthāyā’’tiādi.

2600. Paṭikkoseyyāti nivāreyya. Adentassapi dukkaṭanti ettha ‘‘kopetuṃ dhammikaṃ kamma’’nti ānetvā sambandhitabbaṃ.

2601. So cāti catuvaggādippabhedena pañcavidho so saṅgho ca. Heṭṭhimaparicchedena kattabbakammānaṃ vasena paridīpito, na chabbaggādīnaṃ kātuṃ ayuttatādassanavasena.

2602. Catuvaggādibhedanibandhanaṃ kammaṃ dassetumāha ‘‘pavāraṇa’’ntiādi. Pavāraṇañca tathā abbhānañca upasampadañca ṭhapetvā catuvaggena akattabbaṃ kammaṃ na vijjatīti yojanā.

2603. Majjhadese upasampadā majjhadesūpasampadā, taṃ. Abbhānaṃ, majjhadesūpasampadañca vinā pañcavaggena sabbaṃ kammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti yojanā.

2604. Kiñcipi kammaṃ na na kattabbanti yojanā, sabbampi kammaṃ kattabbamevāti attho. Dve paṭisedhā pakatatthaṃ gamayantīti. Vīsativaggena saṅghena sabbesampi kammānaṃ kattabbabhāve kimatthaṃ atirekavīsativaggassa gahaṇanti āha ‘‘ūne dosoti ñāpetuṃ, nādhike atirekatā’’ti. Yathāvutte catubbidhe saṅghe gaṇanato ūne doso hoti, adhike doso na hotīti ñāpetuṃ atirekatā dassitā, atirekavīsativaggasaṅgho dassitoti adhippāyo.

2605. Catuvaggena kattabbe pakatattāva cattāro kammappattāti dīpitāti yojanā. Sesā pakatattā chandārahāti seso. Pakatattāti anukkhittā ceva antimavatthuṃ anajjhāpannā ca gahetabbā. Sesesu cāti pañcavaggādīsupi.

2606. Catuvaggādikattabbakammaṃ asaṃvāsapuggalaṃ gaṇapūraṃ katvā karontassa dukkaṭaṃ hoti. Na kevalaṃ dukkaṭameva, katañca kammaṃ kuppatīti yojanā.

2607. Parivāsādīti ettha ādi-saddena mūlāyapaṭikassanādīnaṃ gahaṇaṃ. Tatraṭṭhanti parivāsādīsu ṭhitaṃ. ‘‘Tathā’’ti iminā ‘‘kataṃ kuppati dukkaṭa’’nti idaṃ anuvatteti. Sesaṃ tūti parivāsādikammato aññaṃ pana uposathādikammaṃ. Vaṭṭatīti te pārivāsikādayo gaṇapūrake katvā kātuṃ vaṭṭati.

Uposathakkhandhakakathāvaṇṇanā.

Vassūpanāyikakkhandhakakathāvaṇṇanā

2608. Vassūpanāyikā vuttāti seso. Pacchimā cāti ettha iti-saddo nidassane. Vassūpanāyikāti vassūpagamanā. Ālayo, vacībhedo vā kātabbo upagacchatāti iminā vassūpagamanappakāro dassito. Upagacchatā ālayo kattabbo, vacībhedo vā kattabboti sambandho. Upagacchantena ca senāsane asati ‘‘idha vassaṃ vasissāmī’’ti cittuppādamattaṃ vā kātabbaṃ, senāsane sati ‘‘imasmiṃ vihāre imaṃ temāsaṃ vassaṃ upemī’’ti ca ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti ca vacībhedo vā kātabboti attho.

2609. Jānaṃ vassūpagamanaṃ anupagacchato vāpīti yojanā. Temāsanti ettha ‘‘purimaṃ vā pacchimaṃ vā’’ti seso. Carantassāpīti ettha ‘‘cārika’’nti seso. Purimaṃ vā temāsaṃ pacchimaṃ vā temāsaṃ avasitvāva cārikaṃ carantassāpi dukkaṭanti yojanā. Temāsanti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Yathāha - ‘‘na, bhikkhave, vassaṃ upagantvā purimaṃ vā temāsaṃ pacchimaṃ vā temāsaṃ avasitvā cārikā pakkamitabbā, yo pakkameyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

2610. Rukkhassa susireti ettha ‘‘suddhe’’ti seso. Yathāha - ‘‘rukkhasusireti ettha suddhe rukkhasusireyeva na vaṭṭati, mahantassa pana rukkhasusirassa anto padaracchadanaṃ kuṭikaṃ katvā pavisanadvāraṃ yojetvā upagantuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Rukkhassa susire’’ti iminā rukkhekadeso viṭapopi saṅgahito, sopi suddhova na vaṭṭati. Yathāha - ‘‘rukkhaviṭabhiyāti etthāpi suddhe viṭapamatte na vaṭṭati, mahāviṭape pana aṭṭakaṃ bandhitvā tattha padaracchadanaṃ kuṭikaṃ katvā upagantuṃ vaṭṭatī’’ti.

‘‘Chatteti etthāpi catūsu thambhesu chattaṃ ṭhapetvā āvaraṇaṃ katvā dvāraṃ yojetvā upagantuṃ vaṭṭati, chattakuṭikā nāmesā hoti. Cāṭiyāti etthāpi mahantena kapallena chatte vuttanayena kuṭiṃ katvāva upagantuṃ vaṭṭatī’’ti aṭṭhakathāvacanato evamakatāsu suddhachattacāṭīsu nivāraṇaṃ veditabbaṃ. Chavakuṭīti ṭaṅkitamañcādayo vuttā. Yathāha - ‘‘chavakuṭikā nāma ṭaṅkitamañcādibhedā kuṭi, tattha upagantuṃ na vaṭṭatī’’ti.

Susāne pana aññaṃ kuṭikaṃ katvā upagantuṃ vaṭṭati. ‘‘Chavasarīraṃ jhāpetvā chārikāya, aṭṭhikānañca atthāya kuṭikā karīyatī’’ti andhakaṭṭhakathāyaṃ chavakuṭi vuttā. ‘‘Ṭaṅkitamañcoti kasikuṭikāpāsāṇagharanti likhita’’nti vajirabuddhitthero. Catunnaṃ pāsāṇānaṃ upari pāsāṇaṃ attharitvā kato gehopi ‘‘ṭaṅkitamañco’’ti vuccati. Dīghe mañcapāde majjhe vijjhitvā aṭaniyo pavesetvā mañcaṃ karontīti tassa idaṃ upari, idaṃ heṭṭhāti natthi, parivattetvā atthatopi tādisova hoti, taṃ susāne, devaṭṭhāne ca ṭhapenti, ayampi ṭaṅkitamañco nāma.

2611. ‘‘Sati paccayavekalle, sarīrāphāsutāya vā’’ti avasesantarāyānaṃ vakkhamānattā ‘‘antarāyo’’ti iminā rājantarāyādi dasavidho gahetabbo.

2612-2614. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sattannaṃ sattāhakaraṇīyena appahitepi gantuṃ, pageva pahite bhikkhussa bhikkhuniyā sikkhamānāya sāmaṇerassa sāmaṇeriyā mātuyā ca pitussa cā’’ti vuttanayaṃ dassetumāha ‘‘mātāpitūna’’ntiādi.

Mātāpitūnaṃ dassanatthaṃ, pañcannaṃ sahadhammikānaṃ dassanatthaṃ vā nesaṃ atthe sati vā nesaṃ antare gilānaṃ daṭṭhuṃ vā tadupaṭṭhākānaṃ bhattādiṃ pariyesanatthaṃ vā nesaṃ bhattādiṃ pariyesanatthaṃ vā tathā nesaṃ pañcannaṃ sahadhammikānaṃ aññataraṃ anabhirataṃ ukkaṇṭhitaṃ ahaṃ gantvā vūpakāsessaṃ vā vūpakāsāpessāmi vā dhammakathamassa karissāmīti vā tassa pañcannaṃ sahadhammikānaṃ aññatarassa uṭṭhitaṃ uppannaṃ diṭṭhiṃ vivecessāmi vā vivecāpessāmi vā dhammakathamassa karissāmīti vā tathā uppannaṃ kukkuccaṃ vinodessāmīti vā vinodāpessāmīti vā dhammakathamassa karissāmīti vā evaṃ vinayaññunā bhikkhunā sattāhakiccena apesitepi gantabbaṃ, pageva pahiteti yojanā.

Bhattādīti ettha ādi-saddena bhesajjapariyesanādiṃ saṅgaṇhāti. Yathāha - ‘‘gilānabhattaṃ vā pariyesissāmi, gilānupaṭṭhākabhattaṃ vā pariyesissāmi, gilānabhesajjaṃ vā pariyesissāmi, pucchissāmi vā upaṭṭhahissāmi vā’’ti. Vūpakāsessanti yattha anabhirati uppannā, tato aññattha gahetvā gamissāmīti attho.

Vinodessāmahanti vāti ettha vā-saddena ‘‘idha pana, bhikkhave, bhikkhu garudhammaṃ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, so ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya ‘ahañhi garudhammaṃ ajjhāpanno parivāsāraho, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṃ āgata’nti. Gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena appahitepi, pageva pahite ‘parivāsadānaṃ ussukkaṃ karissāmi vā anussāvessāmi vā gaṇapūrako vā bhavissāmī’’tiādinayaṃ saṅgaṇhāti. Evaṃ sattāhakiccena gacchantena antoupacārasīmāya ṭhiteneva ‘‘antosattāhe āgacchissāmī’’ti ābhogaṃ katvā gantabbaṃ. Sace ābhogaṃ akatvā upacārasīmaṃ atikkamati, chinnavasso hotīti vadanti.

2615. ‘‘Ayaṃ panettha pāḷimuttakaratticchedavinicchayo’’ti aṭṭhakathāgataṃ ratticchedavinicchayaṃ dassetumāha ‘‘vassaṃ upagatenetthā’’tiādi. Etthāti imasmiṃ sattāhakiccādhikāre. Ayaṃ pāḷimuttakavinicchayo daṭṭhabboti attho.

2616. ‘‘Asukaṃ nāma divasa’’ntiādinā nimantanākāraṃ vakkhati. Pubbanti paṭhamaṃ. Vaṭṭatīti sattāhakiccena gantuṃ vaṭṭati. Yathāha - ‘‘sace ekasmiṃ mahāvāse paṭhamaṃyeva katikā katā hoti ‘asukadivasaṃ nāma sannipatitabba’nti, nimantitoyeva nāma hoti, gantuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Upāsakehi ‘imasmiṃ nāma divase dānādīni karoma, sabbe eva sannipatantū’ti katikāyapi katāya gantuṃ vaṭṭati, nimantitoyeva nāma hotī’’ti keci.

2617. Bhaṇḍakanti attano cīvarabhaṇḍaṃ. Na vaṭṭatīti sattāhakiccena gantuṃ na vaṭṭati. Pahiṇantīti cīvaradhovanādikammena pahiṇanti. Ācariyupajjhāyānaṃ āṇattiyena kenaci anavajjakiccena sattāhakaraṇīyena gantuṃ vaṭṭatīti imināva dīpitaṃ hoti.

2618. Uddesādīnamatthāyāti pāḷivācanāni sandhāya. Ādi-saddena paripucchādiṃ saṅgaṇhāti. Garūnanti agilānānampi ācariyupajjhāyānaṃ. Gantuṃ labhatīti sattāhakaraṇīyena gantuṃ labhati. Puggaloti pakaraṇato bhikkhuṃyeva gaṇhāti.

2619. Ācariyoti nidassanamattaṃ, upajjhāyena nivāritepi eseva nayo. ‘‘Sace pana naṃ ācariyo ‘ajja mā gacchā’ti vadati, vaṭṭatī’’ti aṭṭhakathānayaṃ dassetumāha ‘‘ratticchede anāpatti, hotīti paridīpitā’’ti. Ratticchedeti vassacchedanimittaṃ. ‘‘Ratticchede’’ti sabbattha vassacchedoti sanniṭṭhānaṃ katvā vadanti, evaṃ sattāhakaraṇīyena gataṃ naṃ antosattāheyeva puna āgacchantaṃ sace ācariyo vā upajjhāyo vā ‘‘ajja mā gacchā’’ti vadati, sattāhātikkamepi anāpattīti adhippāyo, vassacchedo pana hotiyevāti daṭṭhabbaṃ sattāhassa bahiddhā vītināmitattā.

2620. Yassa kassaci ñātissāti mātāpitūhi aññassa ñātijanassa. ‘‘Gacchato dassanatthāyā’’ti iminā sesañātikehi ‘‘mayaṃ gilānā bhadantānaṃ āgamanaṃ icchāmā’’ti ca ‘‘upaṭṭhākakulehi dānaṃ dassāma, dhammaṃ sossāma, bhikkhūnaṃ dassanaṃ icchāmā’’ti ca evaṃ kattabbaṃ niddisitvā dūte vā pesite sattāhakaraṇīyena gacchato ratticchedo ca dukkaṭañca na hotīti vuttaṃ hoti. Yathāha ‘‘idha pana, bhikkhave, bhikkhussa ñātako gilāno hoti...pe... gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena pahite, na tveva appahite’’ti ca ‘‘idha pana, bhikkhave, upāsakena saṅghaṃ uddissa vihāro kārāpito hoti...pe... icchāmi dānañca dātuṃ dhammañca sotuṃ bhikkhū ca passitunti. Gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena pahite, na tveva appahite’’ti ca.

2621. ‘‘Ahaṃ gāmakaṃ gantvā ajjeva āgamissāmī’’ti āgacchaṃ āgacchanto sace pāpuṇituṃ na sakkoteva, vaṭṭatīti yojanā. Vaṭṭatīti ettha ‘‘ajjeva āgamissāmī’’ti gantvā āgacchantassa antarāmagge sace aruṇuggamanaṃ hoti, vassacchedopi na hoti, ratticchedadukkaṭañca natthīti adhippāyo.

2622. Vajeti gopālakānaṃ nivāsanaṭṭhāne. Sattheti jaṅghasatthasakaṭasatthānaṃ sanniviṭṭhokāse. Tīsu ṭhānesu bhikkhuno, vassacchede anāpattīti tehi saddhiṃ gacchantasseva natthi āpatti, tehi viyuñjitvā gamane pana āpattiyeva, pavāretuñca na labhati.

Vajādīsu vassaṃ upagacchantena vassūpanāyikadivase tena bhikkhunā upāsakā vattabbā ‘‘kuṭikā laddhuṃ vaṭṭatī’’ti. Sace karitvā denti, tattha pavisitvā ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti tikkhattuṃ vattabbaṃ. No ce denti, sālāsaṅkhepena ṭhitasakaṭassa heṭṭhā upagantabbaṃ. Tampi alabhantena ālayo kātabbo. Satthe pana kuṭikādīnaṃ abhāve ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti vacībhedaṃ katvā upagantuṃ na vaṭṭati, ālayakaraṇamattameva vaṭṭati. Ālayo nāma ‘‘idha vassaṃ vasissāmī’’ti cittuppādamattaṃ.

Sace maggappaṭipanneyeva satthe pavāraṇadivaso hoti, tattheva pavāretabbaṃ. Atha sattho antovasseyeva bhikkhunā patthitaṭṭhānaṃ patvā atikkamati. Patthitaṭṭhāne vasitvā tattha bhikkhūhi saddhiṃ pavāretabbaṃ. Athāpi sattho antovasseyeva antarā ekasmiṃ gāme tiṭṭhati vā vippakirati vā, tasmiṃyeva gāme bhikkhūhi saddhiṃ vasitvā pavāretabbaṃ, appavāretvā tato paraṃ gantuṃ na vaṭṭati.

Nāvāya vassaṃ upagacchantenāpi kuṭiyaṃyeva upagantabbaṃ. Pariyesitvā alabhante ālayo kātabbo. Sace antotemāsaṃ nāvā samuddeyeva hoti, tattheva pavāretabbaṃ. Atha nāvā kūlaṃ labhati, sayañca parato gantukāmo hoti, gantuṃ na vaṭṭati. Nāvāya laddhagāmeyeva vasitvā bhikkhūhi saddhiṃ pavāretabbaṃ. Sacepi nāvā anutīrameva aññattha gacchati, bhikkhu ca paṭhamaṃ laddhagāmeyeva vasitukāmo, nāvā gacchatu, bhikkhunā tattheva vasitvā bhikkhūhi saddhiṃ pavāretabbaṃ.

Iti vaje, satthe, nāvāyanti tīsu ṭhānesu natthi vassacchede āpatti, pavāretuñca labhati.

2623. Sati paccayavekalleti piṇḍapātādīnaṃ paccayānaṃ ūnatte sati. Sarīrāphāsutāya vāti sarīrassa aphāsutāya ābādhe vā sati. Vassaṃ chetvāpi pakkameti vassacchedaṃ katvāpi yathāphāsukaṭṭhānaṃ gaccheyya. Api-saddena vassaṃ achetvā vassacchedakāraṇe sati sattāhakaraṇīyena gantumpi vaṭṭatīti dīpeti.

2624. Yena kenantarāyenāti rājantarāyādīsu yena kenaci antarāyena. Yo bhikkhu vassaṃ nopagato, tenāpi chinnavassena vāpi dutiyā vassūpanāyikā upagantabbāti yojanā.

2625-2626. Sattāhanti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. ‘‘Vītināmetī’’ti iminā sambandho. Upagantvāpi vā bahiddhā eva sattāhaṃ vītināmeti ce. Yo gacchati, yo ca vītināmeti, tassa bhikkhussa. Purimāpi na vijjatīti anupagatattā, chinnavassattā ca purimāpi vassūpanāyikā na vijjati na labhati. Imesaṃ dvinnaṃ yathākkamaṃ upacārātikkame, sattāhātikkame ca āpatti veditabbā.

Paṭissave ca bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭanti ‘‘idha vassaṃ vasathā’’ti vutte ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā tassa visaṃvāde asaccāpane āpatti hoti. Katamāti āha ‘‘dukkaṭa’’nti. Na kevalaṃ etasseva visaṃvāde āpatti hoti, atha kho itaresampi paṭissavānaṃ visaṃvāde āpatti veditabbā. Yathāha - ‘‘paṭissave ca āpatti dukkaṭassāti ettha na kevalaṃ ‘imaṃ temāsaṃ idha vassaṃ vasathā’ti etasseva paṭissavassa visaṃvāde āpatti, ‘imaṃ temāsaṃ bhikkhaṃ gaṇhatha, ubhopi mayaṃ idha vassaṃ vasissāma, ekatova uddisāpessāmā’ti evamādināpi tassa tassa paṭissavassa visaṃvāde dukkaṭa’’nti. Tañca kho paṭissavakāle suddhacittassa pacchā visaṃvādanapaccayā hoti. Paṭhamaṃ asuddhacittassa pana paṭissave pācittiyaṃ, visaṃvādena dukkaṭanti pācittiyena saddhiṃ dukkaṭaṃ yujjati.

2627. ‘‘Vassaṃ upagantvā pana aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā tadaheva sattāhakaraṇīyena pakkamantassāpi antosattāhe nivattantassa anāpattī’’ti aṭṭhakathāvacanato, ‘‘ko vādo vasitvā bahi gacchato’’ti vakkhamānattā ca ‘‘nuṭṭhāpetvā panāruṇa’’nti pāṭho gahetabbo. Katthaci potthakesu ‘‘uṭṭhāpetvā panāruṇa’’nti pāṭho dissati, so na gahetabbo.

2628. Vasitvāti dvīhatīhaṃ vasitvā. Yathā vassaṃ vasitvā aruṇaṃ anuṭṭhāpetvāva sattāhakaraṇīyena gacchato anāpatti, tathā gataṭṭhānato antosattāhe āgantvā punapi aruṇaṃ anuṭṭhāpetvāva sattāhakaraṇīyena gacchato anāpatti. ‘‘Sattāhavārena aruṇo uṭṭhāpetabbo’’ti aṭṭhakathāvacanaṃ sattamāruṇena paṭibaddhadivasaṃ sattamena aruṇeneva saṅgahetvā sattamaaruṇabbhantare anāgantvā aṭṭhamaṃ aruṇaṃ bahi uṭṭhāpentassa ratticchedadassanaparaṃ, na sattamaaruṇasseva tattha uṭṭhāpetabbabhāvadassanaparanti gahetabbaṃ sikkhābhājanaaṭṭhakathāya, sīhaḷagaṇṭhipadesu ca tathā vinicchitattā.

2629. ‘‘Nopeti asatiyā’’ti padacchedo, nopetīti ‘‘imasmiṃ vihāre imaṃ temāsaṃ vassaṃ upemī’’ti vacībhedena na upagacchati.

2630. Vuttamevatthaṃ samatthetumāha ‘‘na doso koci vijjatī’’ti.

2631. ‘‘Imasmiṃ vihāre imaṃ temāsaṃ vassaṃ upemī’’ti tikkhattuṃ vacane nicchārite eva vassaṃ upagato siyāti yojanā. ‘‘Nicchāriteva tikkhattu’’nti idaṃ ukkaṃsavasena vuttaṃ, sakiṃ, dvikkhattuṃ vā nicchāritepi vassūpagato nāma hotīti. Yathāha - ‘‘imasmiṃ vihāre imaṃ temāsaṃ vassaṃ upemīti sakiṃ vā dvattikkhattuṃ vā vācaṃ nicchāretvāva vassaṃ upagantabba’’nti.

2632. Navamito paṭṭhāya gantuṃ vaṭṭati, āgacchatu vā mā vā, anāpattī’’ti aṭṭhakathānayaṃ dassetumāha ‘‘ādiṃ tu navamiṃ katvā’’tiādi. Navamiṃ pabhuti ādiṃ katvā, navamito paṭṭhāyāti vuttaṃ hoti. Gantuṃ vaṭṭatīti sattāhakaraṇīyeneva gantuṃ vaṭṭati, tasmā pavāraṇadivasepi tadaheva āgantuṃ asakkuṇeyyaṭṭhānaṃ pavāraṇatthāya gacchantena labbhamānena sattāhakaraṇīyena gantuṃ vaṭṭati. ‘‘Pavāretvā pana gantuṃ vaṭṭati pavāraṇāya taṃdivasasannissitattā’’ti hi vajirabuddhitthero. So pacchā āgacchatu vā mā vā, doso na vijjatīti yojanā.

Vassūpanāyikakkhandhakakathāvaṇṇanā.

Pavāraṇakkhandhakakathāvaṇṇanā

2633. ‘‘Pavāraṇā’’ti idaṃ ‘‘cātuddasī’’tiādīhi paccekaṃ yojetabbaṃ. Tasmiṃ tasmiṃ dine kātabbā pavāraṇā abhedopacārena tathā vuttā. Sāmaggī uposathakkhandhakakathāvaṇṇanāya vuttasarūpāva. Sāmaggipavāraṇaṃ karontehi ca paṭhamaṃ pavāraṇaṃ ṭhapetvā pāṭipadato paṭṭhāya yāva kattikacātumāsipuṇṇamā etthantare kātabbā, tato pacchā vā pure vā na vaṭṭati. Tevācī dvekavācīti ‘‘suṇātu me, bhante...pe... tevācikaṃ pavāreyya, dvevācikaṃ pavāreyya, ekavācikaṃ pavāreyyā’’ti taṃ taṃ ñattiṃ ṭhapetvā kātabbā pavāraṇā vuccati.

2634. Tīṇi kammāni muñcitvā, anteneva pavārayeti ‘‘cattārimāni, bhikkhave, pavāraṇakammāni, adhammena vaggaṃ pavāraṇakammaṃ...pe... dhammena samaggaṃ pavāraṇakamma’’nti vatvā ‘‘tatra, bhikkhave, yadidaṃ adhammena vaggaṃ pavāraṇakammaṃ, na, bhikkhave, evarūpaṃ pavāraṇakammaṃ kātabbaṃ...pe... tatra, bhikkhave, yadidaṃ dhammena samaggaṃ pavāraṇakammaṃ, evarūpaṃ, bhikkhave, pavāraṇakammaṃ kātabba’’ntiādivacanato tīṇi akattabbāni pavāraṇakammāni muñcitvā kātuṃ anuññātena catutthena pavāraṇakammena pavāreyyāti attho. Tassa vibhāgekadesaṃ ‘‘pañca yasmiṃ panāvāse’’tiādinā vakkhati.

2635. Pubbakiccaṃ samāpetvāti -

‘‘Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca;

Pavāraṇāya etāni, ‘pubbakaraṇa’nti vuccati.

‘‘Chandapārisuddhiutukkhānaṃ, bhikkhugaṇanā ca ovādo;

Pavāraṇāya etāni, ‘pubbakicca’nti vuccatī’’ti. -

Vuttaṃ navavidhaṃ pubbakiccaṃ niṭṭhāpetvā.

Pattakalle samāniteti -

‘‘Pavāraṇā yāvatikā ca bhikkhū kammappattā,

Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti;

Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti,

‘Pattakalla’nti vuccatī’’ti. -

Vutte catubbidhe pattakalle samodhānite parisamāpite.

Ñattiṃ ṭhapetvāti ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, ajja pavāraṇā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti evaṃ sabbasaṅgāhikavasena ca ‘‘tevācikaṃ pavāreyyā’’ti ca dānādikaraṇena yebhuyyena rattiyā khepitāya ca rājādiantarāye sati ca tadanurūpato ‘‘dvevācikaṃ, ekavācikaṃ, samānavassikaṃ pavāreyyā’’ti ca ñattiṃ ṭhapetvā, tāsaṃ viseso aṭṭhakathāyaṃ dassitoyeva. Yathāha -

‘‘Evañhi vutte tevācikañca dvevācikañca ekavācikañca pavāretuṃ vaṭṭati, samānavassikaṃ na vaṭṭati. ‘Tevācikaṃ pavāreyyā’ti vutte pana tevācikameva vaṭṭati, aññaṃ na vaṭṭati, ‘dvevācikaṃ pavāreyyā’ti vutte dvevācikañca tevācikañca vaṭṭati, ekavācikañca samānavassikañca na vaṭṭati. ‘Ekavācikaṃ pavāreyyā’ti vutte pana ekavācikadvevācikatevācikāni vaṭṭanti, samānavassikameva na vaṭṭati. ‘Samānavassika’nti vutte sabbaṃ vaṭṭatī’’ti.

Kātabbāti therena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ‘‘saṅghaṃ, āvuso, pavāremi diṭṭhena vā...pe... tatiyampi āvuso, saṅghaṃ pavāremi diṭṭhena vā...pe... passanto paṭikarissāmī’’ti vuttanayena kātabbā. Navakena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā...pe... tatiyampi, bhante, saṅghaṃ pavāremi diṭṭhena vā...pe... passanto paṭikarissāmīti vuttanayena kātabbā.

2636. Theresu pavārentesu yo pana navo, so sayaṃ yāva pavāreti, tāva ukkuṭikaṃ nisīdeyyāti yojanā.

2637. Cattāro vā tayopi vā ekāvāse ekasīmāyaṃ vasanti ce, ñattiṃ vatvā ‘‘suṇantu me, āyasmanto, ajja pavāraṇā, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, mayaṃ aññamaññaṃ pavāreyyāmā’’ti gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavāreyyunti yojanā.

Pavāreyyunti ettha therena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ katvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā te tayo vā dve vā bhikkhū evamassu vacanīyā ‘‘ahaṃ, āvuso, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi...pe... tatiyampi ahaṃ, āvuso, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti pavāretabbaṃ. Navenapi ‘‘ahaṃ, bhante, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi...pe... tatiyampi ahaṃ, bhante, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti pavāretabbaṃ.

2638. Aññamaññaṃ pavāreyyuṃ, vinā ñattiṃ duve janā. Tesu therena ‘‘ahaṃ, āvuso, āyasmantaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu maṃ āyasmā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi...pe... tatiyampi ahaṃ, āvuso, āyasmantaṃ pavāremi...pe... paṭikarissāmī’’ti pavāretabbaṃ. Navenapi ‘‘ahaṃ, bhante, āyasmantaṃ pavāremi...pe... vadatu maṃ āyasmā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi...pe... tatiyampi ahaṃ, bhante, āyasmantaṃ pavāremi...pe... paṭikarissāmī’’ti pavāretabbaṃ.

Adhiṭṭheyyāti pubbakiccaṃ samāpetvā ‘‘ajja me pavāraṇā cātuddasī’’ti vā ‘‘pannarasī’’ti vā vatvā ‘‘adhiṭṭhāmī’’ti adhiṭṭheyya. Yathāha ‘‘ajja me pavāraṇāti ettha sace cātuddasikā hoti, ‘ajja me pavāraṇā cātuddasī’ti, sace pannarasikā, ‘ajja me pavāraṇā pannarasī’ti evaṃ adhiṭṭhātabba’’nti, iminā sabbasaṅgāhādiñattīsu ca tasmiṃ tasmiṃ divase so so vohāro kātabboti dīpitameva.

Sesā saṅghapavāraṇāti pañcahi, atirekehi vā bhikkhūhi kattabbā pavāraṇā saṅghapavāraṇā.

2639. Pavāriteti paṭhamapavāraṇāya pavārite. Anāgatoti kenaci antarāyena purimikāya ca pacchimikāya ca vassūpanāyikāya vassaṃ anupagato. Avutthoti pacchimikāya upagato. Vuttañhi khuddasikkhāvaṇṇanāya ‘‘avutthoti pacchimikāya upagato apariniṭṭhitattā ‘avuttho’ti vuccatī’’ti. Pārisuddhiuposathaṃ kareyyāti yojanā. Ettha ‘‘tesaṃ santike’’ti seso.

2640-2641. Yasmiṃ panāvāse pañca vā cattāro vā tayo vā samaṇā vasanti, te tattha ekekassa pavāraṇaṃ haritvāna sace aññamaññaṃ pavārenti, āpatti dukkaṭanti yojanā.

Sesanti ‘‘adhammena samagga’’ntiādikaṃ vinicchayaṃ. Idhāti imasmiṃ pavāraṇādhikāre. Budhoti vinayadharo. Uposathe vuttanayenāti uposathavinicchaye vuttakkamena. Nayeti jāneyya.

2642. Sampādetattano sucinti attano uposathaṃ sampādeti. Sabbaṃ sādhetīti uposathādisabbaṃ kammaṃ nipphādeti. Nattanoti attano uposathaṃ na nipphādeti.

2643. Tasmāti yasmā attano suciṃ na sādheti, tasmā. Ubhinnanti attano ca saṅghassa ca. Kiccasiddhatthamevidhāti uposathādikammanippajjanatthaṃ idha imasmiṃ uposathakammādipakaraṇe. Pārisuddhipīti ettha pi-saddena pavāraṇā saṅgahitā. Teneva vakkhati ‘‘chandaṃ vā pārisuddhiṃ vā, gahetvā vā pavāraṇa’’nti.

Chandapārisuddhipavāraṇaṃ dentena sace sāpattiko hoti, āpattiṃ desetvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ katvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā chandādihārako bhikkhu vattabbo ‘‘chandaṃ dammi, chandaṃ me hara, chandaṃ me ārocehī’’ti, ‘‘pārisuddhiṃ dammi, pārisuddhiṃ me hara, pārisuddhiṃ me ārocehī’’ti, ‘‘pavāraṇaṃ dammi, pavāraṇaṃ me hara, pavāraṇaṃ me ārocehi, mamatthāya pavārehī’’ti.

2644. ‘‘Chando ekenā’’ti padacchedo. Ekena bahūnampi chando hātabbo, tathā pārisuddhi hātabbā. Pi-saddena pavāraṇā hātabbāti yojanā. Paramparāhaṭo chandoti bahūnaṃ vā ekassa vā chandādihārakassa hatthato antarā aññena gahitā chandapārisuddhipavāraṇā. Visuddhiyā na gacchati anavajjabhāvāya na pāpuṇāti biḷālasaṅkhalikachandādīnaṃ saṅghamajjhaṃ agamanena vaggabhāvakaraṇato.

Ettha ca yathā biḷālasaṅkhalikāya paṭhamavalayaṃ dutiyavalayaṃ pāpuṇāti, na tatiyaṃ, evamimepi chandādayo dāyakena yassa dinnā, tato aññattha na gacchatīti biḷālasaṅkhalikāsadisattā ‘‘biḷālasaṅkhalikā’’ti vuttā. Biḷālasaṅkhalikāggahaṇañcettha yāsaṃ kāsañci saṅkhalikānaṃ upalakkhaṇamattanti daṭṭhabbaṃ.

2645-2646. Chandaṃ vā pārisuddhiṃ vā pavāraṇaṃ vā gahetvā chandādihārako saṅghamappatvā sace sāmaṇerādibhāvaṃ paṭijāneyya vā vibbhameyya vā mareyya vā, taṃ sabbaṃ chandādibhāvaṃ nāhaṭaṃ hoti, saṅghaṃ patvā evaṃ siyā sāmaṇerādibhāvaṃ paṭijānanto, vibbhanto, kālakato vā bhaveyya, taṃ sabbaṃ haṭaṃ ānītaṃ hotīti yojanā.

Tattha sāmaṇerādibhāvaṃ vā paṭijāneyyāti ‘‘ahaṃ sāmaṇero’’tiādinā bhūtaṃ sāmaṇerādibhāvaṃ katheyya, pacchā sāmaṇerabhūmiyaṃ patiṭṭhaheyyāti attho. Ādi-saddena antimavatthuṃ ajjhāpanno gahito.

2647. Saṅghaṃ patvāti antamaso taṃtaṃkammappattassa catuvaggādisaṅghassa hatthapāsaṃ patvāti attho. Pamattoti pamādaṃ satisammosaṃ patto. Suttoti niddūpagato. Khittacittakoti yakkhādīhi vikkhepamāpāditacitto. Nārocetīti attano chandādīnaṃ āhaṭabhāvaṃ ekassāpi bhikkhuno na katheti. Sañciccāti sañcetetvā jānantoyeva anādariyo nāroceti, dukkaṭaṃ hoti.

2648. Ye teti ye te bhikkhū therā vā navā vā majjhimā vā. Vipassanāti sahacariyena samathopi gayhati. Samathavipassanā ca idha taruṇāyeva adhippetā, tasmā vipassanāyuttāti ettha taruṇāhi samathavipassanāhi samannāgatāti attho. Rattindivanti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Atanditāti analasā.

‘‘Rattindiva’’nti ettha ratti-saddena rattiyāyeva gahaṇaṃ, udāhu ekadesassāti āha ‘‘pubbarattāpararatta’’nti. Pubbā ca sā ratti cāti pubbaratti, paṭhamayāmo, aparā ca sā ratti cāti apararatti, pacchimayāmo, pubbaratti ca apararatti cāti samāhāradvande samāsante a-kārapaccayaṃ katvā ‘‘pubbarattāpararatta’’nti vuttaṃ. Idhāpi accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Majjhimayāme kāyadarathavūpasamanatthāya supanaṃ anuññātanti taṃ vajjetvā purimapacchimayāmesu nirantarabhāvanānuyogo kātabboti dassanatthameva vuttaṃ. Vipassanā parāyanā samathavipassanāva paraṃ ayanaṃ patiṭṭhā etesanti vipassanāparāyanā, samathavipassanāya yuttapayuttā hontīti vuttaṃ hoti.

2649. Laddho phāsuvihāro yehi te laddhaphāsuvihārā, tesaṃ. Phāsuvihāroti ca sukhavihārassa mūlakāraṇattā taruṇā samathavipassanā adhippetā, paṭiladdhataruṇasamathavipassanānanti attho. Siyā na parihāniti parihāni nāma evaṃ kate na bhaveyya.

Kattikamāsaketi cīvaramāsasaṅkhāte kattikamāse pavāraṇāya saṅgaho vuttoti yojanā. Gāthābandhavasena ‘‘saṅgāho’’ti dīgho kato, pavāraṇāsaṅgaho vuttoti attho. Yathāha -

‘‘Pavāraṇāsaṅgaho ca nāmāyaṃ vissaṭṭhakammaṭṭhānānaṃ thāmagatasamathavipassanānaṃ sotāpannādīnañca na dātabbo. Taruṇasamathavipassanālābhino pana sabbe vā hontu, upaḍḍhā vā, ekapuggalo vā, ekassapi vasena dātabboyeva. Dinne pavāraṇāsaṅgahe antovasse parihārova hoti, āgantukā tesaṃ senāsanaṃ gahetuṃ na labhanti. Tehipi chinnavassehi na bhavitabbaṃ, pavāretvā pana antarāpi cārikaṃ pakkamituṃ labhantī’’ti.

Pavāraṇāsaṅgahassa dānappakāro pana pāḷito gahetabbo.

Pavāraṇakkhandhakakathāvaṇṇanā.

Cammakkhandhakakathāvaṇṇanā

2650. Eḷakā ca ajā ca migā cāti viggaho. Pasūnaṃ dvande ekattanapuṃsakattassa vibhāsitattā bahuvacananiddeso. Eḷakānañca ajānañca migānaṃ rohiteṇikuruṅgānañca. Pasadā ca migamātā ca pasadamigamātā, ‘‘pasadamigamātuyā’’ti vattabbe gāthābandhavasena ‘‘pasada’’nti niggahitāgamo. Pasadamigamātuyā ca cammaṃ bhikkhuno vaṭṭatīti yojanā. ‘‘Migāna’’nti iminā gahitānamevettha vibhāgadassanaṃ ‘‘rohiteṇī’’tiādi. Rohitādayo migavibhāgavisesā.

2651. Etesaṃ yathāvuttasattānaṃ cammaṃ ṭhapetvā aññaṃ cammaṃ dukkaṭāpattiyā vatthubhūtanti attho. Aññanti ca -

‘‘Makkaṭo kāḷasīho ca, sarabho kadalīmigo;

Ye ca vāḷamigā honti, tesaṃ cammaṃ na vaṭṭatī’’ti. -

Aṭṭhakathāya paṭikkhittaṃ cammamāha. Makkaṭo nāma sākhamigo. Kāḷasīho nāma mahāmukhavānarajātiko. Vāḷamigā nāma sīhabyagghādayo. Yathāha - ‘‘tattha vāḷamigāti sīhabyagghaacchataracchā, na kevalañca eteyeva, yesaṃ pana cammaṃ vaṭṭatīti vuttaṃ, te ṭhapetvā avasesā antamaso gomahiṃsassamiḷārādayopi sabbe imasmiṃ atthe ‘vāḷamigā’tveva veditabbā’’ti.

Thavikā ca upāhanā ca thavikopāhanaṃ. Amānusaṃ manussacammarahitaṃ sabbaṃ cammaṃ thavikopāhane vaṭṭatīti yojanā. Ettha thavikāti upāhanādikosakassa gahaṇaṃ. Yathāha ‘‘manussacammaṃ ṭhapetvā yena kenaci cammena upāhanā vaṭṭati. Upāhanākosakasatthakakosakakuñjikākosakesupi eseva nayo’’ti.

2652. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu guṇaṅguṇūpāhana’’nti vacanato ‘‘vaṭṭanti majjhime dese, na guṇaṅguṇūpāhanā’’ti vuttaṃ. Majjhime deseti ‘‘puratthimāya disāya gajaṅgalaṃ nāma nigamo’’tiādinā vuttasīmāparicchede majjhimadese. Guṇaṅguṇūpāhanāti catupaṭalato paṭṭhāya bahupaṭalā upāhanā. Yathāha - ‘‘guṇaṅguṇūpāhanāti catupaṭalato paṭṭhāya vuccatī’’ti. Majjhimadese guṇaṅguṇūpāhanā na vaṭṭantīti yojanā. Antoārāmeti ettha pakaraṇato ‘‘sabbesa’’nti labbhati, gilānānamitaresañca sabbesanti attho. Sabbatthāpi cāti antoārāme, bahi cāti sabbatthāpi. Roginoti gilānassa vaṭṭantīti yojanā.

2653. Puṭabaddhā khallakabaddhācāti paccekaṃ yojetabbaṃ. Viseso panetāsaṃ aṭṭhakathāyameva vutto ‘‘puṭabaddhāti yonakaupāhanā vuccati, yā yāvajaṅghato sabbapādaṃ paṭicchādeti. Khallakabaddhāti paṇhipidhānatthaṃ tale khallakaṃ bandhitvā katā’’ti. Pāliguṇṭhimā ca ‘‘paliguṇṭhitvā katā, yā upari pādamattameva paṭicchādeti, na jaṅgha’’nti aṭṭhakathāyaṃ dassitāva. Tūlapuṇṇāti tūlapicunā pūretvā katā.

Sabbāva nīlā sabbanīlā, sā ādi yāsaṃ tā sabbanīlādayo. Ādi-saddena mahānāmarattapariyantānaṃ gahaṇaṃ. Etāsaṃ sarūpaṃ aṭṭhakathāyameva vuttaṃ ‘‘nīlikā umāpupphavaṇṇā hoti, pītikā kaṇikārapupphavaṇṇā, lohitikā jayasumanapupphavaṇṇā, mañjiṭṭhikā mañjiṭṭhavaṇṇā eva, kaṇhā addāriṭṭhakavaṇṇā, mahāraṅgarattā satapadipiṭṭhivaṇṇā, mahānāmarattā sambhinnavaṇṇā hoti paṇḍupalāsavaṇṇā. Kurundiyaṃ pana ‘padumapupphavaṇṇā’ti vutta’’nti. Sabbanīlādayopi cāti api-saddena nīlādivaddhikānaṃ gahaṇaṃ.

2654. Citrāti vicitrā. Meṇḍavisāṇūpamavaddhikāti meṇḍānaṃ visāṇasadisavaddhikā, kaṇṇikaṭṭhāne meṇḍasiṅgasaṇṭhāne vaddhe yojetvā katāti attho. ‘‘Meṇḍavisāṇūpamavaddhikā’’ti idaṃ ajavisāṇūpamavaddhikānaṃ upalakkhaṇaṃ. Morassa piñchena parisibbitāti talesu vā vaddhesu vā morapiñchehi suttakasadisehi parisibbitā. Upāhanā na ca vaṭṭantīti yojanā.

2655. Majjārāti biḷārā. Kāḷakā rukkhakaṇṭakā. Ūlūkā pakkhibiḷālā. Sīhāti kesarasīhādayo sīhā. Uddāti catuppadajātikā. Dīpī saddalā. Ajinassāti evaṃnāmikassa. Parikkhaṭāti upāhanapariyante cīvare anuvātaṃ viya vuttappakāraṃ cammaṃ yojetvā katā.

2656. Sace īdisā upāhanā labhanti, tāsaṃ vaḷañjanappakāraṃ dassetumāha ‘‘puṭādiṃ apanetvā’’tiādi. Puṭādiṃ sabbaso chinditvā vā apanetvā vā upāhanā dhāretabbāti yojanā. Evamakatvā laddhanīhāreneva dhārentassa dukkaṭaṃ. Yathāha - ‘‘etāsu yaṃ kiñci labhitvā sace tāni khallakādīni apanetvā sakkā honti vaḷañjituṃ, vaḷañjetabbā, tesu pana sati vaḷañjantassa dukkaṭa’’nti.

Vaṇṇabhedaṃ tathā katvāti ettha ‘‘ekadesenā’’ti seso. ‘‘Sabbaso vā’’ti āharitvā sabbaso vā ekadesena vā vaṇṇabhedaṃ katvā sabbanīlādayo upāhanā dhāretabbāti yojanā. Tathā akatvā dhārentassa dukkaṭaṃ. Yathāha ‘‘etāsu yaṃ kiñci labhitvā rajanaṃ coḷakena puñchitvā vaṇṇaṃ bhinditvā dhāretuṃ vaṭṭati. Appamattakepi bhinne vaṭṭatiyevā’’ti. Nīlavaddhikādayopi vaṇṇabhedaṃ katvā dhāretabbā.

2657. Tattha ṭhāne passāvapādukā, vaccapādukā, ācamanapādukāti tisso pādukāyo ṭhapetvā sabbāpi pādukā tālapattikādibhedā sabbāpi saṅkamanīyā pādukā dhāretuṃ na vaṭṭantīti yojanā.

2658. Atikkantapamāṇaṃ uccāsayanasaññitaṃ āsandiñceva pallaṅkañca sevamānassa dukkaṭanti yojanā. Āsandī vuttalakkhaṇāva. Pallaṅkoti pādesu āharimāni vāḷarūpāni ṭhapetvā kato, ekasmiṃyeva dārumhi kaṭṭhakammavasena chinditvā katāni asaṃhārimāni tatraṭṭhāneva vāḷarūpāni yassa pādesu santi, evarūpo pallaṅko kappatīti ‘‘āharimenā’’ti imināva dīpitaṃ. ‘‘Akappiyarūpakato akappiyamañco pallaṅko’’ti hi sārasamāse vuttaṃ.

2659. Gonakanti dīghalomakamahākojavaṃ. Caturaṅgulādhikāni kira tassa lomāni, kāḷavaṇṇañca hoti. ‘‘Caturaṅgulato ūnakappamāṇalomo kojavo vaṭṭatī’’ti vadanti. Kuttakanti soḷasannaṃ nāṭakitthīnaṃ ṭhatvā naccanayoggaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Cittanti bhitticchiddādikavicitraṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Paṭikanti uṇṇāmayaṃ setattharaṇaṃ. Paṭalikanti ghanapupphakaṃ uṇṇāmayaṃ lohitattharaṇaṃ, yo ‘‘āmalakapatto’’tipi vuccati.

Ekantalominti ubhato uggatalomaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Vikatinti sīhabyagghādirūpavicitraṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. ‘‘Ekantalomīti ekatodasaṃ uṇṇāmayattharaṇa’’nti dīghanikā. Tūlikanti rukkhatūlalatātūlapoṭakitūlasaṅkhātānaṃ tiṇṇaṃ tūlānaṃ aññatarapuṇṇaṃ pakatitūlikaṃ. Uddalomikanti ekato uggatalomaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. ‘‘Uddalomīti ubhatodasaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Ekantalomīti ekatodasaṃ uṇṇāmayattharaṇa’’nti dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Sārasamāse pana ‘‘uddalomīti ekato uggatapupphaṃ. Ekantalomīti ubhato uggatapuppha’’nti vuttaṃ.

2660. Kaṭṭissanti ratanaparisibbitaṃ koseyyakaṭṭissamayaṃ paccattharaṇaṃ. ‘‘Koseyyakaṭṭissamayanti koseyyakasaṭamaya’’nti ācariyadhammapālattherena vuttaṃ, kantitakoseyyapuṭamayanti attho. Koseyyanti ratanaparisibbitaṃ kosiyasuttamayaṃ paccattharaṇaṃ. Ratanaparisibbanarahitaṃ suddhakoseyyaṃ pana vaṭṭati.

Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ panettha ‘‘ṭhapetvā tūlikaṃ sabbāneva gonakādīni ratanaparisibbitāni na vaṭṭantī’’ti vuttaṃ. Tattha ‘‘ṭhapetvā tūlika’’nti etena ratanaparisibbanarahitāpi tūlikā na vaṭṭatīti dīpeti. ‘‘Ratanaparisibbitāni na vaṭṭantī’’ti iminā pana yāni ratanaparisibbitāni, tāni bhūmattharaṇavasena yathānurūpaṃ mañcādīsu ca upanetuṃ vaṭṭatīti dīpitanti veditabbaṃ. Ettha ca vinayapariyāyaṃ patvā garuke ṭhātabbattā idha vuttanayenevettha vinicchayo veditabbo. Suttantikadesanāyaṃ pana gahaṭṭhānampi vasena vuttattā nesaṃ saṅgaṇhanatthaṃ ‘‘ṭhapetvā tūlikaṃ...pe... vaṭṭantīti vutta’’nti apare.

Hatthiassarathattharanti hatthipiṭṭhe attharitaṃ attharaṇaṃ hatthattharaṇaṃ nāma. Assarathattharepi eseva nayo. Kadalimigapavara-paccattharaṇakampi cāti kadalimigacammaṃ nāma atthi, tena kataṃ pavarapaccattharaṇanti attho. Taṃ kira setavatthassa upari kadalimigacammaṃ pattharitvā sibbetvā karonti. Pi-saddena ajinappaveṇī gahitā. Ajinappaveṇī nāma ajinacammehi mañcapamāṇena sibbetvā katā paveṇī. Tāni kira cammāni sukhumatarāni, tasmā dupaṭṭatipaṭṭāni katvā sibbanti. Tena vuttaṃ ‘‘ajinappaveṇī’’ti.

2661. Rattavitānassa heṭṭhāti kusumbhādirattassa lohitavitānassa heṭṭhā kappiyapaccattharaṇehi atthataṃ sayanāsanañca. Kasāvarattavitānassa pana heṭṭhā kappiyapaccattharaṇena atthataṃ vaṭṭati. Teneva vakkhati ‘‘heṭṭhā akappiye’’tiādi.

Dvidhā rattūpadhānakanti sīsapasse, pādapasse cāti ubhatopasse paññattarattabibbohanavantañca sayanāsanaṃ. Idaṃ sabbaṃ akappiyaṃ paribhuñjato dukkaṭaṃ hoti. ‘‘Yaṃ pana ekameva upadhānaṃ ubhosu passesu rattaṃ vā hoti padumavaṇṇaṃ vā vicitraṃ vā, sace pamāṇayuttaṃ, vaṭṭatī’’ti aṭṭhakathāvinicchayo eteneva byatirekato vutto hoti. ‘‘Yebhuyyarattānipi dve bibbohanāni na vaṭṭantī’’ti gaṇṭhipade vuttaṃ. Teneva yebhuyyena rattavitānampi na vaṭṭatīti viññāyati.

Ettha ca kiñcāpi dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ ‘‘alohitakāni dvepi vaṭṭantiyeva, tato uttari labhitvā aññesaṃ dātabbāni, dātuṃ asakkonto mañce tiriyaṃ attharitvā upari paccattharaṇaṃ datvā nipajjitumpi labhatī’’ti avisesena vuttaṃ. Senāsanakkhandhakasaṃvaṇṇanāyaṃ pana ‘‘agilānassa sīsūpadhānañca pādūpadhānañcāti dvayameva vaṭṭati, gilānassa bibbohanāni santharitvā upari paccattharaṇaṃ datvā nipajjitumpi vaṭṭatī’’ti vuttattā gilānoyeva mañce tiriyaṃ attharitvā nipajjituṃ labhatīti veditabbaṃ.

2662. Uddhaṃ setavitānampi heṭṭhā akappiye paccattharaṇe sati na vaṭṭatīti yojanā. Tasminti akappiyapaccattharaṇe.

2663. ‘‘Ṭhapetvā’’ti iminā āsandādittayassa vaṭṭanākāro natthīti dīpeti. Sesaṃ sabbanti gonakādi dvidhārattūpadhānakapariyantaṃ sabbaṃ. Gihisantakanti gihīnaṃ santakaṃ tehiyeva paññattaṃ, iminā pañcasu sahadhammikesu aññatarena vā tesaṃ āṇattiyā vā paññattaṃ na vaṭṭatīti dīpeti. Labhateti nisīdituṃ labhati.

2664. Taṃ kattha labhatīti padesaniyamaṃ dassetumāha ‘‘dhammāsane’’tiādi. Dhammāsaneti ettha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘yadi dhammāsane saṅghikampi gonakādiṃ bhikkhūhi anāṇattā ārāmikādayo sayameva paññāpenti ceva nīharanti ca, etaṃ gihivikatanīhāraṃ nāma. Iminā gihivikatanīhārena vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Bhattagge vāti vihāre nisīdāpetvā parivesanaṭṭhāne vā bhojanasālāyaṃ vā. Apisaddena gihīnaṃ gehepi tehi paññatte gonakādimhi nisīdituṃ anāpattīti dīpeti. Dhammāsanādipadesaniyamanena tato aññattha gihipaññattepi tattha nisīdituṃ na vaṭṭatīti byatirekato viññāyati.

Bhūmattharaṇaketi ettha ‘‘kate’’ti seso. Tatthāti saṅghike vā gihisantake vā gonakādimhi sahadhammikehi anāṇattehi gihīhi eva bhūmattharaṇe kate. Sayitunti upari attano paccattharaṇaṃ datvā nipajjituṃ vaṭṭati. Api-saddena nisīditumpi vāti samuccinoti. ‘‘Bhūmattharaṇake’’ti iminā gihīhi eva mañcādīsu sayanatthaṃ atthate upari attano paccattharaṇaṃ datvā sayituṃ vā nisīdituṃ vā na vaṭṭatīti dīpeti.

Cammakkhandhakakathāvaṇṇanā.

Bhesajjakkhandhakakathāvaṇṇanā

2665. Gahapatissa bhūmi, sammutibhūmi, ussāvanantikābhūmi, gonisādibhūmīti kappiyabhūmiyo catasso hontīti vuttā bhagavatāti yojanā.

2666. Kathaṃ kappiyaṃ kattabbanti ‘‘anujānāmi, bhikkhave, catasso kappiyabhūmiyo ussāvanantikaṃ gonisādikaṃ gahapatiṃ sammuti’’nti evaṃ catasso bhūmiyo uddharitvā tāsaṃ sāmaññalakkhaṇaṃ dassetumāha ‘‘saṅghassā’’tiādi. Saṅghassa santakaṃ vāsatthāya kataṃ gehaṃ vā bhikkhuno santakaṃ vāsatthāya kataṃ gehaṃ vāti yojanā. Kappiyaṃ kattabbanti kappiyaṭṭhānaṃ kattabbaṃ. Sahaseyyappahonakanti sabbacchannaparicchannādilakkhaṇena sahaseyyārahaṃ.

2667. Idāni catassopi bhūmiyo sarūpato dassetumāha ‘‘ṭhapetvā’’tiādi. Bhikkhuṃ ṭhapetvā aññehi kappiyabhūmiyā atthāya dinnaṃ vā tesaṃ santakaṃ vā yaṃ gehaṃ, idaṃ eva gahapatibhūmi nāmāti yojanā.

2668. Yā pana kuṭi saṅghena sammatā ñattidutiyāya kammavācāya, sā sammutikā nāma. Tassā sammannanakāle kammavācaṃ avatvā apalokanaṃ vā kātuṃ vaṭṭatevāti yojanā.

2669-2670. Paṭhamaiṭṭhakāya vā paṭhamapāsāṇassa vā paṭhamatthambhassa vā ādi-ggahaṇena paṭhamabhittipādassa vā ṭhapane paresu manussesu ukkhipitvā ṭhapentesu samantato parivāretvā ‘‘kappiyakuṭiṃ karoma, kappiyakuṭiṃ karomā’’ti abhikkhaṇaṃ vadantehi āmasitvā vā sayameva ukkhipitvā vā iṭṭhakā ṭhapeyya pāsāṇo vā thambho vā bhittipādo vā ṭhapeyya ṭhapetabbo, ayaṃ ussāvanantikā kuṭīti yojanā.

2671. Iṭṭhakādipatiṭṭhānanti paṭhamiṭṭhakādīnaṃ bhūmiyaṃ patiṭṭhānaṃ. Vadatanti ‘‘kappiyakuṭiṃ karoma, kappiyakuṭiṃ karomā’’ti vadantānaṃ. Samakālaṃ tu vaṭṭatīti ekakālaṃ vaṭṭati, iminā ‘‘sace hi aniṭṭhite vacane thambho patiṭṭhāti, appatiṭṭhite vā tasmiṃ vacanaṃ niṭṭhāti, akatā hoti kappiyakuṭī’’ti aṭṭhakathāvinicchayo sūcito.

2672. Ārāmo sakalo aparikkhitto vā yebhuyyato aparikkhitto vāti duvidhopi viññūhi vinayadharehi ‘‘gonisādī’’ti vuccati. Pavesanivāraṇābhāvena paviṭṭhānaṃ gunnaṃ nisajjāyogato tathā vuccatīti yojanā.

2673. Payojanaṃ dassetumāha ‘‘ettha pakkañcā’’tiādi. Āmisanti purimakālikadvayaṃ. ‘‘Āmisa’’nti iminā nirāmisaṃ itarakālikadvayaṃ akappiyakuṭiyaṃ vutthampi pakkampi kappatīti dīpeti.

2674-2675. Imā kappiyakuṭiyo kadā jahitavatthukā hontīti āha ‘‘ussāvanantikā yā sā’’tiādi. Yā ussāvanantikā yesu thambhādīsu adhiṭṭhitā, sā tesu thambhādīsu apanītesu tadaññesupi thambhādīsu tiṭṭhatīti yojanā.

Sabbesu thambhādīsu apanītesu sā jahitavatthukā siyāti yojanā. Gonisādikuṭi parikkhittā vatiādīhi jahitavatthukā siyā. Parikkhittāti ca ‘‘ārāmo pana upaḍḍhaparikkhittopi bahutaraṃ parikkhittopi parikkhittoyeva nāmā’’ti kurundimahāpaccariyādīsu vuttattā na kevalaṃ sabbaparikkhittāva, upaḍḍhaparikkhittāpi yebhuyyaparikkhittāpi gahetabbā.

Sesāti gahapatisammutikuṭiyo. Chadananāsato jahitavatthukā siyunti yojanā. Chadananāsatoti ettha ‘‘gopānasimattaṃ ṭhapetvā’’ti seso. Sace gopānasīnaṃ upari ekampi pakkhapāsamaṇḍalaṃ atthi, rakkhati. Yatra panimā catassopi kappiyabhūmiyo natthi, tattha kiṃ kātabbaṃ? Anupasampannassa datvā tassa santakaṃ katvā paribhuñjitabbaṃ.

2676. Bhikkhuṃ ṭhapetvā aññesaṃ hatthato paṭiggaho ca tesaṃ sannidhi ca tesaṃ antovutthañca bhikkhussa vaṭṭatīti yojanā.

2677. Bhikkhussa santakaṃ saṅghikampi vā akappiyabhūmiyaṃ sahaseyyappahonake gehe antovutthañca antopakkañca bhikkhussa na vaṭṭati. Bhikkhuniyā santakaṃ saṅghikampi vā akappiyabhūmiyaṃ sahaseyyappahonake gehe antovutthañca antopakkañca bhikkhuniyā na vaṭṭatīti evaṃ ubhinnaṃ bhikkhubhikkhunīnaṃ na vaṭṭatīti yojanā.

2678. Akappakuṭiyāti akappiyakuṭiyā, ‘‘akappiyabhūmiyaṃ sahaseyyappahonake gehe’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttāya akappiyabhūmiyāti attho. Ādi-saddena navanītatelamadhuphāṇitānaṃ gahaṇaṃ.

2679. Teheva antovutthehi sappiādīhi sattāhakālikehi saha bhikkhunā pakkaṃ taṃ yāvajīvikaṃ nirāmisaṃ sattāhaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭatevāti yojanā.

2680. Pakkaṃ sāmaṃpakkaṃ taṃ yāvajīvikaṃ sace āmisasaṃsaṭṭhaṃ paribhuñjati, antovutthañca bhuñjati, kiñca bhiyyo sāmaṃpakkañca bhuñjatīti yojanā. Yāvajīvikassa āmisasaṃsaṭṭhassa āmisagatikattā ‘‘antovuttha’’nti vuttaṃ.

2682. Udakaṃ na hoti kālikaṃ catūsu kālikesu asaṅgahitattā.

2683. Tikālikā yāvakālikā yāmakālikā sattāhakālikāti tayo kālikā paṭiggahavaseneva attano attano kālaṃ atikkamitvā bhuttā dosakarā honti, tatiyaṃ sattāhātikkame nissaggiyapācittiyavatthuttā abhuttampi dosakaranti yojanā.

‘‘Bhuttā dosakarā’’ti iminā purimakālikadvayaṃ paṭiggahetvā kālātikkamanamattena āpattiyā kāraṇaṃ na hoti, bhuttameva hoti. Sattāhakālikaṃ kālātikkamena aparibhuttampi āpattiyā kāraṇaṃ hotīti dīpeti. Tesu sattāhakālikeyeva visesaṃ dassetumāha ‘‘abhuttaṃ tatiyampi cā’’ti. Ca-saddo tu-saddatthe. Yāvajīvikaṃ pana paṭiggahetvā yāvajīvaṃ paribhuñjiyamānaṃ itarakālikasaṃsaggaṃ vinā dosakaraṃ na hotīti na gahitaṃ.

2684. Ambādayo saddā rukkhānaṃ nāmabhūtā taṃtaṃphalepi vattamānā idha upacāravasena tajje pānake vuttā, tenevāha ‘‘pānakaṃ mata’’nti. Cocaṃ aṭṭhikakadalipānaṃ. Mocaṃ itarakadalipānaṃ. Madhūti muddikaphalānaṃ rasaṃ. Muddikāti sītodake madditānaṃ muddikaphalānaṃ pānaṃ. ‘‘Sālūkapānanti rattuppalanīluppalādīnaṃ sālūke madditvā katapāna’’nti pāḷiyaṃ, aṭṭhakathāya ca sālūka-saddassa dīghavasena saṃyogadassanato ‘‘sālu phārusakañcā’’ti gāthābandhavasena rasso kato.

Sālūkaṃ kumuduppalānaṃ phalarasaṃ. Khuddasikkhāvaṇṇanāyaṃ pana ‘‘sālūkapānaṃ nāma rattuppalanīluppalādīnaṃ kiñjakkhareṇūhi katapāna’’nti vuttaṃ. ‘‘Phārusaka’ntiādīsu eko rukkho’’ti gaṇṭhipade vuttaṃ. Tassa phalaraso phārusakaṃ nāma. Etesaṃ aṭṭhannaṃ phalānaṃ raso udakasambhinno vaṭṭati, sītudake maddito pasanno nikkasaṭova vaṭṭati, udakena pana asambhinno raso yāvakāliko.

2685. Phalanti ambādiphalaṃ. Savatthukapaṭiggahoti pānavatthukānaṃ phalānaṃ paṭiggaho. Vasati ettha pānanti vatthu, phalaṃ, vatthunā saha vaṭṭatīti savatthukaṃ, pānaṃ, savatthukassa paṭiggaho savatthukapaṭiggaho. Savatthukassa paṭiggahaṃ nāma vatthupaṭiggahaṇamevāti katvā vuttaṃ ‘‘pānavatthukānaṃ phalānaṃ paṭiggaho’’ti.

2686. ‘‘Sukoṭṭetvā’’ti vuccamānattā ‘‘ambapakka’’nti āmakameva ambaphalaṃ vuccati. Udaketi sītodake. Parissavaṃ parissāvitaṃ. Katvāti madhuādīhi abhisaṅkharitvā. Yathāha - ‘‘tadahupaṭiggahitehi madhusakkarakappūrādīhi yojetvā kātabba’’nti. Pātuṃ vaṭṭatīti ettha vinicchayo ‘‘evaṃ kataṃ purebhattameva kappati, anupasampannehi kataṃ labhitvā pana purebhattaṃ paṭiggahitaṃ purebhattaṃ sāmisaparibhogenāpi vaṭṭati, pacchābhattaṃ nirāmisaparibhogena yāva aruṇuggamanā vaṭṭatiyeva. Esa nayo sabbapānesū’’ti aṭṭhakathāyaṃ vutto.

2687. Sesapānakesupīti jambupānakādīsupi.

2688. Ucchuraso antogadhattā idha vutto, na pana yāmakālikattā, so pana sattāhakālikoyeva.

2689. Madhukassa rasanti madhukapupphassa rasaṃ. Ettha madhukapuppharaso aggipāko vā hotu ādiccapāko vā, pacchābhattaṃ na vaṭṭati. Purebhattampi yaṃ pānaṃ gahetvā majjaṃ karonti, so ādito paṭṭhāya na vaṭṭati. Madhukapupphaṃ pana allaṃ vā sukkhaṃ vā bhajjitaṃ vā tena kataphāṇitaṃ vā yato paṭṭhāya majjaṃ na karonti, taṃ sabbaṃ purebhattaṃ vaṭṭati.

Pakkaḍākarasanti pakkassa yāvakālikassa rasaṃ. Sabbo pattaraso yāmakāliko vuttoti yojanā. Aṭṭhakathāyaṃ ‘‘yāvakālikapattānañhi purebhattaṃyeva raso kappatī’’ti imameva sandhāya vuttaṃ.

2690. Sānulomānaṃ sattannaṃ dhaññānaṃ phalajaṃ rasaṃ ṭhapetvā sabbo phalajo raso vikāle yāmasaññite anulomato paribhuñjituṃ anuññātoti yojanā.

2691. Yāvakālikapattānaṃ sītudake madditvā kato rasopi apakko, ādiccapākopi vikāle pana vaṭṭatīti yojanā.

2692-2693. Sattadhaññānulomāni sarūpato dassetumāha ‘‘tālañcanāḷikerañcā’’tiādi. Aparaṇṇaṃ muggādi. ‘‘Sattadhaññānulomika’’nti iminā etesaṃ raso yāvakāliko yāmakālasaṅkhāte vikāle paribhuñjituṃ na vaṭṭatīti dasseti.

2695. Evamādīnaṃ khuddakānaṃ phalānaṃ raso pana aṭṭhapānānulomattā anulomike yāmakālikānulomike niddiṭṭho kathitoti yojanā.

2696. Idha imasmiṃ loke sānulomassa dhaññassa phalajaṃ rasaṃ ṭhapetvā ayāmakāliko añño phalaraso natthīti yojanā, sabbo yāmakālikoyevāti dīpeti.

Bhesajjakkhandhakakathāvaṇṇanā.

Kathinakkhandhakakathāvaṇṇanā

2697. Vutthavassānaṃ purimikāya vassaṃ upagantvā yāva mahāpavāraṇā, tāva ratticchedaṃ akatvā vutthavassānaṃ bhikkhūnaṃ ekassa vā dvinnaṃ tiṇṇaṃ catunnaṃ pañcannaṃ atirekānaṃ vā bhikkhūnaṃ pañcannaṃ ānisaṃsānaṃ vakkhamānānaṃ anāmantacārādīnaṃ pañcannaṃ ānisaṃsānaṃ paṭilābhakāraṇā munipuṅgavo sabbesaṃ agārikādimunīnaṃ sakalaguṇagaṇehi uttamo bhagavā kathinatthāraṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vassaṃvutthānaṃ bhikkhūnaṃ kathinaṃ attharitu’’nti abrvi kathesīti yojanā.

Etthāyaṃ vinicchayo - ‘‘kathinatthāraṃ ke labhanti, ke na labhantīti? Gaṇanavasena tāva pacchimakoṭiyā pañca janā labhanti, uddhaṃ satasahassampi, pañcannaṃ heṭṭhā na labhantī’’ti idaṃ aṭṭhakathāya atthārakassa bhikkhuno saṅghassa kathinadussadānakammaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Vutthavassavasena purimikāya vassaṃ upagantvā paṭhamapavāraṇāya pavāritā labhanti, chinnavassā vā pacchimikāya upagatā vā na labhanti. Aññasmiṃ vihāre vutthavassāpi na labhantīti mahāpaccariyaṃ vutta’’nti idaṃ aṭṭhakathāya ānisaṃsalābhaṃ sandhāya vuttaṃ, na kammaṃ.

Idāni tadubhayaṃ vibhajitvā dasseti -

‘‘Purimikāya upagatānaṃ pana sabbe gaṇapūrakā honti, ānisaṃsaṃ na labhanti, ānisaṃso itaresaṃyeva hoti. Sace purimikāya upagatā cattāro vā honti, tayo vā dve vā eko vā, itare gaṇapūrake katvā kathinaṃ attharitabbaṃ. Atha cattāro bhikkhū upagatā, eko paripuṇṇavasso sāmaṇero, so ce pacchimikāya upasampajjati, gaṇapūrako ceva hoti, ānisaṃsañca labhati. Tayo bhikkhū dve sāmaṇerā, dve bhikkhū tayo sāmaṇerā, eko bhikkhu cattāro sāmaṇerāti etthāpi eseva nayo. Sace purimikāya upagatā kathinatthārakusalā na honti, atthārakusalā khandhakabhāṇakattherā pariyesitvā ānetabbā, kammavācaṃ sāvetvā kathinaṃ attharāpetvā dānañca bhuñjitvā gamissanti, ānisaṃso pana itaresaṃyeva hotī’’ti.

Kathinaṃ kena dinnaṃ vaṭṭatīti? Yena kenaci devena vā manussena vā pañcannaṃ vā sahadhammikānaṃ aññatarena dinnaṃ vaṭṭati. Kathinadāyakassa vattaṃ atthi, sace so taṃ ajānanto pucchati ‘‘bhante, kathaṃ kathinaṃ dātabba’’nti, tassa evaṃ ācikkhitabbaṃ ‘‘tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññatarappahonakaṃ sūriyuggamanasamaye vatthaṃ ‘kathinacīvaraṃ demā’ti dātuṃ vaṭṭati, tassa parikammatthaṃ ettakā nāma sūciyo, ettakaṃ suttaṃ, ettakaṃ rajanaṃ, parikammaṃ karontānaṃ ettakānaṃ bhikkhūnaṃ yāgubhattañca dātuṃ vaṭṭatī’’ti.

Kathinatthārakenāpi dhammena samena uppannaṃ kathinaṃ attharantena vattaṃ jānitabbaṃ. Tantavāyagehato hi ābhatasantāneneva khalimakkhitasāṭakopi na vaṭṭati, malīnasāṭakopi na vaṭṭati, tasmā kathinatthārasāṭakaṃ labhitvā suddhaṃ dhovitvā sūciādīni cīvarakammūpakaraṇāni sajjetvā bahūhi bhikkhūhi saddhiṃ tadaheva sibbitvā niṭṭhitasūcikammaṃ rajitvā kappabinduṃ datvā kathinaṃ attharitabbaṃ. Sace tasmiṃ anatthateyeva añño kathinasāṭakaṃ attharitabbakaṃ āharati, aññāni ca bahūni kathinānisaṃsavatthāni deti, yo ānisaṃsaṃ bahuṃ deti, tassa santakeneva attharitabbaṃ. Itaro yathā tathā ovaditvā saññāpetabbo.

Kathinaṃ pana kena attharitabbaṃ? Yassa saṅgho kathinacīvaraṃ deti. Saṅghena pana kassa dātabbaṃ? Yo jiṇṇacīvaro hoti. Sace bahū jiṇṇacīvarā honti, vuḍḍhassa dātabbaṃ. Vuḍḍhesupi yo mahāparivāro tadaheva cīvaraṃ katvā attharituṃ sakkoti, tassa dātabbaṃ. Sace vuḍḍho na sakkoti, navakataro sakkoti, tassa dātabbaṃ. Api ca saṅghena mahātherassa saṅgahaṃ kātuṃ vaṭṭati, tasmā ‘‘tumhe, bhante, gaṇhatha, mayaṃ katvā dassāmā’’ti vattabbaṃ.

Tīsu cīvaresu yaṃ jiṇṇaṃ hoti, tadatthāya dātabbaṃ. Pakatiyā dupaṭṭacīvarassa dupaṭṭatthāyeva dātabbaṃ. Sacepissa ekapaṭṭacīvaraṃ ghanaṃ hoti, kathinasāṭako ca pelavo, sāruppatthāya dupaṭṭappahonakameva dātabbaṃ. ‘‘Ahaṃ alabhanto ekapaṭṭaṃ pārupāmī’’ti vadantassāpi dupaṭṭaṃ dātuṃ vaṭṭati. Yo pana lobhapakatiko hoti, tassa na dātabbaṃ. Tenāpi kathinaṃ attharitvā ‘‘pacchā visibbitvā dve cīvarāni karissāmī’’ti na gahetabbaṃ.

Yassa pana diyyati, tassa -

‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, idaṃ saṅghassa kathinadussaṃ uppannaṃ, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ kathinadussaṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyya kathinaṃ attharituṃ, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, idaṃ saṅghassa kathinadussaṃ uppannaṃ, saṅgho imaṃ kathinadussaṃ itthannāmassa bhikkhuno deti kathinaṃ attharituṃ, yassāyasmato khamati imassa kathinadussassa itthannāmassa bhikkhuno dānaṃ kathinaṃ attharituṃ, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dinnaṃ idaṃ saṅghena kathinadussaṃ itthannāmassa bhikkhuno kathinaṃ attharituṃ, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti -

Evaṃ ñattidutiyāya kammavācāya dātabbanti evaṃ dinnaṃ.

2698-2699. Na ullikhitamattādi-catuvīsativajjitanti pāḷiyaṃ āgatehi ‘‘na ullikhitamattena atthataṃ hoti kathina’’nti ullikhitamattādīhi catuvīsatiyā ākārehi vajjitaṃ. Cīvaranti ‘‘ahatena atthataṃ hoti kathina’’nti pāḷiyaṃ āgatānaṃ soḷasannaṃ ākārānaṃ aññatarena yuttaṃ katapariyositaṃ dinnaṃ kappabinduṃ tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataracīvaraṃ. Te pana catuvīsati ākārā, soḷasākārā ca pāḷito, aṭṭhakathāto ca gahetabbā. Ganthagāravaparihāratthamidha na vuttā.

Bhikkhunā vakkhamāne aṭṭhadhamme jānantena attharakena ādāya gahetvā purāṇakaṃ attanā paribhuñjiyamānaṃ attharitabbacīvarena ekanāmakaṃ purāṇacīvaraṃ uddharitvā paccuddharitvā navaṃ attharitabbaṃ cīvaraṃ adhiṭṭhahitvā purāṇapaccuddhaṭacīvarassa nāmena adhiṭṭhahitvāva taṃ antaravāsakaṃ ce, ‘‘iminā antaravāsakena kathinaṃ attharāmi’’iti vacasā vattabbanti yojanā. Sace uttarāsaṅgo hoti, ‘‘iminā uttarāsaṅgena kathinaṃ attharāmi’’, sace saṅghāṭi hoti, ‘‘imāya saṅghāṭiyā kathinaṃ attharāmī’’ti vattabbaṃ.

2700-2701. Iccevaṃ tikkhattuṃ vutte kathinaṃ atthataṃ hotīti yojanā. Tena pana bhikkhunā navakena kathinacīvaraṃ ādāya saṅghaṃ upasaṅkamma ‘‘atthataṃ, bhante, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodatha’’iti vattabbanti yojanā.

2702. Anumodakesu ca therehi ‘‘atthataṃ, āvuso, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodāmā’’ti vattabbaṃ, navena pana ‘‘atthataṃ, bhante, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodāmī’’ti iti puna īraye katheyyāti yojanā. Gāthāya pana anumodanapāṭhassa atthadassanamukhena ‘‘suatthataṃ tayā bhante’’ti vuttaṃ, na pāṭhakkamadassanavasenāti veditabbaṃ.

Atthārakesu ca anumodakesu ca navehi vuḍḍhānaṃ vacanakkamo vutto, vuḍḍhehi navānaṃ vacanakkamo pana tadanusārena yathārahaṃ yojetvā vattabboti gāthāsu na vuttoti veditabbo. Atthārakena therena vā navena vā gaṇapuggalānaṃ vacanakkamo ca gaṇapuggalehi atthārakassa vacanakkamo ca vuttanayena yathārahaṃ yojetuṃ sakkāti na vutto.

Evaṃ atthate pana kathine sace kathinacīvarena saddhiṃ ābhataṃ ānisaṃsaṃ dāyakā ‘‘yena amhākaṃ kathinaṃ gahitaṃ, tasseva ca demā’’ti denti, bhikkhusaṅgho anissaro. Atha avicāretvāva datvā gacchanti, bhikkhusaṅgho issaro. Tasmā sace kathinatthārakassa sesacīvarānipi dubbalāni honti, saṅghena apaloketvā tesampi atthāya vatthāni dātabbāni, kammavācāya pana ekāyeva vaṭṭati. Avasese kathinānisaṃse balavavatthāni vassāvāsikaṭhitikāya dātabbāni, ṭhitikāya abhāve therāsanato paṭṭhāya dātabbāni, garubhaṇḍaṃ na bhājetabbaṃ. Sace pana ekasīmāya bahū vihārā honti, sabbe bhikkhū sannipātetvā ekattha kathinaṃ attharitabbaṃ, visuṃ visuṃ attharituṃ na vaṭṭati.

2703. ‘‘Kathinassa ca kiṃ mūla’’ntiādīni sayameva vivarissati.

2706. Aṭṭhadhammuddesagāthāya pubbakiccaṃ pubba-vacaneneva uttarapadalopena vuttaṃ. Teneva vakkhati ‘‘pubbakiccanti vuccatī’’ti. ‘‘Paccuddhāra’’iti vattabbe ‘‘paccuddhara’’iti gāthābandhavasena rasso. Teneva vakkhati ‘‘paccuddhāro’’ti. Adhiṭṭhahanaṃ adhiṭṭhānaṃ. Paccuddhāro ca adhiṭṭhānañca paccuddharādhiṭṭhānā. Itarītarayogena dvandasamāso. Atthāroti ettha ‘‘kathinatthāro’’ti pakaraṇato labbhati.

‘‘Mātikā’’ti iminā ‘‘aṭṭha kathinubbhāramātikā’’ti pakaraṇato viññāyati. Yathāha - ‘‘aṭṭhimā, bhikkhave, mātikā kathinassa ubbhārāyā’’ti. Mātikāti mātaro janettiyo, kathinubbhāraṃ etā aṭṭha janentīti attho. Uddhāroti kathinassa uddhāro. Ānisaṃsāti ettha ‘‘kathinassā’’ti pakaraṇato labbhati. Kathinassa ānisaṃsāti ime aṭṭha dhammāti yojanā. Yathāha ‘‘atthatakathinānaṃ vo, bhikkhave, pañca kappissantī’’tiādi. ‘‘Ānisaṃsenā’’tipi pāṭho. Ānisaṃsena saha ime aṭṭha dhammāti yojanā.

2707. ‘‘Na ullikhitamattādi-catuvīsativajjita’’ntiādinā kathinaṃ attharituṃ katapariyositaṃ cīvaraṃ ce laddhaṃ, tattha paṭipajjanavidhiṃ dassetvā sace akatasibbanādikammaṃ vatthameva laddhaṃ, tattha paṭipajjanavidhiṃ pubbakiccavasena dassetumāha ‘‘dhovana’’ntiādi. Tattha dhovananti kathinadussassa setabhāvakaraṇaṃ. Vicāroti ‘‘pañcakaṃ vā sattakaṃ vā navakaṃ vā ekādasakaṃ vā hotū’’ti vicāraṇaṃ. Chedananti yathāvicāritassa vatthassa chedanaṃ. Bandhananti moghasuttakāropanaṃ. Sibbananti sabbasūcikammaṃ. Rajananti rajanakammaṃ. Kappanti kappabindudānaṃ. ‘‘Pubbakicca’’nti vuccati idaṃ sabbaṃ kathinatthārassa paṭhamameva kattabbattā.

2708. Antaravāsakoti ettha iti-saddo luttaniddiṭṭho. Saṅghāṭi, uttarāsaṅgo, atho antaravāsakoti esameva tu paccuddhāropi adhiṭṭhānampi atthāropi vuttoti yojanā.

2709. Aṭṭhamātikā dassetumāha ‘‘pakkamanañcā’’tiādi. Pakkamanaṃ anto etassāti pakkamanantikāti vattabbe uttarapadalopena ‘‘pakkamana’’nti vuttaṃ. Esa nayo sabbattha. Aṭṭhimāti ettha ‘‘mātikā’’ti pakaraṇato labbhati. Imā aṭṭha mātikāti yojanā.

2710. Uddesānukkamena niddisitumāha ‘‘katacīvaramādāyā’’tiādi. ‘‘Katacīvaramādāyā’’ti iminā cīvarapalibodhupacchedo dassito. ‘‘Āvāse nirapekkhako’’ti iminā dutiyo āvāsapalibodhupacchedo dassito. Ettha sabbavākyesu ‘‘atthatakathino yo bhikkhu sace pakkamatī’’ti seso. Atikkantāya sīmāyāti vihārasīmāya atikkantāya. Hoti pakkamanantikāti ettha ‘‘tassa bhikkhuno’’ti seso, tassa bhikkhuno pakkamanantikā nāma mātikā hotīti attho.

2711-2712. Ānisaṃsaṃ nāma vutthavassena laddhaṃ akatasūcikammavatthaṃ. Teneva vakkhati ‘‘karotī’’tiādi. ‘‘Vihāre anapekkhako’’ti iminā ettha paṭhamaṃ āvāsapalibodhupacchedo dassito. Sukhaviharaṇaṃ payojanamassāti sukhavihāriko, vihāroti. Tattha tasmiṃ vihāre viharantova taṃ cīvaraṃ yadi karoti, tasmiṃ cīvare niṭṭhite niṭṭhānantā niṭṭhānantikāti vuccatīti yojanā. ‘‘Niṭṭhitecīvare’’ti iminā cīvarapalibodhupacchedo dassito.

2713. Tamassamanti taṃ vutthavassāvāsaṃ. Dhuranikkhepeti ubhayadhuranikkhepavasena cittappavattakkhaṇe. Sanniṭṭhānaṃ nāma dhuranikkhepo. Ettha palibodhadvayassa ekakkhaṇeyeva upacchedo aṭṭhakathāyaṃ vutto ‘‘sanniṭṭhānantike dvepi palibodhā ‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’nti cintitamatteyeva ekato chijjantī’’ti.

2714. Kathinacchādananti kathinānisaṃsaṃ cīvaravatthuṃ. Na paccessanti na paccāgamissāmi. Karontassevāti ettha ‘‘cīvara’’nti pakaraṇato labbhati. ‘‘Kathinacchādana’’nti idaṃ vā sambandhanīyaṃ. Karontassāti anādare sāmivacanaṃ. Naṭṭhanti corehi haṭattā vā upacikādīhi khāditattā vā naṭṭhaṃ. Daḍḍhaṃ vāti agginā daḍḍhaṃ vā. Nāsanantikāti evaṃ cīvarassa nāsanante labbhamānā ayaṃ mātikā nāsanantikā nāmāti attho. Ettha ‘‘na paccessa’’nti iminā paṭhamaṃ āvāsapalibodhupacchedo dassito. ‘‘Karontassevā’’ti iminā dutiyaṃ cīvarapalibodhupacchedo dassito.

2715. Laddhānisaṃsoti laddhakathinānisaṃsacīvaro. Ānisaṃse cīvare sāpekkho apekkhavā bahisīmagato vassaṃvutthasīmāya bahisīmagato taṃ cīvaraṃ karoti, so katacīvaro antarubbhāraṃ antarā ubbhāraṃ suṇāti ce, savanantikā nāma hotīti yojanā. ‘‘Bahisīmagato’’tiādinā dutiyapalibodhupacchedo dassito. Ettha ‘‘katacīvaro’’ti vuttattā cīvarapalibodhupacchedo paṭhamaṃ hoti, itaro pana ‘‘saha savanena āvāsapalibodho chijjatī’’ti aṭṭhakathāya vuttattā pacchā hoti.

2716-2717. Cīvarāsāya vassaṃvuttho āvāsato pakkanto ‘‘tuyhaṃ cīvaraṃ dassāmī’’ti kenaci vutto bahisīmagato pana savati, puna ‘‘tava cīvaraṃ dātuṃ na sakkomī’’ti vutto āsāya chinnamattāya cīvare paccāsāya upacchinnamattāya āsāvacchedikā nāma mātikāti matā ñātāti yojanā. Āsāvacchādike kathinubbhāre āvāsapalibodho paṭhamaṃ chijjati, cīvarāsāya upacchinnāya cīvarapalibodho chijjati.

2718-2720. Yo vassaṃvutthavihāramhā aññaṃ vihāraṃ gato hoti, so āgacchaṃ āgacchanto antarāmagge kathinuddhāraṃ atikkameyya, tassa so kathinuddhāro sīmātikkantiko matoti yojanā. Tattha sīmātikkantike kathinubbhāre cīvarapalibodho paṭhamaṃ chijjati, tassa bahisīme āvāsapalibodho chijjati.

Ettha ca ‘‘sīmātikkantiko nāma cīvarakālasīmātikkantiko’’ti kenaci vuttaṃ. ‘‘Bahisīmāyaṃ cīvarakālasamayassa atikkantattā sīmātikkantiko’’ti sāratthadīpaniyaṃ vuttaṃ. ‘‘Āgacchaṃ antarāmagge, taduddhāramatikkame’’ti vuttattā pana saṅghena kariyamānaṃ antarubbhāraṃ āgacchanto vihārasīmaṃ asampatteyeva kathinubbhārassa jātattā taṃ na sambhuṇeyya, tassevaṃ sīmamatikkantasseva sato puna āgacchato antarāmagge jāto kathinubbhāro sīmātikkantikoti amhākaṃ khanti.

Kathinānisaṃsacīvaraṃ ādāya sace āvāse sāpekkhova gato hoti, puna āgantvā kathinuddhāraṃ kathinassa antarubbhārameva sambhuṇāti ce yadi pāpuṇeyya, tassa so kathinuddhāro hoti, so ‘‘sahubbhāro’’ti vuccatīti yojanā. Sahubbhāre dve palibodhā apubbaṃ acarimaṃ chijjanti.

2721. ‘‘Sīmātikkantikenā’’ti vattabbe uttarapadalopena ‘‘sīmato’’ti vuttaṃ. Pakkamanañca niṭṭhānañca sanniṭṭhānañca sīmato sīmātikkantikena saha ime cattāro kathinubbhārā puggalādhīnā puggalāyattā sahubbhārasaṅkhāto antarubbhāro saṅghādhīnoti yojanā. ‘‘Antarubbharo’’ti gāthābandhavasena rassattaṃ.

2722. Nāsananti nāsanantiko. Savananti savanantiko. Āsāvacchedikāpi cāti tayopi kathinubbhārā. Na tu saṅghā na bhikkhutoti saṅghatopi na honti, puggalatopi na hontīti attho. Cīvarassa vināso saṅghassa vā cīvarasāmikassa vā payogena na jātoti nāsanako tāva kathinubbhāro ubhatopi na hotīti vutto. Savanañca ubhayesaṃ payogato na jātanti tathā vuttaṃ. Tathā āsāvacchedikāpi.

2723. Āvāsoyeva palibodhoti viggaho. Palibodho ca cīvareti ettha cīvareti bhedavacanicchāya nimittatthe bhummaṃ, cīvaranimittapalibodhoti attho, cīvarasaṅkhāto palibodhoti vuttaṃ hoti. Saccādiguṇayuttaṃ musāvādādidosavimuttaṃ atthaṃ vadati sīlenāti yuttamuttatthavādī, tena.

2724. Aṭṭhannaṃ mātikānanti bahisīmagatānaṃ vasena vuttā pakkamanantikādayo satta mātikā, bahisīmaṃ gantvā antarubbhāraṃ sambhuṇantassa vasena vutto sahubbhāroti imāsaṃ aṭṭhannaṃ mātikānaṃ vasena ca. Antarubbhāratopi vāti bahisīmaṃ agantvā tattheva vasitvā kathinubbhārakammena ubbhārakathinānaṃ vasena labbhanato antarubbhārato cāti mahesinā kathinassa duve ubbhārāpi vuttāti yojanā. Bahisīmaṃ gantvā āgatassa vasena sahubbhāro, bahisīmaṃ āgatānaṃ vasena antarubbhāroti ekoyeva ubbhāro dvidhā vutto, tasmā antarubbhāraṃ visuṃ aggahetvā aṭṭheva mātikā pāḷiyaṃ vibhattāti veditabbā.

2725. Anāmantacāro uttarapadalopavasena ‘‘anāmantā’’ iti vutto. Yāva kathinaṃ na uddharīyati, tāva anāmantetvā caraṇaṃ kappissati, cārittasikkhāpadena anāpatti bhavissatīti attho.

Asamādānacāro ‘‘asamādāna’’nti uttarapadalopena vutto. Asamādānacāroti ticīvaraṃ asamādāya caraṇaṃ, cīvaravippavāso kappissatīti attho.

‘‘Gaṇato’’ti iminā uttarapadalopena gaṇabhojanaṃ dassitaṃ. Gaṇabhojanampi kappissati, taṃ sarūpato pācittiyakaṇḍe vuttaṃ.

‘‘Yāvadatthika’’nti iminā yāvadatthacīvaraṃ vuttaṃ. Yāvadatthacīvaranti yāvatakena cīvarena attho, tāvatakaṃ anadhiṭṭhitaṃ avikappitaṃ kappissatīti attho.

‘‘Tattha yo cīvaruppādo’’ti iminā ‘‘yo ca tattha cīvaruppādo’’ti vutto ānisaṃso dassito. Yo ca tattha cīvaruppādoti tattha kathinatthatasīmāyaṃ matakacīvaraṃ vā hotu saṅghassa uddissa dinnaṃ vā saṅghikena tatruppādena ābhataṃ vā, yena kenaci ākārena yaṃ saṅghikaṃ cīvaraṃ uppajjati, taṃ tesaṃ bhavissatīti attho. Ime pañca kathinānisaṃsā ca vuttāti sambandho.

Kathinakkhandhakakathāvaṇṇanā.

Cīvarakkhandhakakathāvaṇṇanā

2726-2727. Cīvaraṃ uppajjati etāsūti ‘‘uppādā’’ti janikāva vuccanti, cīvaravatthaparilābhakkhettanti attho. Yathāha - ‘‘yathāvuttānaṃ cīvarānaṃ paṭilābhāya khettaṃ dassetuṃ aṭṭhimā bhikkhave mātikātiādimāhā’’ti. Cīvaramātikāti cīvaruppādahetubhūtamātaro. Tenāha kathinakkhandhakavaṇṇanāyaṃ ‘‘mātikāti mātaro, janettiyoti attho’’ti. Mātikāti cettha cīvaradānamadhippetaṃ. Yathāha ‘‘sīmāya dānaṃ ekā mātikā, katikāya dānaṃ dutiyā’’tiādi. Sīmāya deti, katikāya deti, bhikkhāpaññattiyā deti, saṅghassa deti, ubhatosaṅghe deti, vassaṃvutthasaṅghassa deti, ādissa deti, puggalassa deti. ‘‘Imā pana aṭṭha mātikā’’ti vuttameva nigamanavasena vuttaṃ.

2728. Tatthāti tāsu aṭṭhamātikāsu. Sīmāya detīti ‘‘sīmāya dammī’’ti evaṃ sīmaṃ parāmasitvā dento sīmāya deti, evaṃ dinnaṃ antosīmagatehi bhikkhūhi bhājetabbanti vaṇṇitanti yojanā. Tattha antosīmagatehīti dāyako yaṃ sīmaṃ apekkhitvā evamāha, tassā sīmāya antogatehi sabbehi. Bhājetabbanti taṃ cīvaraṃ bhājetabbaṃ. Varavaṇṇināti ‘‘itipi so bhagavā araha’’ntiādinā sakalalokabyāpiguṇātisayayuttena byāmappabhāya, chabbaṇṇānaṃ raṃsīnañca vasena uttamappabhātisayayuttena varavaṇṇinā vaṇṇitaṃ kathitaṃ. Ayamettha padavaṇṇanā, ayaṃ pana vinicchayo - sīmāya detīti ettha tāva khaṇḍasīmā upacārasīmā samānasaṃvāsasīmā avippavāsasīmā lābhasīmā gāmasīmā nigamasīmā nagarasīmā abbhantarasīmā udakukkhepasīmā janapadasīmā raṭṭhasīmā rajjasīmā dīpasīmā cakkavāḷasīmā iti pannarasa sīmā veditabbā.

Tattha khaṇḍasīmā sīmākathāyaṃ vuttā. Upacārasīmā parikkhittassa vihārassa parikkhepena, aparikkhittassa vihārassa parikkhepārahaṭṭhānena paricchinnā hoti. Apica bhikkhūnaṃ dhuvasannipātaṭṭhānato vā pariyante ṭhitabhojanasālato vā nibaddhavasanakaāvāsato vā thāmamajjhimassa purisassa dvinnaṃ leḍḍupātānaṃ anto upacārasīmā veditabbā. Sā pana āvāsesu vaḍḍhantesu vaḍḍhati, parihāyantesu parihāyati. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘bhikkhūsupi vaḍḍhantesu vaḍḍhatī’’ti vuttaṃ. Tasmā sace vihāre sannipatitabhikkhūhi saddhiṃ ekābaddhā hutvā yojanasatampi pūretvā nisīdanti, yojanasatampi upacārasīmāva hoti, sabbesaṃ lābho pāpuṇāti. Samānasaṃvāsaavippavāsasīmādvayampi vuttameva.

Lābhasīmā nāma neva sammāsambuddhena anuññātā, na dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitā, apica kho rājarājamahāmattā vihāraṃ kāretvā gāvutaṃ vā aḍḍhayojanaṃ vā yojanaṃ vā samantato paricchinditvā ‘‘ayaṃ amhākaṃ vihārassa lābhasīmā’’ti nāmalikhitake thambhe nikhaṇitvā ‘‘yaṃ etthantare uppajjati, sabbaṃ taṃ amhākaṃ vihārassa demā’’ti sīmaṃ ṭhapenti, ayaṃ lābhasīmā nāma. Gāmanigamanagaraabbhantaraudakukkhepasīmāpi vuttā eva.

Janapadasīmā nāma kāsikosalaraṭṭhādīnaṃ anto bahū janapadā honti, ettha ekeko janapadaparicchedo janapadasīmā. Raṭṭhasīmā nāma kāsikosalādiraṭṭhaparicchedo. Rajjasīmā nāma mahācoḷabhogo keraḷabhogoti evaṃ ekekassa rañño āṇāpavattiṭṭhānaṃ. Dīpasīmā nāma samuddantena samucchinnamahādīpā ca antaradīpā ca. Cakkavāḷasīmā nāma cakkavāḷapabbateneva paricchinnā.

Evametāsu sīmāsu khaṇḍasīmāya kenaci kammena sannipatitaṃ saṅghaṃ disvā ‘‘ettheva sīmāya saṅghassa demī’’ti vutte yāvatikā bhikkhū antokhaṇḍasīmagatā, tehi bhājetabbaṃ. Tesaṃyeva hi taṃ pāpuṇāti, aññesaṃ sīmantarikāya vā upacārasīmāya vā ṭhitānampi na pāpuṇāti. Khaṇḍasīmāya ṭhite pana rukkhe vā pabbate vā ṭhitassa heṭṭhā vā pathaviyā vemajjhaṃ gatassa pāpuṇātiyeva.

‘‘Imissā upacārasīmāya saṅghassa dammī’’ti dinnaṃ pana khaṇḍasīmāsīmantarikāsu ṭhitānampi pāpuṇāti. ‘‘Samānasaṃvāsasīmāya dammī’’ti dinnaṃ pana khaṇḍasīmāsīmantarikāsu ṭhitānaṃ na pāpuṇāti. Avippavāsasīmālābhasīmāsu dinnaṃ tāsu sīmāsu antogatānaṃyeva pāpuṇāti. Gāmasīmādīsu dinnaṃ tāsaṃ sīmānaṃ abbhantare baddhasīmāya ṭhitānampi pāpuṇāti. Abbhantarasīmāudakukkhepasīmāsu dinnaṃ tattha antogatānaṃyeva pāpuṇāti. Janapadaraṭṭharajjadīpacakkavāḷasīmāsupi gāmasīmādīsu vuttasadisoyeva vinicchayo.

Sace pana jambudīpe ṭhito ‘‘tambapaṇṇidīpe saṅghassa dammī’’ti vadati, tambapaṇṇidīpato ekopi gantvā sabbesaṃ gaṇhituṃ labhati. Sacepi tatreva eko sabhāgabhikkhu sabhāgānaṃ bhāgaṃ gaṇhāti, na vāretabbo. Evaṃ tāva yo sīmaṃ parāmasitvā deti, tassa dāne vinicchayo veditabbo.

Yo pana ‘‘asukasīmāyā’’ti vattuṃ na jānāti, kevalaṃ ‘‘sīmā’’ti vacanamattameva jānanto vihāraṃ āgantvā ‘‘sīmāya dammī’’ti vā ‘‘sīmaṭṭhakasaṅghassa dammī’’ti vā bhaṇati, so pucchitabbo ‘‘sīmā nāma bahuvidhā, kataraṃ sīmaṃ sandhāya bhaṇasī’’ti, sace vadati ‘‘ahaṃ ‘asukasīmā’ti na jānāmi, sīmaṭṭhakasaṅgho bhājetvā gaṇhatū’’ti, katarasīmāya bhājetabbaṃ? Mahāsīvatthero kirāha ‘‘avippavāsasīmāyā’’ti. Tato naṃ āhaṃsu ‘‘avippavāsasīmā nāma tiyojanāpi hoti, evaṃ sante tiyojane ṭhitā lābhaṃ gaṇhissanti, tiyojane ṭhatvā āgantukavattaṃ pūretvā ārāmaṃ pavisitabbaṃ bhavissati, gamiko tiyojanaṃ gantvā senāsanaṃ āpucchissati, nissayapaṭipannassa tiyojanātikkame nissayo paṭippassambhissati, pārivāsikena tiyojanaṃ atikkamitvā aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ bhavissati, bhikkhuniyā tiyojane ṭhatvā ārāmappavesanaṃ āpucchitabbaṃ bhavissati, sabbampetaṃ upacārasīmāparicchedavaseneva kattuṃ vaṭṭati. Tasmā upacārasīmāyameva bhājetabba’’nti.

2729. Ye vihārā saṅghena katikāya ekalābhakā samānalābhakā ettha etesu vihāresu dinnaṃ ‘‘katikāya dammī’’ti dinnaṃ sabbehi bhikkhūhi saha bhājetabbaṃ cīvaraṃ katikāya vuccatīti yojanā.

Ayamettha vinicchayo - katikā nāma samānalābhakatikā, tatrevaṃ katikā kātabbā - ekasmiṃ vihāre sannipatitehi bhikkhūhi yaṃ vihāraṃ saṅgaṇhitukāmā samānalābhaṃ kātuṃ icchanti, assa nāmaṃ gahetvā ‘‘asuko nāma vihāro porāṇako’’ti vā ‘‘buddhādhivuttho’’ti vā ‘‘appalābho’’ti vā yaṃ kiñci kāraṇaṃ vatvā ‘‘taṃ vihāraṃ iminā vihārena saddhiṃ ekalābhaṃ kātuṃ saṅghassa ruccatī’’ti tikkhattuṃ sāvetabbaṃ. Ettāvatā tasmiṃ vihāre nisinnopi idha nisinnova hoti. Tasmiṃ vihārepi saṅghena evameva kātabbaṃ. Ettāvatā idha nisinnopi tasmiṃ vihāre nisinnova hoti. Ekasmiṃ lābhe bhājiyamāne itarasmiṃ ṭhitassa bhāgaṃ gahetuṃ vaṭṭati. Evaṃ ekena vihārena saddhiṃ bahūpi āvāsā ekalābhā kātabbāti.

2730. Cīvaradāyakena dhuvakārā pākavattādiniccasakkārā yattha saṅghassa krīyanti karīyanti tattha tasmiṃ vihāre teneva dāyakena saṅghassa dinnaṃ vihāraṃ ‘‘bhikkhāpaññattiyā dinna’’nti mahesinā vuttanti yojanā.

Tatrāyaṃ vinicchayo - yasmiṃ vihāre imassa cīvaradāyakassa santakaṃ saṅghassa pākavattaṃ vā vattati, yasmiṃ vā vihāre bhikkhū attano bhāraṃ katvā sadā gehe bhojeti, yattha vā tena āvāso kārito, salākabhattādīni vā nibaddhāni, yena pana sakalopi vihāro patiṭṭhāpito, tattha vattabbameva natthi, ime dhuvakārā nāma. Tasmā sace so ‘‘yattha mayhaṃ dhuvakārā karīyanti, ettha dammī’’ti vā ‘‘tattha dethā’’ti vā bhaṇati, bahūsu cepi ṭhānesu dhuvakārā honti, sabbattha dinnameva hoti.

Sace pana ekasmiṃ vihāre bhikkhū bahutarā honti, tehi vattabbaṃ ‘‘tumhākaṃ dhuvakāre ekattha bhikkhū bahū, ekattha appakā’’ti, sace ‘‘bhikkhugaṇanāya gaṇhathā’’ti bhaṇati, tathā bhājetvā gaṇhituṃ vaṭṭati. Ettha ca vatthabhesajjādi appakampi sukhena bhājīyati, yadi pana mañco vā pīṭhakaṃ vā ekameva hoti, taṃ pucchitvā yassa vā vihārassa ekavihārepi vā yassa senāsanassa so vicāreti, tattha dātabbaṃ. Sace ‘‘asukabhikkhu gaṇhatū’’ti vadati, vaṭṭati.

Atha ‘‘mayhaṃ dhuvakāre dethā’’ti vatvā avicāretvāva gacchati, saṅghassapi vicāretuṃ vaṭṭati. Evaṃ pana vicāretabbaṃ - ‘‘saṅghattherassa vasanaṭṭhāne dethā’’ti vattabbaṃ. Sace tattha senāsanaṃ paripuṇṇaṃ hoti. Yattha nappahoti, tattha dātabbaṃ. Sace eko bhikkhu ‘‘mayhaṃ vasanaṭṭhāne senāsanaparibhogabhaṇḍaṃ natthī’’ti vadati, tattha dātabbanti.

2731. Saṅghassa pana yaṃ dinnanti vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni saṅghassa dammī’’ti yaṃ cīvaraṃ dinnaṃ. ‘‘Sammukhībhūtenā’’ti vattabbe gāthābandhena rassattaṃ. Sammukhibhūtenāti ca upacārasīmāya ṭhitena. Bhājetabbanti ghaṇṭiṃ paharitvā kālaṃ ghosetvā bhājetabbaṃ. Idamettha mukhamattadassanaṃ. Vinicchayo aṭṭhakathāya veditabbo. Seyyathidaṃ - cīvaradāyakena vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni saṅghassa dammī’’ti dinnesu bhājiyamānesu sīmaṭṭhassa asampattassapi bhāgaṃ gaṇhanto na vāretabbo. Vihāro mahā hoti, therāsanato paṭṭhāya vatthesu diyyamānesu alasajātikā mahātherā pacchā āgacchanti, ‘‘bhante, vīsativassānaṃ diyyati, tumhākaṃ ṭhitikā atikkantā’’ti na vattabbā, ṭhitikaṃ ṭhapetvā tesaṃ datvā pacchā ṭhitikāya dātabbaṃ.

‘‘Asukavihāre kira bahuṃ cīvaraṃ uppanna’’nti sutvā yojanantarikavihāratopi bhikkhū āgacchanti, sampattasampattānaṃ ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya dātabbaṃ. Asampattānampi upacārasīmaṃ paviṭṭhānaṃ antevāsikādīsu gaṇhantesu dātabbameva. ‘‘Bahi upacārasīmāya ṭhitānaṃ dethā’’ti vadanti, na dātabbaṃ. Sace pana upacārasīmaṃ okkantehi ekābaddhā hutvā attano vihāradvāre vā antovihāreyeva vā honti, parisavasena vaḍḍhitā nāma sīmā hoti, tasmā dātabbaṃ. Saṅghanavakassa dinnepi pacchā āgatānaṃ dātabbameva. Dutiyabhāge pana therāsanaṃ āruḷhe āgatānaṃ paṭhamabhāgo na pāpuṇāti, dutiyabhāgato vassaggena dātabbaṃ.

Ekasmiṃ vihāre dasa bhikkhū honti, dasa vatthāni ‘‘saṅghassa demā’’ti denti, pāṭekkaṃ bhājetabbāni. Sace ‘‘sabbāneva amhākaṃ pāpuṇantī’’ti gahetvā gacchanti, duppāpitāni ceva duggahitāni ca, gatagataṭṭhāne saṅghikāneva honti. Ekaṃ pana uddharitvā ‘‘idaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti saṅghattherassa datvā sesāni ‘‘imāni amhākaṃ pāpuṇantī’’ti gahetuṃ vaṭṭati.

Ekameva vatthaṃ ‘‘saṅghassa demā’’ti āharanti, abhājetvāva ‘‘amhākaṃ pāpuṇātī’’ti gaṇhanti, duppāpitañceva duggahitañca, satthakena, pana haliddiādinā vā lekhaṃ katvā ekaṃ koṭṭhāsaṃ ‘‘imaṃ ṭhānaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti saṅghattherassa pāpetvā sesaṃ ‘‘amhākaṃ pāpuṇātī’’ti gahetuṃ vaṭṭati. Yaṃ pana vatthasseva pupphaṃ vā vali vā, tena paricchedaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Sace ekaṃ tantaṃ uddharitvā ‘‘idaṃ ṭhānaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti saṅghattherassa datvā sesaṃ ‘‘amhākaṃ pāpuṇātī’’ti gaṇhanti, vaṭṭati. Khaṇḍaṃ khaṇḍaṃ chinditvā bhājiyamānaṃ vaṭṭatiyeva.

Ekabhikkhuke vihāre saṅghassa cīvaresu uppannesu sace pubbe vuttanayeneva so bhikkhu ‘‘sabbāni mayhaṃ pāpuṇantī’’ti gaṇhāti, suggahitāni, ṭhitikā pana na tiṭṭhati. Sace ekekaṃ uddharitvā ‘‘idaṃ mayhaṃ pāpuṇātī’’ti gaṇhāti, ṭhitikā tiṭṭhati. Tattha ṭhitikāya aṭṭhitāya puna aññasmiṃ cīvare uppanne sace eko bhikkhu āgacchati, majjhe chinditvā dvīhipi gahetabbaṃ. Ṭhitāya ṭhitikāya puna aññasmiṃ cīvare uppanne sace navakataro āgacchati, ṭhitikā heṭṭhā orohati. Sace vuḍḍhataro āgacchati, ṭhitikā uddhaṃ ārohati. Atha añño natthi, puna attano pāpetvā gahetabbaṃ.

‘‘Saṅghassa demā’’ti vā ‘‘bhikkhusaṅghassa demā’’ti vā yena kenaci ākārena saṅghaṃ āmasitvā dinnaṃ pana paṃsukūlikānaṃ na vaṭṭati ‘‘gahapaticīvaraṃ paṭikkhipāmi, paṃsukūlikaṅgaṃ samādiyāmī’’ti vuttattā, na pana akappiyattā. Bhikkhusaṅghena apaloketvā dinnampi na gahetabbaṃ. Yaṃ pana bhikkhu attano santakaṃ deti, taṃ bhikkhudattiyaṃ nāma vaṭṭati. Paṃsukūlaṃ pana na hoti. Evaṃ santepi dhutaṅgaṃ na bhijjati. ‘‘Bhikkhūnaṃ dema, therānaṃ demā’’ti vutte pana paṃsukūlikānampi vaṭṭati. ‘‘Idaṃ vatthaṃ saṅghassa dema, iminā upāhanatthavikapattatthavikaāyogaaṃsabaddhakādīni karothā’’ti dinnampi vaṭṭati.

Pattatthavikādīnaṃ atthāya dinnāni bahūnipi honti, cīvaratthāyapi pahonti, tato cīvaraṃ katvā pārupituṃ vaṭṭati. Sace pana saṅgho bhājitātirittāni vatthāni chinditvā upāhanatthavikādīnaṃ atthāya bhājeti, tato gahetuṃ na vaṭṭati. Sāmikehi vicāritameva hi vaṭṭati, na itaraṃ.

‘‘Paṃsukūlikasaṅghassa dhammakaraṇaaṃsabaddhādīnaṃ atthāya demā’’ti vuttepi gahetuṃ vaṭṭati. Parikkhāro nāma paṃsukūlikānampi icchitabbo. Yaṃ tattha atirekaṃ hoti, taṃ cīvarepi upanetuṃ vaṭṭati. Suttaṃ saṅghassa denti, paṃsukūlikehipi gahetabbaṃ. Ayaṃ tāva vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni saṅghassa dammī’’ti dinnesu vinicchayo.

Sace pana bahi upacārasīmāya addhānapaṭipanne bhikkhū disvā ‘‘saṅghassa dammī’’ti saṅghattherassa vā saṅghanavakassa vā āroceti, sacepi yojanaṃ pharitvā parisā ṭhitā hoti, ekābaddhā ce, sabbesaṃ pāpuṇāti. Ye pana dvādasahi hatthehi parisaṃ asampattā, tesaṃ na pāpuṇātīti.

2732. Idāni ‘‘ubhatosaṅghe detī’’ti mātikaṃ vivaranto āha ‘‘ubhatosaṅghamuddissā’’tiādi. Ubhatosaṅghamuddissāti bhikkhusaṅghaṃ, bhikkhunisaṅghañca uddisitvā. Detīti ‘‘ubhatosaṅghassa demī’’ti deti. ‘‘Bahu vā’’ti ettha ‘‘bahū vā’’ti vattabbe gāthābandhavasena rassattaṃ. Bhikkhunīnaṃ bhikkhū thokā vā hontu bahū vā, puggalaggena akatvā ubhatosaṅghavasena samabhāgova kātuṃ vaṭṭatīti yojanā.

Tatrāyaṃ vinicchayo - ‘‘ubhatosaṅghassa dammī’’ti vuttepi ‘‘dvedhāsaṅghassa dammi, dvinnaṃ saṅghānaṃ dammi, bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunisaṅghassa ca dammī’’ti vuttepi ubhatosaṅghassa dinnameva hoti, dve bhāge same katvā eko dātabbo.

‘‘Ubhatosaṅghassa ca tuyhañca dammī’’ti vutte sace dasa dasa bhikkhū, bhikkhuniyo ca honti, ekavīsati paṭivīse katvā eko puggalassa dātabbo, dasa bhikkhusaṅghassa, dasa bhikkhunisaṅghassa. Yena puggaliko laddho, so saṅghatopi attano vassaggena gahetuṃ labhati. Kasmā? Ubhatosaṅghaggahaṇena gahitattā.

‘‘Ubhatosaṅghassa ca cetiyassa ca dammī’’ti vuttepi eseva nayo. Idha pana cetiyassa saṅghato pāpuṇanakoṭṭhāso nāma natthi, ekapuggalassa pattakoṭṭhāsasamova koṭṭhāso hoti.

‘‘Ubhatosaṅghassa ca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vutte pana dvāvīsati koṭṭhāse katvā dasa bhikkhūnaṃ, dasa bhikkhunīnaṃ, eko puggalassa, eko cetiyassa dātabbo. Tattha puggalo saṅghatopi attano vassaggena puna gahetuṃ labhati. Cetiyassa ekoyeva.

‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca dammī’’ti vutte pana majjhe bhinditvā na dātabbaṃ, bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā dātabbaṃ.

‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca tuyhañcā’’ti vutte pana puggalo visuṃ na labhati, pāpuṇanaṭṭhānato ekameva labhati. Kasmā? Bhikkhusaṅghaggahaṇena gahitattā.

‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyassa ekapuggalapaṭivīso labbhati, puggalassa visuṃ na labbhati. Tasmā ekaṃ cetiyassa datvā avasesaṃ bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā bhājetabbaṃ.

‘‘Bhikkhūnañca bhikkhunīnañca dammī’’ti vuttepi na majjhe bhinditvā dātabbaṃ, puggalagaṇanāya eva vibhajitabbaṃ.

‘‘Bhikkhūnañca bhikkhunīnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti evaṃ vuttepi cetiyassa ekapuggalapaṭivīso labbhati, puggalassa visuṃ natthi, bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā eva bhājetabbaṃ. Yathā ca bhikkhusaṅghaṃ ādiṃ katvā nayo nīto, evaṃ bhikkhunisaṅghaṃ ādiṃ katvāpi netabbo.

‘‘Bhikkhusaṅghassa ca tuyhañcā’’ti vutte puggalassa visuṃ na labbhati, vassaggeneva gahetabbaṃ.

‘‘Bhikkhusaṅghassa ca cetiyassa cā’’ti vutte pana cetiyassa visuṃ paṭivīso labbhati.

‘‘Bhikkhusaṅghassa ca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyasseva labbhati, na puggalassa.

‘‘Bhikkhūnañca tuyhañcā’’ti vuttepi visuṃ na labbhati.

‘‘Bhikkhūnañca cetiyassa cā’’ti vutte pana cetiyassa labbhati.

‘‘Bhikkhūnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyasseva visuṃ labbhati, na puggalassa. Bhikkhunisaṅghaṃ ādiṃ katvāpi evameva yojetabbaṃ.

Pubbe buddhappamukhassa ubhatosaṅghassa dānaṃ denti, bhagavā majjhe nisīdati, dakkhiṇato bhikkhū, vāmato bhikkhuniyo nisīdanti, bhagavā ubhinnaṃ saṅghatthero, tadā bhagavā attano laddhapaccaye attanāpi paribhuñjati, bhikkhūnampi dāpeti. Etarahi pana paṇḍitamanussā sadhātukaṃ paṭimaṃ vā cetiyaṃ vā ṭhapetvā buddhappamukhassa ubhatosaṅghassa dānaṃ denti, paṭimāya vā cetiyassa vā purato ādhārake pattaṃ ṭhapetvā dakkhiṇodakaṃ datvā ‘‘buddhānaṃ demā’’ti tattha yaṃ paṭhamaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ denti, vihāraṃ vā āharitvā ‘‘idaṃ cetiyassa demā’’ti piṇḍapātañca mālāgandhādīni ca denti, tattha kathaṃ paṭipajjitabbanti? Mālāgandhādīni tāva cetiye āropetabbāni, vatthehi paṭākā, telena padīpā kātabbā. Piṇḍapātamadhuphāṇitādīni pana yo nibaddhaṃ cetiyassa jaggako hoti pabbajito vā gahaṭṭho vā, tassa dātabbāni. Nibaddhajaggake asati āhaṭapattaṃ ṭhapetvā vattaṃ katvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Upakaṭṭhe kāle bhuñjitvā pacchāpi vattaṃ kātuṃ vaṭṭatiyeva.

Mālāgandhādīsu ca yaṃ kiñci ‘‘idaṃ haritvā cetiyassa pūjaṃ karothā’’ti vutte dūrampi haritvā pūjetabbaṃ. ‘‘Bhikkhaṃ saṅghassa harā’’ti vuttepi haritabbaṃ. Sace pana ‘‘ahaṃ piṇḍāya carāmi, āsanasālāya bhikkhū atthi, te harissantī’’ti vutte ‘‘bhante, tuyhaṃyeva dammī’’ti vadati, bhuñjituṃ vaṭṭati. Atha pana ‘‘bhikkhusaṅghassa dassāmī’’ti harantassa gacchato antarāva kālo upakaṭṭho hoti, attano pāpetvā bhuñjituṃ vaṭṭati.

2733. Yaṃ pana cīvaraṃ ‘‘yasmiṃ āvāse vassaṃvutthassa saṅghassa dammī’’ti deti, tasmiṃyeva āvāse vutthavassena saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā taṃ cīvaraṃ bhājetabbanti vaṇṇitaṃ desitanti yojanā.

Tatrāyaṃ vinicchayo - vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni vassaṃvutthasaṅghassa dammī’’ti deti, yāvatikā bhikkhū tasmiṃ āvāse vassaṃvutthā, yattakā vassacchedaṃ akatvā purimavassaṃvutthā, tehi bhājetabbaṃ, aññesaṃ na pāpuṇāti. Disāpakkantassāpi sati gāhake yāva kathinassa ubbhārā dātabbaṃ. Anatthate pana kathine antohemante evañca vatvā dinnaṃ pacchimavassaṃvutthānampi pāpuṇātīti lakkhaṇaññū vadanti. Aṭṭhakathāsu panetaṃ avicāritaṃ.

Sace pana bahi upacārasīmāyaṃ ṭhito ‘‘vassaṃvutthasaṅghassa dammī’’ti vadati, sampattānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Atha ‘‘asukavihāre vassaṃvutthasaṅghassā’’ti vadati, tatra vassaṃvutthānameva yāva kathinassubbhārā pāpuṇāti. Sace pana gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya evaṃ vadati, tatra sammukhībhūtānaṃyeva sabbesaṃ pāpuṇāti. Kasmā? Piṭṭhisamaye uppannattā. Antovasseyeva ‘‘vassaṃ vasantānaṃ dammī’’ti vutte chinnavassā na labhanti, vassaṃ vasantāva labhanti. Cīvaramāse pana ‘‘vassaṃ vasantānaṃ dammī’’ti vutte pacchimikāya vassūpagatānaṃyeva pāpuṇāti, purimikāya vassūpagatānañca chinnavassānañca na pāpuṇāti.

Cīvaramāsato paṭṭhāya yāva hemantassa pacchimo divaso, tāva ‘‘vassāvāsikaṃ demā’’ti vutte kathinaṃ atthataṃ vā hotu anatthataṃ vā, atītavassaṃvutthānameva pāpuṇāti. Gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya vutte pana mātikā āropetabbā ‘‘atītavassāvāsassa pañca māsā abhikkantā, anāgate cātumāsaccayena bhavissati, kataravassāvāsassa desī’’ti. Sace ‘‘atītavassaṃvutthānaṃ dammī’’ti vadati, taṃ antovassaṃ vutthānameva pāpuṇāti. Disāpakkantānampi sabhāgā gaṇhituṃ labhanti.

Sace ‘‘anāgate vassāvāsikaṃ dammī’’ti vadati, taṃ ṭhapetvā vassūpanāyikadivase gahetabbaṃ. Atha ‘‘agutto vihāro, corabhayaṃ atthi, na sakkā ṭhapetuṃ, gaṇhitvā vā āhiṇḍitu’’nti vutte ‘‘sampattānaṃ dammī’’ti vadati, bhājetvā gahetabbaṃ. Sace vadati ‘‘ito me, bhante, tatiye vasse vassāvāsikaṃ na dinnaṃ, taṃ dammī’’ti, tasmiṃ antovasse vutthabhikkhūnaṃ pāpuṇāti. Sace te disāpakkantā, añño vissāsiko gaṇhāti, dātabbaṃ. Atha ekoyeva avasiṭṭho, sesā kālakatā, sabbaṃ ekasseva pāpuṇāti. Sace ekopi natthi, saṅghikaṃ hoti, sammukhībhūtehi bhājetabbanti.

2734. Yāguyā pana pītāya vā bhatte vā bhutte sace pana ādissa ‘‘yena me yāgu pītā, tassa dammi, yena me bhattaṃ bhuttaṃ, tassa dammī’’ti paricchinditvā cīvaraṃ deti, vinayadharena tattha tattheva dānaṃ dātabbanti yojanā. Esa nayo khādanīyacīvarasenāsanabhesajjādīsu.

Tatrāyaṃ vinicchayo - bhikkhū ajjatanāya vā svātanāya vā yāguyā nimantetvā tesaṃ gharaṃ paviṭṭhānaṃ yāguṃ deti, yāguṃ datvā pītāya yāguyā ‘‘imāni cīvarāni yehi mayhaṃ yāgu pītā, tesaṃ dammī’’ti deti, yehi nimantitehi yāgu pītā, tesaṃyeva pāpuṇanti, yehi pana bhikkhācāravattena gharadvārena gacchantehi vā gharaṃ paviṭṭhehi vā yāgu laddhā, yesaṃ vā āsanasālato pattaṃ āharitvā manussehi nītā, ye vā therehi pesitā, tesaṃ na pāpuṇanti.

Sace pana nimantitabhikkhūhi saddhiṃ aññepi bahū āgantvā antogehañca bahigehañca pūretvā nisinnā, dāyako ca evaṃ vadati ‘‘nimantitā vā hontu animantitā vā, yesaṃ mayā yāgu dinnā, sabbesaṃ imāni vatthāni hontū’’ti, sabbesaṃ pāpuṇanti. Yehi pana therānaṃ hatthato yāgu laddhā, tesaṃ na pāpuṇanti. Atha so ‘‘yehi mayhaṃ yāgu pītā, sabbesaṃ hontū’’ti vadati, sabbesaṃ pāpuṇanti. Bhattakhādanīyesupi eseva nayo.

Cīvare vāti pubbepi yena vassaṃ vāsetvā bhikkhūnaṃ cīvaraṃ dinnapubbaṃ hoti, so ce bhikkhū bhojetvā vadati ‘‘yesaṃ mayā pubbe cīvaraṃ dinnaṃ, tesaṃyeva imaṃ cīvaraṃ vā suttaṃ vā sappimadhuphāṇitādīni vā hontū’’ti, sabbaṃ tesaṃyeva pāpuṇāti.

Senāsane vāti ‘‘yo mayā kārite vihāre vā pariveṇe vā vasati, tassidaṃ hotū’’ti vutte tasseva hoti.

Bhesajje vāti ‘‘mayaṃ kālena kālaṃ therānaṃ sappiādīni bhesajjāni dema, yehi tāni laddhāni, tesaṃyevidaṃ hotū’’ti vutte tesaṃyeva hotīti.

2735. Dīyateti dānanti kammasādhanena cīvaraṃ vuccati. Yaṃ-saddena cīvarassa parāmaṭṭhattā taṃ-saddenāpi tadeva parāmasitabbanti.

Tatrāyaṃ vinicchayo - ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti evaṃ parammukhā vā ‘‘idaṃ me, bhante, tumhākaṃ dammī’’ti evaṃ sammukhā vā pādamūle ṭhapetvā vā deti, taṃ tasseva hoti. Sace pana ‘‘idaṃ tumhākañca tumhākaṃ antevāsikānañca dammī’’ti evaṃ vadati, therassa ca antevāsikānañca pāpuṇāti. Uddesaṃ gahetuṃ āgato gahetvā gacchanto ca atthi, tassāpi pāpuṇāti. ‘‘Tumhehi saddhiṃ nibaddhacārikabhikkhūnaṃ dammī’’ti vutte uddesantevāsikānaṃ vattaṃ katvā uddesaparipucchādīni gahetvā vicarantānaṃ sabbesaṃ pāpuṇātīti.

2737. Vadaticcevameva ceti iccevaṃ yathāvuttanayena vadati ce. Tanti taṃ parikkhāraṃ. Tesanti mātuādīnaṃ. Saṅghasseva santakaṃ hotīti yojanā.

2738. ‘‘Pañcannaṃ...pe... hotī’’ti iminā purimagāthādvayena vitthāritamevatthaṃ saṃkhipitvā dasseti. Pañcannaṃ sahadhammikānaṃ. Accayeti kālakiriyāya. Dānanti ‘‘mayi kālakate imaṃ parikkhāraṃ tuyhaṃ hotu, tava santakaṃ karohī’’tiādinā pariccajanaṃ. Kiñcipīti antamaso dantakaṭṭhampi. Gihīnaṃ pana dānaṃ tathā dāyakānaṃ gihīnameva accaye rūhatīti yojanā.

2739. Bhikkhu vā sāmaṇero vā bhikkhuniupassaye kālaṃ karoti, assa bhikkhussa vā sāmaṇerassa vā parikkhārā bhikkhūnaṃyeva santakā bhikkhusaṅghasseva santakāti yojanā. Bhikkhusaṅghasseva santakā kālakatassa bhikkhusaṅghapariyāpannattā.

2740. Sāmaṇerī vāti ettha vā-saddena ‘‘sikkhamānā vā’’ti idaṃ saṅgaṇhāti. Vihārasmiṃ bhikkhūnaṃ nivāsanaṭṭhāne. Tassāti bhikkhuniyā vā sāmaṇeriyā vā sikkhamānāya vā parikkhārā bhikkhunīnaṃ santakā hontīti yojanā. Santakāti etthāpi bhikkhūsu vuttanayenevattho gahetabbo.

2741. Dehi netvāti ettha ‘‘imaṃ cīvara’’nti pakaraṇato labbhati. ‘‘Imaṃ cīvaraṃ netvā asukassa dehī’’ti yaṃ cīvaraṃ dinnaṃ, taṃ tassa purimasseva santakaṃ hoti. ‘‘Idaṃ cīvaraṃ asukassa dammī’’ti yaṃ cīvaraṃ dinnaṃ, taṃ yassa pahiyyati, tassa pacchimasseva santakaṃ hotīti yojanā.

2742. Yathāvuttavacanappakārānurūpena sāmike ñatvā sāmikesu vissāsena vā tesu matesu matakacīvarampi gaṇhituṃ vaṭṭatīti dassetuṃ āha ‘‘eva’’ntiādi. ‘‘Matassa vā amatassa vā’’ti padacchedo. Vissāsaṃ vāpi gaṇheyyāti jīvantassa santakaṃ vissāsaggāhaṃ gaṇheyya. Gaṇhe matakacīvaranti matassa cīvaraṃ matakaparikkhāranīhārena pāpetvā gaṇheyya.

2743. Rajate anenāti rajananti mūlādisabbamāha. Vantadosenāti savāsanasamucchinnarāgādidosena. Tādināti rūpādīsu chaḷārammaṇesu rāgādīnaṃ anuppattiyā aṭṭhasu lokadhammesu nibbikāratāya ekasadisena.

2744-2745. ‘‘Mūle’’tiādīsu niddhāraṇe bhummaṃ. Mūlarajane haliddiṃ ṭhapetvā sabbaṃ mūlarajanaṃ vaṭṭati. Khandhesu rajanesu mañjeṭṭhañca tuṅgahārakañca ṭhapetvā sabbaṃ khandharajanaṃ vaṭṭati. Pattesu rajanesu alliyā pattaṃ tathā nīliyā pattañca ṭhapetvā sabbaṃ pattarajanaṃ vaṭṭati. Puppharajanesu kusumbhañca kiṃsukañca ṭhapetvā sabbaṃ puppharajanaṃ vaṭṭati. Tacarajane loddañca kaṇḍulañca ṭhapetvā sabbaṃ tacarajanaṃ vaṭṭati. Phalarajanaṃ sabbampi vaṭṭatīti yojanā.

Mañjeṭṭhanti eko sakaṇṭakarukkho, valliviseso ca, yassa rajanaṃ mañjeṭṭhabījavaṇṇaṃ hoti. Mañjeṭṭharukkhassa khandho setavaṇṇoti so idha na gahetabbo rajanādhikārattā. Tuṅgahārako nāma eko sakaṇṭakarukkho, yassa rajanaṃ haritālavaṇṇaṃ hoti. Allīti cullatāpiñcharukkho, yassa paṇṇarajanaṃ haliddivaṇṇaṃ hoti. Nīlīti gacchaviseso, yassa pana rajanaṃ nīlavaṇṇaṃ hoti. Kiṃsukaṃ nāma vallikiṃsukapupphaṃ, yassa rajanaṃ lohitavaṇṇaṃ hoti.

2746. Kiliṭṭhasāṭakanti malīnasāṭakaṃ. Dhovitunti ekavāraṃ dhovituṃ. Alliyā dhotaṃ kira sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇhāti.

2747. Cīvarānaṃ kathā sesāti bhedakāraṇappakārakathādikā idha avuttakathā. Paṭhame kathine vuttāti seso. Vibhāvināti khandhakabhāṇakena.

Cīvarakkhandhakakathāvaṇṇanā.

Iti vinayatthasārasandīpaniyā vinayavinicchayavaṇṇanāya

Mahāvaggavinicchayavaṇṇanā niṭṭhitā.

Cūḷavaggo

Pārivāsikakkhandhakakathāvaṇṇanā

2748. Evaṃ mahāvaggavinicchayaṃ saṅkhepena dassetvā cūḷavaggāgatavinicchayaṃ dassetumāha ‘‘tajjanīya’’ntiādi. Tajjanīyanti kalahakārakānaṃ bhikkhūnaṃ tato viramanatthāya niggahavasena anuññātaṃ ñatticatutthaṃ tajjanīyakammañca. Niyassanti bālassa abyattassa āpattibahulassa anapadānassa ananulomikehi gihisaṃsaggehi saṃsaṭṭhassa viharato bhikkhuno niggahavasena nissāya vasanatthāya kātuṃ anuññātaṃ ñatticatutthaṃ niyassakammañca.

Pabbājanti kuladūsakassa bhikkhuno yattha tena kuladūsanaṃ kataṃ, tattha na labhitabbaāvāsatthāya niggahavasena anuññātaṃ ñatticatutthaṃ pabbājanīyakammañca. Paṭisāraṇanti saddhassa upāsakassa dāyakassa kārakassa saṅghupaṭṭhākassa jātiādīhi akkosavatthūhi akkosakassa bhikkhuno taṃkhamāpanatthāya niggahavasena anuññātaṃ ñatticatutthaṃ paṭisāraṇīyakammañca.

Tividhukkhepananti āpattiyā adassane, āpattiyā appaṭikamme, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ca tato oramituṃ niggahavasena anuññātaṃ ñatticatutthaṃ tividhaṃ ukkhepanīyakammañcāti. Dīpayeti pāḷiyā, aṭṭhakathāya ca vuttanayena pakāseyyāti attho.

Tajjanīyādikammānaṃ osāraṇanissāraṇavasena paccekaṃ duvidhattepi taṃ bhedaṃ anāmasitvā kevalaṃ jātivasena ‘‘satta kammānī’’ti vuttanti veditabbaṃ. Yathā dassito panetesaṃ viseso atthuppattivasenāti daṭṭhabbo. Vitthāro panesaṃ kammakkhandhakato veditabbo.

2749. Khandhake kammasaṅkhāte khandhake āgatāni tecattālīsa vattāni. Tadanantareti tassa kammakkhandhakassa anantare. Khandhaketi pārivāsikakkhandhake. Nava adhikāni yesaṃ te navādhikāni tiṃseva vattāni, ekūnacattālīsa vattānīti vuttaṃ hoti.

Kammakkhandhake tāva -

‘‘Āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakatena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā - na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenāpi bhikkhuniyo na ovaditabbā, yāya āpattiyā saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ kataṃ hoti, sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā, kammaṃ na garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā, na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikammaṃ sāditabbaṃ, na pakatatto bhikkhu sīlavipattiyā anuddhaṃsetabbo, na ācāravipattiyā anuddhaṃsetabbo, na diṭṭhivipattiyā anuddhaṃsetabbo, na ājīvavipattiyā anuddhaṃsetabbo, na bhikkhu bhikkhūhi bhedetabbo, na gihiddhajo dhāretabbo, na titthiyaddhajo dhāretabbo, na titthiyā sevitabbā, bhikkhū sevitabbā, bhikkhusikkhāya sikkhitabbaṃ, na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṃ, pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā vuṭṭhātabbaṃ, na pakatatto bhikkhu āsādetabbo anto vā bahi vā, na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabba’’nti -

Evaṃ cetāni tecattālīsa vattāni sandhāya vuttaṃ ‘‘tecattālīsa vattāni, khandhake kammasaññite’’ti.

Pārivāsikakkhandhake -

‘‘Pārivāsikena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā - na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā, yāya āpattiyā saṅghena parivāso dinno hoti, sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā, kammaṃ na garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā, na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabbaṃ.

‘‘Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā pakatattassa bhikkhuno purato gantabbaṃ, na purato nisīditabbaṃ, yo hoti saṅghassa āsanapariyanto seyyāpariyanto vihārapariyanto, so tassa padātabbo, tena ca so sāditabbo.

‘‘Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā pakatattassa bhikkhuno puresamaṇena vā pacchāsamaṇena vā kulāni upasaṅkamitabbāni, na āraññikaṅgaṃ samādātabbaṃ, na piṇḍapātikaṅgaṃ samādātabbaṃ, na ca tappaccayā piṇḍapāto nīharāpetabbo ‘mā maṃ jāniṃsū’ti.

‘‘Pārivāsikena, bhikkhave, bhikkhunā āgantukena ārocetabbaṃ, āgantukassa ārocetabbaṃ, uposathe ārocetabbaṃ, pavāraṇāya ārocetabbaṃ, sace gilāno hoti, dūtenapi ārocetabbaṃ.

‘‘Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā.

‘‘Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā.

‘‘Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā.

‘‘Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā.

‘‘Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā.

‘‘Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā.

‘‘Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā.

‘‘Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā yaṃ jaññā ‘sakkomi ajjeva gantu’nti.

‘‘Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā yaṃ jaññā ‘sakkomi ajjeva gantu’nti.

‘‘Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā yaṃ jaññā ‘sakkomi ajjeva gantu’nti.

‘‘Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā yaṃ jaññā ‘sakkomi ajjeva gantu’nti.

‘‘Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā yaṃ jaññā ‘sakkomi ajjeva gantu’nti.

‘‘Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā yaṃ jaññā ‘sakkomi ajjeva gantu’nti.

‘‘Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā yaṃ jaññā ‘sakkomi ajjeva gantu’nti.

‘‘Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā yaṃ jaññā ‘sakkomi ajjeva gantu’nti.

‘‘Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā yaṃ jaññā ‘sakkomi ajjeva gantu’nti.

‘‘Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṃ, pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā vuṭṭhātabbaṃ, pakatatto bhikkhu āsanena nimantetabbo, na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ nisinne āsane nisīditabbaṃ, na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ, na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ, na chamāyaṃ caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.

‘‘Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā pārivāsikena vuḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṃ...pe... mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā saddhiṃ...pe... mānattārahena bhikkhunā saddhiṃ...pe... mānattacārikena bhikkhunā saddhiṃ...pe... abbhānārahena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṃ, na ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ nisinne āsane nisīditabbaṃ, na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ, na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ, na chamāyaṃ caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.

‘‘Pārivāsikacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṃ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṃ dadeyya, taṃvīso abbheyya, akammaṃ na ca karaṇīya’’nti -

Evaṃ pārivāsikānaṃ catunavuti vattāni.

Sā ca nesaṃ catunavutisaṅkhā evaṃ veditabbā - naupasampādanādinakammikagarahapariyosānāni nava vattāni, tato pakatattassa uposathaṭṭhapanādibhikkhūhisampayojanapariyosānāni aṭṭha, tato napuratogamanādī pañca, napuregamanādī cattāri, āgantukena ārocanādī cattārīti tiṃsa, sabhikkhukāvāsādito abhikkhukāvāsādigamanapaasaṃyuttāni tīṇi navakāni cāti sattapaññāsa, tato napakatattena saddhiṃ ekacchannavāsādipaṭisaṃyuttāni ekādasa, tato napārivāsikavuḍḍhataramūlāyapaṭikassanārahamānattārahamānattacārikaabbhānārahehi saddhiṃ ekacchannavāsādipaṭisaṃyuttāni paccekaṃ ekādasa katvā pañcapaññāsāya vattesu pārivāsikavuḍḍhataramūlāyapaṭikassanārahamānattārahānaṃ tiṇṇaṃ samānattā tesu ekaṃ ekādasakaṃ, mānattacārikaabbhānārahānaṃ dvinnaṃ samānattā tesu ekaṃ ekādasakanti duve ekādasakāni, ante pārivāsikacatutthassa saṅghassa parivāsādidānacatukke gaṇapūraṇatthadosato nivattivasena cattāri cattārīti catunavuti vattāni. Tāni aggahitaggahaṇena ekūnacattālīsavattāni nāma. Ādito nava, uposathaṭṭhapanādīni aṭṭha, pakatattena ekacchannavāsādī cattāri cāti ekavīsati vattāni kammakkhandhake gahitattā idha gaṇanāya aggahetvā tato sesesu tesattatiyā vattesu pārivāsikavuḍḍhatarādīhi ekacchanne vāsādipaṭisaṃyuttāni dvāvīsati vattāni pakatattehi samānattā tāni ca ‘‘gantabbo bhikkhave’’tiādikaṃ navakaṃ tathā gacchantassa anāpattidassanaparaṃ, na āvāsato gacchantassa āpattidassanaparanti tañca aggahetvā avasesesu dvācattālīsavattesu pārivāsikacatautthādikammacatukkaṃ garukāpattivuṭṭhānāya gaṇapūraṇatthasāmaññena ekaṃ katvā tayo apanetvā gaṇitāni ekūnacattālīsāni hontīti vuttaṃ ‘‘navādhikāni tiṃseva, khandhake tadanantare’’ti.

2750. Imāni ekūnacattālīsa vattāni purimehi tecattālīsavattehi saddhiṃ dvāsīti hontīti āha ‘‘evaṃ sabbāni...pe... gahitāgahaṇena tū’’ti.

Evaṃ kammakkhandhakapārivāsikakkhandhakesu mahesinā vuttāni khandhakavattāni gahitāgahaṇena dvāsīti eva hontīti yojanā. Evamettha dvāsītikkhandhakavattāni dassitāni.

Āgamaṭṭhakathāvaṇṇanāyaṃ pana -

‘‘Pārivāsikānaṃ bhikkhūnaṃ vattaṃ paññapessāmīti ārabhitvā ‘na upasampādetabbaṃ...pe... na chamāyaṃ caṅkamante caṅkame caṅkamitabba’nti vuttāvasānāni chasaṭṭhi, tato paraṃ ‘na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā pārivāsikena vuḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṃ, mūlāyapaṭikassanārahena, mānattārahena, mānattacārikena, abbhānārahena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabba’ntiādīnaṃ pakatatte caritabbehi anaññattā visuṃ te agaṇetvā pārivāsikavuḍḍhatarādīsu puggalantaresu caritabbattā tesaṃ vasena sampiṇḍetvā ekekaṃ katvā gaṇitāni pañcāti ekasattati vattāni, ukkhepanīyakammakatavattesu vattapaññāpanavasena vuttaṃ ‘na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ ...pe... nahāne piṭṭhiparikammaṃ sāditabba’nti idaṃ abhivādanādīnaṃ asādiyanaṃ ekaṃ, ‘na pakatatto bhikkhu sīlavipattiyā anuddhaṃsetabbo’tiādīni ca dasāti evametāni dvāsīti honti. Etesveva kānici tajjanīyakammādivattāni, kānici pārivāsikādivattānīti aggahitaggahaṇena dvāsīti evā’’ti -

Vuttaṃ. Etāni pana vattāni kadāci tajjanīyakammakatādikāle, pārivāsikādikāle ca caritabbāni khuddakavattānīti gahetabbāni āgantukavattādīnaṃ cuddasamahāvattānaṃ vakkhamānattā.

2751. Idāni pārivāsikassa bhikkhuno ratticchedaṃ, vattabhedañca dassetumāha ‘‘parivāsañca vattañcā’’tiādi. Parivāsañca vattañca samādinnassāti ‘‘parivāsaṃ samādiyāmī’’ti parivāsañca ‘‘vattaṃ samādiyāmī’’ti vattañca pakatattassa bhikkhuno santike ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā vacībhedaṃ katvā samādinnassa. Bhikkhunoti pārivāsikassa bhikkhuno.

2752. Sahavāsādayo ‘‘ekacchanne’’tiādinā sayameva vakkhati. Sahavāso, vināvāso, anārocanameva cāti imehi tīhi pārivāsikabhikkhussa ratticchedo ca dukkaṭañca hotīti yojanā.

2753. Udakapātena samantā nibbakosassa udakapātaṭṭhānena. Ekacchanneti ekacchanne paricchanne vā aparicchanne vā āvāse. Pakatattena bhikkhunā saha ukkhittassa nivāso nivāritoti yojanā. ‘‘Nivārito’’ti iminā dukkaṭaṃ hotīti dīpeti.

2754. Antoyevāti ekacchannassa āvāsaparicchedassa antoyeva. ‘‘Na labbhatī’’ti iminā ratticchedo ca dukkaṭañca hotīti dīpeti.

2755. Mahāaṭṭhakathādisūti ādi-saddena kurundaṭṭhakathādiṃ saṅgaṇhāti. Ubhinnanti ukkhittakapārivāsikānaṃ. Iti avisesena niddiṭṭhanti yojanā.

2756. Iminā sahavāsena ratticchedañca dukkaṭañca dassetvā vināvāsena dassetumāha ‘‘abhikkhuke panāvāse’’ti. Āvāseti vasanatthāya katasenāsane. Anāvāseti vāsatthāya akate cetiyaghare vā bodhighare vā sammajjaniaṭṭake vā dāruaṭṭake vā pānīyamāḷe vā vaccakuṭiyaṃ vā dvārakoṭṭhake vā aññatra vā yattha katthaci evarūpe ṭhāne. Vippavāsaṃ vasantassāti pakatattena vinā vāsaṃ kappentassa. Ratticchedo ca dukkaṭanti ratticchedo ceva vattabhedadukkaṭañca hoti.

2757. Evaṃ vippavāsena ratticchedadukkaṭāni dassetvā anārocanena dassetumāha ‘‘pārivāsikabhikkhussā’’tiādi. Bhikkhuṃ disvānāti ākāsenāpi gacchantaṃ samānasaṃvāsakaṃ āgantukaṃ bhikkhuṃ disvā. Taṅkhaṇeti tasmiṃ diṭṭhakkhaṇeyeva. ‘‘Anārocentassa eva etassā’’ti padacchedo. Evakārena ratticchedo ca dukkaṭañcāti ubhayaṃ etassa hotīti dīpentena adiṭṭho ce, ratticchedova hotīti ñāpeti. Yathāha - ‘‘sopissa ratticchedaṃ karoti, aññātattā pana vattabhedadukkaṭaṃ natthī’’ti. Nānāsaṃvāsakena saha vinayakammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, tassa anārocanepi ratticchedo na hoti.

2758-2759. Pārivāsiko bhikkhu yattha saṅghanavakaṭṭhāne ṭhito, tattheva tasmiṃyeva ṭhāne ṭhatvā yathāvuḍḍhaṃ pakatattehipi saddhiṃ vuḍḍhapaṭipāṭiyā pañca kiccāni kātuṃ vaṭṭatīti yojanā.

Tāni sarūpato dassetumāha ‘‘uposathapavāraṇa’’ntiādi. Uposathapavāraṇaṃ yathāvuḍḍhaṃ kātuṃ labhatīti yojanā. Dentīti ettha ‘‘ghaṇṭiṃ paharitvā’’ti seso. Saṅghadāyakāti kammadhārayasamāso. Saṅghassa ekattepi garūsu bahuvacananiddeso. ‘‘Deti ce saṅghadāyako’’tipi pāṭho. Tattha ghaṇṭiṃ paharitvā bhājetvā dento saṅgho vassikasāṭikaṃ deti ce, pārivāsiko yathāvuḍḍhaṃ attano pattaṭṭhāne labhatīti yojanā.

Oṇojananti vissajjanaṃ, saṅghato attano pattānaṃ dvinnaṃ, tiṇṇaṃ vā uddesabhattādīnaṃ attano puggalikabhattapaccāsāya paṭiggahetvā ‘‘mayhaṃ ajja bhattapaccāsā atthi, sve gaṇhissāmī’’ti vatvā saṅghavissajjanaṃ labhatīti vuttaṃ hoti. Bhattanti āgatāgatehi vuḍḍhapaṭipāṭiyā gahetvā gantabbaṃ vihāre saṅghassa catussālabhattaṃ. Tathā pārivāsiko yathāvuḍḍhaṃ labhatīti yojanā. Ime pañcāti vuttamevatthaṃ nigamayati.

Tatrāyaṃ vinicchayo - uposathapavāraṇe tāva pātimokkhe uddissamāne hatthapāse nisīdituṃ vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘pāḷiyā anisīditvā pāḷiṃ vihāya hatthapāsaṃ amuñcantena nisīditabba’’nti vuttaṃ. Pārisuddhiuposathe kariyamāne saṅghanavakaṭṭhāne nisīditvā tattheva nisinnena attano pāḷiyā pārisuddhiuposatho kātabbova. Pavāraṇāyapi saṅghanavakaṭṭhāne nisīditvā tattheva nisinnena attano pāḷiyā pavāretabbaṃ. Saṅghena ghaṇṭiṃ paharitvā bhājiyamānaṃ vassikasāṭikampi attano pattaṭṭhāne gahetuṃ vaṭṭati.

Oṇojane sace pārivāsikassa dve tīṇi uddesabhattādīni pāpuṇanti, aññā cassa puggalikabhattapaccāsā hoti, tāni paṭipāṭiyā gahetvā ‘‘bhante, heṭṭhā gāhetha, ajja mayhaṃ bhattapaccāsā atthi, sveva gaṇhissāmī’’ti vatvā vissajjetabbāni, evaṃ tāni punadivasesu gaṇhituṃ labhati. ‘‘Punadivase sabbapaṭhamaṃ etassa dātabba’’nti kurundiyaṃ vuttaṃ. Yadi pana na gaṇhāti na vissajjeti, punadivase na labhati. Idaṃ oṇojanaṃ nāma pārivāsikasseva odissa anuññātaṃ. Kasmā? Tassa hi saṅghanavakaṭṭhāne nisinnassa bhattagge yāgukhajjakādīni pāpuṇanti vā na vā, tasmā ‘‘so bhikkhāhārena mā kilamitthā’’ti idamassa saṅgahakaraṇatthāya odissa anuññātaṃ.

Bhatte catussālabhattaṃ yathāvuḍḍhaṃ labhati, pāḷiyā pana gantuṃ vā ṭhātuṃ vā na labhati. Tasmā pāḷito osakkitvā hatthapāse ṭhitena hatthaṃ pasāretvā yathā seno nipatitvā gaṇhāti, evaṃ gaṇhitabbaṃ. Ārāmikasamaṇuddesehi āharāpetuṃ na labhati. Sace sayameva āharanti, vaṭṭati. Rañño mahāpeḷabhattepi eseva nayo. Catussālabhatte pana sace oṇojanaṃ kattukāmo hoti, attano atthāya ukkhitte piṇḍe ‘‘ajja me bhattaṃ atthi, sveva gaṇhissāmī’’ti vattabbaṃ. ‘‘Punadivase dve piṇḍe labhatī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Uddesabhattādīnipi pāḷito osakkitvāva gahetabbāni. Yattha pana nisīdāpetvā parivisanti, tattha sāmaṇerānaṃ jeṭṭhakena bhikkhūnaṃ saṅghanavakena hutvā nisīditabbanti.

Pārivāsikakkhandhakakathāvaṇṇanā.

Samathakkhandhakakathāvaṇṇanā

2760. Idāni samathavinicchayaṃ dassetuṃ yesu adhikaraṇesu santesu samathehi bhavitabbaṃ, tāni tāva dassento āha ‘‘vivādādhāratā’’tiādi. Vivādādhāratāti vivādādhikaraṇaṃ. Āpattādhāratāti etthāpi eseva nayo. Ādhāratāti adhikaraṇapariyāyo. Ādhārīyati abhibhuyyati vūpasammati samathehīti ādhāro, vivādo ca so ādhāro cāti vivādādhāro, so eva vivādādhāratā. Evamādhārādhikaraṇa-saddānaṃ vivādādisaddehi saha kammadhārayasamāso daṭṭhabbo. Adhikarīyati abhibhuyyati vūpasammati samathehīti adhikaraṇanti vivādādicatubbidhameva pāḷiyaṃ dassitaṃ. Ayamattho ‘‘etesaṃ tu catunnampi, samattā samathā matā’’ti vakkhamānena viññāyati.

2761. Etāni cattāri adhikaraṇāni ca ‘‘idha pana, bhikkhave, bhikkhū vivadanti ‘dhammo’ti vā ‘adhammo’ti vā’’ti aṭṭhārasa bhedakārakavatthūni ca mahesinā vuttāni. Tattha tesu catūsu adhikaraṇesu vivādo adhikaraṇasaṅkhāto etāni aṭṭhārasa bhedakaravatthūni nissito nissāya pavattoti yojanā.

2762. Vipattiyo catassovāti ‘‘idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṃ anuvadanti sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā’’ti vuttā catasso vipattiyo. Diṭṭhādīnaṃ anugantvā sīlavipattiādīhi vadanaṃ codanā anuvādo. Upāgatoti nissito, anuvādo catasso vipattiyo nissāya pavattoti attho. ‘‘Tatthā’’ti paṭhamameva niddhāraṇassa vuttattā idha punavacane payojanaṃ na dissati, ‘‘sambhavā’’ti vacanassāpi na koci atthaviseso dissati. Tasmā ‘‘āpattādhāratā tattha, sattaāpattisambhavā’’ti pāṭho na yujjati, ‘‘āpattādhāratā nāma, satta āpattiyo matā’’ti pāṭho yuttataro, āpattādhāratā nāma āpattādhikaraṇaṃ nāma satta āpattiyo matā satta āpattiyova adhippetāti attho.

2763. Saṅghakiccāni nissāyāti apalokanakammādīni cattāri saṅghakammāni upādāya kiccādhikaraṇābhidhānaṃ siyā, kiccādhikaraṇaṃ nāma cattāri saṅghakammānīti attho. Etesaṃ tu catunnampīti etesaṃ pana catunnampi adhikaraṇānaṃ. Samattāti vūpasamahetuttā. Samathā matāti sammukhāvinayādayo satta adhikaraṇasamathāti adhippetā. Adhikaraṇāni samenti, sammanti vā etehīti ‘‘samathā’’ti vuccantīti ‘‘samattā samathā matā’’ti iminā samatha-saddassa anvatthaṃ dīpeti.

2764-2765. Te sarūpato dassetumāha ‘‘sammukhā’’tiādi. ‘‘Vinayo’’ti idaṃ sammukhādipadehi paccekaṃ yojetabbaṃ ‘‘sammukhāvinayo sativinayo amūḷhavinayo’’ti. ‘‘Paṭiññāvinayo’’ti ca paṭiññātakaraṇaṃ vuttaṃ. Sattamo vinayoti samatho adhippeto. Tiṇavatthārakoti ime satta samathā buddhenādiccabandhunā vuttāti yojanā.

2766. Catūsu adhikaraṇesu yaṃ adhikaraṇaṃ yattakehi samathehi sammati, te saṅgahetvā dassento āha ‘‘vivādo’’tiādi.

2767-2769. ‘‘Vivādo’’tiādinā uddiṭṭhamatthaṃ niddisanto āha ‘‘chaṭṭhenā’’tiādi. Ettha etesu catūsu adhikaraṇesu, samathesu ca kiṃ kena sammatīti ce? Vivādo vivādādhikaraṇaṃ chaṭṭhena yebhuyyasikāya, paṭhamena samathena sammukhāvinayena cāti dvīhi samathehi sammati. Yassā kiriyāya dhammavādino bahutarā, esā yebhuyyasikā. ‘‘Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā’’ti vuttānaṃ saṅghādīnaṃ catunnaṃ sannidhānena vā gaṇapuggalehi samiyamānaṃ vivādādhikaraṇaṃ saṅghasammukhataṃ vinā itarehi tīhi vā sammatīti vuttaṃ hoti.

Ettha ca kārakasaṅghassa saṅghasāmaggivasena sammukhībhāvo saṅghasammukhatā, sametabbassa vatthuno bhūtatā dhammasammukhatā, yathā taṃ sametabbaṃ, tathevassa samanaṃ vinayasammukhatā, yo ca vivadati, yena ca vivadati, tesaṃ ubhinnaṃ atthapaccatthikānaṃ sammukhībhāvo puggalasammukhatā.

‘‘Anuvādo catūhipī’’ti uddiṭṭhaṃ niddisanto āha ‘‘sammukhā’’tiādi. Anupubbenāti anupaṭipāṭiyā. Sammukhāvinayādīhi tīhipīti sammukhāvinayasativinayaamūḷhavinayehi tīhipi. Tathevāti yathā tīhi, tathā pañcamena tassapāpiyasikāsamathenāpi anuvādo sammati, pageva catūhīti attho.

Yo pāpussannatāya pāpiyo puggalo, tassa kattabbato ‘‘tassapāpiyasikā’’ti kammaṃ vuccati. Āyasmato dabbassa mallaputtassa viya sativepullappattassa khīṇāsavassa katā amūlikā sīlavipatticodanā sammukhāvinayena, ñatticatutthāya kammavācāya dinnena sativinayena ca sammati. Ummattakassa bhikkhuno katā āpatticodanā sammukhāvinayena ca tatheva dinnena amūḷhavinayena ca sammati. Saṅghamajjhe āpattiyā codiyamānassa avajānitvā paṭijānanādiṃ karontassa pāpabhikkhuno bahulāpatticodanā sammukhāvinayena ceva tatheva pakatena tassapāpiyasikākammena ca vūpasammatīti vuttaṃ hoti.

‘‘Āpatti pana tīhevā’’ti uddesassa niddesamāha ‘‘sammukhenā’’tiādi. Sammukhena sammukhāvinayena, paṭiññāya paṭiññātakaraṇena, tiṇavatthārakena vā imehi tīhi eva samathehi sā āpatti āpattādhikaraṇaṃ upasamaṃ yātīti yojanā. Ettha paṭiññātakaraṇaṃ nāma āpattiṃ paṭiggaṇhantena ‘‘passasī’’ti vutte āpattiṃ desentena ‘‘āma passāmī’’ti sampaṭicchanaṃ. Tiṇavatthārakaṃ pana sayameva vakkhati.

Tīheva samathehīti ettha garukāpatti sammukhāvinayena, paṭiññātakaraṇena cāti dvīhi, lahukāpattiṃ āpajjitvā saṅghe vā gaṇe vā puggale vā desanāya sammukhāvinayena ceva paṭiññātakaraṇena ca, kosambakānaṃ viggahasadisaṃ mahāviggahaṃ karontehi āpannā anekavidhā āpattiyo sace honti, tāsu vakkhamānasarūpaṃ thullavajjādiṃ ṭhapetvā avasesā sabbā āpattiyo sammukhāvinayena, tiṇavatthārakena ca sammantīti attho.

Kiccaṃ kiccādhikaraṇaṃ ekena sammukhāvinayeneva sammatīti yojanā.

2770. Yebhuyyasikakammeti ettha nimittatthe bhummaṃ. Salākaṃ gāhayeti vinicchayakārake saṅghe dhammavādīnaṃ bahuttaṃ vā appatarattaṃ vā jānituṃ vakkhamānena nayena salākaṃ gāhāpeyya. Budhoti ‘‘na chandāgatiṃ gacchati...pe... gahitāgahitañca jānātī’’ti vuttaṃ pañcahi aṅgehi samannāgataṃ puggalaṃ dasseti. ‘‘Gūḷhenā’’tiādinā salākaggāhappakāro dassito. Kaṇṇajappenāti ettha kaṇṇe jappo yasmiṃ salākaggāhapayogeti viggaho. Ettha gūḷhasalākaggāho nāma dhammavādisalākā ca adhammavādisalākā ca visuṃ visuṃ cīvarakaṇṇe pakkhipitvā puggalānaṃ santikaṃ visuṃ visuṃ upasaṅkamitvā salākā visuṃ visuṃ dassetvā ‘‘ito tava ruccanakaṃ gaṇhāhī’’ti raho ṭhatvā gāhāpanaṃ. Vivaṭakaṃ nāma dhammavādīnaṃ bahubhāvaṃ ñatvā sabbesu jānantesu puggalānaṃ santikaṃ gāhāpanaṃ. Kaṇṇajappanaṃ nāma evameva kaṇṇamūle raho ṭhatvā gāhāpanaṃ.

2771. Alajjussadeti ettha ‘‘saṅghe’’ti seso. Lajjisu bālesūti etthāpi ‘‘ussadesū’’ti vattabbaṃ.

2772. Sakena kammunāyevāti attano yaṃ kiccaṃ, tenevāti.

2773-2775. ‘‘Āpajjatī’’tiādi ‘‘alajjī, lajjī, bālo’’ti jānanassa hetubhūtakammadassanaṃ. Duccintitoti abhijjhāditividhamanoduccaritavasena duṭṭhu cintento. Dubbhāsīti musāvādādicatubbidhavacīduccaritavasena vacīdvāre paññattānaṃ sikkhāpadānaṃ vītikkamavasena duṭṭhu bhāsanasīlo. Dukkaṭakārikoti pāṇātipātāditividhakāyaduccaritavasena kāyadvāre paññattasikkhāpadānaṃ vītikkamavasena kucchitakammassa karaṇasīlo. Iti lakkhaṇenevāti yathāvuttaṃ alajjīlajjībālalakkhaṇaṃ nigameti.

2776. ‘‘Yebhuyyasikā’’tiādigāthāhi niddiṭṭhameva atthaṃ nigametumāha ‘‘tidhā’’tiādi. Tidhāsalākagāhenāti tividhassa salākagāhassa aññatarena. Bahukā dhammavādino yadi siyunti yojanā. Kātabbanti ettha ‘‘vivādādhikaraṇavūpasamana’’nti seso.

2777. Yo puggalo alajjī ca hoti sānuvādo ca kammato kāyakammato, vacīkammato ca asuci ca sambuddhajigucchanīyoti attho. So evaṃvidho pāpapuggalo tassa pāpiyasikakammassa yogo hotīti sambandho. Sānuvādoti ettha anuvādo nāma codanā, saha anuvādena vattatīti sānuvādo, pāpagarahitapuggalehi kātabbacodanāya anurūpoti attho.

2778-2779. Bhaṇḍaneti kalahassa pubbabhāge. Kalaheti kāyavacīdvārappavatte hatthaparāmasādike kalahe ca. Vivādamhi anappaketi bahuvidhe vivāde jāte. Bahuassāmaṇe ciṇṇeti samaṇānaṃ ananucchavike nānappakāre kāyikavācasikavītikkame ca kate. Anaggeti anante. Bhassaketi kucchite amanāpavacane ciṇṇeti yojanā, bhāsiteti attho. Gavesantanti gavesiyamānaṃ, āpattādhikaraṇanti seso. Vāḷanti caṇḍaṃ. Kakkhaḷanti āsajjaṃ. Kātabbanti vūpasametabbaṃ.

2780-2782. Yathā ca vūpasammati, tathā tiṇavatthārake suddho hotīti sambandho.

Thullavajjanti pārājikañceva saṅghādisesañca. Gihīhi paṭisaṃyutanti gihīnaṃ jātiādīhi pāḷiyā āgatehi dasahi akkosavatthūhi, aṭṭhakathāgatehi ca tadaññehi akkosavatthūhi khuṃsanavambhanapaccayā ca dhammikapaṭissavassa asaccāpanapaccayā ca āpannāpattiṃ. Esā eva hi āpatti gihipaṭisaṃyuttā nāma parivāre ‘‘atthi gihipaṭisaṃyuttā, atthi nagihipaṭisaṃyuttā’’ti dukaṃ nikkhipitvā ‘‘gihipaṭisaṃyuttāti sudhammattherassa āpatti, yā ca dhammikassa paṭissavassa asaccāpane āpatti. Avasesā nagihipaṭisaṃyuttā’’ti vacanato.

Sudhammattherassa āpattīti ca tena cittassa gahapatino jātiṃ paṭicca khuṃsanavambhanapaccayā āpannā omasavādasikkhāpadavibhāgagatā dukkaṭāpatti gahetabbā. Idañca upalakkhaṇamattaṃ, tasmā itarehipi akkosavatthūhi gihiṃ khuṃsentānaṃ vambhentānaṃ itaresaṃ bhikkhūnaṃ sā āpatti gihipaṭisaṃyuttāvāti veditabbaṃ. Tathā āpannaṃ āpattiṃ desāpentena dassanūpacāraṃ avijahāpetvā savanūpacāraṃ jahāpetvā ekaṃse uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā sā āpatti desāpetabbā.

Diṭṭhāvikammikanti diṭṭhāvikamme niyutto diṭṭhāvikammiko, taṃ, aṭṭhakathāyaṃ ‘‘ye pana ‘na metaṃ khamatī’ti aññamaññaṃ diṭṭhāvikammaṃ karontī’’ti ye puggalā dassitā, tesamaññatarasseva gahaṇaṃ.

Yoti bhaṇḍanakārakehi bhikkhūhi saddhiṃ mahantaṃ viggahaṃ katvā sambahulā āpattiyo āpanno yo bhikkhu. Tatthāti tasmiṃ tiṇavatthārakasamathakārake bhikkhusamūhe. Na hotīti chandaṃ datvā taṃ bhikkhuparisaṃ anāgatattā na saṃvijjati. Tañca ṭhapetvāti yojanā.

Tiṇavatthārake kate sati yāva upasampadamāḷato pabhuti āpannāya sesāya āpattiyā nirāpatti hutvā suddho hoti saṅghoti yojanā.

Samathakkhandhakakathāvaṇṇanā.

Khuddakavatthukkhandhakakathāvaṇṇanā

2783. Kuṭṭeti iṭṭhakāsilādārukuṭṭānaṃ aññatarasmiṃ. Aṭṭāneti ettha aṭṭānaṃ nāma rukkhe phalakaṃ viya tacchetvā aṭṭhapadākārena rājiyo chinditvā nahānatitthe nikhaṇanti, tattha cuṇṇāni ākiritvā manussā kāyaṃ ghaṃsanti.

2784. Gandhabbahatthenāti nahānatitthe ṭhapitena dārumayahatthena. Tena kira cuṇṇāni gahetvā manussā sarīraṃ ghaṃsanti. Kuruvindakasuttiyāti kuruvindakapāsāṇacuṇṇāni lākhāya bandhitvā kataguḷikakalāpako vuccati, taṃ ubhosu antesu gahetvā sarīraṃ ghaṃsanti. Mallakenāti makaradantakaṃ chinditvā mallakamūlasaṇṭhānena katena mallakena, idaṃ gilānassāpi na vaṭṭati. Aññamaññañca kāyatoti aññamaññaṃ sarīrena ghaṃseyya.

2785. Akataṃ mallakaṃ nāma makaradante acchinditvā kataṃ, idaṃ agilānassa na vaṭṭati.

2786. Kapāliṭṭhakakhaṇḍānīti kapālakhaṇḍaiṭṭhakakhaṇḍāni. Sabbassāti gilānāgilānassa sarīre ghaṃsitvā ubbaṭṭetuṃ vaṭṭati. ‘‘Puthupāṇika’’nti hatthaparikammaṃ vuccati, tasmā sabbassa hatthena piṭṭhiparikammaṃ kātuṃ vaṭṭati. ‘‘Vatthavaṭṭī’’ti idaṃ pāḷiyaṃ vuttaukkāsikassa pariyāyaṃ, tasmā nahāyantassa yassa kassaci nahānasāṭakavaṭṭiyāpi ghaṃsituṃ vaṭṭati.

2787. Pheṇakaṃ nāma samuddapheṇaṃ. Kathalanti kapālakhaṇḍaṃ. Pādaghaṃsane vuttā anuññātā. Katakaṃ nāma padumakaṇṇikākāraṃ pādaghaṃsanatthaṃ kaṇṭake uṭṭhāpetvā kataṃ, etaṃ neva paṭiggahetuṃ, na paribhuñjituṃ vaṭṭati.

2788. Yaṃ kiñcipi alaṅkāranti hatthūpagādialaṅkāresu yaṃ kiñci alaṅkāraṃ.

2789. Osaṇṭheyyāti alaṅkāratthaṃ saṅkharonto nameyya. Hatthaphaṇakenāti hattheneva phaṇakiccaṃ karontā aṅgulīhi osaṇṭhenti. Phaṇakenāti dantamayādīsu yena kenaci. Kocchenāti usiramayena vā muñjapabbajamayena vā kocchena.

2790. Sitthatelodatelehīti sitthatelañca udakatelañcāti viggaho, tehi. Tattha sitthatelaṃ nāma madhusitthakaniyyāsādi yaṃ kiñci cikkaṇaṃ. Cikkaṇaṃ nāma niyyāsaṃ. Udakatelaṃ nāma udakamissakaṃ telaṃ. Katthaci potthakesu ‘‘siṭṭhā’’ti pāṭho, soyevattho. Anulomanipātatthanti nalāṭābhimukhaṃ anulomena pātanatthaṃ. Uddhalomenāti uddhaggaṃ hutvā ṭhitalomena.

2791. Hatthaṃ telena temetvāti karatalaṃ telena makkhetvā. Siroruhā kesā. Uṇhābhitattassāti uṇhābhitattarajasirassa. Allahatthena siroruhe puñchituṃ vaṭṭatīti yojanā.

2792. Ādāse udapatte vāti ettha kaṃsapattādīnipi, yesu mukhanimittaṃ paññāyati, sabbāni ādāsasaṅkhameva gacchanti, kañjiyādīnipi ca udapattasaṅkhameva, tasmā yattha katthaci olokentassa dukkaṭaṃ.

2793. Yena hetunā mukhaṃ olokentassa anāpatti, taṃ dassetumāha ‘‘sañchavi’’ntiādi. Ābādhapaccayā ‘‘me mukhe vaṇo sañchavi nu kho, udāhu na sañchavī’’ti mukhaṃ daṭṭhuñca ‘‘ahaṃ jiṇṇo nu kho, udāhu no’’ti attano āyusaṅkhārajānanatthañca mukhaṃ daṭṭhuṃ vaṭṭatīti yojanā.

2794. Naccaṃ vāti yaṃ kiñci naccaṃ antamaso moranaccampi. Gītanti yaṃ kiñci naṭagītaṃ vā sādhugītaṃ vā antamaso dantagītampi, yaṃ ‘‘gāyissāmā’’ti pubbabhāge okūjantā karonti, etampi na vaṭṭati. Vāditanti yaṃ kiñci vāditaṃ. Daṭṭhuṃ vā pana sotuṃ vāti naccaṃ daṭṭhuṃ vā gītaṃ vāditaṃ sotuṃ vā.

2795. Sayaṃ naccantassa vā naccāpentassa vā gāyantassa vā gāyāpentassa vā vādentassa vā vādāpentassa vā dukkaṭameva aṭṭhakathāya vuttanti tadekadesaṃ dassetumāha ‘‘daṭṭhumantamaso’’tiādi.

2796. Suṇātīti gītaṃ vā vāditaṃ vā. Passatīti naccaṃ passati.

2797. Passissāmīti ettha ‘‘suṇissāmī’’ti seso. ‘‘Naccaṃ passissāmi, gītaṃ, vāditaṃ vā suṇissāmī’’ti vihārato vihāraṃ gacchato vāpi dukkaṭaṃ hotīti yojanā.

2798. Uṭṭhahitvāna gacchatoti ‘‘naccaṃ passissāmī’’ti, ‘‘gītaṃ, vāditaṃ vā suṇissāmī’’ti nisinnaṭṭhānato uṭṭhahitvā antovihārepi taṃ taṃ disaṃ gacchato āpatti hotīti yojanā. Vīthiyaṃ ṭhatvā gīvaṃ pasāretvā passatopi ca āpattīti yojanā.

2799. Dīghāti dvaṅgulato dīghā. Na dhāreyyāti na dhāretabbā. Dvaṅgulaṃ vā dumāsaṃ vāti ettha dve aṅgulāni parimāṇaṃ etassāti dvaṅgulo, keso. Dve māsā ukkaṭṭhaparicchedo assāti dumāso. Kesaṃ dhārento dvaṅgulaṃ vā dhāreyya dumāsaṃ vā. Tato uddhaṃ na vaṭṭatīti tato dvaṅgulato vā dumāsato vā kesato uddhaṃ kesaṃ dhāretuṃ na vaṭṭati.

Atha vā dve aṅgulāni samāhaṭāni dvaṅgulaṃ, dve māsā samāhaṭā dumāsaṃ, ubhayattha accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Kese dhārento dvaṅgulamattaṃ vā dhāreyya dumāsamattaṃ vā, tato kālaparimāṇato uddhaṃ kese dhāretuṃ na vaṭṭatīti attho. Sace kese antodvemāse dvaṅgule pāpuṇanti, antodvemāseyeva chinditabbā. Dvaṅgule hi atikkametuṃ na vaṭṭati. Sacepi na dīghā, dvemāsato ekadivasampi atikkametuṃ na labhatiyeva. Evamayaṃ ubhayenapi ukkaṭṭhaparicchedeneva vutto, tato oraṃ pana navaṭṭanabhāvo nāma natthi.

2800. Dīghe nakhe, dīghāni nāsikalomāni ca na dhārayeti yojanā, na dhāreyya, chindeyyāti attho. Vīsatimaṭṭhanti vīsatiyā nakhānaṃ maṭṭhaṃ likhitamaṭṭhabhāvaṃ kātuṃ bhikkhuno na vaṭṭatīti yojanā. Satthakena tacchetvā cuṇṇakena pamajjitvā phalikamaṇīnaṃ viya ujjalakaraṇaṃ likhitamaṭṭhaṃ nāma. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, malamattaṃ apakaḍḍhitu’’nti anuññātattā muggaphalatacādīhi nakhamalaṃ apanetuṃ vaṭṭati.

2801. Kappāpeyya visuṃ massunti yo kesacchinno visuṃ massuṃ kappāpeyya. Dāṭhikaṃ ṭhapeyyāti kese chindāpetvā massuṃ akappāpetvā visuṃ ṭhapeyya. Sambādheti upakacchakamuttakaraṇasaṅkhāte sambādhaṭṭhāne. Lomaṃ saṃharāpeyyavāti satthena vā saṇḍāsena vā aññena yena kenaci parena chindāpeyya, sayaṃ vā chindeyya. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ābādhapaccayā sambādhe lomaṃ saṃharāpetu’’nti anuññātattā yathāvuttasambādhe gaṇḍapiḷakavaṇādike ābādhe sati lomaṃ saṃharāpetuṃ vaṭṭati.

2802. Agilānassa chindato dukkaṭaṃ vuttaṃ. Aññena vā puggalena tathā kattariyā chindāpentassa dukkaṭaṃ vuttanti sambandho.

2803. Sesaṅgachedaneti aṅguliyādiavasesasarīrāvayavānaṃ chedane. Attavadheti attupakkamena vā āṇattiyā upakkamena vā attano jīvitanāse.

2804. Aṅganti aṅgajātato avasesaṃ sarīrāvayavaṃ. Ahikīṭādidaṭṭhassa tappaṭikāravasena aṅgaṃ chindato na doso. Tādisābādhapaccayā tappaṭikāravasena aṅgaṃ chindato na doso. Lohitaṃ mocentassāpi na dosoti yojanā.

2805. Aparissāvano bhikkhu sace maggaṃ gacchati, dukkaṭaṃ. Magge addhāne taṃ parissāvanaṃ yācamānassa yo na dadāti, tassa adadato adentassāpi tatheva dukkaṭamevāti yojanā. Yo pana attano hatthe parissāvane vijjamānepi yācati, tassa na akāmā dātabbaṃ.

2806. ‘‘Naggo’’ti padaṃ ‘‘na bhuñje’’tiādi kiriyāpadehi paccekaṃ yojetabbaṃ. Na bhuñjeti bhattādiṃ bhuñjitabbaṃ na bhuñjeyya. Na piveti yāguādiṃ pātabbaṃ na piveyya. Na ca khādeti mūlakhādanīyādikaṃ khādanīyaṃ na khādeyya. Na sāyayeti phāṇitādikaṃ sāyitabbañca na sāyeyya na liheyya. Na dadeti aññassa bhattādiṃ kiñci na dadeyya. Na gaṇheyyāti tathā sayaṃ naggo hutvā na paṭiggaṇheyya. Añjasaṃ maggaṃ.

2807. Parikammaṃ na kātabbanti piṭṭhiparikammādiparikammaṃ na kātabbaṃ. Kārayeti sayaṃ naggo hutvā aññena piṭṭhiparikammādiparikammaṃ na kārāpeyyāti attho.

2808. Piṭṭhikammādike parikamme jantāgharādikā tisso paṭicchādī vuttā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tisso paṭicchādiyo jantāgharapaṭicchādiṃ udakapaṭicchādiṃ vatthapaṭicchādi’’nti anuññātāti yojanā. Paṭicchādeti hirikopinanti paṭicchādi, jantāgharameva paṭicchādi jantāgharapaṭicchādi. Udakameva paṭicchādi udakapaṭicchādi. Vatthameva paṭicchādi vatthapaṭicchādi. ‘‘Sabbattha pana vaṭṭatī’’ti iminā itarapaṭicchādidvayaṃ parikammeyeva vaṭṭatīti dīpeti. Sabbatthāti bhojanādisabbakiccesu.

2809. Yattha katthaci peḷāyanti tambalohavaṭṭalohakaṃsalohakāḷalohasuvaṇṇarajatādīhi katāya vā dārumayāya vā yāya kāyaci peḷāya āsittakūpadhāne. Bhuñjituṃ na ca vaṭṭatīti bhājanaṃ ṭhapetvā bhuñjituṃ na vaṭṭati. Yathāha - ‘‘āsittakūpadhānaṃ nāma tambalohena vā rajatena vā katāya peḷāya etaṃ adhivacanaṃ, ‘na bhikkhave āsittakūpadhāne bhuñjitabba’nti sāmaññena paṭikkhittattā pana dārumayāpi na vaṭṭatī’’ti. ‘‘Anujānāmi bhikkhave maḷorika’’nti anuññātattā maḷorikāya ṭhapetvā bhuñjituṃ vaṭṭati. ‘‘Maḷorikā’’ti ca daṇḍādhārako vuccati, yaṃ tayo, cattāro, bahū vā daṇḍake upari ca heṭṭhā ca vitthataṃ majjhe saṅkucitaṃ katvā bandhitvā ādhārakaṃ karonti. Yaṭṭhiādhārakapaṇṇādhārakapacchikapiṭṭhaghaṭakakavāṭakādibhājanamukhaudukkhalādīnipi ettheva saṅgahaṃ gacchanti. Yaṭṭhiādhārakoti yaṭṭhiṃyeva ujukaṃ ṭhapetvā bandhīkataādhārako.

Ekabhājane visuṃ visuṃ bhojanassāpi sambhavato ‘‘bhuñjato ekabhājane’’ti ettakeyeva vutte tassāpi pasaṅgo siyāti tannivattanatthamāha ‘‘ekato’’ti. ‘‘Bhuñjato’’ti idaṃ upalakkhaṇaṃ. Ekato ekabhājane yāguādipānampi na vaṭṭati. Yathāha - ‘‘na, bhikkhave, ekathālake pātabba’’nti. Atha vā bhuñjatoti ajjhohārasāmaññena pānampi saṅgahitanti veditabbaṃ. Ayamettha vinicchayo - sace eko bhikkhu bhājanato phalaṃ vā pūvaṃ vā gahetvā gacchati, tasmiṃ apagate itarassa sesakaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati. Itarassāpi tasmiṃ khaṇe puna gahetuṃ vaṭṭatīti.

2810. Ye dve vā tayo vā bhikkhū ekapāvuraṇā vā ekattharaṇā vā ekattharaṇapāvuraṇā vā nipajjanti, tesañca, ye ekamañcepi ekato nipajjanti, tesañca āpatti dukkaṭaṃ hotīti yojanā.

2811. Saṅghāṭipallatthikamupāgatoti ettha saṅghāṭīti saṅghāṭināmena adhiṭṭhitacīvaramāha. Saṅghāṭipallatthikaṃ upagatena yutto hutvāti attho. Na nisīdeyyāti vihāre vā antaraghare vā yattha katthaci na nisīdeyya. ‘‘Saṅghāṭīti nāmena adhiṭṭhitacīvaravohārappattamadhiṭṭhitacīvaraṃ ‘saṅghāṭī’ti vutta’’nti nissandehe, khuddasikkhāvaṇṇanāyampi ‘‘saṅghāṭiyā na pallattheti adhiṭṭhitacīvarena vihāre vā antaraghare vā pallatthiko na kātabbo’’ti vuttaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘antogāme vāsatthāya upagatena adhiṭṭhitaṃ saṅghāṭiṃ vinā sesacīvarehi pallatthikāya nisīdituṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ.

Kiñci kīḷaṃ na kīḷeyyāti jutakīḷādikaṃ yaṃ kiñci kāyikavācasikakīḷikaṃ na kīḷeyya. Na ca gāhayeti na ca gāhāpeyya, na harāpeyyāti attho.

2812. Dāṭhikāyapīti massumhi. Uggatanti ettha ‘‘bībhaccha’’nti seso. Aññanti apalitaṃ. Tādisanti bībhacchaṃ.

2813. ‘‘Agilāno’’ti iminā gilānassa anāpattibhāvaṃ dīpeti. ‘‘Dhāreyyā’’ti iminā suddhakattuniddesena agilānassapi paraṃ dhārāpane, parassa dhāraṇasādiyane ca anāpattīti viññāyatīti. Attano guttatthaṃ, cīvarādīnaṃ guttatthañca vaṭṭatīti yojanā. Tatrāyaṃ vinicchayo - yassa kāyadāho vā pittakopo vā hoti, cakkhu vā dubbalaṃ, añño vā koci ābādho vinā chattena uppajjati, tassa gāme vā araññe vā chattaṃ vaṭṭati. Vāḷamigacorabhayesu attaguttatthaṃ, vasse pana cīvaraguttatthampi vaṭṭati. Ekapaṇṇacchattaṃ pana sabbattheva vaṭṭati. ‘‘Ekapaṇṇacchattaṃ nāma tālapatta’’nti gaṇṭhipadesu vuttanti.

2814. Hatthisoṇḍākāro abhedopacārena ‘‘hatthisoṇḍa’’nti vutto. Evamuparipi. Cīvarassa nāmadheyyaṃ ‘‘vasana’’nti idaṃ. ‘‘Nivāsentassa dukkaṭa’’nti padadvayañca ‘‘hatthisoṇḍa’’ntiādīhi sabbapadehi paccekaṃ yojetabbaṃ. Velliyanti ettha gāthābandhavasena saṃ-saddalopo, saṃvelliyanti attho.

Ettha hatthisoṇḍaṃ nāma nābhimūlato hatthisoṇḍasaṇṭhānaṃ olambakaṃ katvā nivatthaṃ coḷikitthīnaṃ nivāsanaṃ viya. Catukkaṇṇaṃ nāma uparito dve, heṭṭhato dveti evaṃ cattāro kaṇṇe dassetvā nivatthaṃ. Macchavāḷakaṃ nāma ekato dasantaṃ ekato pāsantaṃ olambetvā nivatthaṃ. Saṃvelliyanti mallakammakārādayo viya kacchaṃ bandhitvā nivāsanaṃ. Tālavaṇṭakaṃ nāma tālavaṇṭākārena sāṭakaṃ olambetvā nivāsanaṃ. Ca-saddena satavalikaṃ saṅgaṇhāti. Satavalikaṃ nāma dīghasāṭakaṃ anekakkhattuṃ obhañjitvā ovaṭṭikaṃ karontena nivatthaṃ, vāmadakkhiṇapassesu vā nirantaraṃ valiyo dassetvā nivatthaṃ. Sace pana jāṇuto paṭṭhāya ekā vā dve vā valiyo paññāyanti, vaṭṭati. Evaṃ nivāsetuṃ gilānassapi maggapaṭipannassapi na vaṭṭati.

Yampi maggaṃ gacchantā ekaṃ vā dve vā koṇe ukkhipitvā antaravāsakassa upari laggenti, anto vā ekaṃ kāsāvaṃ tathā nivāsetvā bahi aparaṃ nivāsenti, sabbaṃ na vaṭṭati. Gilāno pana antokāsāvassa ovaṭṭikaṃ dassetvā aparaṃ upari nivāsetuṃ labhati. Agilānena dve nivāsentena saguṇaṃ katvā nivāsetabbāni. Iti yañca idha paṭikkhittaṃ, yañca sekhiyavaṇṇanāyaṃ, taṃ sabbaṃ vajjetvā nibbikāraṃ timaṇḍalaṃ paṭicchādentena parimaṇḍalaṃ nivāsetabbaṃ. Yaṃ kiñci vikāraṃ karonto dukkaṭā na muccati.

2815. Gihipārupananti ‘‘setapaṭapārutaṃ paribbājakapārutaṃ ekasāṭakapārutaṃ soṇḍapārutaṃ antepurikapārutaṃ mahājeṭṭhakapārutaṃ kuṭipavesakapārutaṃ brāhmaṇapārutaṃ pāḷikārakapāruta’’nti evamādiparimaṇḍalalakkhaṇato aññathā pārutaṃ, sabbametaṃ gihipārutaṃ nāma. Tasmā yathā setapaṭā aḍḍhapālakanigaṇṭhā pārupanti, yathā ca ekacce paribbājakā uraṃ vivaritvā dvīsu aṃsakūṭesu pāvuraṇaṃ ṭhapenti, yathā ca ekasāṭakā manussā nivatthasāṭakassa ekenantena piṭṭhiṃ pārupitvā ubho kaṇṇe ubhosu aṃsakūṭesu ṭhapenti, yathā ca surāsoṇḍādayo sāṭakena gīvaṃ parikkhipantā ubho ante udare vā olambenti, piṭṭhiyaṃ vā khipanti, yathā ca antepurikāyo akkhitārakamattaṃ dassetvā oguṇṭhikaṃ pārupanti, yathā ca mahājeṭṭhā dīghasāṭakaṃ nivāsetvā tasseva ekenantena sakalasarīraṃ pārupanti, yathā ca kassakā khettakuṭiṃ pavisantā sāṭakaṃ paliveṭhetvā upakacchake pakkhipitvā tasseva ekenantena sarīraṃ pārupanti, yathā ca brāhmaṇā ubhinnaṃ upakacchakānaṃ antarena sāṭakaṃ pavesetvā aṃsakūṭesu pakkhipanti, yathā ca pāḷikārako bhikkhu ekaṃsapārupanena pārutaṃ vāmabāhaṃ vivaritvā cīvaraṃ aṃsakūṭaṃ āropeti, evaṃ apārupitvā sabbepi ete, aññe ca evarūpe pārupanadose vajjetvā nibbikāraṃ parimaṇḍalaṃ pārupitabbaṃ. Tathā apārupitvā ārāme vā antaraghare vā anādarena yaṃ kiñci vikāraṃ karontassa dukkaṭaṃ. Parimaṇḍalato vimuttalakkhaṇanivāsanapārupanadose vajjetvā parimaṇḍalabhāvoyeva vuttalakkhaṇo adhippetoti attho.

2816. Lokāyataṃ na vāceyyāti ‘‘sabbaṃ ucchiṭṭhaṃ, sabbaṃ anucchiṭṭhaṃ, seto kāko, kāḷo bako iminā ca iminā ca kāraṇenā’’ti evamādiniratthakakāraṇapaṭisaṃyuttaṃ titthiyasatthaṃ aññesaṃ na vāceyya. Na ca taṃ pariyāpuṇeti taṃ lokāyataṃ na ca pariyāpuṇeyya na uggaṇheyya. Tiracchānavijjāti hatthisippaassasippadhanusippādikā paropaghātakarā vijjā ca. Bhikkhunā na pariyāpuṇitabbā, na vācetabbāti yojanā.

2817. Sabbācāmaribījanīti setādivaṇṇehi sabbehi camaravālehi katā bījanī. Na cālimpeyya dāyaṃ vāti davaḍāhādiupaddavanivāraṇāya anuññātaṃ paṭaggidānakāraṇaṃ vinā araññaṃ agginā na ālimpeyya. Davaḍāhe pana āgacchante anupasampanne asati paṭaggiṃ dātuṃ, appaharitakaraṇena vā parikhākhaṇanena vā parittāṇaṃ kātuṃ, senāsanaṃ pattaṃ vā appattaṃ vā aggiṃ allasākhaṃ bhañjitvā nibbāpetuñca labhati. Udakena pana kappiyeneva labhati, netarena. Anupasampanne pana sati teneva kappiyavohārena kārāpetabbaṃ. Mukhaṃ na ca lañjeti manosilādinā mukhaṃ na limpeyya, tilakena aṅgaṃ na kareyyāti attho.

2818. Ubhatokājanti ubhatokoṭiyā bhāravahanakoṭikājaṃ. Antarakājakanti ubhayakoṭiyā ṭhitavāhakehi vahitabbaṃ majjhebhārayuttakājaṃ. Sīsakkhandhakaṭibhārādayo heṭṭhā vuttalakkhaṇāva.

2819. Yo bhikkhu vaḍḍhakiaṅgulena aṭṭhaṅgulādhikaṃ vā teneva aṅgulena caturaṅgulapacchimaṃ vā dantakaṭṭhaṃ khādati, evaṃ khādato tassa āpatti dukkaṭaṃ hotīti yojanā.

2820. Kicce satipīti sukkhakaṭṭhādiggahaṇakicce pana sati. Porisanti purisappamāṇaṃ, byāmamattanti vuttaṃ hoti. Āpadāsūti vāḷamigādayo vā disvā maggamūḷho vā disā oloketukāmo hutvā davaḍāhaṃ vā udakoghaṃ vā āgacchantaṃ disvā vā evarūpāsu āpadāsu. Vaṭṭatevābhirūhitunti atiuccampi rukkhaṃ ārohituṃ vaṭṭati eva.

2821. Sace akallako gilāno na siyā, lasuṇaṃ māgadhaṃ āmakaṃ bhaṇḍikalasuṇaṃ na ca khādeyya neva paribhuñjeyyāti yojanā. Bhaṇḍikalasuṇaṃ nāma catumiñjato paṭṭhāya bahumiñjaṃ. Palaṇḍukabhañjanakādilasuṇe magadhesu jātattepi na doso. Lasuṇavibhāgo heṭṭhā dassitoyeva. Gilānassa pana lasuṇaṃ khādituṃ vaṭṭati. Yathāha - ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ābādhapaccayā lasuṇaṃ khāditu’’nti. Ābādhapaccayāti yassa ābādhassa lasuṇaṃ bhesajjaṃ hoti, tappaccayāti attho. Buddhavacananti saṅgītittayāruḷhā piṭakattayapāḷi. Aññathāti sakkaṭādikhalitavacanamayaṃ vācanāmaggaṃ na ropetabbaṃ, tathā na ṭhapetabbanti vuttaṃ hoti.

2822. Khipiteti yena kenaci khipite. ‘‘Jīvā’’ti na vattabbanti yojanā. Bhikkhunā khipite gihinā ‘‘jīvathā’’ti vuttena puna ‘‘ciraṃ jīvā’’ti vattuṃ vaṭṭatīti yojanā. ‘‘Cira’’nti pade satipi vaṭṭati.

2823. Ākoṭentassāti kāyena vā kāyapaṭibaddhādīhi vā paharantassa. Pupphasaṃkiṇṇeti pupphasanthate.

2824. Nhāpitā pubbakā etassāti nhāpitapubbako, nhāpitajātikoti attho. Khurabhaṇḍanti nhāpitaparikkhāraṃ. Na gaṇheyyāti na parihareyya. Sace yo nhāpitajātiko hoti, so khurabhaṇḍaṃ gahetvā na hareyyāti attho. Aññassa hatthato gahetvā kesacchedādi kātuṃ vaṭṭati. Uṇṇīti kesakambalaṃ vinā uṇṇamayā pāvuraṇajāti. ‘‘Gonakaṃ kuttakaṃ cittaka’’miccādinā vuttabhedavantatāya āha ‘‘sabbā’’ti. Uṇṇamayaṃ antokaritvā pārupituṃ vaṭṭatīti āha ‘‘bāhiralomikā’’ti. Yathāha - ‘‘na, bhikkhave, bāhiralomī uṇṇīdhāretabbā’’ti. Sikkhāpadaṭṭhakathāyaṃ ‘‘uṇṇalomāni bahi katvā uṇṇapāvāraṃ pārupanti, tathā dhārentassa dukkaṭaṃ. Lomāni anto katvā pārupituṃ vaṭṭatī’’ti.

2825. Aṅgarāgaṃ nāma kuṅkumādi. Karontassāti abbhañjantassa. Akāyabandhanassa gāmaṃ pavisatopi dukkaṭaṃ samudīritanti yojanā. Ettha ca asatiyā abandhitvā nikkhantena yattha sarati, tattha bandhitabbaṃ. ‘‘Āsanasālāya bandhissāmī’’ti gantuṃ vaṭṭati. Saritvā yāva na bandhati, na tāva piṇḍāya caritabbaṃ.

2826. Sabbaṃ āyudhaṃ vinā sabbaṃ lohajaṃ lohamayabhaṇḍañca pattaṃ, saṅkamanīyapādukaṃ, yathāvuttalakkhaṇaṃ pallaṅkaṃ, āsandiñca vinā sabbaṃ dārujaṃ dārumayabhaṇḍañca vuttalakkhaṇameva katakaṃ, kumbhakārikaṃ dhaniyasseva sabbamattikāmayaṃ kuṭiñca vinā sabbaṃ mattikāmayaṃ bhaṇḍañca kappiyanti yojanā.

Khuddakavatthukkhandhakakathāvaṇṇanā.

Senāsanakkhandhakakathāvaṇṇanā

2827. Āsandikoti caturassapīṭhaṃ. Atikkantapamāṇoti heṭṭhā aṭaniyā vaḍḍhakihatthato uccatarappamāṇapādako. Ekapassato dīgho pana uccapādako na vaṭṭati. Yathāha - ‘‘uccakampi āsandikanti vacanato ekatobhāgena dīghapīṭhameva hi aṭṭhaṅgulādhikapādakaṃ na vaṭṭati, caturassaāsandiko pana pamāṇātikkantopi vaṭṭatī’’ti.

Tathāti iminā ‘‘atikkantapamāṇo’’ti idaṃ paccāmasati. Pañcaṅgapīṭhanti cattāro pādā, apassenanti imehi pañcaṅgehi yuttapīṭhaṃ. Sattaṅganti tīsu disāsu apassaye yojetvā kataṃ. Tañhi catūhi pādehi, tīhi apassehi ca yuttattā ‘‘sattaṅgapīṭha’’nti vuttaṃ. Esa nayo mañcepi. Yathāha - ‘‘sattaṅgo nāma tīsu disāsu apassayaṃ katvā katamañco, ayampi pamāṇātikkanto vaṭṭatī’’ti.

2828. Tūlonaddhāti upari tūlaṃ pakkhipitvā baddhā. Ghareyevāti gihīnaṃ geheyeva nisīdituṃ vaṭṭatīti sambandho. ‘‘Nisīditu’’nti imināva sayanaṃ paṭikkhittaṃ. Sīsapādūpadhānanti sīsūpadhānañceva pādūpadhānañca. Ca-saddo pi-saddatthe so ‘‘agilānassā’’ti ettha ānetvā sambandhitabbo, tena agilānassāpi tāva vaṭṭati, pageva gilānassāti dīpeti.

2829. Na kevalaṃ gilānassa sīsapādūpadhānameva vaṭṭati, atha kho idampīti dassetumāha ‘‘santharitvā’’tiādi. Upadhānāni santharitvāti bahū upadhānāni attharitvā. Tattha cāti tasmiṃ upadhānasanthare. Paccattharaṇakaṃ datvāti upari paccattharaṇakaṃ attharitvā.

2830. Tiriyanti vitthārato. Muṭṭhiratananti pākatikamuṭṭhikaratanaṃ. Taṃ pana vaḍḍhakīnaṃ vidatthimattaṃ. Mitanti pākaṭitaṃ pamāṇayuttaṃ hotīti yojanā. Katthaci potthakesu ‘‘mata’’nti pāṭho dissati, so na gahetabbo. Dīghatoti bimbohanassa dīghato. Diyaḍḍhanti diyaḍḍhahatthaṃ vā dvihatthaṃ vā hotīti kurundiyaṃ vuttanti sambandho. Idameva hi ‘‘sīsappamāṇabimbohana’’nti adhippetaṃ. Yathāha -

‘‘Sīsappamāṇaṃ nāma yassa vitthārato tīsu kaṇṇesu dvinnaṃ kaṇṇānaṃ antaraṃ miniyamānaṃ vidatthi ceva caturaṅgulañca hoti, majjhaṭṭhānaṃ muṭṭhiratanaṃ hoti. Dīghato pana diyaḍḍharatanaṃ vā dviratanaṃ vāti kurundiyaṃ vuttaṃ. Ayaṃ sīsappamāṇassa ukkaṭṭhaparicchedo, ito uddhaṃ na vaṭṭati, heṭṭhā pana vaṭṭatī’’ti.

2831. Coḷanti pilotikā. Paṇṇanti rukkhalatānaṃ paṇṇaṃ. Uṇṇāti eḷakādīnaṃ lomaṃ. Tiṇanti dabbatiṇādi yaṃ kiñci tiṇaṃ. Vākanti kadaliakkamakacivākādikaṃ. Etehi pañcahi pūritā bhisiyo tūlānaṃ gaṇanāvasā hetugabbhānaṃ etesaṃ pañcannaṃ gabbhānaṃ gaṇanāvasena pañca bhāsitāti yojanā.

2832. Bimbohanagabbhaṃ dassetumāha ‘‘bhisī’’tiādi. Pañcevāti yathāvuttacoḷādipañceva. Tathā tūlāni tīṇipīti ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tīṇi tūlāni rukkhatūlaṃ latātūlaṃ poṭakitūla’’nti anuññātāni tīṇipi tūlāni. Ettha ca rukkhatūlaṃ nāma simbalirukkhādīnaṃ yesaṃ kesañci rukkhānaṃ tūlaṃ. Latātūlaṃ nāma khīravalliādīnaṃ yāsaṃ kāsañci vallīnaṃ tūlaṃ. Poṭakitūlaṃ nāma poṭakitiṇādīnaṃ yesaṃ kesañci tiṇajātikānaṃ antamaso ucchunaḷādīnampi tūlaṃ. Lomāni migapakkhīnanti sīhādicatuppadānaṃ, morādipakkhīnaṃ lomāni. Imeti bhisigabbhādayo ime dasa bimbohanassa gabbhāti sambandho.

2833. Evaṃ kappiyaṃ bhisibimbohanagabbhaṃ dassetvā idāni akappiyaṃ dassetumāha ‘‘manussaloma’’ntiādi. Lomesu manussalomañca pupphesu bakulapiyaṅgupupphādikaṃ sabbaṃ pupphañca paṇṇesu ca suddhaṃ kevalaṃ tamālapattañca na vaṭṭatīti yojanā. ‘‘Suddha’’nti iminā tamālapattaṃ sesagabbhehi missaṃ vaṭṭatīti byatirekato dīpeti.

2834. Masūraketi cammachavibhisibimbohane.

2835. ‘‘Suddha’’nti iminā byatirekato dassitamevatthaṃ sarūpato vibhāvetumāha ‘‘missa’’ntiādi.

2836. Tiracchānagatassa vāti antamaso gaṇḍuppādassāpi. Kārentassāti cittakammakaṭṭhakammādivasena kārāpentassa vā karontassa vā.

2837. Jātakanti apaṇṇakajātakādijātakañca. Vatthunti vimānavatthuādikaṃ pasādajanakaṃ vā petavatthuādikaṃ saṃvegajanakaṃ vā vatthuṃ. Vā-saddena aṭṭhakathāgataṃ idha dassitapakaraṇaṃ saṅgaṇhāti. Parehi vāti ettha vā-saddo avadhāraṇe, tena parehi kārāpetumeva vaṭṭati, na sayaṃ kātunti dīpeti. Sayaṃ kātumpīti ettha api-saddo pageva kārāpetunti dīpeti.

2838. Yo pana bhikkhu dvīhi vassehi vā ekena vā vassena yassa bhikkhuno vuḍḍhataro vā hoti daharataro vā, so tena bhikkhunā samānāsaniko nāma hotīti yojanā.

2839. ‘‘Sattavassena pañcavasso’’ti idaṃ dvīhi vassehi vuḍḍhanavakānaṃ samānāsanikatte udāharaṇaṃ. ‘‘Cha vassena pañcavasso’’ti idaṃ ekavassena vuḍḍhanavakānaṃ samānāsanikatte udāharaṇaṃ.

2840. Yaṃ tiṇṇaṃ nisīdituṃ pahoti, taṃ heṭṭhā dīghāsanaṃ nāmāti yojanā. ‘‘Samānāsanikā mañce nisīditvā mañcaṃ bhindiṃsu, pīṭhe nisīditvā pīṭhaṃ bhindiṃsū’’ti āropite vatthumhi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, duvaggassa mañcaṃ duvaggassa pīṭha’’nti anuññātattā ‘‘dve’’ti samānāsanike dve sandhāya vuttaṃ.

2841. Ubhatobyañjanaṃ, itthiṃ, paṇḍakaṃ ṭhapetvā sabbehipi gahaṭṭhehi, pabbajitehi vā purisehi saha dīghāsane nisīdituṃ anuññātanti yojanā. Potthakesu pana katthaci ‘‘sabbesa’’nti sāmivacananto pāṭho dissati, tato ‘‘sabbehipī’’ti karaṇavacanantova pāṭho yuttataro. Karaṇavacanappasaṅge vā sāmivacananiddesoti veditabbaṃ. Yathāha ‘‘yaṃ tiṇṇaṃ pahoti, taṃ saṃhārimaṃ vā hotu asaṃhārimaṃ vā, tathārūpe api phalakakhaṇḍe anupasampannenāpi saddhiṃ nisīdituṃ vaṭṭatī’’ti.

2842. Purimikoti ñattidutiyāya kammavācāya sammatena ‘‘na chandāgatiṃ gaccheyya...pe... gahitāgahitañca jāneyyā’’ti vuttehi pañcahi aṅgehi samannāgatena bhikkhunā purimavassūpanāyikadivase ‘‘anujānāmi, bhikkhave, paṭhamaṃ bhikkhū gaṇetuṃ, paṭhamaṃ bhikkhū gaṇetvā seyyā gaṇetuṃ, seyyā gaṇetvā seyyaggena gāhetu’’ntiādinā nayena anuññātaniyāmeneva senāsanaggāhāpanaṃ purimiko nāma senāsanaggāho. Evameva pacchimikāya vassūpanāyikadivase senāsanaggāhāpanaṃ pacchimiko nāma. Evameva mahāpavāraṇādivasassa anantaradivase ‘‘bhante, antarāmuttakaṃ senāsanaṃ gaṇhathā’’ti vatvā vuḍḍhapaṭipāṭiyā senāsanaggāhāpanaṃ antarāmuttako nāma. Pakāsito ‘‘aparajjugatāya āsāḷhiyāpurimiko gāhāpetabbo, māsagatāya āsāḷhiyā pacchimiko gāhetabbo, aparajjugatāya pavāraṇāya āyatiṃ vassāvāsatthāya antarāmuttako gāhetabbo’’ti vutto.

2843. Vuttamevatthaṃ niyametvā dassetumāha ‘‘pubbāruṇā’’tiādi. Idha pāṭipadā nāma dve vassūpanāyikadivasā ceva mahāpavāraṇāya anantaradivaso ca. Imesaṃ tiṇṇaṃ pāṭipadadivasānaṃ aruṇo pubbāruṇo nāma. Te divase atikkamma dutiyatithipaṭibaddho aruṇo punāruṇo nāma. Idanti ubhayāruṇānantaraṃ. Senāsanagāhakassāti ettha sakatthe ka-paccayo, senāsanaggāhassāti attho. Yathāha - ‘‘idañhi senāsanaggāhassa khetta’’nti. Vassūpagate vassūpagame kātabbe sati, sādhetabbapayojane bhummaṃ. Vassūpagateti vā nimittatthe bhummaṃ. Purimikāya, hi pacchimikāya ca vassūpagamanassa taṃ tadahu senāsanaggāho nimittaṃ, antarāmuttako pana āgamino vassūpagamanassāti evaṃ tividhopi senāsanaggāho vassūpagamanassa nimittaṃ hoti.

2844. Pāṭipadadivasassa aruṇe uggateyeva senāsane pana gāhite añño bhikkhu āgantvā sace senāsanapaññāpakaṃ senāsanaṃ yācati, so bhikkhu senāsanapaññāpakena ‘‘senāsanaṃ gāhita’’nti vattabboti yojanā.

2845. Vassāvāsassa idaṃ vassāvāsikaṃ, vassaṃvutthānaṃ dātabbacīvaraṃ, gāthābandhavasena ‘‘vassavāsika’’nti rassattaṃ. Saṅghikaṃ apaloketvā gahitaṃ vassāvāsikaṃ cīvaraṃ sace tatrajaṃ tatruppādaṃ hoti, antovasse vibbhantopi labhateti yojanā. ‘‘Tatrajaṃ sace’’ti iminā cassa dāyakānaṃ vassāvāsikapaccayavasena gāhitaṃ pana na labhatīti dīpeti. Yathāha - ‘‘paccayavasena gāhitaṃ pana na labhatīti vadantī’’ti.

2846-2848. Sace vutthavasso yo bhikkhu āvāsikahatthato kiñci ticīvarādikaṃ kappiyabhaṇḍaṃ attano gahetvā ‘‘asukasmiṃ kule mayhaṃ gahitaṃ vassāvāsikacīvaraṃ gaṇha’’ iti evaṃ vatvā tassa āvāsikassa datvā disaṃ gacchati pakkamati, so tattha gataṭṭhāne sace uppabbajati gihī hoti, tassa disaṃgatassa sampattaṃ taṃ vassāvāsikaṃ tena tathā dinnampi āvāsiko bhikkhu gahetuṃ na labhati, tassa pāpitaṃ vassāvāsikacīvaraṃ saṅghikaṃyeva siyāti yojanā. Yathāha - ‘‘idha, bhikkhave, vassaṃvuttho bhikkhu vibbhamati, saṅghasseveta’’nti.

2849. Tasmiṃ kule dāyake manusse sammukhā ce paṭicchāpeti, tassa disaṃgamissa sampattaṃ vassāvāsikacīvaraṃ āvāsiko labhatīti yojanā.

2850. Tattha ārāmo nāma pupphārāmo vā phalārāmo vā. Vihāro nāma yaṃ kiñci pāsādādisenāsanaṃ. Vatthūni duvidhassapīti ārāmavatthu, vihāravatthūti duvidhassa vatthūni ca. Ārāmavatthu nāma tesaṃyeva ārāmānaṃ atthāya paricchinditvā ṭhapitokāso, tesu vā ārāmesu vinaṭṭhesu tesaṃ porāṇakabhūmibhāgo. Vihāravatthu nāma tassa patiṭṭhānokāso. Bhisi nāma uṇṇabhisiādīnaṃ pañcannaṃ aññatarā. Bimbohanaṃ nāma vuttappakārānaṃ bimbohanānaṃ aññataraṃ. Mañcaṃ nāma masārako bundikābaddho, kuḷīrapādako, āhaccapādakoti imesaṃ pubbe vuttānaṃ catunnaṃ mañcānaṃ aññataraṃ. Pīṭhaṃ nāma masārakādīnaṃyeva catunnaṃ pīṭhānaṃ aññataraṃ.

2851. Lohakumbhī nāma kāḷalohena vā tambalohena vā yena kenaci lohena katā kumbhī. Kaṭāho pākaṭova. ‘‘Bhāṇaka’’nti alañjaro vuccati. Alañjaroti ca bahuudakagaṇhanikā mahācāṭi, jalaṃ gaṇhituṃ alanti alañjaro. ‘‘Vaṭṭacāṭi viya hutvā thokaṃ dīghamukho majjhe paricchedaṃ dassetvā kato’’ti gaṇṭhipade vuttaṃ. Vārakoti ghaṭo. Ku vuccati pathavī, tassā dālanato vidāraṇato ‘‘kudālo’’ti ayomayaupakaraṇaviseso vuccati.

2852. Valliveḷuādīsu veḷūti mahāveṇu. Tiṇanti gehacchādanaṃ tiṇaṃ. Paṇṇaṃ tālapaṇṇādikaṃ. Muñjanti muñjatiṇaṃ. Pabbajanti pabbajatiṇaṃ, mattikā pakatimattikā vā gerukādipañcavaṇṇā vā mattikā. Āha ca aṭṭhakathācariyo.

2853. Dveti paṭhamadutiyagarubhaṇḍāni. Dvīhi saṅgahitāni ‘‘āromo, ārāmavatthu, idaṃ paṭhamaṃ. Vihāro, vihāravatthu, idaṃ dutiya’’nti vuttattā. Catusaṅgahanti catūhi bhisiādīhi saṅgaho yassāti viggaho. Navakoṭṭhāsanti lohakumbhiādayo nava koṭṭhāsā assāti viggaho. Aṭṭhadhā valliādīhi aṭṭhahi pakārehi.

2854. Itīti nidassanatthe. Evaṃ vuttanayena pañcahi rāsīhi niddiṭṭhānaṃ garubhaṇḍagaṇanānaṃ piṇḍavasena pañcavīsatividhaṃ garubhaṇḍaṃ pañcanimmalalocano nātho pakāsayīti yojanā. Pañca nimmalāni locanāni yassāti viggaho, maṃsadibbadhammabuddhasamantacakkhuvasena pañcavidhavippasannalocanoti attho.

2855. Vissajjentoti issaravatāya parassa vissajjento. Vibhājentoti vassaggena pāpetvā vibhājento. Idañhi sabbampi garubhaṇḍaṃ senāsanakkhandhake ‘‘avissajjiyaṃ. Kiṭāgirivatthumhi avebhaṅgiya’’nti ca vuttaṃ. Ubhayattha āgatavohārabhedadassanamukhena tattha vippaṭipajjantassa āpattiṃ dassento āha ‘‘bhikkhu thullaccayaṃ phuse’’ti. Parivāre pana -

Avissajjiyaṃ avebhaṅgiyaṃ, pañca vuttā mahesinā;

Vissajjentassa paribhuñjantassa anāpatti;

Pañhā mesā kusalehi cintitāti. -

Āgataṃ. Tasmā mūlacchejjavasena avissajjiyaṃ, avebhaṅgiyañca, parivattanavasena pana vissajjentassa, paribhuñjantassa ca anāpattīti evamettha adhippāyo.

2856. Bhikkhunā puggalena vā saṅghena vā gaṇena vā garubhaṇḍaṃ tu vissajjitaṃ avissaṭṭhameva hoti, vibhattañca avibhājitameva hotīti yojanā.

2857. Ettha etesu pañcasu garubhaṇḍesu purimesu tīsu agarubhaṇḍakaṃ kiñci na ca atthīti yojanā. Catutthe pana garubhaṇḍe aṭṭhakathāya ‘‘lohakumbhī, lohabhāṇakaṃ, lohakaṭāhanti imāni tīṇi mahantāni vā hontu khuddakāni vā, antamaso pasatamattaudakagaṇhanakānipi garubhaṇḍāniyevā’’ti vuttanayaṃ dassetumāha ‘‘lohakumbhī’’tiādi.

2858. Idaṃ tividhanti sambandho. Pādagaṇhanakoti ettha pādo nāma magadhanāḷiyā pañcanāḷimattagaṇhanako bhājanaviseso. Bhājanānaṃ pamāṇaṃ karontā sīhaḷadīpe yebhuyyena teneva pādena minanti. Tasmā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sīhaḷadīpe pādagaṇhanako bhājetabbo’’ti vuttaṃ. Lohavārakoti kāḷalohatambalohavaṭṭalohakaṃsalohānaṃ yena kenaci kato. Bhājiyoti bhājetabbo.

2859. Tato uddhanti tato pādagaṇhanakavārakato uddhaṃ adhikaṃ gaṇhanako. Evaṃ pāḷiāgatānaṃ vinicchayaṃ dassetvā aṭṭhakathāgatānaṃ dassetumāha ‘‘bhiṅgārādīnī’’tiādi. Bhiṅgāro nāma ukkhittahatthisoṇḍākārena katajalaniggamakaṇṇiko uccagīvo mahāmukhaudakabhājanaviseso. Ādi-saddena aṭṭhakathāgatāni ‘‘paṭiggahauḷuṅkadabbikaṭacchupātitaṭṭakasarakasamuggaaṅgārakapalladhūmakaṭacchuādīni khuddakāni vā mahantāni vā’’ti vuttāni saṅgaṇhāti. Sabbānīti khuddakāni vā mahantāni vā.

2860. Tambathālakā ayathālakā bhājetabbāti yojanā. Ca-saddena aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ ‘‘ṭhapetvā pana bhājanavikatiṃ aññasmimpi kappiyalohabhaṇḍe añjanī añjanisalākā kaṇṇamalaharaṇī sūci paṇṇasūci khuddako pipphalako khuddakaṃ ārakaṇṭakaṃ kuñcikā tāḷaṃ kattarayaṭṭhivedhako natthudānaṃ bhindivālo lohakūṭo lohakuṭṭi lohaguḷo lohapiṇḍi lohaaraṇī cakkalikaṃ aññampi vippakataṃ lohabhaṇḍaṃ bhājiya’’nti vacanaṃ saṅgaṇhāti. Dhūmanettanti dhūmanāḷikā. Ādi-saddena ‘‘phāladīparukkhadīpakapallakaolambakadīpakaitthipurisatiracchānagatarūpakāni pana aññāni vā bhitticchadanakavāṭādīsu upanetabbāni antamaso lohakhilakaṃ upādāya sabbāni lohabhaṇḍāni garubhaṇḍāniyeva hontī’’ti vuttaṃ saṅgaṇhāti.

2861. Attanā paṭiladdhanti ettha pi-saddo luttaniddiṭṭho, attanā paṭiladdhampīti attho. Bhikkhunā attanā paṭiladdhampi taṃ lohabhaṇḍaṃ kiñcipi puggalikaparibhogena na bhuñjitabbanti yojanā.

2862. Kaṃsavaṭṭalohānaṃ vikārabhūtāni tambamayabhājanānipi puggalikaparibhogena sabbaso paribhuñjituṃ na vaṭṭantīti yojanā.

2863. Eseva nayoti ‘‘na puggalikabhogenā’’tiādinā dassitanayo. Saṅghikesu vā gihīnaṃ santakesu vā yathāvuttabhaṇḍesu paribhogapaccayā doso na atthīti yojanā. ‘‘Kaṃsalohādibhājanaṃ saṅghassa dinnampi pārihāriyaṃ na vaṭṭati, gihivikatanīhāreneva paribhuñjitabba’’nti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Ettha ca pārihāriyaṃ na vaṭṭati attano santakaṃ viya gahetvā paribhuñjituṃ na vaṭṭatīti. ‘‘Gihivikatanīhāreneva paribhuñjitabba’’nti iminā sace ārāmikādayo paṭisāmetvā paṭidenti, paribhuñjituṃ vaṭṭatīti dasseti.

2864. Khīrapāsāṇanti mudukā pāṇajāti. Vuttañhi mātikāṭṭhakathāgaṇṭhipade ‘‘khīrapāsāṇo nāma muduko pāsāṇo’’ti. Garukanti garubhaṇḍaṃ. Taṭṭakādikanti ādi-saddena sarakādīnaṃ saṅgaho. Ghaṭakoti khīrapāsāṇamayoyeva vārako. ‘‘Pādagaṇhanato uddha’’nti iminā pādagaṇhanako agarubhaṇḍanti dīpeti.

2865. ‘‘Suvaṇṇarajatahārakūṭajātiphalikabhājanāni gihivikatānipi na vaṭṭanti, pageva saṅghikaparibhogena vā puggalikaparibhogena vā’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttanayaṃ dassetumāha ‘‘siṅgī’’tiādi. Siṅgīti suvaṇṇaṃ. Sajjhu rajataṃ. Hārakūṭaṃ nāma suvaṇṇavaṇṇaṃ lohajātaṃ. Phalikena ubbhavaṃ jātaṃ, phalikamayaṃ bhājananti attho. Gihīnaṃ santakānipīti api-saddena gihivikataparibhogenāpi tāva na vaṭṭanti, pageva saṅghikaparibhogena vā puggalikaparibhogena vāti dīpeti. Senāsanaparibhoge pana āmāsampi anāmāsampi sabbaṃ vaṭṭati.

2866. Khuddāti yāya vāsiyā ṭhapetvā dantakaṭṭhacchedanaṃ vā ucchutacchanaṃ vā aññaṃ mahākammaṃ kātuṃ na sakkā, evarūpā khuddakā vāsi bhājanīyā. Mahattarīti yathāvuttappamāṇāya vāsiyā mahantatarā yena kenaci ākārena katavāsi garubhaṇḍaṃ. Vejjānaṃ sirāvedhanakampi ca pharasu tathā garubhaṇḍanti yojanā.

2867. Kuṭhārīti ettha pharasusadisova vinicchayo. Yā pana āvudhasaṅkhepena katā, ayaṃ anāmāsā. Kudālo antamaso caturaṅgulamattopi. Sikharanti dhanurajjuto nāmetvā dāruādīnaṃ vijjhanakakaṇṭako. Tenevāti nikhādaneneva.

2868. Nikhādanassa bhedavantatāya taṃ vibhajitvā dassetumāha ‘‘caturassamukhaṃ doṇimukha’’nti. Doṇimukhanti doṇi viya ubhayapassena nāmitamukhaṃ. Vaṅkanti aggato nāmetvā katanikhādanaṃ. Pi-saddena ujukaṃ saṅgaṇhāti. Tattha cāti tasmiṃ nikhādane. Sadaṇḍaṃ khuddakañca nikhādanaṃ sabbaṃ garubhaṇḍanti yojanā. ‘‘Sadaṇḍaṃ khuddaka’’nti iminā visesanadvayena adaṇḍaṃ phalamattaṃ sipāṭikāya ṭhapetvā pariharaṇayoggaṃ sammajjanidaṇḍavedhanakaṃ nikhādanaṃ agarubhaṇḍaṃ, tato mahantaṃ nikhādanaṃ adaṇḍampi garubhaṇḍanti dīpeti. Yehi manussehi vihāre vāsiādīni dinnāni ca honti, te ce ghare daḍḍhe vā corehi vā vilutte ‘‘detha no, bhante, upakaraṇe puna pākatike karissāmā’’ti vadanti, dātabbā. Sace āharanti, na vāretabbā, anāharantāpi na codetabbā.

2869. ‘‘Kammārataṭṭakāracundakāranaḷakāramaṇikārapattabandhakānaṃ adhikaraṇimuṭṭhikasaṇḍāsatulādīni sabbāni lohamayaupakaraṇāni saṅghe dinnakālato paṭṭhāya garubhaṇḍāni. Tipukoṭṭakasuvaṇṇakāracammakāraupakaraṇesupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso - tipukoṭṭakaupakaraṇesupi tipucchedanasatthakaṃ, suvaṇṇakāraupakaraṇesu suvaṇṇacchedanasatthakaṃ, cammakāraupakaraṇesu kataparikammacammachindanakaṃ khuddakasatthanti imāni bhājanīyabhaṇḍānī’’ti aṭṭhakathāgataṃ vinicchayekadesaṃ dassetumāha ‘‘muṭṭhika’’ntiādi. Tulādikanti ettha ādi-saddena kattariādiupakaraṇaṃ saṅgaṇhāti.

2870. ‘‘Nahāpitatunnakārānaṃ upakaraṇesupi ṭhapetvā mahākattariṃ, mahāsaṇḍāsaṃ, mahāpipphalakañca sabbaṃ bhājanīyaṃ. Mahākattariādīni garubhaṇḍānī’’ti aṭṭhakathāgataṃ vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘nhāpitakassā’’tiādi. Nhāpitakassa upakaraṇesu saṇḍāso, mahattarī kattarī ca tunnakārānañca upakaraṇesu mahattarī kattarī ca mahāpipphalakañca garubhaṇḍakanti yojanā.

2871. Ettāvatā catutthagarubhaṇḍe vinicchayaṃ dassetvā idāni pañcamagarubhaṇḍe vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘vallī’’tiādi. Vettalatādikā valli dullabhaṭṭhāne saṅghassa dinnā vā tattha saṅghassa bhūmiyaṃ jātā, rakkhitā gopitā vā aḍḍhabāhuppamāṇā garubhaṇḍaṃ hotīti yojanā. ‘‘Aḍḍhabāhūti kapparato paṭṭhāya yāva aṃsakūṭa’’nti gaṇṭhipade vuttaṃ. ‘‘Aḍḍhabāhu nāma vidatthicaturaṅgula’’ntipi vadanti. Sace sā valli saṅghakamme, cetiyakamme ca kate atirekā hoti, puggalikakammepi upanetuṃ vaṭṭati. Arakkhitā pana garubhaṇḍameva na hoti.

2872. Aṭṭhakathāyaṃ ‘‘suttamakacivākanāḷikerahīracammamayā rajjukā vā yottāni vā vāke ca nāḷikerahīre ca vaṭṭetvā katā ekavaṭṭā vā dvivaṭṭā vā saṅghassa dinnakālato paṭṭhāya garubhaṇḍaṃ. Suttaṃ pana avaṭṭetvā dinnaṃ, makacivākanāḷikerahīrā ca bhājanīyā’’ti āgatavinicchayaṃ dassetumāha ‘‘suttavākādinibbattā’’tiādi. Vākādīti ādi-saddena makacivākanāḷikerahīracammānaṃ gahaṇaṃ. Nātidīghā rajjukā. Atidīghaṃ yottakaṃ.

2873. Nāḷikerassa hīre vā makacivāke vā vaṭṭetvā katā ekavaṭṭāpi garubhaṇḍakanti yojanā. Yehi panetāni rajjukayottādīni dinnāni honti, te attano karaṇīyena harantā na vāretabbā.

2874. Vaḍḍhakiaṅgulena aṭṭhaṅgulāyato sūcidaṇḍamatto pariṇāhato sīhaḷadīpe lekhakānaṃ lekhanisūcidaṇḍamatto saṅghassa dinno vā tatthajātako vā rakkhito gopito veḷu garubhaṇḍaṃ siyāti yojanā. ‘‘Yaṃ majjhimapurisassa kaniṭṭhaṅguliyā aggappamāṇaṃ, idaṃ sīhaḷadīpe lekhakānaṃ lekhanisūciyā pamāṇa’’nti vadanti. So ca saṅghakamme ca cetiyakamme ca kate atireko puggalikakamme dātuṃ vaṭṭati.

2875. Daṇḍo ca salākā ca daṇḍasalākā, chattassa daṇḍasalākāti viggaho. Chattadaṇḍo nāma chattapiṇḍi. Chattasalākāti chattapañjarasalākā. Daṇḍoti upāhanadaṇḍako. ‘‘Daṇḍo’’ti sāmaññena vuttepi aṭṭhakathāgatesu sarūpena idhāvutto upāhanadaṇḍoyeva sāmaññavacanena pārisesato gahetabboti. Daḍḍhagehamanussā gaṇhitvā gacchantā na vāretabbā.

2876. Muñjādīsu gehacchadanārahesu tiṇesu yaṃ kiñci muṭṭhimattaṃ tiṇaṃ vā gehacchadanārahaṃ tālapaṇṇādi ekampi saṅghassa dinnaṃ vā tattha saṅghikabhūmiyaṃ jātaṃ vā garubhaṇḍaṃ siyāti yojetabbā. Tattha muṭṭhimattaṃ nāma karaḷamattaṃ. Idañca karaḷaṃ katvā chādentānaṃ chadanakaraḷavasena gahetabbaṃ. Tālapaṇṇādīti ādi-saddena nāḷikerapaṇṇādigehacchadanapaṇṇānaṃ gahaṇaṃ. Tampi muñjādi saṅghakamme ca cetiyakamme ca kate atirekaṃ puggalikakamme dātuṃ vaṭṭati. Daḍḍhagehamanussā gahetvā gacchanti, na vāretabbāti.

2877-2878. Aṭṭhaṅgulappamāṇoti dīghato aṭṭhaṅgulamatto. Keci ‘‘puthulato’’ti vadanti. Rittapotthakoti lekhāhi suññapotthako, na likhitapotthakoti vuttaṃ hoti. ‘‘Aṭṭhaṅgulappamāṇo’’ti iminā aṭṭhaṅgulato ūnappamāṇo bhājiyo, ‘‘rittapotthako’’ti iminā aṭṭhaṅgulato atirekappamāṇopi likhitapotthako bhājiyoti dasseti.

‘‘Mattikā pakatimattikā vā hotu pañcavaṇṇā vā sudhā vā sajjurasakaṅguṭṭhasilesādīsu vā yaṃ kiñci dullabhaṭṭhāne ānetvā vā dinnaṃ tatthajātakaṃ vā rakkhitagopitaṃ tālaphalapakkamattaṃ garubhaṇḍaṃ hotī’’ti aṭṭhakathāgatavinicchayaṃ dassetumāha ‘‘mattikā’’tiādi. Pākatikā vā setagerukādipañcavaṇṇā vāpi mattikāti yojanā. Sileso nāma kabiṭṭhādisileso. Ādi-saddena sajjurasakaṅguṭṭhādīnaṃ gahaṇaṃ. Tālapakkapamāṇanti ekaṭṭhitālaphalapamāṇāpi. Tampi mattikādi saṅghakamme, cetiyakamme ca niṭṭhite atirekaṃ puggalikakamme dātuṃ vaṭṭati.

2879-2880. ‘‘Veḷuādika’’nti padacchedo. Rakkhitaṃ gopitaṃ vāpi gaṇhatā samakaṃ vā atirekaṃ vā thāvaraṃ antamaso taṃagghanakaṃ vālikameva vā datvā gahetabbanti yojanā.

Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘rakkhitagopitaṃ veḷuṃ gaṇhantena samakaṃ vā atirekaṃ vā thāvaraṃ antamaso taṃagghanakavālikāyapi phātikammaṃ katvā gahetabbo. Phātikammaṃ akatvā gaṇhantena tattheva vaḷañjetabbo, gamanakāle saṅghike āvāse ṭhapetvā gantabbaṃ. Asatiyā gahetvā gatena pana pahiṇitvā dātabbo. Desantaragatena sampattavihāre saṅghikāvāse ṭhapetabbo’’ti veḷumhiyeva ayaṃ vinicchayo vutto, idha pana ‘‘valliveḷādikaṃ kiñcī’’ti valliādīnampi sāmaññena vuttattā taṃ upalakkhaṇamattaṃ valliādīsupi yathārahaṃ labbhatīti veditabbaṃ.

2881. Añjananti silāmayo. Evaṃ haritālamanosilāpi.

2882. Dārubhaṇḍe ayaṃ vinicchayo - pariṇāhato yathāvutta sūcidaṇḍappamāṇako aṭṭhaṅguladīgho yo koci dārubhaṇḍako dārudullabhaṭṭhāne saṅghassa dinno vā tatthajātako vā rakkhitagopito garubhaṇḍaṃ hotīti yojanā.

2883. Evaṃ kurundaṭṭhakathāya āgatavinicchayaṃ dassetvā mahāaṭṭhakathāya āgataṃ dassetumāha ‘‘mahāaṭṭhakathāya’’ntiādi. Tattha āsandikasattaṅgā vuttalakkhaṇāva. ‘‘Bhaddapīṭha’’nti vettamayaṃ pīṭhaṃ vuccati. Pīṭhikāti pilotikābaddhapīṭhameva.

2884. Eḷakapādapīṭhaṃ nāma dārupaṭṭikāya upari pāde ṭhapetvā bhojanapallaṅkaṃ viya katapīṭhaṃ vuccati. ‘‘Āmalakavaṭṭakapīṭha’’nti etassa ‘‘āmaṇḍakavaṭṭaka’’nti pariyāyo, tasmā ubhayenāpi āmalakākārena yojitaṃ bahupādakapīṭhaṃ vuccati. Kesuci potthakesu ‘‘tathāmaṇḍakapīṭhaka’’nti pāṭho. Gāthābandhavasena maṇḍaka-saddapayogo. Kocchaṃ bhūtagāmavagge catutthasikkhāpade vuttasarūpaṃ. Palālapīṭhanti nipajjanatthāya katā palālabhisi, iminā kadalipattādimayapīṭhampi upalakkhaṇato dassitaṃ. Yathāha - ‘‘palālapīṭhena cettha kadalipattādipīṭhānipi saṅgahitānī’’ti. Dhovane phalakanti cīvaradhovanaphalakaṃ, dhovanādisaddānaṃ viyettha vibhattialopo. Imesu tāva yaṃ kiñci khuddakaṃ vā hotu mahantaṃ vā, saṅghassa dinnaṃ garubhaṇḍaṃ hoti. Byagghacammaonaddhampi vāḷarūpaparikkhittaṃ ratanaparisibbitaṃ kocchaṃ garubhaṇḍameva.

2885. Bhaṇḍikāti daṇḍakaṭṭhacchedanabhaṇḍikā. Muggaroti daṇḍamuggaro. Daṇḍamuggaro nāma yena rajitacīvaraṃ pothenti. Vatthaghaṭṭanamuggaroti cīvaraghaṭṭanamuggaro, yena anuvātādiṃ ghaṭṭenti. Ambaṇanti phalakehi pokkharaṇisadisaṃ katapānīyabhājanaṃ. Mañjūsā nāma doṇipeḷā. Nāvā poto. Rajanadoṇikā nāma yattha cīvaraṃ rajanti, pakkarajanaṃ vā ākiranti.

2886. Uḷuṅkoti nāḷikeraphalakaṭāhādimayo uḷuṅko. Ubhayaṃ pidhānasamako samuggo. ‘‘Khuddako parividhano karaṇḍa’’nti vadanti. Karaṇḍo ca pādagaṇhanakato atirekappamāṇo idha adhippeto. Kaṭacchūti dabbi. Ādi-saddena pānīyasarāvapānīyasaṅkhādīnaṃ gahaṇaṃ.

2887. Gehasambhāranti gehopakaraṇaṃ. Thambhatulāsopānaphalakādi dārumayaṃ, pāsāṇamayampi imināva gahitaṃ. Kappiyacammanti ‘‘eḷakājamigāna’’ntiādinā heṭṭhā dassitaṃ kappiyacammaṃ. Tabbipariyāyaṃ akappiyaṃ. Abhājiyaṃ garubhaṇḍattā. Bhūmattharaṇaṃ katvā paribhuñjituṃ vaṭṭati.

2888. Aṭṭhakathāyaṃ ‘‘eḷakacammaṃ pana paccattharaṇagatikameva hoti, tampi garubhaṇḍamevā’’ti vuttattā āha ‘‘eḷacammaṃ garuṃ vutta’’nti. Kurundiyaṃ pana ‘‘sabbaṃ mañcappamāṇaṃ cammaṃ garubhaṇḍa’’nti vuttaṃ. Ettha ca ‘‘paccattharaṇagatikamevā’’ti iminā mañcapīṭhepi attharituṃ vaṭṭatīti dīpeti. ‘‘Pāvārādipaccattharaṇampi garubhaṇḍa’’nti eke, ‘‘no’’ti apare, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Mañcappamāṇanti ca pamāṇayuttaṃ mañcaṃ. Pamāṇayuttamañco nāma yassa dīghaso nava vidatthiyo tiriyañca tadupaḍḍhaṃ. Uddhaṃ mukhamassāti udukkhalaṃ. Ādi-saddena musalaṃ, suppaṃ, nisadaṃ, nisadapoto, pāsāṇadoṇi, pāsāṇakaṭāhañca saṅgahitaṃ. Pesakārādīti ādi-saddena cammakārādīnaṃ gahaṇaṃ. Turivemādi pesakārabhaṇḍañca bhastādi cammakārabhaṇḍañca kasibhaṇḍañca yuganaṅgalādi saṅghikaṃ saṅghasantakaṃ garubhaṇḍanti yojanā.

2889. ‘‘Tathevā’’ti iminā ‘‘saṅghika’’nti idaṃ paccāmasati. Ādhārakoti pattādhāro. Tālavaṇṭanti tālavaṇṭehi kataṃ. Veḷudantavilīvehi vā morapiñchehi vā cammavikatīhi vā katampi taṃsadisaṃ ‘‘tālavaṇṭa’’nteva vuccati. Vaṭṭavidhūpanānaṃ tālavaṇṭeyeva antogadhattā ‘‘bījanī’’ti caturassavidhūpanañca ketakapārohakuntālapaṇṇādimayadantamayavisāṇamayadaṇḍakamakasabījanī ca vuccati. Pacchi pākaṭāyeva. Pacchito khuddako tālapaṇṇādimayo bhājanaviseso caṅkoṭakaṃ. Sabbā sammajjanīti nāḷikerahīrādīhi baddhā yaṭṭhisammajjanī, muṭṭhisammajjanīti duvidhā pariveṇaṅgaṇādisammajjanī ca tatheva duvidhā khajjūrināḷikerapaṇṇādīhi baddhā gehasammajjanī cāti sabbāpi sammajjanī garubhaṇḍaṃ hoti.

2890. Cakkayuttakayānanti hatthavaṭṭakasakaṭādiyuttayānañca.

2891. Chattanti paṇṇakilañjasetacchattavasena tividhaṃ chattaṃ. Muṭṭhipaṇṇanti tālapaṇṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Visāṇabhājanañca tumbabhājanañcāti viggaho, ekadesasarūpekaseso, gāthābandhavasena niggahitāgamo ca. Visāṇamayaṃ, bhājanaṃ tumbamayaṃ bhājanañcāti attho. Idha ‘‘pādagaṇhanakato atirittappamāṇa’’nti seso. Araṇī araṇisahitaṃ. Ādi-saddena āmalakatumbaṃ anuññātavāsiyā daṇḍañca saṅgaṇhāti. Lahu agarubhaṇḍaṃ, bhājanīyanti attho. Pādagaṇhanakato atirittappamāṇaṃ garubhaṇḍaṃ.

2892. Visāṇanti govisāṇādi yaṃ kiñci visāṇaṃ. Atacchitaṃ yathāgatameva bhājanīyaṃ. Aniṭṭhitaṃ mañcapādādi yaṃ kiñci bhājanīyanti yojanā. Yathāha - ‘‘mañcapādo mañcaaṭanī pīṭhapādo pīṭhaaṭanī vāsipharasuādīnaṃ daṇḍoti etesu yaṃ kiñci vippakatatacchanakammaṃ aniṭṭhitameva bhājanīyaṃ, tacchitamaṭṭhaṃ pana garubhaṇḍaṃ hotī’’ti.

2893. Niṭṭhito tacchito vāpīti tacchitaniṭṭhitopi. Vidhoti kāyabandhane anuññātavidho. Hiṅgukaraṇḍakoti hiṅgumayo vā tadādhāro vā karaṇḍako. Añjanīti añjananāḷikā ca añjanakaraṇḍako ca. Salākāyoti añjanisalākā. Udapuñchanīti hatthidantavisāṇādimayā udakapuñchanī. Idaṃ sabbaṃ bhājanīyameva.

2894. Paribhogārahanti manussānaṃ upabhogaparibhogayoggaṃ. Kulālabhaṇḍanti ghaṭapiṭharādikumbhakārabhaṇḍampi. Pattaṅgārakaṭāhanti pattakaṭāhaṃ, aṅgārakaṭāhañca. Dhūmadānaṃ nāḷikā. Kapallikāti dīpakapallikā.

2895. Thupikāti pāsādādithupikā. Dīparukkhoti padīpādhāro. Cayanacchadaniṭṭhakāti pākāracetiyādīnaṃ cayaniṭṭhakā ca gehādīnaṃ chadaniṭṭhakā ca. Sabbampīti yathāvuttaṃ sabbampi anavasesaṃ parikkhāraṃ.

2896. Kañcanakoti sarako. Ghaṭakoti pādagaṇhanakato anatirittappamāṇo ghaṭako. ‘‘Yathā ca mattikābhaṇḍe, evaṃ lohabhaṇḍepi kuṇḍikā bhājanīyakoṭṭhāsameva bhajatī’’ti aṭṭhakathānayaṃ saṅgahetumāha ‘‘lohabhaṇḍepi kuṇḍikāpi ca bhājiyā’’ti.

2897. Garu nāma pacchimaṃ garubhaṇḍattayaṃ. Thāvaraṃ nāma purimadvayaṃ. Saṅghassāti saṅghena. Parivattetvāti puggalikādīhi tādisehi tehi parivattetvā. Tatrāyaṃ parivattananayo - saṅghassa nāḷikerārāmo dūre hoti, kappiyakārakā taṃ bahutaraṃ khādanti, tato sakaṭavetanaṃ datvā appameva āharanti, aññesaṃ pana tassa ārāmassa avidūragāmavāsīnaṃ manussānaṃ vihārassa samīpe ārāmo hoti, te saṅghaṃ upasaṅkamitvā sakena ārāmena taṃ ārāmaṃ yācanti, saṅghena ‘‘ruccati saṅghassā’’ti apaloketvā sampaṭicchitabbo. Sacepi bhikkhūnaṃ rukkhasahassaṃ hoti, manussānaṃ pañcasatāni, ‘‘nanu tumhākaṃ ārāmo khuddako’’ti na vattabbaṃ. Kiñcāpi hi ayaṃ khuddako, atha kho itarato bahutaraṃ āyaṃ deti. Sacepi samakameva deti, evampi icchiticchitakkhaṇe paribhuñjituṃ sakkāti gahetabbameva.

Sace pana manussānaṃ bahutarā rukkhā honti, ‘‘nanu tumhākaṃ bahutarā rukkhā’’ti vattabbaṃ. Sace ‘‘atirekaṃ amhākaṃ puññaṃ hotu, saṅghassa demā’’ti vadanti, jānāpetvā sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Bhikkhūnaṃ rukkhā phaladhārino, manussānaṃ rukkhā na tāva phalaṃ gaṇhanti. Kiñcāpi na gaṇhanti, na cirasseva gaṇhissantīti sampaṭicchitabbameva. Manussānaṃ rukkhā phaladhārino, bhikkhūnaṃ na tāva phalaṃ gaṇhanti. ‘‘Nanu tumhākaṃ rukkhā phaladhārino’’ti vattabbaṃ. Sace ‘‘gaṇhatha, bhante, amhākaṃ puññaṃ bhavissatī’’ti vadanti, jānāpetvā sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Evaṃ ārāmena ārāmo parivattetabbo. Eteneva nayena ārāmavatthupi vihāropi vihāravatthupi ārāmena parivattetabbaṃ. Ārāmavatthunā ca mahantena vā khuddakena vā ārāmaārāmavatthuvihāravihāravatthūni.

Kathaṃ vihārena vihāro parivattetabbo? Saṅghassa antogāme gehaṃ hoti, manussānaṃ vihāramajjhe pāsādo, ubhopi agghena samakā, sace manussā tena pāsādena taṃ gehaṃ yācanti, sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Bhikkhūnaṃ ce mahagghataraṃ gehaṃ hoti, ‘‘mahagghataraṃ amhākaṃ geha’’nti vutte ca ‘‘kiñcāpi mahagghataraṃ, pabbajitānaṃ pana asāruppaṃ, na sakkā tattha pabbajitehi vasituṃ, idaṃ pana sāruppaṃ, gaṇhathā’’ti vadanti, evampi sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Sace pana manussānaṃ mahagghaṃ hoti, ‘‘nanu tumhākaṃ gehaṃ mahaggha’’nti vattabbaṃ. ‘‘Hotu, bhante, amhākaṃ puññaṃ bhavissati, gaṇhathā’’ti vutte pana sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Evaṃ vihārena vihāro parivattetabbo. Eteneva nayena vihāravatthupi ārāmopi ārāmavatthupi vihārena parivattetabbaṃ. Vihāravatthunā ca mahagghena vā appagghena vā vihāravihāravatthuārāmaārāmavatthūni. Evaṃ tāva thāvarena thāvaraparivattanaṃ veditabbaṃ.

Garubhaṇḍena garubhaṇḍaparivattane pana mañcapīṭhaṃ mahantaṃ vā hotu khuddakaṃ vā, antamaso caturaṅgulapādakaṃ gāmadārakehi paṃsvāgārakesu kīḷantehi katampi saṅghassa dinnakālato paṭṭhāya garubhaṇḍaṃ hoti. Sacepi rājarājamahāmattādayo ekappahāreneva mañcasataṃ vā mañcasahassaṃ vā denti, sabbe kappiyamañcā sampaṭicchitabbā, sampaṭicchitvā vuḍḍhapaṭipāṭiyā ‘‘saṅghikaparibhogena paribhuñjathā’’ti dātabbā, puggalikavasena na dātabbā. Atirekamañce bhaṇḍāgārādīsu paññapetvā pattacīvaraṃ nikkhipitumpi vaṭṭati.

Bahisīmāya ‘‘saṅghassa demā’’ti dinnamañco saṅghattherassa vasanaṭṭhāne dātabbo. Tattha ce bahū mañcā honti, mañcena kammaṃ natthi, yassa vasanaṭṭhāne kammaṃ atthi, tattha ‘‘saṅghikaparibhogena paribhuñjathā’’ti dātabbo. Mahagghena satagghanakena, sahassagghanakena vā mañcena aññaṃ mañcasataṃ labhati, parivattetvā gahetabbaṃ. Na kevalaṃ mañcena mañcoyeva, ārāmaārāmavatthuvihāravihāravatthupīṭhabhisibimbohanānipi parivattetuṃ vaṭṭanti. Esa nayo pīṭhabhisibimbohanesupi etesu hi kappiyākappiyaṃ vuttanayameva. Tattha akappiyaṃ na paribhuñjitabbaṃ, kappiyaṃ saṅghikaparibhogena paribhuñjitabbaṃ. Akappiyaṃ vā mahagghaṃ kappiyaṃ vā parivattetvā vuttavatthūni gahetabbāni, agarubhaṇḍupagaṃ pana bhisibimbohanaṃ nāma natthīti.

2898. Bhikkhu adhotena pādena, allapādena vā senāsanaṃ nakkameti sambandho. Sayanti ettha, āsanti cāti sayanāsanaṃ, parikammakatabhūmattharaṇādi. Allapādena vāti yena akkantaṭṭhāne udakaṃ paññāyati, evarūpena tintapādena. Yathāha - ‘‘allehi pādehīti yehi akkantaṭṭhāne udakaṃ paññāyati, evarūpehi pādehi paribhaṇḍakatabhūmi vā senāsanaṃ vā na akkamitabbaṃ. Sace pana udakasinehamattameva paññāyati, na udakaṃ, vaṭṭatī’’ti. Saupāhanoti ettha ‘‘dhotapādaka’’nti vattabbaṃ. Pāde paṭimukkāhi upāhanāhi saupāhano bhikkhu dhotapādakaṃ dhotapādehi akkamitabbaṭṭhānaṃ tatheva na akkameti yojanā.

2899. Parikammakatāyāti sudhādiparikammakatāya. Niṭṭhubhantassāti kheḷaṃ pātentassa. Parikammakataṃ bhittinti setabhittiṃ vā cittakammakataṃ vā bhittiṃ. Na kevalañca bhittimeva, dvārampi vātapānampi apassenaphalakampi pāsāṇatthambhampi rukkhatthambhampi cīvarena vā kenaci vā appaṭicchādetvā apassayituṃ na labhatiyeva. ‘‘Dvāravātapānādayo pana aparikammakatāpi apaṭicchādetvā na apassayitabbā’’ti gaṇṭhipade vuttaṃ.

2901. Niddāyato tassa koci sarīrāvayavo paccattharaṇe saṅkuṭite sahasā yadi mañcaṃ phusati, dukkaṭanti yojanā.

2902. Lomesu mañcaṃ phusantesu. Hatthapādānaṃ talena akkamituṃ vaṭṭatīti yojanā. Mañcapīṭhaṃ nīharantassa kāye paṭihaññati, anāpatti.

‘‘Dāyakehi ‘kāyena phusitvā yathāsukhaṃ paribhuñjathā’ti dinnasenāsanaṃ, mañcapīṭhādiñca dāyakena vuttaniyāmena paribhuñjantassa doso natthī’’ti mātikaṭṭhakathāya sīhaḷagaṇṭhipade vuttattā tathā paribhuñjantassa anāpatti. ‘‘Imaṃ mañcapīṭhādiṃ saṅghassa dammī’’ti vutte garubhaṇḍaṃ hoti, na bhājetabbaṃ saṅghassa parāmaṭṭhattā. ‘‘Imaṃ mañcapīṭhādiṃ bhadantānaṃ vassaggena gaṇhituṃ dammī’’ti vutte satipi garubhaṇḍabhāve kappiyavatthuṃ bhājetvā gaṇhituṃ vaṭṭati, akappiyabhaṇḍameva bhājetvā gahetuṃ na labbhati. ‘‘Imaṃ mañcapīṭhaṃ vassaggena gahetuṃ saṅghassa dammī’’ti vutte vassaggena bhājetvā gahetabbaṃ vassaggena bhājanaṃ paṭhamaṃ vatvā pacchā saṅghassa parāmaṭṭhattā. ‘‘Saṅghassa imaṃ mañcapīṭhaṃ vassaggena gaṇhituṃ dammī’’ti vutte pana garubhaṇḍaṃ hoti paṭhamaṃ saṅghassa parāmaṭṭhattāti ayampi viseso mātikaṭṭhakathā gaṇṭhipadeyeva vutto.

2903-2904. Uddesabhattavinicchayekadesaṃ dassetumāha ‘‘sahassagghanako’’tiādi. Sahassagghanako sacīvaro piṇḍapāto avassikaṃ bhikkhuṃ patto, tasmiṃ vihāre ca ‘‘evarūpo piṇḍapāto avassikaṃ bhikkhuṃ patto’’ti likhitvā ṭhapitopi ca hoti, tato saṭṭhivassānamaccaye tādiso sahassagghanako sacīvaro koci piṇḍapāto sace uppanno hoti, taṃ piṇḍapātaṃ budho vinicchayakusalo bhikkhu avassikaṭṭhitikāya adatvā saṭṭhivassikaṭṭhitikāya dadeyyāti yojanā.

2905. Uddesabhattaṃ bhuñjitvāti upasampannakāle attano vassaggena pattaṃ uddesabhattaṃ paribhuñjitvā. Jāto ce sāmaṇerakoti sikkhāpaccakkhānādivasena sace sāmaṇero jāto. Tanti upasampannakāle gahitaṃ tadeva uddesabhattaṃ. Sāmaṇerassa pāḷiyāti sāmaṇerapaṭipāṭiyā attano pattaṃ pacchā gahetuṃ labhati.

2906. Yo sāmaṇero sampuṇṇavīsativasso ‘‘sve uddesaṃ labhissatī’’ti vattabbo, ajja so upasampanno hoti, ṭhitikā atītā siyāti yojanā, sve pāpetabbā sāmaṇeraṭṭhitikā ajja upasampannattā atikkantā hotīti attho, taṃ bhattaṃ na labhatīti vuttaṃ hoti.

2907. Uddesabhattānantaraṃ salākabhattaṃ dassetumāha ‘‘sace panā’’tiādi. Sace salākā laddhā, taṃdine bhattaṃ na laddhaṃ, punadine tassa bhattaṃ gahetabbaṃ, na saṃsayo ‘‘gahetabbaṃ nu kho, na gahetabba’’nti evaṃ saṃsayo na kātabboti yojanā.

2908. Uttari uttaraṃ atirekaṃ bhaṅgaṃ byañjanaṃ etassāti uttaribhaṅgaṃ, tassa, atirekabyañjanassāti attho. Ekacarassāti ekacārikassa. Salākāyeva salākikā.

2909. Uttaribhaṅgameva uttaribhaṅgakaṃ.

2910. Yena yena hīti gāhitasalākena yena yena bhikkhunā. Yaṃ yanti bhattabyañjanesu yaṃ yaṃ bhattaṃ vā yaṃ yaṃ byañjanaṃ vā.

2911. Saṅghuddesādikanti saṅghabhattauddesabhattādikaṃ. Ādi-saddena nimantanaṃ, salākaṃ, pakkhikaṃ, uposathikaṃ, pāṭipadikanti pañca bhattāni gahitāni.

Tattha sabbasaṅghassa dinnaṃ saṅghabhattaṃ nāma. ‘‘Saṅghato ettake bhikkhū uddisitvā dethā’’tiādinā vatvā dinnaṃ uddesabhattaṃ. ‘‘Saṅghato ettakānaṃ bhikkhūnaṃ bhattaṃ gaṇhathā’’tiādinā vatvā dinnaṃ nimantanaṃ nāma. Attano attano nāmena salākagāhakānaṃ bhikkhūnaṃ dinnaṃ salākabhattaṃ nāma. Cātuddasiyaṃ dinnaṃ pakkhikaṃ. Uposathe dinnaṃ uposathikaṃ. Pāṭipade dinnaṃ pāṭipadikaṃ. Taṃtaṃnāmena dinnameva tathā tathā voharīyati. Etesaṃ pana vitthārakathā ‘‘abhilakkhitesū’’tiādinā aṭṭhakathāyaṃ vuttanayena veditabbā. Āgantukādīti ettha ādi-saddena gamikabhattaṃ, gilānabhattaṃ, gilānupaṭṭhākabhattanti tīṇi gahitāni. Āgantukānaṃ dinnaṃ bhattaṃ āgantukabhattaṃ. Eseva nayo sesesu.

2912. Vihāranti vihārabhattaṃ uttarapadalopena, vihāre tatruppādabhattassetaṃ adhivacanaṃ. Vārabhattanti dubbhikkhasamaye ‘‘vārena bhikkhū jaggissāmā’’ti dhuragehato paṭṭhāya dinnaṃ. Niccanti niccabhattaṃ uttarapadalopena, tañca tathā vatvāva dinnaṃ. Kuṭibhattaṃ nāma saṅghassa āvāsaṃ katvā ‘‘amhākaṃ senāsanavāsino amhākaṃ bhattaṃ gaṇhantū’’ti dinnaṃ. Pannarasavidhaṃ sabbameva bhattaṃ idha imasmiṃ senāsanakkhandhake uddiṭṭhaṃ kathitaṃ. Etesaṃ vitthāravinicchayo atthikehi samantapāsādikāya gahetabbo.

2913. Paccayabhājane micchāpaṭipattiyā mahādīnavattā appamatteneva paṭipajjitabbanti paccayabhājanakaṃ anusāsanto āha ‘‘pāḷi’’ntiādi.

Senāsanakkhandhakakathāvaṇṇanā.

Vattakkhandhakakathāvaṇṇanā

2914-2915. Āgantuko ca āvāsiko ca piṇḍacāriko ca senāsanañca āraññako ca anumodanā cāti viggaho, tāsu vattāni, itarītarayogadvandasamāsassa uttarapadaliṅgattā itthi liṅganiddeso. Bhatte bhattagge, uttarapadalopo. ‘‘Bhatte’’tiādīhi padehi ‘‘vattānī’’ti paccekaṃ yojetabbaṃ.

Ācariyo ca upajjhāyako ca sisso ca saddhivihāriko ca, tesaṃ vattānīti viggaho. Sabbasoti sabbāvayavabhedehi. Catuddasevāti avayavabhedehi bahuvidhānipi vattāni visayabhedena cuddasa eva vuttāni. Visuddhacittenāti savāsanasakalasaṃkilesappahānato accantaparisuddhacittasantānena. Vināyakenāti satte vinetīti vināyako, anuttarapurisadammasārathibhāvena dammadevabrahmanāgādike satte nānāvidhena vinayanupāyena dametīti attho. Atha vā vigato nāyako assāti vināyako, tena.

2916. Ārāmanti ettha taṃsamīpe tabbohāro. Yathāha ‘‘idāni ‘ārāmaṃ pavisissāmī’ti iminā upacārasīmasamīpaṃ dasseti, tasmā upacārasīmaṃ patvā upāhanāomuñcanādi sabbaṃ kātabba’’nti. ‘‘Pana apanetabba’’nti padacchedo. Muñcitabbāti upāhanā pādato apanetabbā.

2917. Oguṇṭhananti sasīsapārupanaṃ. Sīse cīvarameva vā na kātabbanti sambandho. Tenāti āgantukena. Pānīyavārināti pātabbajalena.

2918. Pucchitvāti vassagaṇanaṃ pucchitvā. Vihāre vuḍḍhabhikkhuno āgantukena bhikkhunā vanditabbāva. Kāleti kālasseva. Tena āgantukena bhikkhunā senāsanaṃ ‘‘mayhaṃ kataraṃ senāsanaṃ pāpuṇātī’’ti pucchitabbañcāti yojanā.

2919. ‘‘Pucchitabba’’nti idaṃ ‘‘vaccaṭṭhāna’’ntiādikehi sabbehi upayogantapadehi paccekaṃ yojetabbaṃ. Pānīyameva cāti ‘‘kiṃ imissā pokkharaṇiyā pānīyameva pivanti, udāhu nahānādiparibhogampi karontī’’ti aṭṭhakathāgatanayena pānīyañca. Tathā paribhojanīyañca. Saṅghakatikanti ‘‘kesuci ṭhānesu vāḷamigā vā amanussā vā honti, tasmā kaṃ kālaṃ pavisitabbaṃ, kaṃ kālaṃ nikkhamitabba’’nti aṭṭhakathāgatanayena saṅghassa katikasaṇṭhānañca. Gocarādikanti ettha ca ‘‘gocaro pucchitabboti ‘gocaragāmo āsanne, udāhu dūre, kālasseva ca piṇḍāya caritabbaṃ, udāhu no’ti evaṃ bhikkhācāro pucchitabbo’’ti vuttanayena gocarañca. Ādi-saddena agocaraṃ gahitaṃ. ‘‘Agocaro nāma micchādiṭṭhikānaṃ vā gāmo paricchinnabhikkho vā gāmo, yattha ekassa vā dvinnaṃ vā bhikkhā diyyati, sopi pucchitabbo’’ti vuttanayena agocarañca.

2920. Evaṃ āgantukavattaṃ dassetvā idāni āvāsikavattaṃ dassetumāha ‘‘vuḍḍha’’ntiādi. Paccuggantvā pattañca cīvarañca paṭiggahetabbanti yojanā. Ca-saddo luttaniddiṭṭho.

2921. Tassāti āgantukassa. Pādodakañcāti ca-saddena dhotādhotapādā yattha ṭhapīyanti, taṃ pādapīṭhaṃ, pādakathalikañca upanikkhipitabbanti etaṃ gahitaṃ. Pucchitabbañca vārināti ‘‘pānīyena pucchantena sace sakiṃ ānītaṃ pānīyaṃ sabbaṃ pivati, ‘puna ānemī’ti pucchitabboyevā’’ti vuttanayena pānīyena pucchitabbo. Idha ca-saddena -

‘‘Apica bījanenapi bījitabbo, bījantena sakiṃ pādapiṭṭhiyaṃ bījitvā sakiṃ majjhe, sakiṃ sīse bījitabbaṃ, ‘alaṃ hotū’ti vuttena tato mandataraṃ bījitabbaṃ. Puna ‘ala’nti vuttena tato mandataraṃ bījitabbaṃ. Tatiyavāraṃ vuttena bījanī ṭhapetabbā. Pādāpissa dhovitabbā, dhovitvā sace attano telaṃ atthi, tena makkhetabbā. No ce atthi, tassa santakena makkhetabbā’’ti -

Vuttavattāni saṅgaṇhāti.

2922-2923. Vandeyyoti vuḍḍhāgantuko vanditabbo. Paññapetabbanti ‘‘kattha mayhaṃ senāsanaṃ pāpuṇātī’’ti pucchitena senāsanaṃ paññapetabbaṃ, ‘‘etaṃ senāsanaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti evaṃ ācikkhitabbanti attho. ‘‘Vattabbo’’ti idaṃ ‘‘ajjhāvutthamavuttha’’ntiādīhi padehi taṃtaṃliṅgavacanānurūpena parivattetvā paccekaṃ yojetabbaṃ. Ajjhāvutthanti paññattasenāsanassa bhikkhūhi paṭhamaṃ vutthabhāvaṃ. Avutthaṃ vāti cīvarakālaṃ tasmiṃ bhikkhūhi anajjhāvutthabhāvaṃ vā. Gocarāgocaraṃ vuttameva.

Sekkhakulāni cāti laddhasekkhasammutikāni kulāni ca vattabbāni. ‘‘Pavese nikkhame kālo’’ti idaṃ ‘‘saṅghakatika’’nti ettha vuttatthameva. Pānīyādikanti ādi-saddena paribhojanīyakattarayaṭṭhīnaṃ ācikkhanaṃ saṅgaṇhāti.

2924. Yathānisinnenevāti attanā nisinnaṭṭhāneyeva nisinnena. Assāti navakassa.

2925. ‘‘Atra pattaṃ ṭhapehi, idamāsanaṃ nisīdāhī’’ti iccevaṃ iminā pakārena sabbaṃ vattabbanti yojanā. Deyyaṃ senāsanampi cāti senāsanañca dātabbaṃ. Ca-saddena ‘‘avutthaṃ vā ajjhāvutthaṃ vā ācikkhitabba’’ntiādinā vuttaṃ sampiṇḍeti. Mahāāvāsepi attano santikaṃ sampattassa āgantukassa vattaṃ akātuṃ na labbhati.

2926. ‘‘Mātikāya niddiṭṭhakkameneva vattāni kātabbāni, udāhu yathānuppattivasenā’’ti koci maññeyyāti mātikākkameneva kātabbanti niyamo natthi, yathānuppattavaseneva kātabbanti viññāpetuṃ mātikākkamamanādiyitvā gamikavattaṃ āraddhaṃ. Atha vā vatticchānupubbakattā saddapayogassa mātikākkamamanādiyitvā yathicchaṃ niddeso katoti veditabboti. Dārumattikabhaṇḍānīti mañcapīṭhādīni ceva rajanabhājanāni ca. Paṭisāmetvāti guttaṭṭhāne ṭhapetvā. Āvasathampi thaketvāti āvasathe dvārakavāṭādīni ca thaketvā.

2927. Āpucchitvāpīti bhikkhussa vā sāmaṇerassa vā ārāmikassa vā ‘‘imaṃ paṭijaggāhī’’ti niyyādetvā vā. Pucchitabbe asantepīti ettha pi-saddo pana-saddattho. Gopetvā vāpi sādhukanti ‘‘catūsu pāsāṇesu mañcaṃ paññapetvā mañce mañcaṃ āropetvā’’tiādinā vuttanayena sammā paṭisāmetvā gantabbanti yojanā.

2928. Piṇḍacārikavattaṃ dassetumāha ‘‘sahasā’’tiādi. Piṇḍacāriko bhikkhu antaragharaṃ pavisanto sahasā na pavise sīghaṃ na paviseyya, nikkhamanto sahasā na nikkhame sīghaṃ na nikkhameyya, bhikkhusāruppena paviseyya, nikkhameyya ca. Piṇḍacārinā bhikkhunā gehadvāraṃ sampattena atidūre na ṭhātabbaṃ nibbakosato atidūraṭṭhāne na ṭhātabbaṃ. Accāsanne na ṭhātabbaṃ nibbakosato āsannatare ṭhāne na ṭhātabbaṃ.

2929. Uccāretvāti upanāmetvā. Bhājananti pattaṃ. Dakkhiṇena paṇāmetvāti dakkhiṇena hatthena upanāmetvā. Bhikkhaṃ gaṇheyyāti ettha ‘‘ubhohi hatthehi paṭiggahetvā’’ti seso. Yathāha - ‘‘ubhohi hatthehi pattaṃ paṭiggahetvā bhikkhā gahetabbā’’ti.

2930. Sūpaṃ dātukāmā vā adātukāmā vā iti muhuttakaṃ sallakkheyya tiṭṭheyya. Antarāti bhikkhādānasamaye. Na bhikkhādāyikāti itthī vā hotu puriso vā, bhikkhādānasamaye mukhaṃ na oloketabbanti.

2931. Piṇḍacārikavattaṃ dassetvā āraññikavattaṃ dassetumāha ‘‘pānīyādī’’tiādi. Pānīyādīti ādi-saddena paribhojanīyaaggiaraṇisahitakattarayaṭṭhīnaṃ gahaṇaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo - pānīyaṃ upaṭṭhāpetabbanti sace bhājanāni nappahonti, pānīyameva paribhojanīyampi katvā upaṭṭhāpetabbaṃ. Bhājanaṃ alabhantena veḷunāḷikāyapi upaṭṭhāpetabbaṃ. Tampi alabhantassa yathā samīpe khuddakaāvāṭo hoti, evaṃ kātabbaṃ. Araṇisahite asati aggiṃ akātumpi ca vaṭṭati. Yathā ca āraññikassa, evaṃ kantārapaṭipannassāpi araṇisahitaṃ icchitabbaṃ. Gaṇavāsino pana tena vināpi vaṭṭatīti.

Nakkhattanti assayujādisattavīsatividhaṃ nakkhattaṃ jānitabbanti sambandho. Kathaṃ jānitabbanti āha ‘‘tena yogo cā’’ti, tena nakkhattena candassa yogo ñātabboti attho. Jānitabbā disāpi cāti araññe viharantena aṭṭhapi disā asammohato jānitabbā.

2932. Aññavattaṃ dassetumāha ‘‘vaccapassāvatitthānī’’tiādi. Paṭipāṭiyā bhavantīti gatānukkamena sevitabbā bhavanti. Yathāha - ‘‘vaccakuṭiyaṃ, passāvaṭṭhāne, nhānatittheti tīsupi āgatapaṭipāṭiyeva pamāṇa’’nti. Yathāvuḍḍhaṃ karontassāti gatapaṭipāṭiṃ vinā vuḍḍhapaṭipāṭiyā karontassa.

2933. Vaccakuṭiṃ pavisanto sahasā na paviseyya. Ubbhajitvāti cīvaraṃ ukkhipitvā.

2934. Nitthunantena bhikkhunā vaccaṃ na kātabbanti yojanā. ‘‘Vaccassa dunniggamanena upahato hutvā nitthunati ce, na doso’’ti sikkhābhājanavinicchaye vuttaṃ. Daṇḍakaṭṭhaṃ khādato vaccaṃ karoto bhikkhuno dukkaṭaṃ hotīti yojanā.

2936. Kharenāti pharusena vā phālitakaṭṭhena vā gaṇṭhikena vā kaṇṭakena vā susirena vā pūtinā vā daṇḍena na avalekheyya na puñcheyya. Na kaṭṭhaṃ vaccakūpake chaḍḍeyyāti taṃ kaṭṭhaṃ vaccakūpe na chaḍḍeyya. Passāvadoṇiyā kheḷaṃ na pāteyyāti yojanā.

2937. Pādukāsūti vaccapassāvapādukāsu. Nikkhamane nikkhamanakāle. Tatthevāti vaccapassāvapādukāsveva. Paṭicchādeyyāti ukkhittaṃ cīvaraṃ otāretvā sarīraṃ paṭicchādeyya.

2938. Yo vaccaṃ katvā salile sati sace nācameyya udakakiccaṃ na kareyya, tassa dukkaṭaṃ uddiṭṭhanti yojanā. Mohanāsināti savāsanassa mohassa, tena sahajekaṭṭhapahānekaṭṭhānaṃ sakalasaṃkilesānañca pahāyinā āsavakkhayañāṇena samucchindatā muninā sabbaññunā sammāsambuddhena. ‘‘Salile satī’’ti iminā asati niddosataṃ dīpeti. Yathāha -

‘‘Sati udaketi ettha sace udakaṃ atthi, paṭicchannaṭṭhānaṃ pana natthi, bhājanena nīharitvā ācamitabbaṃ. Bhājane asati pattena nīharitabbaṃ. Pattepi asati asantaṃ nāma hoti. ‘Idaṃ ativivaṭaṃ, purato aññaṃ udakaṃ bhavissatī’ti gatassa udakaṃ alabhantasseva bhikkhācāravelā hoti, kaṭṭhena vā kenaci vā puñchitvā gantabbaṃ, bhuñjitumpi anumodanampi kātuṃ vaṭṭatī’’ti.

2939. Sasaddanti udakasaddaṃ katvā. ‘‘Pāsāṇādiṭṭhāne paharitvā udakaṃ saddāyati ce, na doso’’ti sikkhābhājanavinicchaye vuttaṃ. Capu capūti cāti tādisaṃ anukaraṇaṃ katvā nācametabbanti yojanā. Ācamitvāti udakakiccaṃ katvā. Sarāve ācamanabhājane udakaṃ na sesetabbanti yojanā, idaṃ pana sabbasādhāraṇaṭṭhānaṃ sandhāya vuttaṃ. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ -

‘‘Ācamanasarāvaketi sabbasādhāraṇaṭṭhānaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tatra hi aññe aññe āgacchanti, tasmā udakaṃ na sesetabbaṃ. Yaṃ pana saṅghikepi vihāre ekadese nibaddhagamanatthāya kataṃ ṭhānaṃ hoti puggalikaṭṭhānaṃ vā, tasmiṃ vaṭṭati. Virecanaṃ pivitvā punappunaṃ pavisantassāpi vaṭṭatiyevā’’ti.

2940. Ūhatampīti aññena vā attanā vā asañcicca ūhataṃ malena dūsitaṭṭhānaṃ. Adhovitvāti jale sati asodhetvā jale asati kaṭṭhena vā kenaci vā puñchitvā gantabbaṃ. Yathāha - ‘‘udakaṃ atthi bhājanaṃ natthi, asantaṃ nāma hoti, bhājanaṃ atthi udakaṃ natthi, etampi asantaṃ, ubhaye pana asati asantameva, kaṭṭhena vā kenaci vā puñchitvā gantabba’’nti. Uklāpāpi sace hontīti vaccapassāvaṭṭhānāni sace kacavarākiṇṇāni honti. ‘‘Asesato sodhetabba’’nti iminā tato kassaci kacavarassa apanayanaṃ sodhanaṃ nāma na hoti, nissesakacavarāpanayanameva sodhananti dīpeti.

2941. Piṭharoti avalekhanakaṭṭhanikkhepanabhājanaṃ. Kumbhī ce rittāti ācamanakumbhī sace tucchā.

2942. Evaṃ vaccakuṭivattaṃ dassetvā senāsanavattaṃ dassetumāha ‘‘anajjhiṭṭho’’tiādi. Anajjhiṭṭhoti ananuññāto.

2943. Vuḍḍhaṃ āpucchitvā kathentassāti yojanā. Vuḍḍhatarāgameti yaṃ āpucchitvā kathetumāraddho, tatopi vuḍḍhatarassa bhikkhuno āgame sati.

2944. Ekavihārasminti ekasmiṃ gehe. ‘‘Anāpucchā’’ti idaṃ vakkhamānehi yathārahaṃ yojetabbaṃ.

2945. Paṭhamaṃ yattha katthaci vuḍḍhānaṃ sannidhāne kattabbavattaṃ niddiṭṭhanti idāni ekavihāre vasantenāpi tassa kātabbataṃ dassetuṃ punapi ‘‘na ca dhammo kathetabbo’’ti āha. Dhammacakkhunāti dhammalocanena dhammagarukena, iminā atādisassa kato vāro niratthakoti dīpeti.

2946. Kātabboti jāletabbo. Soti dīpo. ‘‘Dvāraṃ nāma yasmā mahāvaḷañjaṃ, tasmā tattha āpucchanakiccaṃ natthī’’ti vacanato taṃ avatvā āpattikkhettameva dassetumāha ‘‘vātapānakavāṭāni, thakeyya vivareyya no’’ti.

2947. Vuḍḍhato parivattayeti yena vuḍḍho, tato parivattaye, piṭṭhiṃ adassetvā vuḍḍhābhimukho tena parivattayeti attho. Cīvarakaṇṇena vā kāyena vā taṃ vuḍḍhaṃ na ca ghaṭṭaye.

2948. Evaṃ senāsanavattaṃ dassetvā jantāgharavattaṃ dassetumāha ‘‘purato’’tiādi. Therānaṃ purato neva nhāyeyya, upari paṭisote na ca nhāyeyya, otarantānaṃ vuḍḍhānaṃ uttaraṃ uttaranto maggaṃ dadeyya, na ghaṭṭaye kāyena vā cīvarena vā na ghaṭṭayeyyāti yojanā.

‘‘Timaṇḍalaṃ paṭicchādentena parimaṇḍalaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā’’tiādinā nayena vuttānaṃ bhattaggavattānaṃ sekhiyakathāya vuttattā ca upajjhāyavattādīnaṃ mahākhandhakakathāya vuttattā ca anumodanavattānaṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, bhattagge catūhi pañcahi therānutherehi bhikkhūhi āgametu’’ntiādinā nayena bhattaggavatteyeva antogadhabhāvena vuttattā ca niddese tāni na vuttāni, tathāpi tesu anumodanavattaṃ evaṃ veditabbaṃ - saṅghatthere anumodanatthāya nisinne heṭṭhā paṭipāṭiyā catūhi nisīditabbaṃ. Anuthere nisinne mahātherena ca heṭṭhā ca tīhi nisīditabbaṃ. Pañcame nisinne upari catūhi nisīditabbaṃ. Saṅghattherena heṭṭhā daharabhikkhusmiṃ ajjhiṭṭhepi saṅghattherato paṭṭhāya catūhi nisīditabbameva. Sace pana anumodako bhikkhu ‘‘gacchatha, bhante, āgametabbakiccaṃ natthī’’ti vadati, gantuṃ vaṭṭati. Mahātherena ‘‘gacchāma, āvuso’’ti vutte ‘‘gacchathā’’ti vadati, evampi vaṭṭati. ‘‘Bahigāme āgamessāmā’’ti ābhogaṃ katvāpi bahigāmaṃ gantvā attano nissitake ‘‘tumhe tassa āgamanaṃ āgamethā’’ti vatvāpi gantuṃ vaṭṭatiyeva. Sace pana manussā attano rucitena ekena anumodanaṃ kārenti, neva tassa anumodato āpatti, na ca mahātherassa bhāro hoti. Upanisinnakathāyameva hi manussesu kathāpentesu mahāthero āpucchitabbo, mahātherena ca anumodanāya ajjhiṭṭhova āgametabboti idamettha lakkhaṇanti.

2949. Vattanti yathāvuttaṃ ābhisamācārikavattaṃ. Yathāha - ‘‘ābhisamācārikaṃ aparipūretvā sīlaṃ paripūressatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ti. Na vindatīti na labhati.

2950. Anekaggoti vikkhittattāyeva asamāhitacitto. Na ca passatīti ñāṇacakkhunā na passati, daṭṭhuṃ samattho na hotīti attho. Dukkhāti jātidukkhādidukkhato.

2951. Tasmāti yasmā dukkhā na parimuccati, tasmā. Ovādaṃ katvā kiṃ visesaṃ pāpuṇātīti āha ‘‘ovādaṃ buddhaseṭṭhassa, katvā nibbānamehitī’’ti. Ehiti pāpuṇissati.

Vattakkhandhakakathāvaṇṇanā.

Bhikkhunikkhandhakakathāvaṇṇanā

2952. Vivaritvāna cīvaraṃ apanetvā.

2953. Yaṃ kiñci sampayojentiyāti yaṃ kiñci anācāraṃ karontiyā. Tatoti tena anācārasaṅkhātena asaddhammena. Bhāsantiyāti vācāya bhāsantiyā.

2954-2956. Dīghanti ekaparikkhepato dīghaṃ. Vilīvena ca paṭṭenāti saṇhehipi vilīvehi katapaṭṭena. Cammapaṭṭenāti cammamayapaṭṭena. Dussapaṭṭenāti setavatthena. Dussaveṇiyāti dussena gaṇṭhitaveṇiyā. Dussavaṭṭiyāti dussena katavaṭṭiyā. Na phāsukā nametabbāti majjhimassa tanubhāvatthāya gāmadārikā viya phāsulikā na nāmetabbā. Jaghananti muttakaraṇappadesaṃ. Aṭṭhikādināti gojāṇuṭṭhikādinā. Na ghaṃsāpeyyāti na ghaṭṭāpeyya. ‘‘Aṭṭhikādinā’’ti idaṃ ‘‘na ghaṃsāpeyyā’’ti iminā ca ‘‘koṭṭāpetī’’ti iminā kiriyāpadena ca sambandhitabbaṃ.

2957. ‘‘Koṭṭāpetī’’ti idaṃ ‘‘hatthaṃ vā’’tiādīhi upayogantapadehi paccekaṃ yojetabbaṃ. Hatthanti aggabāhaṃ. Hatthakocchanti piṭṭhihatthaṃ. Pādanti jaṅghaṃ.

2958. Na mukhaṃ limpitabbanti chavipasādakarena tilasāsapakakkādinā anekavidhena limpanena na limpitabbaṃ. Na cuṇṇetabbanti mukhacuṇṇalepanaṃ na kātabbaṃ. Manosilāya mukhaṃ lañjantiyā āpatti siyāti yojanā.

2959. Aṅgarāgo na kātabboti haliddikuṅkumādīhi sarīracchavirāgo na kātabbo. Avaṅgaṃ na ca kātabbanti añjanaṃ bahi akkhikoṭiyā lekhaṃ ṭhapetvā na añjitabbaṃ. Na kātabbaṃ visesakanti gaṇḍapadese vicitrasaṇṭhānaṃ visesakaṃ vattabhaṅgaṃ na kātabbaṃ.

2960. Olokanakatoti vātapānato. Rāgāti kāmarāgena. Oloketunti antaravīthiṃ viloketuṃ, sāloke na ca ṭhātabbanti yojanā. Sāloke dvāraṃ vivaritvā upaḍḍhakāyaṃ dassentīhi na ṭhātabbaṃ. Sanaccanti naṭasamajjaṃ.

2961. Gaṇikaṃ vuṭṭhāpentiyā vesiṃ vuṭṭhāpentiyā. ‘‘Vikkiṇantiyā’’ti idaṃ ‘‘sura’’ntiādīhi upayogantapadehi paccekaṃ yojetabbaṃ.

2963. Na cevupaṭṭhāpetabboti attano veyyāvaccaṃ neva kārāpetabbo. Tiracchānagatopi dāso vā dāsī vā tiracchānagatopi kammakaro vā na ceva upaṭṭhāpetabbo neva attano veyyāvaccaṃ kārāpetabbo. Api-saddena pageva manussabhūtoti dīpeti.

2964. ‘‘Sabbanīlādi’’nti iminā -

‘‘Sabbanīlakamañjeṭṭha-kaṇhalohitapītake;

Mahānāmamahāraṅga-rattesū’’ti. -

Vuttāni akappiyacīvarāni saṅgahitāni. ‘‘Namatakaṃ nāma eḷakalomehi kataṃ avāyimaṃ cammakhaṇḍaparibhogena paribhuñjitabba’’nti aṭṭhakathāya vuttattā, gaṇṭhipade ca ‘‘santharaṇasadiso pilotikāhi kato parikkhāraviseso’’ti vuttattā ca nipajjāya paribhuñjitabbo parikkhāraviseso namatakaṃ nāma.

2965. Channampi purisabyañjanaṃ ‘‘etthā’’ti cintetvā rāgacittena olokentiyā dukkaṭaṃ hoti. Sabbanti vuttappakāraṃ sabbaṃ.

2966. Bhikkhuṃ dūratova passitvā tassa bhikkhuno dūrato okkamitvāna maggo dātabboti yojanā.

2967. Bhikkhaṃ carantiyā bhikkhuniyā bhikkhuṃ passitvā pana yena bhikkhāya carati, taṃ pattaṃ nīharitvā upari chādetvā ṭhitaṃ saṅghāṭicīvaraṃ apanetvā ukkujjaṃ uddhaṃmukhaṃ katvā bhikkhuno dassetabbanti yojanā.

2968. Utunīnaṃ bhikkhunīnaṃ utukāle sañjātapupphe kāle saṃvellikaṃ kātuṃ kacchaṃ bandhituṃ mahesinā kaṭisuttakaṃ anuññātanti yojanā, iminā aññasmiṃ kāle kaṭisuttakaṃ bandhituṃ na vaṭṭatīti dīpeti. Yathāha - ‘‘na, bhikkhave, bhikkhuniyā sabbakālaṃ kaṭisuttakaṃ dhāretabbaṃ, yā dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, utuniyā kaṭisuttaka’’nti.

2969. Itthiposayutanti itthīhi vā purisehi vā itthipurisehi vā yuttaṃ. Itthiposayuttaṃ hatthavaṭṭakameva vā. Pāṭaṅkīti paṭapoṭṭalikaṃ.

2970. Garudhammeti saṅghādisese. Mānattanti pakkhamānattaṃ. Sammannitvāti ñattidutiyāya kammavācāya sammannitvā.

2971. Yassā itthiyā pabbajitakāle gabbho vuṭṭhāti vijāyati yadi, putto ce, tassāpi dārakamātu yāva so dārako viññutaṃ pāpuṇāti, yāva khādituṃ, bhuñjituṃ, nahāyituñca attano dhammatāya sakkoti, tāva dutiyā bhikkhunī tathā sammannitvā dātabbāti yojanā.

2972. Sā pana mātā bhikkhunī attano puttaṃ pāyetuṃ, bhojetuṃ, maṇḍetuṃ, ure katvā sayituñca labhatīti yojanā.

2973. Dutiyikāya bhikkhuniyā dārakena sahaseyyaṃ ṭhapetvā yathā aññesu purisesu vattitabbaṃ paṭipajjitabbaṃ, tathā eva tasmiṃ dārake vattitabbanti yojanā.

2974. Vibbhamenevāti attano ruciyā setavatthānaṃ gahaṇeneva. Yathāha - ‘‘yasmā sā vibbhantā attano ruciyā khantiyā odātāni vatthāni nivatthā, tasmāyeva sā abhikkhunī, na sikkhāpaccakkhānenā’’ti. Idhāti imasmiṃ sāsane.

2975. Gatāyāti ettha ‘‘sakāvāsā’’ti seso. Yathāha - ‘‘yā sā, bhikkhave, bhikkhunī sakāvāsā titthāyatanaṃ saṅkantā, sā āgatā na upasampādetabbā’’ti. Na kevalaṃ na upasampādetabbā, pabbajjampi na labhati. Odātāni gahetvā vibbhantā pana pabbajjāmattaṃ labhati.

2976. Vandananti pāde sambāhetvā vandanaṃ. Sādituṃ vaṭṭatīti ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sāditu’’nti anuññātattā vaṭṭati. Tatreke ācariyā ‘‘sace ekato vā ubhato vā avassutā honti sārattā, yathāvatthukamevā’’ti vadanti. Eke ācariyā ‘‘natthi ettha āpattī’’ti vadantīti evaṃ ācariyavādaṃ dassetvā ‘‘idaṃ odissa anuññātaṃ vaṭṭatī’’ti aṭṭhakathāsu vuttaṃ, taṃ pamāṇaṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sāditu’’nti hi vacaneneva kappiyaṃ.

2977. Yāya kāyaci vaccakuṭiyā vacco na kātabbo, heṭṭhā vivaṭe uddhaṃ paṭicchanne pana vaccaṃ kātuṃ vaṭṭati. Heṭṭhā vivaṭe upari paṭicchanneti aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sace kūpo khato hoti, upari pana padaramattameva sabbadisāsu paññāyati, evarūpepi vaṭṭatī’’ti vuttaṃ.

2978. Sabbatthāti bhikkhuniupassayaantaragharādisabbaṭṭhānesu. Gilānāyāti yassā vinā pallaṅkaṃ na phāsu hoti. Aḍḍhapallaṅkanti ekapādaṃ ābhujitvā katapallaṅkaṃ. So ekaṃ paṇhiṃ ūrumūlāsannaṃ katvā itaraṃ dūre katvā ābhujitapallaṅko nāma.

2979. Naratittheti purisānaṃ nahānatitthe. Yathāha - ‘‘na, bhikkhave, bhikkhuniyā purisatitthe nahāyitabbaṃ, yā nahāyeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, mahilātitthe nahāyitu’’nti.

2980. Yā samaṇī gandhacuṇṇena vā vāsitamattiyā vāsitakāya mattikāya vā paṭisote vā nhāyeyya, tassā āpatti dukkaṭanti yojanā. Vāsitavisesanena avāsitā vaṭṭatīti dīpeti. Yathāha - ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pakatimattika’’nti.

2981. Abhutvāti ettha āmisaaggaṃ gahaṇamattampi akatvā, pattacīvaraṃ katipayadivasānipi aparibhuñjitvāti attho. Sace asappāyaṃ, sabbampi apanetuṃ vaṭṭati.

2982. Anupasampanne asante sabbaṃ bhikkhūhi paṭiggahitaṃ vā appaṭiggahitaṃ vā sannidhikataṃ vā sabbaṃ ajjhoharaṇīyaṃ bhikkhūhi paṭiggahāpetvā paribhuñjituṃ bhikkhunīnaṃ vaṭṭatīti yojanā. ‘‘Bhikkhunīnaṃ vaṭṭatī’’ti idaṃ pakaraṇavasena vuttaṃ. Bhikkhunīhipi paṭiggahāpetvā bhikkhūnampi tathāvidhaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭati. Yathāha - ‘‘anujānāmi, bhikkhave, bhikkhūnaṃ sannidhiṃ bhikkhunīhi paṭiggāhāpetvā paribhuñjitu’’nti.

Bhikkhunikkhandhakakathāvaṇṇanā.

Iti vinayatthasārasandīpaniyā vinayavinicchayavaṇṇanāya

Khandhakakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Catubbidhakammakathāvaṇṇanā

2983. Apalokanasaññitaṃ kammaṃ, ñattikammaṃ, ñattidutiyakammaṃ, ñatticatutthakammanti imāni cattāri kammānīti yojanā. Tattha cattārīti gaṇanaparicchedo. Imānīti anantarameva vakkhamānattā āsannapaccakkhavacanaṃ. Kammānīti paricchinnakammanidassanaṃ. ‘‘Apalokanasaañata’’ntiādi tesaṃ sarūpadassanaṃ.

Tatrāyaṃ saṅkhepato vinicchayo - apalokanakammaṃ nāma sīmaṭṭhakasaṅghaṃ sodhetvā chandārahānaṃ chandaṃ āharitvā samaggassa saṅghassa anumatiyā taṃ taṃ vatthuṃ kittetvā ‘‘ruccati saṅghassā’’ti tikkhattuṃ sāvetvā kattabbaṃ kammaṃ vuccati. Ñattikammaṃ nāma vuttanayeneva samaggassa saṅghassa anumatiyā ekāya ñattiyā kattabbaṃ kammaṃ. Ñattidutiyakammaṃ nāma vuttanayeneva samaggassa saṅghassa anumatiyā ekāya ñattiyā, ekāya ca anussāvanāyāti evaṃ ñattidutiyāya anussāvanāya kattabbaṃ kammaṃ. Ñatticatutthakammaṃ nāma vuttanayeneva samaggassa saṅghassa anumatiyā ekāya ñattiyā, tīhi ca anussāvanāhīti evaṃ ñatticatutthāhi tīhi anussāvanāhi kattabbaṃ kammaṃ. Ñatti dutiyā yassa anussāvanassa taṃ ñattidutiyaṃ, tena kattabbaṃ kammaṃ ñattidutiyakammaṃ. Ñatti catutthā yassa anussāvanattayassa taṃ ñatticatutthaṃ, tena kātabbaṃ kammaṃ ñatticatutthakammaṃ.

2984-2987. Tesaṃ ṭhānavasena bhedaṃ dassetumāha ‘‘apalokanakamma’’ntiādi. Navannaṃ ṭhānānaṃ samāhāro navaṭṭhānaṃ, ‘‘gacchatī’’ti iminā sambandho. Ñattikammanti gamanakiriyākattunidassanaṃ. Navaṭṭhānanti kammanidassanaṃ. Dutiyanti ñattidutiyakammaṃ. Satta ṭhānāni gacchatīti yojanā.

Idāni taṃ ṭhānabhedaṃ sarūpato dassetumāha ‘‘nissāraṇañcā’’tiādi. Nissāraṇādi kammavisesānaṃ saññā. Apalokanakammañhi nissāraṇaṃ...pe... pañcamaṃ kammalakkhaṇanti imāni pañca ṭhānāni gacchatīti yojanā.

Evaṃ nāmavasena dassitāni nissāraṇādīni atthato vibhajitvā dassetumāha ‘‘nissāraṇañcā’’tiādi. Samaṇuddesatoti kaṇṭakasāmaṇerato nissāraṇañca osāraṇañca vadeti yojanā. Tattha kaṇṭakasāmaṇerassa nissāraṇā tādisānaṃyeva sammāvattaṃ disvā pavesanā ‘‘osāraṇā’’ti veditabbā.

Pabbajantena hetubhūtena bhaṇḍukaṃ bhaṇḍukammapucchanaṃ vadeyyāti attho. Pabbajjāpekkhassa kesacchedanapucchanaṃ bhaṇḍukammaṃ nāma. Channena hetubhūtena brahmadaṇḍakaṃ kammaṃ vadeti yojanā. Tathārūpassāti channasadisassa mukharassa bhikkhū duruttavacanena ghaṭṭentassa. Kātabboti ‘‘bhante, itthannāmo bhikkhu mukharo bhikkhū duruttavacanehi ghaṭṭento viharati, so bhikkhu yaṃ iccheyya, taṃ vadeyya. Bhikkhūhi itthannāmo bhikkhu neva vattabbo, na ovaditabbo, na anusāsitabbo. Saṅghaṃ, bhante, pucchāmi ‘itthannāmassa bhikkhuno brahmadaṇḍassa dānaṃ ruccati saṅghassā’ti. Dutiyampi pucchāmi... tatiyampi pucchāmi ‘itthannāmassa, bhante, bhikkhuno brahmadaṇḍassa dānaṃ ruccati saṅghassā’’ti evaṃ brahmadaṇḍo kātabbo.

2988-2989. ‘‘Āpucchitvānā’’ti pubbakiriyāya ‘‘gahitāyā’’ti aparakiriyā ajjhāharitabbā, ‘‘ruciyā’’ti etassa visesanaṃ. Detīti ettha ‘‘acchinnacīvarādīna’’nti seso. Sabbo saṅgho sannipatitvāna sabbaso sabbe sīmaṭṭhe āgatāgate bhikkhū āpucchitvāna ‘‘itthannāmena parikkhārena bhavitabbaṃ, ruccati tassa dāna’’nti visuṃ pucchitvā gahitāya bhikkhūnaṃ ruciyā tikkhattuṃ apaloketvā cīvarādiparikkhāraṃ acchinnacīvarādīnaṃ deti, yaṃ evaṃbhūtaṃ saṅghassa dānaṃ, taṃ tassa apalokanakammassa kammalakkhaṇaṃ hotīti yojanā. Lakkhīyatīti lakkhaṇaṃ, kammameva lakkhaṇaṃ, na nissāraṇādīnīti kammalakkhaṇaṃ.

2990-2991. Evaṃ apalokanakammassa pañca ṭhānāni uddesaniddesavasena dassetvā idāni ñattikammassa kammalakkhaṇaṃ tāva dassetumāha ‘‘nissāraṇa’’ntiādi. Iti ‘‘ñattiyā nava ṭhānānī’’ti ayamuddeso vakkhamānena ‘‘vinicchaye’’tiādiniddeseneva vibhāvīyati.

2992. Vinicchayeti ubbāhikavinicchaye. Asampatteti niṭṭhaṃ agate. Therassāti dhammakathikassa. Tenevāha ‘‘avinayaññuno’’ti. Tassa ‘‘suṇantu me āyasmantā, ayaṃ itthannāmo bhikkhu dhammakathiko, imassa neva suttaṃ āgacchati, no suttavibhaṅgo, so atthaṃ asallakkhetvā byañjanacchāyāya atthaṃ paṭibāhati, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, itthannāmaṃ bhikkhuṃ vuṭṭhāpetvā avasesā imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyyāmā’’ti evaṃ ubbāhikavinicchaye dhammakathikassa bhikkhuno yā nissaraṇā vuttā, sā ñattikamme ‘‘nissāraṇā’’ti vuttāti yojanā.

2993-2994. Upasampadāpekkhassa ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, anusiṭṭho so mayā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo āgaccheyyāti. Āgacchāhī’’ti vacanapaṭisaṃyuttassa saṅghassa sammukhānayanaṃ, sā osāraṇā nāma. ‘‘Āgaccha osāraṇā’’ti padacchedo.

Uposathavasenāpi, pavāraṇāvasenāpi. Ñattiyā ṭhapitattāti ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, ajjuposatho pannaraso, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho uposathaṃ kareyya’’, ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, ajja pavāraṇā pannarasī, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti uposathapavāraṇāvasena ñattiyā ṭhapitattā uposatho, pavāraṇā vāti imāni dve ñattikammāni.

‘‘Upasampadāpekkhañhi, anusāseyyahanti cā’’ti iminā ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ anusāseyya’’nti ayaṃ ekā ñatti gahitā.

2995. ‘‘Itthannāmamahaṃ bhikkhuṃ, puccheyyaṃ vinayanti cā’’ti iminā ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ vinayaṃ puccheyya’’nti ayaṃ ekā ñatti gahitā. Evamādīti ādi-saddena ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ anusāseyyā’’ti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ antarāyike dhamme puccheyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ antarāyike dhamme puccheyyā’’ti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ vinayaṃ puccheyyā’’ti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyyā’’ti - imā cha ñattiyo gahitā. Evaṃ purimā dve, imā ca chāti edisā imā aṭṭha ñattiyo ‘‘sammutī’’ti vuttā.

2996. Nissaṭṭhacīvarādīnaṃ dānanti ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyaṃ saṅghassa nissaṭṭhaṃ, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyā’’ti evaṃ nissaṭṭhacīvarapattādīnaṃ dānaṃ ‘‘dāna’’nti vuccati. Āpattīnaṃ paṭiggāhoti ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu āpattiṃ sarati vivarati uttāniṃ karoti deseti, yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṃ paṭiggaṇheyya’’nti, ‘‘yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṃ paṭiggaṇheyya’’nti. Tena vattabbo ‘‘passasī’’ti. ‘‘Āma passāmī’’ti. ‘‘Āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti. Evaṃ āpattīnaṃ paṭiggāho ‘‘paṭiggāho’’ti vuccati.

2997. Pavārukkaḍḍhanāti pavāraṇukkaḍḍhanā. Gāthābandhavasena ṇa-kāralopo. Atha vā pavāraṇaṃ pavāroti pavāraṇa-saddapariyāyo pavāra-saddo. ‘‘Imaṃ uposathaṃ katvā, kāḷe pavārayāmī’’ti iminā ‘‘suṇantu me āyasmantā āvāsikā, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma, pātimokkhaṃ uddiseyyāma, āgame kāḷe pavāreyyāmā’’ti ayaṃ ñatti upalakkhaṇato dassitā. Evaṃ katapavāraṇā ‘‘paccukkaḍḍhanā’’ti matā. Ettha ca kāḷeti pubbakattikamāsassa kāḷapakkhuposathe. Iminā ca ‘‘āgame juṇhe pavāreyyāmā’’ti ayaṃ ñatti ca upalakkhitā. Juṇheti aparakattikajuṇhapakkhauposathe.

2998. Tiṇavatthāraketi tiṇavatthārakasamathe. Sabbapaṭhamā ñattīti sabbasaṅgāhikā ñatti vuccati. Itarā cāti ubhayapakkhe paccekaṃ ṭhapitā dve ñattiyo cāti evaṃ tidhā pavattaṃ etaṃ ñattikammaṃ kammalakkhaṇaṃ iti evaṃ vuttanayena ‘‘vinicchaye’’tiādinā ñattiyā nava ṭhānāni veditabbānīti yojanā.

2999-3000. Evaṃ ñattikamme nava ṭhānāni dassetvā idāni ñattidutiyakamme satta ṭhānāni dassetumāha ‘‘ñattidutiyakammampī’’tiādi. ‘‘Ñattidutiyakamma’’ntiādikā uddesagāthā uttānatthāva.

Niddese pattanikkujjanādīti ādi-saddena pattukkujjanaṃ gahitaṃ. Nissārosāraṇā matāti ‘‘nissāraṇā, osāraṇā’’ti ca matā. Tattha bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkanādikehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgatassa upāsakassa saṅghena asambhogakaraṇatthaṃ pattanikkujjanavasena nissāraṇā ca tasseva sammā vattantassa pattukkujjanavasena osāraṇā ca veditabbā. Sā khuddakavatthukkhandhake vaḍḍhalicchavivatthusmiṃ vuttā.

3001. Sīmādisammuti sammuti nāma. Sā pañcadasadhā matāti sīmāsammuti ticīvarenaavippavāsasammuti santhatasammuti bhattuddesaka senāsanaggāhāpaka bhaṇḍāgārika cīvarapaṭiggāhaka yāgubhājaka phalabhājaka khajjabhājaka appamattakavissajjaka sāṭiyaggāhāpaka pattaggāhāpaka ārāmikapesaka sāmaṇerapesakasammutīti evaṃ sā sammuti pañcadasavidhā matāti attho. Kathinassa vatthaṃ, tassa. Matoyeva matako, matakassa vāso matakavāso, tassa matakavāsaso, matakacīvarassa.

3002. Ānisaṃsakhettabhūtapañcamāsabbhantareyeva ubbhāro antarubbhāro. Kuṭivatthussa, vihārassa vatthuno ca desanā desanā nāmāti yojanā.

3003. Tiṇavatthārake dvinnaṃ pakkhānaṃ sādhāraṇavasena ṭhapetabbañatti ca pacchā pakkhadvaye visuṃ visuṃ ṭhapetabbā dve ñattiyo cāti tisso ñattiyo kammavācāya abhāvena ñattikamme ‘‘kammalakkhaṇa’’nti dassitā, pacchā visuṃ visuṃ dvīsu pakkhesu vattabbā dve ñattidutiyakammavācā ñattidutiyakamme ‘‘kammalakkhaṇa’’nti dassitāti taṃ dassetumāha ‘‘tiṇavatthārake kamme’’ti. ‘‘Mohāropanatādisū’’ti iminā pācittiyesu dassitamohāropanakammañca aññavādakavihesakāropanakammādiñca saṅgaṇhāti. Etthāti imasmiṃ ñattidutiyakamme. Kammalakkhaṇameva kammalakkhaṇatā.

3004-3005. Iti evaṃ yathāvuttanayena ime satta ṭhānabhedā ñattidutiyakammassa. Evaṃ ñattidutiyakamme satta ṭhānāni dassetvā ñatticatutthakamme ṭhānabhedaṃ dassetumāha ‘‘tathā’’tiādi.

3006. Tajjanādīnanti ādi-saddena niyassādīnaṃ gahaṇaṃ. Tesaṃ sattannaṃ kammānaṃ. Passaddhi vūpasamo.

3007. ‘‘Bhikkhunīnaṃ ovādo’’ti bhikkhunovādakasammuti phalūpacārena vuttā.

3008-3009. Mūlapaṭikkasso mūlāya paṭikassanā, gāthābandhavasena ka-kārassa dvebhāvo. Ukkhittassānuvattikāti ukkhittānuvattikā ekā yāvatatiyakā, aṭṭha saṅghādisesā, ariṭṭho caṇḍakāḷī ca dve, ime ekādasa yāvatatiyakā bhavanti. Imesaṃ vasāti ukkhittānuvattikādīni puggalādhiṭṭhānena vuttāni, imesaṃ samanubhāsanakammānaṃ vasena. Dasekāti ekādasa.

3011. Evaṃ catunnampi kammānaṃ ṭhānabhedaṃ dassetvā anvayato, byatirekato ca kātabbappakāraṃ dassetumāha ‘‘apalokanakammañcā’’tiādi. Ñattiyāpi na kāraye, ñattidutiyenapi na kārayeti yojanā.

3012. Apalokanakamme vuttalakkhaṇena ñattikammādīnampi kātabbappakāro sakkā viññātunti taṃ adassetvā ñattidutiyakamme labbhamānavisesaṃ dassetumāha ‘‘ñattidutiyakammānī’’tiādi. Apaloketvā kātabbāni lahukānipi ñattidutiyakammāni atthīti yojanā. Tāni pana katamānīti āha ‘‘sabbā sammutiyo siyu’’nti. Ettha sīmāsammutiṃ vinā sesā ticīvarenaavippavāsasammutiādayo sabbāpi sammutiyoti attho.

3013. Sesānīti yathāvuttehi sesāni sīmāsammutiādīni cha kammāni. Na vaṭṭatīti na vaṭṭanti, gāthābandhavasena na-kāralopo. Yathāha ‘‘sīmāsammuti, sīmāsamūhananaṃ, kathinadānaṃ, kathinuddhāro, kuṭivatthudesanā, vihāravatthudesanāti imāni cha kammāni garukāni apaloketvā kātuṃ na vaṭṭanti, ñattidutiyakammavācaṃ sāvetvāva kātabbānī’’ti. ‘‘Apaloketvā kātuṃ pana na vaṭṭatī’’ti idaṃ nidassanamattaṃ, ñatticatutthakammavasenāpi kātuṃ na vaṭṭanteva. Tenevāha ‘‘yathāvuttanayeneva, tena teneva kāraye’’ti, yo yo nayo taṃ taṃ kammaṃ kātuṃ vutto, teneva teneva nayenāti attho.

Catubbidhakammakathāvaṇṇanā.

Kammavipattikathāvaṇṇanā

3014. Kammānaṃ vipattiyā dassitāya sampattipi byatirekato viññāyatīti kammavipattiṃ tāva dassetumāha ‘‘vatthuto’’tiādi. Vasati ettha kammasaṅkhātaṃ phalaṃ tadāyattavuttitāyāti vatthu, kammassa padhānakāraṇaṃ, tato vatthuto ca. Anussāvanasīmatoti anussāvanato, sīmato ca. Pañcevāti evakārena kammadosānaṃ etaṃparamataṃ dasseti.

3015. Yathānikkhittakammadosamātikānukkame kammavipattiṃ vibhajitvā dassetumāha ‘‘sammukhā’’tiādi. Saṅghadhammavinayapuggalasammukhāsaṅkhātaṃ catubbidhaṃ sammukhāvinayaṃ upanetvā kātabbaṃ kammaṃ sammukhākaraṇīyaṃ nāma.

Tattha yāvatikā bhikkhū kammapattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti, ayaṃ saṅghasammukhatā. Yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena saṅgho taṃ kammaṃ karoti, ayaṃ dhammasammukhatā, vinayasammukhatā. Tattha dhammoti bhūtaṃ vatthu. Vinayoti codanā ceva sāraṇā ca. Satthusāsanaṃ nāma ñattisampadā ceva anussāvanasampadā ca. Yassa saṅgho taṃ kammaṃ karoti, tassa sammukhabhāvo puggalasammukhatā. Evaṃ catubbidhena sammukhāvinayena yaṃ saṅghakammaṃ ‘‘karaṇīya’’nti vuttaṃ, taṃ asammukhā karoti catubbidhalakkhaṇato ekampi parihāpetvā karoti, taṃ kammaṃ vatthuvipannaṃ sammukhāvinayasaṅkhātena vatthunā vekallaṃ ‘‘adhammakamma’’nti pavuccatīti yojanā.

3016-3018. Evaṃ sammukhākaraṇīye vatthuto kammavipattiṃ dassetvā asammukhākaraṇīyaṃ vibhajitvā dassetumāha ‘‘asammukhā’’tiādi.

Devadattassa kataṃ pakāsanīyakammañca. Sekkhasammuti ummattakasammutīti yojanā. Avandiyakammaṃ puggalasīsena ‘‘avandiyo’’ti vuttaṃ. Aḍḍhakāsiyā gaṇikāya anuññātā dūtena upasampadā dūtūpasampadā. Iti imāni aṭṭha kammāni ṭhapetvāna sesāni pana sabbaso sabbāni kammāni ‘‘sammukhākaraṇīyānī’’ti sobhanagamanādīhi sugato satthā abrvi kathesīti yojanā.

3019-3020. Evaṃ vatthuto kammavipattiṃ dassetvā ñattito dassetumāha ‘‘ñattito’’tiādi. Vipajjananayāti vinayavipajjanakkamā. Vatthuṃ na parāmasatīti yassa upasampadādikammaṃ karoti, taṃ na parāmasati tassa nāmaṃ na gaṇhāti. ‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vadati. Evaṃ vatthuṃ na parāmasati.

Saṅghaṃ na parāmasatīti saṅghassa nāmaṃ na parāmasati tassa nāmaṃ na gaṇhāti. ‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vadati. Evaṃ saṅghaṃ na parāmasati.

Puggalaṃ na parāmasatīti yo upasampadāpekkhassa upajjhāyo, taṃ na parāmasati tassa nāmaṃ na gaṇhāti. ‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito upasampadāpekkho’’ti vadati. Evaṃ puggalaṃ na parāmasati.

Ñattiṃ na parāmasatīti sabbena sabbaṃ ñattiṃ na parāmasati, ñattidutiyakamme ñattiṃ aṭṭhapetvā dvikkhattuṃ kammavācāya eva anussāvanakammaṃ karoti, ñatticatutthakammepi ñattiṃ aṭṭhapetvā catukkhattuṃ kammavācāya eva anussāvanakammaṃ karoti. Evaṃ ñattiṃ na parāmasati.

Pacchā vā ñattiṃ ṭhapetīti paṭhamaṃ kammavācāya anussāvanakammaṃ katvā ‘‘esā ñattī’’ti vatvā ‘‘khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti vadati. Evaṃ pacchā ñattiṃ ṭhapeti. Pañcahetehīti etehi pañcahi kāraṇehi.

3021-3022. Evaṃ ñattito kammavipattiṃ dassetvā idāni anussāvanato dassetumāha ‘‘anussāvanato’’tiādi. Anussāvanato kammadosā pañca pakāsitāti yojanā. ‘‘Na parāmasati vatthuṃ vā’’tiādīsu vatthuādīni vuttanayeneva veditabbāni. Evaṃ pana nesaṃ aparāmasanaṃ hoti - ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho’’ti paṭhamānussāvane vā ‘‘dutiyampi etamatthaṃ vadāmi... tatiyampi etamatthaṃ vadāmi, ‘‘suṇātu me bhante saṅgho’’ti dutiyatatiyānussāvanesu vā ‘‘ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, āyasmato buddharakkhitassā’’ti vadanto vatthuṃ na parāmasati nāma.

‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vadanto saṅghaṃ na parāmasati nāma.

‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassā’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito upasampadāpekkho’’ti vadanto puggalaṃ na parāmasati nāma.

Sāvanaṃ hāpetīti sabbena sabbaṃ kammavācāya anussāvanaṃ na karoti, ñattidutiyakamme dvikkhattuṃ ñattimeva ṭhapeti, ñatticatutthakamme catukkhattuṃ ñattimeva ṭhapeti. Evaṃ anussāvanaṃ hāpeti. Yopi ñattidutiyakamme ekaṃ ñattiṃ ṭhapetvā ekaṃ kammavācaṃ anussāvento akkharaṃ vā chaḍḍeti, padaṃ vā duruttaṃ karoti, ayampi anussāvanaṃ hāpetiyeva. Ñatticatutthakamme pana ekaṃ ñattiṃ ṭhapetvā sakimeva vā dvikkhattuṃ vā kammavācāya anussāvanaṃ karontopi akkharaṃ vā padaṃ vā chaḍḍentopi duruttaṃ karontopi anussāvanaṃ hāpetiyevāti veditabbo.

Duruttaṃ karotīti ettha pana ayaṃ vinicchayo - yo hi aññasmiṃ akkhare vattabbe aññaṃ vadati, ayaṃ duruttaṃ karoti nāma. Tasmā kammavācaṃ karontena bhikkhunā yvāyaṃ -

‘‘Sithilaṃ dhanitañca dīgharassaṃ;

Garukaṃ lahukañca niggahitaṃ;

Sambandhaṃ vavatthitaṃ vimuttaṃ;

Dasadhā byañjanabuddhiyā pabhedo’’ti. -

Vutto, ayaṃ suṭṭhu upalakkhetabbo.

Ettha hi sithilaṃ nāma pañcasu vaggesu paṭhamatatiyaṃ. Dhanitaṃ nāma tesveva dutiyacatutthaṃ. Dīghanti dīghena kālena vattabbaṃ ākārādi. Rassanti tato upaḍḍhakālena vattabbaṃ akārādi. Garukanti dīghameva, yaṃ vā ‘‘āyasmato buddharakkhitattherassa, yassa nakkhamatī’’ti evaṃ saṃyogaparaṃ katvā vuccati. Lahukanti rassameva, yaṃ vā ‘‘āyasmato buddharakkhitatherassa, yassa na khamatī’’ti evaṃ asaṃyogaparaṃ katvā vuccati. Niggahitanti yaṃ karaṇāni niggahetvā avissajjetvā avivaṭena mukhena anunāsikaṃ katvā vattabbaṃ. Sambandhanti yaṃ parapadena sambandhitvā ‘‘tuṇhassā’’ti vā ‘‘tuṇhissā’’ti vā vuccati. Vavatthitanti yaṃ parapadena asambandhaṃ katvā vicchinditvā ‘‘tuṇhī assā’’ti vā ‘‘tuṇha assā’’ti vā vuccati. Vimuttanti yaṃ karaṇāni aniggahetvā vissajjetvā vivaṭena mukhena anunāsikaṃ akatvā vuccati.

Tattha ‘‘suṇātu me’’ti vattabbe ta-kārassa tha-kāraṃ katvā ‘‘suṇāthu me’’ti vacanaṃ sithilassa dhanitakaraṇaṃ nāma, tathā ‘‘pattakallaṃ, esā ñattī’’ti vattabbe ‘‘patthakallaṃ, esā ñatthī’’tiādivacanañca. ‘‘Bhante saṅgho’’ti vattabbe bhakāraghakārānaṃ bakāragakāre katvā ‘‘bante saṃgo’’ti vacanaṃ dhanitassa sithilakaraṇaṃ nāma. ‘‘Suṇātu me’’ti vivaṭena mukhena vattabbe pana ‘‘suṇaṃtu me’’ti vā ‘‘esā ñattī’’ti vattabbe ‘‘esaṃ ñattī’’ti vā avivaṭena mukhena anunāsikaṃ katvā vacanaṃ vimuttassa niggahitavacanaṃ nāma. ‘‘Pattakalla’’nti avivaṭena mukhena anunāsikaṃ katvā vattabbe ‘‘pattakallā’’ti vivaṭena mukhena anunāsikaṃ akatvā vacanaṃ niggahitassa vimuttavacanaṃ nāma. Iti sithile kattabbe dhanitaṃ, dhanite kattabbe sithilaṃ, vimutte kattabbe niggahitaṃ, niggahite kattabbe vimuttanti imāni cattāri byañjanāni antokammavācāya kammaṃ dūsenti. Evaṃ vadanto hi aññasmiṃ akkhare vattabbe aññaṃ vadati, duruttaṃ karotīti vuccati.

Itaresu pana dīgharassādīsu chasu byañjanesu dīghaṭṭhāne dīghameva, rassaṭṭhāne ca rassamevāti evaṃ yathāṭhāne taṃ tadeva akkharaṃ bhāsantena anukkamāgataṃ paveṇiṃ avināsentena kammavācā kātabbā. Sace pana evaṃ akatvā dīghe vattabbe rassaṃ, rasse vā vattabbe dīghaṃ vadati, tathā garuke vattabbe lahukaṃ, lahuke vā vattabbe garukaṃ vadati, sambandhe vā pana vattabbe vavatthitaṃ, vavatthite vā vattabbe sambandhaṃ vadati, evaṃ vuttepi kammavācā na kuppati. Imāni hi cha byañjanāni kammaṃ na kopenti.

Yaṃ pana suttantikattherā ‘‘da-kāro ta-kāramāpajjati, ta-kāro da-kāramāpajjati, ca-kāro ja-kāramāpajjati, ja-kāro ca-kāramāpajjati, ya-kāro ka-kāramāpajjati, ka-kāro ya-kāramāpajjati, tasmā da-kārādīsu vattabbesu ta-kārādivacanaṃ na virujjhatī’’ti vadanti, taṃ kammavācaṃ patvā na vaṭṭati. Tasmā vinayadharena neva da-kāro ta-kāro kātabbo...pe... na ka-kāro ya-kāro. Yathāpāḷiyā niruttiṃ sodhetvā dasavidhāya byañjananiruttiyā vuttadose pariharantena kammavācā kātabbā. Itarathā hi sāvanaṃ hāpeti nāma.

Asamaye sāvetīti sāvanāya akāle anavakāse ñattiṃ aṭṭhapetvā paṭhamaṃyeva anussāvanakammaṃ katvā pacchā ñattiṃ ṭhapeti. Iti imehi pañcahākārehi anussāvanato kammāni vipajjanti. Tenāha - ‘‘evaṃ pana vipajjanti, anussāvanatopi cā’’ti.

3023. Evaṃ anussāvanato kammavipattiṃ dassetvā sīmato kammavipatti uposathakkhandhakakathāya vuttanayā evāti tameva atidisanto āha ‘‘ekādasahi...pe... mayā’’ti. Kammadosoyeva kammadosatā. Tāva paṭhamaṃ.

3024-3027. Evaṃ sīmato kammavipattiṃ atidesato dassetvā idāni parisavasena dassetumāha ‘‘catuvaggenā’’tiādi. Kammapattāti ettha ‘‘cattāro pakatattā’’ti seso. Yathāha - ‘‘catuvaggakaraṇe kamme cattāro bhikkhū pakatattā kammapattā’’ti. Ettha ca pakatattā nāma anukkhittā anissāritā parisuddhasīlā cattāro bhikkhū. Kammapattā kammassa arahā anucchavikā sāmino. Na tehi vinā taṃ kammaṃ karīyati, na tesaṃ chando vā pārisuddhi vā eti. Anāgatāti parisāya hatthapāsaṃ anāgatā. Chandoti ettha ‘‘chandārahāna’’nti seso. Yathāha ‘‘avasesā pakatattā chandārahā’’ti. Iminā ayamattho dīpito hoti - ‘‘avasesā pana sacepi sahassamattā honti, sace samānasaṃvāsakā, sabbe chandārahāva honti, chandapārisuddhiṃ datvā āgacchantu vā mā vā, kammaṃ pana tiṭṭhatī’’ti. Sammukhāti sammukhībhūtā.

Tivaṅgikoti kammapattānāgamanachandānāharaṇapaṭikkosanasaṅkhātaaṅgattayayutto. Doso kammavipattilakkhaṇo. Parisāya vasā siyāti parisavasena hoti.

Paṭisedhentīti paṭikkosanti. Dutiye catuvaggike kamme duvaṅgiko doso parisāya vasā siyāti yojanā.

Ettha etasmiṃ tatiye catuvaggike paṭikkosova atthi, na itare parisadosāti ekaṅgiko doso parisāya vasā siyāti yojanā. Duvaṅga yuttaparisādosassa dutiyaṃ desitattā duvaṅga yuttaparisādoso ‘‘dutiyo’’ti vutto. Tathā tatiyaṃ desitattā ekaṅgayutto tatiyo veditabbo. Imameva nayaṃ pañcavaggādisaṅghattayassa atidisanto āha ‘‘evaṃ...pe... tividhesupī’’ti. Ādi-saddena dasavaggavīsativaggasaṅghānaṃ gahaṇaṃ.

3028. Evaṃ catūsu saṅghesu catunnaṃ tikānaṃ vasena parisato kammavipattiyā dvādasavidhataṃ dassetumāha ‘‘catutthikā’’ti. Anuvādena ‘‘dasa dve siyu’’nti vidhīyati. Parisāvasā catutthikā dosā dasa dve dvādasa siyunti yojanā. Etthāti etesu ‘‘vatthuto’’tiādinā vuttesu pañcasu kammadosesu, niddhāraṇe bhummaṃ. ‘‘Parisāvasā’’ti idaṃ niddhāretabbaṃ. Kammānīti apalokanādīni cattāri. Ettha ca catuvaggādikaraṇīyesu kammesu pakatattena kammavācaṃ sāvetvā katameva kammaṃ kammapattena kataṃ hoti. Kammapatte pakatatte ṭhapetvā apakatattena kenaci, kevaleneva kammavācaṃ sāvetvā kataṃ apakatattakammapattalakkhaṇābhāvā, kammapattena ca kammavācāya assāvitattā anussāvanadosena vipannaṃ hotīti veditabbaṃ. Teneva porāṇakavinayadharattherā kammavipattisaṅkāparihāratthaṃ dvīhi tīhi ekato kammavācaṃ sāvayanti. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana parivārāvasāne pāḷiyā vā aṭṭhakathāya ca gahetabbo.

Kammavipattikathāvaṇṇanā.

Pakiṇṇakavinicchayakathāvaṇṇanā

3029. Chattaṃ paṇṇamayaṃ kiñcīti tālapaṇṇādipaṇṇacchadanaṃ yaṃ kiñci chattaṃ. Bahīti upari. Antoti heṭṭhā. Sibbitunti rūpaṃ dassetvā sūcikammaṃ kātuṃ.

3030. Paṇṇeti chadanapaṇṇe. Aḍḍhacandanti aḍḍhacandākāraṃ. Makaradantakanti makaradantākāraṃ, yaṃ ‘‘girikūṭa’’nti vuccati. Chindituṃ na vaṭṭatīti sambandho. Mukhavaṭṭiyā nāmetvā baddhapaṇṇakoṭiyā vā matthakimaṇḍalakoṭiyā vā girikūṭādiṃ karonti, iminā taṃ paṭikkhittaṃ. Daṇḍeti chattadaṇḍe. Ghaṭakanti ghaṭākāro. Vāḷarūpaṃ vāti byagghādivāḷānaṃ rūpakaṃ vā. Lekhāti ukkiritvā vā chinditvā vā cittakammavasena vā katarāji.

3031. Pañcavaṇṇānaṃ suttānaṃ antare nīlādiekavaṇṇena suttena thiratthaṃ chattaṃ anto ca bahi ca sibbituṃ vā chattadaṇḍaggāhakasalākapañjaraṃ thiratthaṃ vinandhituṃ vā vaṭṭatīti yojanā. ‘‘Pañcavaṇṇānaṃ ekavaṇṇena thirattha’’nti iminā anekavaṇṇehi suttehi vaṇṇamaṭṭhatthāya sibbituñca vinandhituñca na vaṭṭatīti dīpeti.

Potthakesu pana ‘‘pañcavaṇṇenā’’ti pāṭho dissati, tassa ekavaṇṇena, pañcavaṇṇena vā suttena thiratthaṃ sibbituṃ, vinandhituṃ vā vaṭṭatīti yojanā kātabbā hoti, so ettheva heṭṭhā vuttena -

‘‘Pañcavaṇṇena suttena, sibbituṃ na ca vaṭṭatī’’ti -

Pāṭhena ca ‘‘keci tālapaṇṇacchattaṃ anto vā bahi vā pañcavaṇṇena suttena sibbantā vaṇṇamaṭṭhaṃ karonti, taṃ na vaṭṭati. Ekavaṇṇena pana nīlena vā pītakena vā yena kenaci suttena anto vā bahi vā sibbituṃ chattadaṇḍaggāhakaṃ salākapañjaraṃ vā vinandhituṃ vaṭṭati, tañca kho thirakaraṇatthaṃ, na vaṇṇamaṭṭhatthāyā’’ti aṭṭhakathāpāṭhena ca virujjhati, tasmā so na gahetabbo.

3032. Lekhā vā pana kevalāti yathāvuttappakārā salākalekhā vā. Chinditvāti ukkiritvā kataṃ chinditvā. Ghaṃsitvāti cittakammādivasena kataṃ ghaṃsitvā.

3033. Daṇḍabundamhīti chattadaṇḍassa pañjare gāhaṇatthāya phālitabundamhi, mūleti attho. Ayamettha nissandehe vuttanayo. Khuddasikkhāgaṇṭhipade pana ‘‘chattapiṇḍiyā mūle’’ti vuttaṃ. Ahichattakasaṇṭhānanti phullaahichattākāraṃ. Rajjukehi gāhāpetvā daṇḍe bandhanti, tasmiṃ bandhaṭṭhāne valayamiva ukkiritvā uṭṭhāpetvā. Bandhanatthāyāti vātena yathā na calati, evaṃ rajjūhi daṇḍe pañjarassa bandhanatthāya. Ukkiritvā katā lekhā vaṭṭatīti yojanā. Yathāha - ‘‘vātappahārena acalanatthaṃ chattamaṇḍalikaṃ rajjukehi gāhāpetvā daṇḍe bandhanti, tasmiṃ bandhanaṭṭhāne valayamiva ukkiritvā lekhaṃ ṭhapenti, sā vaṭṭatī’’ti. ‘‘Sacepi na bandhanti, bandhanārahaṭṭhānattā valayaṃ ukkirituṃ vaṭṭatī’’ti gaṇṭhipade vuttaṃ.

3034. Samaṃ satapadādīnanti satapadādīhi sadisaṃ, tulyatthe karaṇavacanappasaṅge sāmivacanaṃ.

3035. Pattassa pariyante vāti anuvātassa ubhayapariyante vā. Pattamukhepi vāti dvinnaṃ ārāmavitthārapattānaṃ saṅghaṭitaṭṭhāne kaṇṇepi vā, ekasseva vā pattassa ūnapūraṇatthaṃ saṅghaṭitaṭṭhānepi vā. Veṇinti kudrūsasīsākārena sibbanaṃ. Keci ‘‘varakasīsākārenā’’ti vadanti. Saṅkhalikanti biḷāladāmasadisaṃ sibbanaṃ. Keci ‘‘satapadisama’’nti vadanti.

3036. Paṭṭanti paṭṭampi. Aṭṭhakoṇādiko vidhi pakāro etassāti aṭṭhakoṇādikavidhi, taṃ. ‘‘Aṭṭhakoṇādika’’nti gāthābandhavasena niggahitāgamo. ‘‘Aṭṭhakoṇādikaṃ vidhi’’nti etaṃ ‘‘paṭṭa’’nti etassa samānādhikaraṇavisesanaṃ, kiriyāvisesanaṃ vā, ‘‘karontī’’ti iminā sambandho. Atha vā paṭṭanti ettha bhummatthe upayogavacanaṃ, paṭṭeti attho. Imasmiṃ pakkhe ‘‘aṭṭhakoṇādika’’nti upayogavacanaṃ. ‘‘Vidhi’’nti etassa visesanaṃ. Idha vakkhamānacatukoṇasaṇṭhānato aññaṃ aṭṭhakoṇādikaṃ nāmaṃ. Tatthāti tasmiṃ paṭṭadvaye. Agghiyagadārūpanti agghiyasaṇṭhānañceva gadāsaṇṭhānañca sibbanaṃ. Muggaranti laguḷasaṇṭhānasibbanaṃ. Ādi-saddena cetiyādisaṇṭhānānaṃ gahaṇaṃ.

3037. Tatthāti paṭṭadvaye tasmiṃ ṭhāne. Kakkaṭakakkhīnīti kuḷīraacchisadisāni sibbanavikārāni. Uṭṭhāpentīti karonti. Tatthāti tasmiṃ gaṇṭhikapāsakapaṭṭake. Suttāti koṇato koṇaṃ sibbitasuttā ceva caturasse sibbitasuttā ca. Piḷakāti tesameva suttānaṃ nivattetvā sibbitakoṭiyo ca. Duviññeyyāvāti rajanakāle duviññeyyarūpā anoḷārikā dīpitā vaṭṭantīti. Yathāha - ‘‘koṇasuttapiḷakā ca cīvare ratte duviññeyyarūpā vaṭṭantī’’ti.

3038. Gaṇṭhipāsakapaṭṭakāti gaṇṭhikapaṭṭakapāsakapaṭṭakāti yojanā. Kaṇṇakoṇesu suttānīti cīvarakaṇṇesu suttāni ceva gaṇṭhikapāsakapaṭṭānaṃ koṇesu suttāni ca chindeyya. Ettha ca cīvare āyāmato, vitthārato ca sibbitvā anuvātato bahi nikkhantasuttaṃ cīvaraṃ rajitvā sukkhāpanakāle rajjuyā vā cīvaravaṃse vā bandhitvā olambituṃ anuvāte baddhasuttāni ca kaṇṇasuttāni nāma. Yathāha - ‘‘cīvarassa kaṇṇasuttakaṃ na vaṭṭati, rajitakāle chinditabbaṃ. Yaṃ pana ‘anujānāmi, bhikkhave, kaṇṇasuttaka’nti evaṃ anuññātaṃ, taṃ anuvāte pāsakaṃ katvā bandhitabbaṃ, rajanakāle lagganatthāyā’’ti.

3039. Sūcikammavikāraṃ vāti cīvaramaṇḍanatthāya nānāsuttakehi satapadisadisaṃ sibbantā āgantukapaṭṭaṃ ṭhapenti, evarūpaṃ sūcikammavikāraṃ vā. Aññaṃ vā pana kiñcipīti aññampi yaṃ kiñci mālākammamigapakkhipādādikaṃ sibbanavikāraṃ. Kātunti sayaṃ kātuṃ. Kārāpetunti aññena vā kārāpetuṃ.

3040. Yo bhikkhu paraṃ uttamaṃ vaṇṇamaṭṭhaṃ abhipatthayaṃ patthayanto kañjipiṭṭhakhaliallikādīsu cīvaraṃ pakkhipati, tassa pana bhikkhuno dukkaṭā mokkho na vijjatīti yojanā. Kañjīti vāyanatantamakkhanakañjisadisā thūlākañji. Piṭṭhanti taṇḍulapiṭṭhaṃ. Taṇḍulapiṭṭhehi pakkā khali. Allikāti niyyāso. Ādi-saddena lākhādīnaṃ gahaṇaṃ.

3041. Cīvarassa karaṇe karaṇakāle samuṭṭhitānaṃ sūcihatthamalādīnaṃ dhovanatthaṃ, kiliṭṭhakāle ca dhovanatthaṃ kañjipiṭṭhikhaliallikādīsu pakkhipati, vaṭṭatīti yojanā.

3042. Tatthāti yena kasāvena cīvaraṃ rajati, tasmiṃ rajane cīvarassa sugandhabhāvatthāya gandhaṃ vā ujjalabhāvatthāya telaṃ vā vaṇṇatthāya lākhaṃ vā. Kiñcīti evarūpaṃ yaṃ kiñci.

3043. Maṇināti pāsāṇena. Aññenapi ca kenacīti yena ujjalaṃ hoti, evarūpena muggarādinā aññenāpi kenaci vatthunā. Doṇiyāti rajanambaṇe. Na ghaṃsitabbaṃ hatthena gāhetvā na ghaṭṭetabbaṃ.

3044. Rattaṃ cīvaraṃ hatthehi kiñci thokaṃ paharituṃ vaṭṭatīti yojanā. ‘‘Yattha pakkarajanaṃ pakkhipanti, sā rajanadoṇi, tattha aṃsabaddhakakāyabandhanādiṃ ghaṭṭetuṃ vaṭṭatī’’ti gaṇṭhipade vuttaṃ.

3045. Gaṇṭhiketi veḷudantavisāṇādimayagaṇṭhike. Lekhā vāti vaṭṭādibhedā lekhā vā. Piḷakā vāti sāsapabījasadisā khuddakapubbuḷā vā. Pāḷikaṇṇikabhedakoti maṇikāvaḷirūpapupphakaṇṇikarūpabhedako. Kappabinduvikāro vā na vaṭṭatīti yojanā.

3046. Āraggenāti ārakaṇṭakaggena, sūcimukhena vā. Kācipi lekhāti vaṭṭakagomuttādisaṇṭhānā yā kācipi rāji.

3047. Bhamaṃ āropetvāti bhame alliyāpetvā.

3048. Pattamaṇḍalaketi patte chavirakkhanatthāya tipusīsādīhi kate pattassa heṭṭhā ādhārādīnaṃ upari kātabbe pattamaṇḍalake. Bhittikammanti vibhattaṃ katvā nānākārarūpakakammacittaṃ. Yathāha ‘‘na bhikkhave citrāni pattamaṇḍalāni dhāretabbāni rūpakākiṇṇāni bhittikammakatānī’’ti. Tatthāti tasmiṃ pattamaṇḍale. Assāti bhikkhussa. Makaradantakanti girikūṭākāraṃ.

3049. Mukhavaṭṭiyaṃ yā lekhā parissāvanabandhanatthāya anuññātā, taṃ lekhaṃ ṭhapetvā dhammakaraṇacchatte vā kucchiyaṃ vā kācipi lekhā na vaṭṭatīti yojanā.

3050. Tahiṃ tahinti mattikāya tattha tattha. Tanti tathākoṭṭitadiguṇasuttakāyabandhanaṃ.

3051. Antesu daḷhatthāya dasāmukhe diguṇaṃ katvā koṭṭenti, vaṭṭatīti yojanā. Cittikampīti mālākammalatākammacittayuttampi kāyabandhanaṃ.

3052. Akkhīnīti kuñjarakkhīni. Tatthāti kāyabandhane vaṭṭatīti kā kathā. Uṭṭhāpetunti ukkirituṃ.

3053. Ghaṭanti ghaṭasaṇṭhānaṃ. Deḍḍubhasīsaṃ vāti udakasappasīsamukhasaṇṭhānaṃ vā. Yaṃ kiñci vikārarūpaṃ dasāmukhe na vaṭṭatīti yojanā.

3054. Macchakaṇṭanti macchakaṇṭakākāraṃ. Khajjūripattakākāranti khajjūripattasaṇṭhānaṃ. Macchakaṇṭaṃ vā maṭṭhaṃ paṭṭikaṃ vā khajjūripattakākāraṃ vā ujukaṃ katvā koṭṭitaṃ vaṭṭatīti yojanā. Ettha ca ubhayapassesu macchakaṇṭakayuttaṃ macchassa piṭṭhikaṇṭakaṃ viya yassa paṭṭikāya vāyanaṃ hoti, idaṃ kāyabandhanaṃ macchakaṇṭakaṃ nāma. Yassa khajjūripattasaṇṭhānamiva vāyanaṃ hoti, taṃ khajjūripattakākāraṃ nāma.

3055. Pakativītā paṭṭikā. Sūkarantaṃnāma kuñcikākosakasaṇṭhānaṃ. Tassa duvidhassa kāyabandhanassa. Tattha rajjukā sūkarantānulomikā, dussapaṭṭaṃ paṭṭikānulomikaṃ. Ādi-saddena muddikakāyabandhanaṃ gahitaṃ, tañca sūkarantānulomikaṃ. Yathāha - ‘‘ekarajjukaṃ, pana muddikakāyabandhanañca sūkarantakaṃ anulometī’’ti. Tattha ekarajjukā nāma ekavaṭṭā. Bahurajjukassa akappiyabhāvaṃ vakkhati. ‘‘Muddikakāyabandhanaṃ nāma caturassaṃ akatvā sajjita’’nti gaṇṭhipade vuttaṃ.

3056. Murajaṃ nāma murajavaṭṭisaṇṭhānaṃ veṭhetvā kataṃ. Veṭhetvāti nānāsuttehi veṭhetvā. Sikkhābhājanavinicchaye pana ‘‘bahukā rajjuyo ekato katvā ekāya rajjuyā veṭhitaṃ murajaṃ nāmā’’ti vuttaṃ. Maddavīṇaṃ nāma pāmaṅgasaṇṭhānaṃ. Deḍḍubhakaṃ nāma udakasappasīsasadisaṃ. Kalābukaṃ nāma bahurajjukaṃ. Rajjuyoti ubhayakoṭiyaṃ ekato abaddhā bahū rajjuyo, tathā baddhā kalābukaṃ nāma hotīti. Na vaṭṭantīti murajādīni imāni sabbāni kāyabandhanāni na vaṭṭanti. Purimā dveti murajaṃ, maddavīṇañcāti dve. ‘‘Dasāsu siyu’’nti vattabbe gāthābandhavasena vaṇṇalopena ‘‘dasā siyu’’nti vuttaṃ. Yathāha - ‘‘murajaṃ maddavīṇa’nti idaṃ dasāsuyeva anuññāta’’nti.

3057. Pāmaṅgasaṇṭhānāti pāmaṅgadāmaṃ viya caturassasaṇṭhānā.

3058. Ekarajjumayanti nānāvaṭṭe ekato vaṭṭetvā katarajjumayaṃ kāyabandhanaṃ. Vaṭṭaṃ vaṭṭatīti ‘‘rajjukā dussapaṭṭādī’’ti ettha ekavaṭṭarajjukā gahitā, idha pana nānāvaṭṭe ekato vaṭṭetvā katāva ekarajjukā gahitā. Tañcāti tampi ekarajjukakāyabandhanaṃ. Pāmaṅgasaṇṭhānaṃ ekampi na ca vaṭṭatīti kevalampi na vaṭṭati.

3059. Bahū rajjuke ekato katvāti yojanā. Vaṭṭati bandhitunti murajaṃ, kalābukaṃ vā na hoti, rajjukakāyabandhanameva hotīti adhippāyo. Ayaṃ pana vinicchayo ‘‘bahū rajjuke ekato katvā ekena nirantaraṃ veṭhetvā kataṃ ‘bahurajjuka’nti na vattabbaṃ, taṃ vaṭṭatī’’ti aṭṭhakathāgatova idha vutto. Sikkhābhājanavinicchaye ‘‘bahukā rajjuyo ekato katvā ekāya rajjuyā veṭhitaṃ murajaṃ nāmā’’ti yaṃ vuttaṃ, taṃ iminā virujjhanato na gahetabbaṃ.

3060. Danta-saddena hatthidantā vuttā. Jatūti lākhā. Saṅkhamayanti saṅkhanābhimayaṃ. Vidhakā matāti ettha ‘‘veṭhakā’’tipi pāṭho vidhapariyāyo.

3061. Kāyabandhanavidheti kāyabandhanassa dasāya thirabhāvatthaṃ kaṭṭhadantādīhi kate vidhe. Vikāro aṭṭhamaṅgalādiko. Tattha tatthāti tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne, ubhayakoṭiyanti attho. Tu-saddena ghaṭākāropi vaṭṭatīti dīpeti.

3062. Mālā ...pe... vicittitāti mālākammalatākammehi ca migapakkhirūpādinānārūpehi ca vicittitā. Janarañjanīti bālajanapalobhinī.

3064. Aṭṭhaṃsā vāpīti ettha api-saddena soḷasaṃsādīnaṃ gahaṇaṃ. Vaṇṇamaṭṭhāti mālākammādivaṇṇamaṭṭhā.

3065. Añjanisalākāpi tathā vaṇṇamaṭṭhā na vaṭṭatīti yojanā. ‘‘Añjanitthavikāya ca, nānāvaṇṇehi suttehi, cittakammaṃ na vaṭṭatī’’ti pāṭho yujjati. ‘‘Thavikāpi cā’’ti pāṭho dissati, so na gahetabbo.

3066. Rattādinā yena kenaci ekavaṇṇena suttena pilotikādimayaṃ yaṃ kiñci sipāṭikaṃ sibbetvā vaḷañjantassa vaṭṭatīti yojanā.

3067. Maṇikanti thūlapubbuḷaṃ. Piḷakanti sukhumapubbuḷaṃ. Pipphaleti vatthacchedanasatthe. Ārakaṇṭaketi pattādhāravalayānaṃ vijjhanakaṇṭake. Ṭhapetunti uṭṭhāpetuṃ. Yaṃ kiñcīti sesaṃ vaṇṇamaṭṭhampi ca.

3068. Daṇḍaketi pipphaladaṇḍake. Yathāha - ‘‘pipphalakepi maṇikaṃ vā piḷakaṃ vā yaṃ kiñci uṭṭhāpetuṃ na vaṭṭati, daṇḍake pana paricchedalekhā vaṭṭatī’’ti. Paricchedalekhāmattanti āṇibandhanaṭṭhānaṃ patvā paricchindanatthaṃ ekāva lekhā vaṭṭati. Valitvāti ubhayakoṭiyā mukhaṃ katvā majjhe valiyo gāhetvā. Nakhacchedanaṃ yasmā karonti, tasmā vaṭṭatīti yojanā.

3069. Araṇisahite kantakiccakaro daṇḍo uttarāraṇī nāma. Vāpīti pi-saddena adharāraṇiṃ saṅgaṇhāti, udukkhaladaṇḍassetaṃ adhivacanaṃ. Añchanakayantadhanu dhanukaṃ nāma. Musalamatthakapīḷanadaṇḍako pelladaṇḍako nāma.

3070. Saṇḍāseti aggisaṇḍāsaṃ vadanti. Kaṭṭhacchedanavāsiyā tathā yaṃ kiñci vaṇṇamaṭṭhaṃ na vaṭṭatīti sambandho. Dvīsu passesūti vāsiyā ubhosu passesu. Lohenāti kappiyalohena. Bandhituṃ vaṭṭatīti ujukameva caturassaṃ vā aṭṭhaṃsaṃ vā bandhituṃ vaṭṭati. ‘‘Saṇḍāseti aggisaṇḍāse’’ti nissandehe vuttaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ panettha sūcisaṇḍāso dassito.

3071. Heṭṭhatoti heṭṭhā ayopaṭṭavalayassa. ‘‘Upari ahicchattamakulamatta’’nti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.

3072. Visāṇeti telāsiñcanakagavayamahiṃsādisiṅge. Nāḷiyaṃ vāpīti veḷunāḷikādināḷiyaṃ. Api-saddena alābuṃ saṅgaṇhāti. Āmaṇḍasāraketi āmalakacuṇṇamayatelaghaṭe. Telabhājanaketi vuttappakāreyeva telabhājane. Sabbaṃ vaṇṇamaṭṭhaṃ vaṭṭatīti pumitthirūparahitaṃ mālākammādi sabbaṃ vaṇṇamaṭṭhaṃ vaṭṭati.

3073-3075. Pānīyassa uḷuṅketi pānīyauḷuṅke. Doṇiyaṃ rajanassapīti rajanadoṇiyampi. Phalakapīṭheti phalakamaye pīṭhe. Valayādhārakādiketi dantavalayādiādhārake. Ādi-saddena daṇḍādhārako saṅgahito. Pādapuñchaniyanti coḷādimayapādapuñchaniyaṃ. Pīṭheti pādapīṭhe. Sahacariyena pādakathalikāyañca. Cittaṃ sabbameva ca vaṭṭatīti yathāvutte bhikkhuparikkhāre mātugāmarūparahitaṃ, bhikkhuniparikkhāre purisarūparahitaṃ avasesaṃ sabbaṃ cittakammaṃ.

3076. Nānā ca te maṇayo cāti nānāmaṇī, indanīlādayo, nānāmaṇīhi katā nānāmaṇimayā, thambhā ca kavāṭā ca dvārā ca bhittiyo ca thambhakavāṭadvārabhittiyo, nānāmaṇimayā thambhakavāṭadvārabhittiyo yasmiṃ taṃ tathā vuttaṃ. Kā kathā vaṇṇamaṭṭhaketi mālākammalatākammacittakammādivaṇṇamaṭṭhake vattabbameva natthīti attho.

3077. Thāvarassa ratanamayapāsādassa kappiyabhāvaṃ dassetvā suvaṇṇādimayassāpi sabbapāsādaparibhogassa kappiyabhāvaṃ dassetumāha ‘‘sovaṇṇaya’’ntiādi. Sovaṇṇayanti suvaṇṇamayaṃ. Dvārakavāṭānaṃ anantaragāthāya dassitattā ‘‘dvārakavāṭabandha’’nti iminā dvārakavāṭabāhāsaṅkhātaṃ piṭṭhasaṅghāṭaṃ gahitaṃ. Dvārañca kavāṭañca dvārakavāṭāni, dvārakavāṭānaṃ bandhaṃ dvārakavāṭabandhaṃ, uttarapāsakummārasaṅkhātaṃ piṭṭhasaṅghāṭanti attho. Nānā ca te maṇayo cāti nānāmaṇī, suvaṇṇañca nānāmaṇī ca suvaṇṇanānāmaṇī, bhitti ca bhūmi ca bhittibhūmi suvaṇṇanānāmaṇīhi katā bhittibhūmi suvaṇṇanānāmaṇibhittibhūmi. Iti imesu senāsanāvayavesu. Na kiñci ekampi nisedhanīyanti ekampi senāsanaparikkhāraṃ kiñci na nisedhanīyaṃ, senāsanampi na paṭikkhipitabbanti attho. Senāsanaṃ vaṭṭati sabbamevāti sabbameva senāsanaparibhogaṃ vaṭṭati. Yathāha -

‘‘Sabbaṃ pāsādaparibhoganti suvaṇṇarajatādivicitrāni kavāṭāni mañcapīṭhāni tālavaṇṭāni suvaṇṇarajatamayāni pānīyaghaṭapānīyasarāvāni yaṃ kiñci cittakammakataṃ, sabbaṃ vaṭṭati. ‘Pāsādassa dāsidāsaṃ khettavatthuṃ gomahiṃsaṃ demā’ti vadanti, pāṭekkaṃ gahaṇakiccaṃ natthi, pāsāde paṭiggahite paṭiggahitameva hoti. Gonakādīni saṅghikavihāre vā puggalikavihāre vā mañcapīṭhakesu attharitvā paribhuñjituṃ na vaṭṭanti. Dhammāsane pana gihivikatanīhārena labbhanti, tatrāpi nipajjituṃ na vaṭṭatī’’ti.

‘‘Sovaṇṇadvārakavāṭabandha’’nti vā pāṭho, bahubbīhisamāso. Iminā ca dutiyapadena ca senāsanaṃ visesīyati.

3078. Na davaṃ kareti ‘‘kiṃ buddho silakabuddho? Kiṃ dhammo godhammo ajadhammo? Kiṃ saṅgho gosaṅgho ajasaṅgho migasaṅgho’’ti parihāsaṃ na kareyya. Titthiyabbataṃ mūgabbatādikaṃ neva gaṇheyyāti yojanā.

3079. Tā bhikkhuniyo udakādinā vāpi na siñceyyāti yojanā.

3080. Aññattha aññasmiṃ vihāre vassaṃvuttho aññattha aññasmiṃ vihāre bhāgaṃ vassāvāsikabhāgaṃ gaṇhāti ce, dukkaṭaṃ. Tasmiṃ cīvare naṭṭhe vā jajjare jiṇṇe vā gīvā puna dātabbanti yojanā.

3081. Soti aññattha bhāgaṃ gaṇhanako bhikkhu. Tehīti cīvarasāmikehi. Tanti tathā gahitaṃ vassāvāsikabhāgaṃ. Tesanti cīvarasāmikānaṃ.

3082. Karototi kārāpayato. Davā silaṃ pavijjhantoti pantikīḷāya kīḷatthikānaṃ sippadassanavasena sakkharaṃ vā ninnaṭṭhānaṃ pavaṭṭanavasena pāsāṇaṃ vā pavijjhanto. Na kevalañca pāsāṇaṃ, aññampi yaṃ kiñci dārukhaṇḍaṃ vā iṭṭhakakhaṇḍaṃ vā hatthena vā yantena vā pavijjhituṃ na vaṭṭati. Cetiyādīnaṃ atthāya pāsāṇādayo hasantā hasantā pavaṭṭentipi khipantipi ukkhipantipi, kammasamayoti vaṭṭati.

3083. Gihigopakadānasminti gihīnaṃ uyyānagopakādīhi attanā gopitauyyānādito phalādīnaṃ dāne yāvadatthaṃ diyyamānepi. Na doso koci gaṇhatoti paṭiggaṇhato bhikkhuno koci doso natthi. Saṅghacetiyasantake tālaphalādimhi uyyānagopakādīhi diyyamāne paricchedanayo tesaṃ vetanavasena paricchinnānaṃyeva gahaṇe anāpattinayo vuttoti yojanā.

3084. Purisasaṃyuttanti parivisakehi purisehi vuyhamānaṃ. Hatthavaṭṭakanti hattheneva pavaṭṭetabbasakaṭaṃ.

3085. Bhikkhuniyā saddhiṃ kiñcipi anācāraṃ na sampayojeyya na kāreyyāti yojanā. ‘‘Kiñcī’’tipi pāṭho, gahaṭṭhaṃ vā pabbajitaṃ vā kiñci bhikkhuniyā saddhiṃ anācāravasena na sampayojeyyāti attho. Obhāsentassāti kāmādhippāyaṃ pakāsentassa.

3086. Haveti ekaṃsatthe nipāto.

3087. Attano paribhogatthaṃ dinnanti ‘‘tumheyeva paribhuñjathā’’ti vatvā dinnaṃ ticīvarādiṃ.

3088. Asappāyanti pittādidosānaṃ kopanavasena aphāsukāraṇaṃ. Apanetumpi jahitumpi, pageva dātunti adhippāyo. Aggaṃ gahetvā dātuṃ vāti tathā gahaṇārahaṃ annādiṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Katipāhaṃ bhutvā’’ti seso. Piṇḍapātādito aggaṃ gahetvā pattādiṃ katipāhaṃ bhutvā dātuṃ vaṭṭatīti attho.

3089. Pañcavaggūpasampadāti vinayadharapañcamena saṅghena kātabbaupasampadā. Navāti aññehi ekavārampi aparibhuttā. Guṇaṅguṇaupāhanā catupaṭalato paṭṭhāya bahupaṭalaupāhanā. Cammatthāroti kappiyacammattharaṇañca. Dhuvanhānanti pakatinahānaṃ.

3090. Sambādhassāti vaccamaggapassāvamaggadvayassa sāmantā dvaṅgulā anto satthavatthikammaṃ vāritanti yojanā. Satthena antamaso nakhenāpi chedanaphālanādivasena satthakammañca vatthīhi bhesajjatelassa anto pavisanavasena kātabbaṃ vatthikammañca thullaccayāpattividhānena vāritanti attho. Passāvamaggassa sāmantā dvaṅgulaṃ aṅgajātassa aggato paṭṭhāya gahetabbaṃ.

3091. ‘‘Pākattha’’nti iminā nibbāpetuṃ calane niddosabhāvaṃ dīpeti.

3092. Upaḷāletīti ‘‘pattacīvarādiparikkhāraṃ te dammī’’ti vatvā palobhetvā gaṇhāti. Tatthāti tasmiṃ puggale. Ādīnavanti alajjitādibhāvaṃ dassetvā tena saha sambhogādikaraṇe alajjibhāvāpajjanādiādīnavaṃ. Tassāti tato viyojetabbassa tassa.

3093. Ādīnavadassanappakāraṃ dassetumāha ‘‘makkhana’’ntiādi. ‘‘Nahāyituṃ gatena gūthamuttehi makkhanaṃ viya dussīlaṃ nissāya viharatā tayā kata’’nti evaṃ tattha ādīnavaṃ vattuṃ vaṭṭatīti yojanā.

3094-3095. Bhattagge bhojanasālāya bhuñjamāno. Yāgupāneti yāguṃ pivanakāle. Antogāmeti antaraghare. Vīthiyanti nigamanagaragāmādīnaṃ rathikāya. Andhakāreti andhakāre vattamāne, andhakāragatoti attho. Tañhi vandantassa mañcapādādīsupi nalāṭaṃ paṭihaññeyya. Anāvajjoti kiccapasutattā vandanaṃ asamannāharanto. Ekāvattoti ekato āvatto sapattapakkhe ṭhito verī visabhāgapuggalo. Ayañhi vandiyamāno pādenapi pahareyya. Vāvaṭoti sibbanakammādikiccantarapasuto.

Suttoti niddaṃ okkanto. Khādanti piṭṭhakakhajjakādīni khādanto. Bhuñjantoti odanādīni bhuñjanto. Vaccaṃ muttampi vā karanti uccāraṃ vā passāvaṃ vā karonto iti imesaṃ terasannaṃ vandanā ayuttatthena vāritāti sambandho.

3096-3097. Kammaladdhisīmāvasena tīsu nānāsaṃvāsakesu kammanānāsaṃvāsakassa ukkhittaggahaṇena gahitattā, sīmānānāsaṃvāsakavuḍḍhatarapakatattassa vandiyattā, pārisesañāyena ‘‘nānāsaṃvāsako vuḍḍhataro adhammavādī avandiyo’’ti vacanato ca laddhinānāsaṃvāsako idha ‘‘nānāsaṃvāsako’’ti gahitoti veditabbo. Ukkhittoti tividhenāpi ukkhepanīyakammena ukkhittako. Garukaṭṭhā ca pañcāti pārivāsikamūlāyapaṭikassanārahamānattārahamānattacārikaabbhānārahasaṅkhātā pañca garukaṭṭhā ca. Ime pana aññamaññassa yathāvuḍḍhaṃ vandanādīni labhanti, pakatattena avandiyattāva avandiyesu gahitā. Ime bāvīsati puggaleti naggādayo yathāvutte.

3098. ‘‘Dhammavādī’’ti idaṃ ‘‘nānāsaṃvāsavuḍḍhako’’ti etassa visesanaṃ. Yathāha ‘‘tayome, bhikkhave, vandiyā. Pacchā upasampannena pureupasampanno vandiyo, nānāsaṃvāsako vuḍḍhataro dhammavādī vandiyo, sadevake loke, bhikkhave, samārake...pe... tathāgato arahaṃ sammāsambuddho vandiyo’’ti.

3099. ‘‘Eteyeva vandiyā, na aññe’’ti niyāmassa akatattā aññesampi vandiyānaṃ sabbhāvaṃ dassetumāha ‘‘tajjanādī’’tiādi. Ettha ādi-saddena niyassapabbājanīyapaasāraṇīyakamme saṅgaṇhāti. Etthāti etasmiṃ vandanīyādhikāre. Kammanti apalokanādi catubbidhaṃ kammaṃ.

3100. Saṅghena adhammakamme kariyamāne taṃ vāretuṃ asakkontena, asakkontehi ca paṭipajjitabbavidhiṃ dassetumāha ‘‘adhiṭṭhāna’’ntiādi. Adhiṭṭhānaṃ panekassa uddiṭṭhanti yojanā, adhammakammaṃ karontānaṃ bhikkhūnamantare nisīditvā taṃ ‘‘adhamma’’nti jānitvāpi taṃ vāretuṃ asakkontassa ekassa ‘‘na metaṃ khamatī’’ti cittena adhiṭṭhānamuddiṭṭhanti vuttaṃ hoti. Dvinnaṃ vā tiṇṇameva cāti tameva vāretuṃ asakkontānaṃ dvinnaṃ vā tiṇṇaṃ vā bhikkhūnaṃ aññamaññaṃ ‘‘na metaṃ khamatī’’ti diṭṭhāvikammaṃ sakasakadiṭṭhiyā pakāsanaṃ uddiṭṭhanti attho. Tato uddhaṃ tīhi uddhaṃ catunnaṃ kammassa paṭikkosanaṃ ‘‘idaṃ adhammakammaṃ mā karothā’’ti paṭikkhipanaṃ uddiṭṭhanti attho.

3101. Vissāsaggāhalakkhaṇaṃ aggahitaggahaṇena pañcavidhanti dassetumāha ‘‘sandiṭṭho’’tiādi. Yojanā panettha evaṃ veditabbā - sandiṭṭho ca hoti, jīvati ca, gahite ca attamano hoti, sambhatto ca hoti, jīvati ca, gahite ca attamano hoti, ālapito ca hoti, jīvati ca, gahite ca attamano hotīti evaṃ sandiṭṭhasambhattaālapitānaṃ tiṇṇamekekassa tīṇi tīṇi vissāsaggāhalakkhaṇāni katvā navavidhaṃ hotīti veditabbaṃ. Vacanattho, panettha vinicchayo ca heṭṭhā vuttova.

3102. Sīlavipatti, diṭṭhivipatti ca ācārājīvasambhavā dve vipattiyo cāti yojanā, ācāravipatti, ājīvavipatti cāti vuttaṃ hoti.

3103. Tatthāti tesu catūsu vipattīsu. Appaṭikammā pārājikā vuṭṭhānagāminī saṅghādisesāpattikā duve āpattiyo sīlavipattīti pakāsitāti yojanā.

3104. Yā ca antaggāhikā diṭṭhi, yā dasavatthukā diṭṭhi, ayaṃ duvidhā diṭṭhi diṭṭhivipattīti dīpitāti yojanā. Tattha antaggāhikadiṭṭhi nāma ucchedantasassatantagāhavasena pavattā diṭṭhi. ‘‘Natthi dinna’’ntiādinayappavattā dasavatthukā diṭṭhi.

3105. Thullaccayādikā desanāgāminikā yā pañca āpattiyo, ācārakusalena bhagavatā sā ācāravipattīti vuttāti yojanā. Ādi-saddena pācittiyapāṭidesanīyadukkaṭadubbhāsitānaṃ gahaṇaṃ. Yāti pañcāpattiyo apekkhitvā bahuttaṃ. Sāti ācāravipatti sāmaññamapekkhitvā ekattaṃ.

3106. Kuhanādīti ādi-saddena lapanā nemittikatā nippesikatā lābhena lābhaṃ nijigīsanatā gahitā, kuhanādīnaṃ vitthāro visuddhimagge vuttanayena veditabbo. Ājīvo paccayo hetu yassā āpattiyāti viggaho. Chabbidhāti catutthapārājikasañcarittathullaccayapācittiyapāṭidesanīyadukkaṭāpattīnaṃ vasena chabbidhā. Pakāsitā -

‘‘Ājīvahetu ājīvakāraṇā pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati, āpatti pārājikassa. Ājīvahetu...pe... sañcarittaṃ samāpajjati, āpatti saṅghādisesassa. Ājīvahetu...pe... ‘yo te vihāre vasati, so bhikkhu arahā’ti bhaṇati, paṭijānantassa āpatti thullaccayassa. Ājīvahetu...pe... bhikkhu paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Ājīvahetu...pe... bhikkhunī paṇītabhojanāni agilānā attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti dukkaṭassā’’ti -

Desitā. Iminā ājīvavipatti dīpitā.

3107. ‘‘Ukkhitto’’tiādi yathākkamena tesaṃ tiṇṇaṃ nānāsaṃvāsakānaṃ sarūpadassanaṃ. Tattha tayo ukkhittakā vuttāyeva.

3108-3109. ‘‘Yo saṅghena ukkhepanīyakammakatānaṃ adhammavādīnaṃ pakkhe nisinno ‘tumhe kiṃ bhaṇathā’ti tesañca itaresañca laddhiṃ sutvā ‘ime adhammavādino, itare dhammavādino’ti cittaṃ uppādeti, ayaṃ tesaṃ majjhe nisinnova tesaṃ nānāsaṃvāsako hoti, kammaṃ kopeti. Itaresampi hatthapāsaṃ anāgatattā kopetī’’ti āgata aṭṭhakathāvinicchayaṃ dassetumāha ‘‘adhammavādipakkhasmi’’ntiādi.

Adhammavādipakkhasminti ukkhepanīyakammena nissāritānaṃ adhammavādīnaṃ pakkhasmiṃ. Nisinnovāti hatthapāsaṃ avijahitvā gaṇapūrako hutvā nisinnova. Vicintayanti ‘‘ime nu kho dhammavādino, udāhu ete’’ti vividhenākārena cintayanto. ‘‘Ete pana dhammavādī’’ti mānasaṃ uppādeti, evaṃ uppanne pana mānase. Adhammavādipakkhasmiṃ nisinnova evaṃ mānasaṃ uppādento ayaṃ bhikkhu. Laddhiyāti evaṃ uppāditamānasasaṅkhātāya laddhiyā. Tesaṃ adhammavādīnaṃ nānāsaṃvāsako nāma hotīti pakāsito.

Tatraṭṭho pana soti tasmiṃ adhammavādipakkhasmiṃ nisinnova so. Sada-dhātuyā gatinivāraṇatthattā tatra nisinno ‘‘tatraṭṭho’’ti vuccati. Dvinnanti dhammavādiadhammavādipakkhānaṃ dvinnaṃ saṅghānaṃ. Kammanti catuvaggādisaṅghena karaṇīyakammaṃ. Kopetīti adhammavādīnaṃ asaṃvāsabhāvaṃ gantvā tesaṃ gaṇapūraṇattā, itaresaṃ ekasīmāyaṃ ṭhatvā hatthapāsaṃ anupagatattā, chandassa ca adinnattā kammaṃ kopeti. Yo pana adhammavādīnaṃ pakkhe nisinno ‘‘adhammavādino ime, itare dhammavādino’’ti tesaṃ majjhe pavisati, yattha vā tattha vā pakkhe nisinno ‘‘ime dhammavādino’’ti gaṇhāti, ayaṃ attanāva attānaṃ samānasaṃvāsakaṃ karotīti veditabbo.

3110. Bahisīmāgato pakatatto bhikkhu sace hatthapāse ṭhito hoti, so sīmāya nānāsaṃvāsako matoti yojanā. Taṃ gaṇapūraṇaṃ katvā katakammampi kuppati. Evaṃ yathāvuttaniyāmena tayo nānāsaṃvāsakā mahesinā vuttāti yojanā.

3111. Cutoti pārājikāpanno sāsanato cutattā ‘‘cuto’’ti gahito. ‘‘Bhikkhunī ekādasa abhabbā’’ti padacchedo. Imeti bhedamanapekkhitvā sāmaññena sattarasa janā. Asaṃvāsāti na saṃvasitabbā, natthi vā etehi pakatattānaṃ ekakammādiko saṃvāsoti asaṃvāsā nāma siyuṃ.

3112. Asaṃvāsassa sabbassāti yathāvuttassa sattarasavidhassa sabbassa asaṃvāsassa. Tathā kammārahassa cāti ‘‘yassa saṅgho kammaṃ karoti, so neva kammapatto, nāpi chandāraho, apica kammāraho’’ti evaṃ parivāre vuttakammārahassa ca. Ummattakādīnanti ādi-saddena khittacittādīnaṃ gahaṇaṃ. Saṅghe tajjanīyādīni karonte. Paṭikkhepoti paṭikkosanā. Na rūhatīti paṭikkosaṭṭhāne na tiṭṭhati, kammaṃ na kopetīti adhippāyo.

3113. Sasaṃvāseka...pe... bhikkhunoti vuttanayena kammena vā laddhiyā vā asaṃvāsikabhāvaṃ anupagatattā samānasaṃvāsakassa sīmāya asaṃvāsikabhāvaṃ anupagantvā ekasīmāya ṭhitassa antimavatthuṃ anajjhāpannattā pakatattassa bhikkhuno. Anantarassapi hatthapāse vacanena vacībhedakaraṇena paṭikkhepo paṭikkoso ruhati paṭikkosanaṭṭhāneyeva tiṭṭhati, kammaṃ kopetīti adhippāyo.

3114. Chahi ākārehīti lajjitāya, aññāṇatāya, kukkuccapakatatāya, satisammosāya, akappiyekappiyasaññitāya, kappiyeakappiyasaññitāyāti imehi chahi ākārehi. Pañca samaṇakappā ca vuttā, pañca visuddhiyo ca vuttāti yojanā.

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjituṃ, aggiparijitaṃ satthaparijitaṃ nakhaparijitaṃ abījaṃ nibbaṭṭabījaññeva pañcama’’nti khuddakavatthuke anuññātā pañca samaṇakappā nāma. Pañca visuddhiyoti parivāre ekuttare ‘‘pañca visuddhiyo’’ti imassa niddese ‘‘nidānaṃ uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ paṭhamā visuddhī’’tiādinā nayena dassitā pañca pātimokkhuddesasaṅkhātā pañca visuddhiyo ca ‘‘suttuddeso pārisuddhiuposatho adhiṭṭhānuposatho pavāraṇā sāmaggiuposathoyeva pañcamo’’ti evaṃ vuttā pañca visuddhiyo cāti dvepañcavisuddhiyo ‘‘dvipañcaviññāṇānī’’tiādīsu viya sāmaññavacanena saṅgahitā.

3115-3117. Nissesena dīyati paññapīyati ettha sikkhāpadanti nidānaṃ, tesaṃ tesaṃ sikkhāpadānaṃ paññattiyā ṭhānabhūtaṃ vesālīādi. Puṃ vuccati nirayo, taṃ galati maddati nerayikadukkhaṃ anubhavatīti puggalo, satto. Ariyapuggalā taṃsadisattā, bhūtapubbagatiyā vā ‘‘puggalā’’ti veditabbā. Idha panete sikkhāpadavītikkamassa ādikammikā adhippetā. Idāni puggalaniddesaṃ vakkhati. Vasati ettha bhagavato āṇāsaṅkhātā sikkhāpadapaññatti taṃ paṭicca pavattatīti vatthu, tassa tassa puggalassa sikkhāpadapaññattihetubhūto ajjhācāro.

Vidhānaṃ vibhajanaṃ vidhi, pabhedo. Paññāpīyati bhagavato āṇā pakārena ñāpīyati etāyāti paññatti, paññattiyā vidhi pabhedo ‘‘paññattividhi’’nti vattabbe ‘‘vidhiṃ paññattiyā’’ti gāthābandhavasena asamatthaniddeso. Sā pana paññattividhi paññattianupaññatti anuppannapaññatti sabbatthapaññatti padesapaññatti sādhāraṇapaññatti asādhāraṇapaññatti ekatopaññatti ubhatopaññattivasena navavidhā hoti.

‘‘Vipatti āpatti anāpattī’’ti padacchedo, vipajjanti etāya sīlādayoti vipatti. Sā pana sīlaācāradiṭṭhiājīvānaṃ vasena catubbidhā. Sā pana uddesavasena heṭṭhā dassitāva. Āpajjanti etāya akusalābyākatabhūtāya bhagavato āṇāvītikkamanti āpatti. Sā pubbapayogādivasena anekappabhedā āpatti. Anāpatti ajānanādivasena āṇāya anatikkamanaṃ. Samuṭṭhāti etehi āpattīti samuṭṭhānāni, kāyādivasena chabbidhāni āpattikāraṇāni. Samuṭṭhānānaṃ nayo samuṭṭhānanayo, taṃ.

Vajjañca kammañca kiriyā ca saññā ca cittañca āṇatti ca vajjakammakriyāsaññācittāṇattiyo, tāsaṃ vidhi tathā vuccati, taṃ. Vajjavidhinti ‘‘yassā sacittakapakkhe cittaṃ akusalameva hoti, ayaṃ lokavajjā, sesā paṇṇattivajjā’’ti vuttaṃ vajjavidhiṃ. Kammavidhinti ‘‘sabbā ca kāyakammavacīkammatadubhayavasena tividhā hontī’’ti dassitaṃ kammavidhiṃ. Kriyāvidhinti ‘‘atthāpatti kiriyato samuṭṭhāti, atthi akiriyato, atthi kiriyākiriyato, atthi siyā kiriyato siyā akiriyato’’tiādinā nayena dassitaṃ kiriyāvidhiṃ. Saññāvidhinti ‘‘saññāvimokkhā’’tiādinā nayena dassitaṃ saññāvidhiṃ.

Cittavidhinti ‘‘sabbāpi cittavasena duvidhā honti sacittakā, acittakā cā’’ti vuttaṃ cittavidhiṃ. Āṇattividhinti ‘‘sāṇattikaṃ anāṇattika’’nti vuttaṃ āṇattividhiṃ. Aṅgavidhānanti sabbasikkhāpadesu āpattīnaṃ vuttaṃ aṅgavidhānañca. Vedanāttikaṃ, kusalattikañcāti yojanā. Taṃ pana ‘‘akusalacittaṃ, dvicittaṃ, ticittaṃ, dukkhavedanaṃ, dvivedanaṃ, tivedana’’nti tattha tattha dassitameva.

Sattarasavidhaṃ etaṃ lakkhaṇanti yathāvuttanidānādisattarasappabhedaṃ sabbasikkhāpadānaṃ sādhāraṇalakkhaṇaṃ. Dassetvāti pakāsetvā. Budho vinayakusalo. Tattha tattha sikkhāpadesu yathārahaṃ yojeyyāti sambandho.

3118. Imesu sattarasasu lakkhaṇesu nidānapuggale tāva niddisitumāha ‘‘nidāna’’ntiādi. Tatthāti tesu sattarasasu sādhāraṇalakkhaṇesu, niddhāraṇe cetaṃ bhummaṃ. Nidānanti niddhāritabbadassanaṃ. ‘‘Pura’’nti idaṃ ‘‘vesālī’’tiādipadehi paccekaṃ yojetabbaṃ. Sakkabhaggāti etehi janapadavācīhi saddehi ṭhānanissitā nāgarāva gahetabbā. Tāni ca ‘‘sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ, bhaggesu viharati susumāragire’’ti tattha tattha sikkhāpadanidāne nidassitāneva.

3119. ‘‘Dasa vesāliyā’’tiādīnaṃ atthavinicchayo uttare āvi bhavissati. Giribbajeti rājagahanagare. Tañhi samantā ṭhitehi isigiliādīhi pañcahi pabbatehi vajasadisanti ‘‘giribbaja’’nti vuccati.

3121. Bhikkhūnaṃ pātimokkhasmiṃ sudinnadhaniyādayo tevīsatividhā ādikammikapuggalā vuttāti yojanā.

3122. Ubhayapātimokkhe āgatā te sabbe ādikammikapuggalā paripiṇḍitā tiṃsa bhavantīti yojanā. Vatthuādīnaṃ vinicchayo uttare vakkhamānattā idha na vutto. Nanu ca nidānapuggalavinicchayampi tattha vakkhatīti so idha kasmā vuttoti? Nāyaṃ doso, imassa pakaraṇattā idhāpi vattabboti. Yadi evaṃ vatthuādivinicchayopi idha vattabbo siyā, so kasmā na vuttoti? Ekayoganiddiṭṭhassa imassa vacanena sopi vuttoyeva hotīti ekadesadassanavasena saṃkhittoti daṭṭhabbo.

3123. Yo enaṃ taruṃ jānāti, so paññattiṃ asesato jānātīti sambandho. Ettha ‘‘enaṃ taru’’nti iminā nidānādisattarasappakāraṃ sabbasikkhāpadasādhāraṇalakkhaṇasamudāyaṃ rūpakena dasseti. Kiṃ visiṭṭhaṃ tarunti āha ‘‘timūla’’ntiādi.

Tattha timūlanti nidānapuggalavatthusaṅkhātāni tīṇi mūlāni etassāti timūlaṃ. Navapattanti navavidhapaṇṇattisaṅkhātāni pattāni etassāti navapattaṃ. Dvayaṅkuranti lokavajjapaṇṇattivajjasaṅkhātā dve aṅkurā etassāti dvayaṅkuraṃ. ‘‘Dviaṅkura’’nti vattabbe i-kārassa ayādesaṃ katvā ‘‘dvayaṅkura’’nti vuttaṃ. Sattaphalanti āṇattiāpattianāpattivipattisaññāvedanākusalattikasaṅkhātāni satta phalāni etassāti sattaphalaṃ. Chapupphanti chasamuṭṭhānasaṅkhātāni pupphāni etassāti chapupphaṃ. Dvippabhavanti cittakammasaṅkhātā dve pabhavā etassāti dvippabhavaṃ. Dvisākhanti kiriyaaṅgasaṅkhātā dve sākhā etassāti dvisākhaṃ. Enaṃ taruṃ yo jānātīti yo vutto bhikkhu vuttasarūpasādhāraṇasattarasalakkhaṇarāsivinicchayasaṅkhātataruṃ jānāti. Soti so bhikkhu. Paññattinti vinayapiṭakaṃ. Asesatoti sabbaso.

3124. Iti evaṃ madhurapadatthaṃ anākulaṃ paramaṃ uttamaṃ imaṃ vinicchayaṃ yo paṭhati vācuggataṃ karonto pariyāpuṇāti, garusantike sādhukaṃ suṇāti, paripucchate ca atthaṃ paripucchati ca, so bhikkhu vinaya vinicchaye upālisamo bhavati vinayadharānaṃ etadaggaṭṭhāne nikkhittena upālimahātherena sadiso bhavatīti yojanā.

Iti vinayatthasārasandīpaniyā vinayavinicchayavaṇṇanāya

Pakiṇṇakavinicchayakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Kammaṭṭhānavibhāvanāvidhānakathāvaṇṇanā

3125. ‘‘Ādimhi sīlaṃ dasseyya.

Majjhe maggaṃ vibhāvaye;

Pariyosāne ca nibbānaṃ;

Esā kathikasaṇṭhitī’’ti. -

Vuttaṃ dhammakathikalakkhaṇaṃ samanussarantoyamācariyo pātimokkhasaṃvarasīlaparidīpakaṃ vinicchayaṃ nātisaṅkhepavitthāramukhena dassetvā taṃmūlakānaṃ itaresañca tiṇṇaṃ sīlānaṃ taṃdassaneneva dassitabhāvañca sīlavisuddhimūlikā cittavisuddhiādiyo pañcavisuddhiyo ca taṃmūlikañca ariyamaggasaṅkhātaṃ ñāṇadassanavisuddhiṃ tadadhigamanīyaṃ nibbānañca dassetvā yathāraddhaṃ vinayakathaṃ pariyosāpetukāmo āha ‘‘pāmokkhe’’tiādi. Tattha pāmokkheti samādhiādīnaṃ anavajjadhammānaṃ patiṭṭhābhāvena uttame. Mokkhappavesaneti amatamahānibbānanagarassa pavesananimitte. Mukhe asahāyadvārabhūte. Yathāha -

‘‘Saggārohaṇasopānaṃ, aññaṃ sīlasamaṃ kuto;

Dvāraṃ vā pana nibbāna-nagarassa pavesane’’ti;

Sabbadukkhakkhayeti jātidukkhādisabbadukkhānaṃ khayassa ariyamaggassa adhigamūpāyattā phalūpacārena sabbadukkhakkhayasaṅkhāte. ‘‘Pāmokkhe’’ti ca ‘‘mokkhappavesane mukhe’’ti ca ‘‘sabbadukkhakkhaye’’ti ca ‘‘pātimokkhasmi’’nti etassa visesanaṃ. Vutteti pārājikato paṭṭhāya nānappakārato niddiṭṭhe sati. Itarattayaṃ vuttamevāti sambandho. Indriyasaṃvarasīlaājīvapārisuddhisīlapaccayasannissitasīlasaṅkhātaṃ itaraṃ sīlattayaṃ vuttameva hoti ‘‘rājā āgato’’ti vutte parisāya āgamanaṃ viya, tasmā taṃ na vakkhāmāti adhippāyo.

3126. Idaṃ catubbidhaṃ sīlanti pātimokkhasaṃvarasīlādiṃ catupārisuddhisīlaṃ. Ñatvāti lakkhaṇādito, vodānato, hānabhāgiyaṭṭhitibhāgiyavisesabhāgiyanibbedhabhāgiyādippakārato ca jānitvā. Tatthāti catubbidhasīle. Patiṭṭhitoti acchiddādiaṅgasamannāgatabhāvamāpādanena patiṭṭhito. Samādhinti upacārappanābhedalokiyasamādhiṃ. Bhāvetvāti samacattālīsāya kammaṭṭhānesu punappunaṃ anuyogavasena vaḍḍhetvā. Paññāyāti tilakkhaṇākārādiparicchedikāya lokuttarāya paññāya hetubhūtāya, karaṇabhūtāya ca. Parimuccatīti sabbakilesabandhanaṃ chetvā saṃsāracārakā samantato muccati, anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyatīti adhippāyo.

3127. Evaṃ samāsato vuttamevatthaṃ niddisanto āha ‘‘dasānussatiyo’’tiādi. Dasa anussatiyo ca dasa kasiṇā ca dasa asubhā ca catasso appamaññāyo ca tathā cattāro āruppā ca vuttā. Aparaṃ kammaṭṭhānadvayañca vuttanti sambandho.

Tattha dasānussatiyo nāma ‘‘buddhānussati, dhammānussati, saṅghānussati, sīlānussati, cāgānussati, devatānussati, kāyagatāsati, maraṇānussati, ānāpānasati, upasamānussatī’’ti evaṃ vuttā dasa anussatiyo.

Dasa kasiṇā nāma ‘‘pathavīkasiṇaṃ, āpokasiṇaṃ, tejokasiṇaṃ, vāyokasiṇaṃ, nīlakasiṇaṃ, pītakasiṇaṃ, lohitakasiṇaṃ, odātakasiṇaṃ, ālokakasiṇaṃ, paricchinnākāsakasiṇa’’nti vuttā ime dasa kasiṇā.

Dasa asubhā nāma ‘‘uddhumātakaṃ, vinīlakaṃ, vipubbakaṃ, vicchiddakaṃ, vikkhāyitakaṃ, vikkhittakaṃ, hatavikkhittakaṃ, lohitakaṃ, puḷuvakaṃ, aṭṭhika’’nti vuttā ime dasa asubhā.

Catasso appamaññāyo nāma ‘‘mettā, karuṇā, muditā, upekkhā’’ti vuttā ime appamaññāyo.

Cattāro āruppā nāma ‘‘ākāsānañcāyatanaṃ, viññāṇañcāyatanaṃ, ākiñcaññāyatanaṃ, nevasaññānāsaññāyatana’’nti vuttā ime āruppā. Aparaṃ kammaṭṭhānadvayaṃ nāma ‘‘āhārepaṭikkūlasaññā, catudhātuvavatthāna’’nti vuttaṃ ṭṭhānaubhayaṃ.

3128. Iccevaṃ cattālīsavidhaṃ manobhuno kammaṭṭhānaṃ sabbampi kammaṭṭhānaṃ samuddiṭṭhaṃ siyāti yojanā. Kammassa yogasaṅkhātassa ṭhānaṃ ārammaṇabhāvena pavattiṭṭhānanti kammaṭṭhānaṃ. Tiṭṭhati ettha phalaṃ tadāyattavuttitāyāti ṭhānaṃ, kāraṇaṃ, kammassa vipassanāya ṭhānaṃ kāraṇaṃ kammaṭṭhānaṃ, kassāti āha ‘‘manobhuno’’ti. Mano abhibhavatīti manobhū, tassa manobhuno, kusalacittappavattinivāraṇena tathāladdhanāmassa kāmadevassāti attho. Iminā kammaṭṭhānagaṇanāparicchedo dassito.

3129-3130. Imesaṃ kammaṭṭhānānaṃ bhāvanāmayaṃ bhinditvā dassetuṃ mātikaṃ tāva dassento āha ‘‘upacārappanāto’’tiādi. Tattha upacārappanātoti ‘‘ettakāni kammaṭṭhānāni upacārāvahāni, ettakāni appanāvahānī’’ti evaṃ upacārappanāvasena ca. Jhānabhedāti ‘‘ettakāni paṭhamajjhānikāni, ettakāni tikacatukkajjhānikāni, ettakāni pañcakajjhānikānī’’tiādinā jhānabhedā ca. Atikkamāti aṅgānaṃ, ārammaṇānañca atikkamato. Vaḍḍhanāvaḍḍhanā cāpīti aṅguladvaṅgulādivasena vaḍḍhetabbā, avaḍḍhetabbā ca. Ārammaṇabhūmitoti nimittārammaṇādiārammaṇato ceva labbhamānālabbhamānabhūmito ca.

Gahaṇāti diṭṭhādivasena gahetabbato. Paccayāti taṃtaṃṭhānānaṃ paccayabhāvato ca. Bhiyyoti puna-saddatthanīhārattho. Cariyānukūlatoti rāgacariyādīnaṃ anukūlabhāvatoti ayaṃ viseso ayaṃ bhedo. Etesu cattālīsāya kammaṭṭhānesu.

3131. Evaṃ mātikaṃ niddisitvā yathākkamaṃ niddisanto paṭhamaṃ tāva upacārāvahādayo dassetumāha ‘‘aṭṭhānussatiyo’’tiādi. Tatthāti tissaṃ mātikāyaṃ, tesu vā cattālīsāya kammaṭṭhānesu. Aṭṭhānussatiyoti kāyagatāsatiānāpānasatidvayavajjitā buddhānussatiādikā aṭṭha anussatiyo ca. Saññā āhārepaṭikkūlasaññā ca. Vavatthānañca catudhātuvavatthānañcāti ime dasa. Upacārāvahāti buddhaguṇādīnaṃ paramatthabhāvato, anekavidhattā, ekassāpi gambhīrabhāvato ca etesu dasasu kammaṭṭhānesu appanāvasena samādhissa patiṭṭhātumasakkuṇeyyattā appanābhāvanāppatto samādhi upacārabhāveyeva patiṭṭhāti, tasmā ete upacārāvahā.

Nanu cettha dutiyacatutthāruppasamādhi, lokuttaro ca samādhi paramatthadhamme appanaṃ pāpuṇāti, tasmā ‘‘paramatthabhāvato’’ti hetu appanamapāpuṇane kāraṇabhāvena na vuccatīti? Na, tassa bhāvanāvisesena paramatthadhamme pavattisambhavato, imassa ca rūpāvacaracatutthabhāvanāvisesasambhavato ca. Tathā hi dutiyacatutthāruppasamādhi appanāpattassa arūpāvacarasamādhissa catutthajjhānassa ārammaṇasamatikkamamattabhāvanāvasena sabhāvārammaṇepi appanaṃ pāpuṇāti. Visuddhibhāvanānukkamabalena lokuttaro samādhi appanaṃ pāpuṇātīti.

3132. Tatthāti tesu jhānāvahesu tiṃsakammaṭṭhānesu. Asubhāti uddhumātakādayo dasa asubhā. Kāyagatāsatīti kāyagatāsati cāti ime ekādasa. Paṭhamajjhānikāti imesaṃ paṭikkūlārammaṇattā, paṭikkūlārammaṇe ca cittassa caṇḍasotāya nadiyā arittabalena nāvāṭṭhānaṃ viya vitakkabaleneva pavattisambhavato avitakkānaṃ dutiyajjhānādīnaṃ asambhavoti savitakkassa paṭhamajjhānasseva sambhavato paṭhamajjhānikā. Ānāpānañca kasiṇā cāti ime ekādasa catukkajjhānikā rūpāvacaracatukkajjhānikā ca catukkanayena, pañcakajjhānikā ca.

3133. Tissova appamaññāti mettā, karuṇā, muditāti appamaññā tissova. Sāmaññaniddese etāsameva gahaṇaṃ kathaṃ viññāyatīti? ‘‘Atha pacchimā’’tiādinā catutthāya appamaññāya catutthajjhānikabhāvassa vakkhamānattā pārisesato taṃ viññāyati. Tikajjhānānīti tikajjhānikā. ‘‘Tikajjhānā’’ti vattabbe liṅgavipallāsena evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Mettādīnaṃ domanassasahagatabyāpādavihiṃsānabhiratīnaṃ pahāyakattā domanassapaṭipakkhena somanasseneva sahagatatā vuttāti catukkanayena tikajjhānikatā vuttā, pañcakanayena catukkajjhānikatā ca.

‘‘Athā’’ti idaṃ ‘‘pacchimā’’ti padassa ‘‘tisso’’ti iminā purimapadena sambandhanivattanatthaṃ. Pacchimā appamaññā, cattāro āruppā ca catutthajjhānikā matā catukkanayena, pañcamajjhānikā ca. ‘‘Sabbe sattā sukhitā hontu, dukkhā muccantu, laddhasukhasampattito mā vigacchantū’’ti mettāditividhavasappavattaṃ byāpārattayaṃ pahāya kammassakatādassanena sattesu majjhattākārappattabhāvanānibbattāya tatramajjhattopekkhāya balavatarattā appanāppattassa upekkhābrahmavihārassa sukhasahagatatāsambhavato upekkhāsahagatatā vuttā.

3134. Aṅgārammaṇato atikkamo dvidhā vuttoti yojanā. Catukkatikajjhānesūti dasakasiṇā, ānāpānasatīti ekādasasu catukkajjhānikesu ceva mettādipurimabrahmavihārattayasaṅkhātesu tikajjhānikesu ca kammaṭṭhānesu. Aṅgātikkamatāti ekasmiṃyeva ārammaṇe vitakkādijhānaṅga samatikkamena paṭhamajjhānādīnaṃ ārammaṇeyeva dutiyajjhānādīnaṃ uppattito aṅgātikkamo adhippetoti attho. Aṅgātikkamoyeva aṅgātikkamatā.

3135. Aṅgātikkamatoti tatiyajjhānasampayuttasomanassātikkamanato. Ārammaṇamatikkammāti paṭibhāganimittakasiṇugghāṭimākāsatabbisayapaṭhamāruppaviññāṇatadabhāvasaṅkhātāni cattāri ārammaṇāni yathākkamaṃ atikkamitvā. Kasiṇugghāṭimākāsatabbisayapaṭhamāruppaviññāṇatadabhāvatabbisayatatiyāruppaviññāṇasaṅkhātesu catūsu ārammaṇesu āruppā ākāsānañcāyatanādīni cattāri arūpāvacarajjhānāni jāyare uppajjanti.

3136. Etthāti etesu ārammaṇesu. Vaḍḍhetabbānīti ‘‘yattakaṃ okāsaṃ kasiṇena pharati, tadabbhantare dibbāya sotadhātuyā saddaṃ sotuṃ, dibbena cakkhunā rūpaṃ passituṃ, parasattānañca cetasā cittaṃ aññātuṃ samattho hotī’’ti vuttappayojanaṃ sandhāya aṅgagaṇanādivasena paricchinditvā yattakaṃ icchati, tattakaṃ vaḍḍhetabbāni. Sesaṃ asubhādi sabbaṃ taṃ kammaṭṭhānaṃ payojanābhāvā na vaḍḍhetabbamevāti yojanā.

3137. Tattha tesu kammaṭṭhānesu dasa kasiṇā ca dasa asubhā ca kāyagatāsati, ānāpānasatīti ime bāvīsati kammaṭṭhānāni paṭibhāgārammaṇānīti yojanā. Ettha ‘‘kasiṇā’’tiādinā tadārammaṇāni jhānāni gahitāni.

3138. Dhātuvavatthananti catudhātuvavatthānaṃ, gāthābandhavasena rassattaṃ. Viññāṇañcāti viññāṇañcāyatanaṃ. Nevasaññāti nevasaññānāsaññāyatanaṃ. Dasa dveti dvādasa. Bhāvagocarāti sabhāvadhammagocarā, paramatthadhammālambaṇāti vuttaṃ hoti.

3139. Dve ca āruppamānasāti ākāsānañcāyatanaākiñcaññāyatanasaṅkhātā arūpāvacaracittuppādā dve ca. Cha ime dhammā navattabbagocarā niddiṭṭhāti yojanā catunnaṃ appamaññānaṃ sattapaññattiyā, paṭhamāruppassa kasiṇugghāṭimākāsapaññattiyā, tatiyāruppassa paṭhamāruppaviññāṇābhāvapaññattiyā ca ārammaṇattā.

3140. Paṭikkūlasaññāti āhārepaṭikkūlasaññā. Kāyagatāsatīti dvādaseva bhūmito devesu kāmāvacaradevesu kuṇapānaṃ, paṭikkūlārahassa ca asambhavā na pavattantīti yojanā.

3141. Tāni dvādasa ca. Bhiyyoti adhikatthe nipāto, tato adhikaṃ ānāpānasati cāti terasa rūpārūpaloke assāsapassāsānañca abhāvā sabbaso na jāyareti yojanā.

3142. Arūpāvacare arūpabhave caturo āruppe ṭhapetvā aññe chattiṃsa dhammā rūpasamatikkamābhāvā na jāyantīti yojanā. Sabbe samacattālīsa dhammā mānuse manussaloke sabbesameva labbhamānattā jāyanti.

3143. Catutthakasiṇaṃ hitvāti vāyokasiṇaṃ diṭṭhaphuṭṭhena gahetabbattā taṃ vajjetvā nava kasiṇā ca dasa asubhā cāti te ekūnavīsati dhammā diṭṭheneva cakkhuviññāṇena pubbabhāge parikammakāle gahetabbā bhavantīti yojanā. Pubbabhāge cakkhunā oloketvā parikammaṃ kataṃ, tena uggahitanimittaṃ tesaṃ gahetabbanti vuttaṃ hoti.

3144. Phuṭṭhenāti nāsikagge, uttaroṭṭhe vā phuṭṭhavasena. Kāyagatāsatiyaṃ tacapañcakaṃ diṭṭhena gahetabbaṃ. Mālutoti vāyokasiṇaṃ diṭṭhaphuṭṭhena gahetabbaṃ ucchusassādīnaṃ pattesu calamānavaṇṇaggahaṇamukhena, kāyappasādaghaṭṭanena ca gahetabbattā. Ettha etesu kammaṭṭhānesu. Sesakanti vuttāvasesaṃ. Buddhānussatiādikā aṭṭhānussatiyo, cattāro brahmavihārā, cattāro āruppā, āhārepaṭikkūlasaññā, catudhātuvavatthānaṃ, kāyagatāsatiyaṃ vakkapañcakādīni cāti sabbametaṃ parato sutvā gahetabbattā suteneva gahetabbanti vuttaṃ.

3145. Ettha etesu kammaṭṭhānesu ākāsakasiṇaṃ ṭhapetvā nava kasiṇā paṭhamāruppacittassa ārammaṇabhūtakasiṇugghāṭimākāsassa hetubhāvato paccayā jāyare paccayā bhavantīti yojanā.

3146. Dasapi kasiṇā abhiññānaṃ dibbacakkhuñāṇādīnaṃ paccayā bhavantīti yojanā. Catutthassāti catutthassa brahmavihārassa.

3147. Heṭṭhimaheṭṭhimāruppanti ākāsānañcāyatanādikaṃ. Parassa ca parassa cāti viññāṇañcāyatanādiuttarajjhānassa paccayoti pakāsitanti yojanā. Nevasaññāti nevasaññānāsaññāyatanaṃ. Nirodhassāti saññāvedayitanirodhassa, tāya nirodhasamāpattiyā.

3148. Sabbeti samacattālīsakammaṭṭhānadhammā. Sukhavihārassāti diṭṭhadhammasukhavihārassa. Bhavanissaraṇassa cāti vibhavūpanissayatāya vipassanāpādakattena āsavakkhayañāṇena adhigantabbassa nibbānassa ca. Bhavasukhānañcāti parikammopacārabhāvanāvasappavattāni kāmāvacarakusalacittāni kāmasugatibhavasukhānaṃ, rūpāvacarappanāvasapavattāni rūpāvacaracittāni rūpāvacarabhavasukhānaṃ, itarāni arūpāvacarabhūtāni arūpāvacarabhavasukhānañca paccayāti dīpitā.

3149. Dasa asubhā, kāyagatāsatīti ime ekādasa rāgacaritassa visesato anukūlā viññeyyāti yojanā. ‘‘Visesato’’ti iminā rāgassa ujuvipaccanīkabhāvena ca atisappāyato ca vutto, itare ca apaṭikkhittāti dīpeti. Vuttañhetaṃ visuddhimagge ‘‘sabbañcetaṃ ujuvipaccanīkavasena ca atisappāyavasena ca vuttaṃ, rāgādīnaṃ pana avikkhambhikā, saddhādīnaṃ vā anupakārā kusalabhāvanā nāma natthī’’ti.

3150. Savaṇṇakasiṇāti catūhi vaṇṇakehi kasiṇehi sahitā. Catasso appamaññāyoti ime aṭṭha dosacaritassa anukūlāti pakāsitāti yojanā.

3151. Mohappakatinoti mohacaritassa. ‘‘Ānāpānasati ekāvā’’ti padacchedo.

3152. Maraṇūpasameti maraṇañca upasamo ca maraṇūpasamaṃ, tasmiṃ maraṇūpasame. Satīti maraṇānussati, upasamānussati cāti ete cattāro dhammā. Paññāpakatinoti buddhicaritassa.

3153. Ādianussaticchakkanti buddhadhammasaṅghasīlacāgadevatānussatisaṅkhātaṃ chakkaṃ. Saddhācaritavaṇṇitanti saddhācaritassa anukūlanti kathitaṃ. Āruppāti cattāro āruppā. Sesā kasiṇāti bhūtakasiṇaālokākāsakasiṇānaṃ vasena cha kasiṇāti sesā dasa dhammā. Sabbānurūpakāti sabbesaṃ channaṃ cariyānaṃ anukūlāti attho.

3154-3158. Evaṃ yathānikkhittamātikānukkamena kammaṭṭhānappabhedaṃ vibhāvetvā idāni bhāvanānayaṃ dassetumāha ‘‘eva’’ntiādi. Evaṃ pabhedato ñatvā kammaṭṭhānānīti yathāvuttabhedanayamukhena bhāvanāmayārambhadassanaṃ. Paṇḍitoti tihetukapaṭisandhipaññāya paññavā bhabbapuggalo. Tesūti niddhāraṇe bhummaṃ. Medhāvīti pārihāriyapaññāya samannāgato. Daḷhaṃ gahetvānātiādimajjhapariyosāne suṭṭhu sallakkhantena daḷhaṃ aṭṭhiṃ katvā sakkaccaṃ uggahetvā. Kalyāṇamittakoti -

‘‘Piyo garu bhāvanīyo;

Vattā ca vacanakkhamo;

Gambhīrañca kathaṃ kattā;

No caṭṭhāne niyojako’’ti. -

Vuttalakkhaṇako sīlasutapaññādiguṇasamannāgatakalyāṇamittako.

Paṭhamameva palibodhānaṃ ucchedaṃ katvāti yojanā. Paṭhamanti bhāvanārambhato paṭhamameva. Palibodhānaṃ ucchedaṃ katvāti -

‘‘Āvāso ca kulaṃ lābho;

Gaṇo kammañca pañcamaṃ;

Addhānaṃ ñāti ābādho;

Gantho iddhīti te dasā’’ti. -

Vuttānaṃ dasamahāpalibodhānaṃ, dīghakesanakhalomacchedanacīvararajanapattapacanādīnaṃ khuddakapaabodhānañcāti ubhayesaṃ palibodhānaṃ ucchedaṃ katvā niṭṭhāpanena vā ālayapariccāgena vā ucchedaṃ katvā. Iddhi panettha vipassanāya palibodho hoti, na samādhibhāvanāya. Vuttañhetaṃ visuddhimagge ‘‘iddhīti pothujjanikā iddhi. Sā hi uttānaseyyakadārako viya, taruṇasassaṃ viya ca dupparihārā hoti, appamattakeneva bhijjati. Sā pana vipassanāya palibodho hoti, na samādhissa samādhiṃ patvā pattabbattā’’ti.

Dosavajjite, anurūpe ca vihāre vasantenāti yojanā. Dosavajjiteti -

‘‘Mahāvāsaṃ navāvāsaṃ, jarāvāsañca panthaniṃ;

Soṇḍiṃ paṇṇañca pupphañca, phalaṃ patthitameva ca.

‘‘Nagaraṃ dārunā khettaṃ, visabhāgena paṭṭanaṃ;

Paccantasīmāsappāyaṃ, yattha mitto na labbhati.

‘‘Aṭṭhārasetāni ṭhānāni, iti viññāya paṇḍito;

Ārakā parivajjeyya, maggaṃ paṭibhayaṃ yathā’’ti. -

Aṭṭhakathāsu vuttehi imehi aṭṭhārasahi dosehi gajjite.

Anurūpe vasantenāti -

‘‘Idha, bhikkhave, senāsanaṃ nātidūraṃ hoti naccāsannaṃ gamanāgamanasampannaṃ, divā appākiṇṇaṃ, rattiṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ, appaḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassaṃ, tasmiṃ kho pana senāsane viharantassa appakasireneva uppajjanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, tasmiṃ kho pana senāsane ye te bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati ‘idaṃ, bhante, kathaṃ, imassa ko attho’ti, tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttāniṃ karonti, anekavihitesu ca kaṅkhaṭṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Evaṃ kho, bhikkhave, senāsanaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ hotī’’ti -

Evaṃ bhagavatā vaṇṇitehi pañcahi guṇehi samannāgatattā anurūpe bhāvanākammānuguṇe vihāre viharantenāti attho. Paṭhamādīnīti paṭhamadutiyādīni rūpāvacarajjhānāni. Sabbaso bhāvetvāti visuddhimagge ‘‘sabbaṃ bhāvanāvidhānaṃ aparihāpentena bhāvetabbo’’ti nikkhittassa mātikāpadassa vitthārakkamena bhāvetvā, cittavisuddhiṃ sampādetvāti vuttaṃ hoti.

Sappaññoti kammajatihetukapaṭisandhipaññāya ceva kammaṭṭhānamanasikārasappāyāni pariggahetvā asappāyaṃ parivajjetvā sappāyasevanopakārāya pārihāriyapaññāya ca samannāgato yogāvacaro. Tatoti nevasaññānāsaññāyatanavajjitarūpārūpajjhānaṃ vipassanāpādakabhāvena samāpajjitvā aṭṭhannaṃ vipassanāpādakajjhānānamaññatarato jhānā vuṭṭhāya. Tenāha visuddhimagge ‘‘ṭhapetvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ avasesarūpārūpāvacarajjhānānaṃ aññatarato vuṭṭhāyā’’ti.

Nāmarūpavavatthānaṃ katvāti visuddhimagge diṭṭhivisuddhiniddese vuttanayena pañcakkhandhādimukhesu yathicchitena mukhena pavisitvā nāmarūpaṃ vavatthapetvā ‘‘idaṃ nāmaṃ, idaṃ rūpaṃ, imamhā nāmarūpato byatirittaṃ attādi kiñci vattabbaṃ natthī’’ti niṭṭhaṃ gantvā, iminā diṭṭhivisuddhi dassitā.

Kaṅkhaṃ vitīriyāti yathādiṭṭhanāmarūpadhammānaṃ visuddhimagge kaṅkhāvitaraṇavisuddhiniddese vuttanayena pañcadhā pariggahetvā ‘‘na tāvidaṃ nāmarūpaṃ ahetukaṃ, na attādihetuka’’nti yāthāvato nāmarūpassa pañcadhā dassanena addhattayagataṃ ‘‘ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhāna’’ntiādinayappavattaṃ soḷasavidhaṃ kaṅkhaṃ, ‘‘satthari kaṅkhatī’’tiādinayappavattaṃ aṭṭhavidhañca kaṅkhaṃ vīriyena taritvā pajahitvā, iminā kaṅkhāvitaraṇavisuddhi dassitā hoti.

Evaṃ kaṅkhāvitaraṇavisuddhinipphādanena ñātapariññāya ṭhito yogāvacaro sappāyaṃ nāmarūpaṃ lakkhaṇattayaṃ āropetvā kaṅkhāvūpasamañāṇena maggāmaggañāṇadassanavisuddhiniddese vuttanayena saṅkhāre sammasanto obhāso, ñāṇaṃ, pīti, passaddhi, sukhaṃ, adhimokkho, paggaho, upaṭṭhānaṃ, upekkhā, nikantīti dasasu upakkilesesu pātubhūtesu tathā pātubhūte obhāsādayo dasa upakkilese ‘‘amaggo’’ti maggavīthipaṭipannaṃ vipassanāñāṇameva ‘‘maggo’’ti paṇḍito paññavā yogāvacaro jānātīti attho, iminā maggāmaggañāṇadassanavisuddhi saṅkhepato dassitā hoti.

3159. Ettāvatā tesaṃ tiṇṇaṃ vavatthāneti yojanā. Ettāvatāti ‘‘nāmarūpavavatthānaṃ katvā’’tiādinā saṅkhepato dassitanayena. Tesaṃ tiṇṇanti diṭṭhivisuddhi, kaṅkhāvitaraṇavisuddhi, maggāmaggañāṇadassanavisuddhīti tīhi visuddhīhi sakasakavipassanānaṃ nāmarūpatappaccayamaggāmaggānaṃ tiṇṇaṃ. Vavatthāne kate niyame kate. Tiṇṇaṃ saccānanti dukkhasamudayamaggasaṅkhaātānaṃ tiṇṇaṃ saccānaṃ. Vavatthānaṃ kataṃ siyāti ñātatīraṇapariññāsaṅkhātena lokiyeneva ñāṇena anubodhavasena nicchayo kato hotīti attho. Kathaṃ? Nāmarūpavavatthānasaṅkhātena diṭṭhivisuddhiñāṇena dukkhasaccavavatthānaṃ kataṃ hoti, paccayapariggahasaṅkhātena kaṅkhāvitaraṇavisuddhiñāṇena samudayasaccavavatthānaṃ, maggāmaggavavatthānasaṅkhātena maggāmaggañāṇadassanena maggasaccavavatthānaṃ.

3160-3161. Evaṃ ñātatīraṇapariññādvayaṃ saṅkhepato dassetvā pahānapariññāya sarīrabhūtāni nava ñāṇāni dassetumāha ‘‘udayabbayā’’tiādi. Tattha udayabbayāti uppādabhaṅgānupassanāvasappavattā uttarapadalopena ‘‘udayabbayā’’ti vuttā. Tattha udayaṃ muñcitvā vaye vā pavattā bhaṅgānupassanā ‘‘bhaṅgā’’ti vuttā. Bhayañca ādīnavo ca nibbidā ca bhayādīnavanibbidā, saṅkhārānaṃ bhayato anupassanavasena pavattā bhayānupassanā ca diṭṭhabhayānaṃ ādīnavato pekkhanavasena pavattā ādīnavānupassanā ca diṭṭhādīnavesu nibbedavasena pavattā nibbidānupassanā ca tathā vuttā. Nibbinditvā saṅkhārehi muccitukāmatāvaseneva pavattaṃ ñāṇaṃ muccitukāmatāñāṇaṃ. Muccanassa upāyasampaṭipādanatthaṃ puna saṅkhārattayapaṭiggahavasapavattaṃ ñāṇaṃ paṭisaṅkhānupassanā.

Saṅkhāradhamme bhayanandivivajjanavasena ajjhupekkhitvā pavattañāṇaṃ saṅkhārupekkhāñāṇaṃ, saccānulomo tadadhigamāya ekantapaccayo hotīti ‘‘saccānulomika’’nti ca kalāpasammasanañāṇādīnaṃ purimānaṃ navannaṃ kiccanipphattiyā, upari ca sattatiṃsāya bodhipakkhiyadhammānañca anulomanato ‘‘anulomañāṇa’’nti ca vuttaṃ navamaṃ ñāṇañcāti yā navānupubbavipassanāsaṅkhātā pahānapariññā dassitā, ayaṃ ‘‘paṭipadāñāṇadassana’’nti pakāsitāti yojanā.

3162. Tato anulomañāṇato paraṃ maggassa āvajjanaṭṭhāniyaṃ hutvā nibbānamālambitvā uppannassa puthujjanagottassa abhibhavanato, ariyagottassa bhāvanato vaḍḍhanato ca ‘‘gotrabhū’’ti saṅkhaṃ gatassa cittassa samanantarameva ca. Santimārammaṇaṃ katvāti sabbakilesadarathānañca saṅkhāradukkhaggino ca vūpasamanimittattā ‘‘santi’’nti saṅkhātaṃ nirodhamālambitvā. Ñāṇadassananti catunnaṃ ariyasaccānaṃ pariññābhisamayādivasena jānanaṭṭhena ñāṇaṃ, cakkhunā viya paccakkhato dassanaṭṭhena dassananti saṅkhaṃ gataṃ sotāpattimaggañāṇasaṅkhātaṃ sattamavisuddhiñāṇaṃ jāyate uppajjatīti attho.

3163. Paccavekkhaṇapariyantanti paccavekkhaṇajavanapariyosānaṃ. Tassāti ñāṇadassanasaṅkhātassa sotāpattimaggassa. Phalanti phalacittaṃ anu pacchā maggānantaraṃ hutvā jāyate.

Ettha ‘‘paccavekkhaṇapariyanta’’nti idaṃ ‘‘phala’’nti etassa visesanaṃ, kiriyāvisesanaṃ vā, paccavekkhaṇajavanaṃ mariyādaṃ katvāti attho. Maggānantaraṃ phale dvikkhattuṃ, tikkhattuṃ vā uppajjitvā niruddhe tadanantarameva bhavaṅgaṃ hoti, bhavaṅgaṃ āvaṭṭetvā paccavekkhitabbaṃ maggamālambitvā manodvārāvajjanaṃ uppajjati, tato paccavekkhaṇajavanāni. Evaṃ phalacittaṃ bhavaṅgapariyantameva hoti, na paccavekkhaṇapariyantaṃ. Tathāpi aññena javanena anantarikaṃ hutvā phalajavanānamanantaraṃ paccavekkhaṇajavanameva pavattatīti dassanatthaṃ phalapaccavekkhaṇajavanānantare uppannāni bhavaṅgāvajjanāni abbohārikāni katvā ‘‘paccavekkhaṇapariyantaṃ, phalaṃ tassānujāyate’’ti vuttanti gahetabbaṃ.

Paccavekkhaṇañca maggaphalanibbānapahīnakilesaavasiṭṭhakilesānaṃ paccavekkhaṇavasena pañcavidhaṃ hoti. Tesu ekekaṃ ekekena javanavārena paccavekkhatīti pañca paccavekkhaṇajavanavārāni honti. Tāni paccavekkhaṇaggahaṇena sāmaññato dassitānīti daṭṭhabbāni.

3164. Teneva ca upāyenāti udayabbayānupassanādivipassanānaṃ paṭhamaṃ maggo adhigato, teneva upāyena. So bhikkhūti so yogāvacaro bhikkhu. Punappunaṃ bhāventoti punappunaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā. Yathā paṭhamamaggaphalāni patto, tathā. Sesamaggaphalāni cāti dutiyādimaggaphalāni ca pāpuṇāti.

3165. Iccevaṃ yathāvuttanayena uppādavayantātītakattā accantaṃ amataṃ dhammaṃ avecca paṭivijjhitvā asesaṃ akusalaṃ viddhaṃsayitvā samucchedappahānena pajahitvā tayo bhave kāmabhavādīsu tīsu bhavesu nikantiyā sosanavasena tayo bhave visesena sosayitvā so aggadakkhiṇeyyo khīṇāsavo bhikkhu paṭhamaṃ kilesaparinibbāne sositavipākakkhandhakaṭattārūpasaṅkhātaupādisesarahitattā nirupādisesaṃ nibbānadhātuṃ upeti adhigacchatīti yojanā.

Iccevaṃ saṅkhepato kammaṭṭhānabhāvanānayo ācariyena dassitoti ganthabhīrujanānuggahavasena vitthāravaṇṇanaṃ anāmasitvā anupadavaṇṇanāmattamevettha kataṃ. Vitthāravaṇṇanā panassa visuddhimaggato, tabbaṇṇanato ca gahetabbā.

3166-3167. Viññāsakkamato vāpīti akkharapadavākyasaṅkhātagantharacanakkamato vā. Pubbāparavasena vāti vattabbānamatthavisesānaṃ paṭipāṭivasena vā. Akkharabandhe vāti saddasatthaalaṅkārasatthachandovicitisatthānupātena kātabbāya akkharapadaracanāya, gāthābandheti attho. Ayuttaṃ viya yadi dissatīti yojanā.

Tanti taṃ ‘‘ayutta’’nti dissamānaṭṭhānaṃ. Tathā na gahetabbanti dissamānākāreneva ayuttanti na gahetabbaṃ. Kathaṃ gahetabbanti āha ‘‘gahetabbamadosato’’ti. Tassa kāraṇamāha ‘‘mayā upaparikkhitvā, katattā pana sabbaso’’ti. Yo yo panettha doso dissati khittadoso vā hotu vipallāsaggahaṇadoso vā, nāparaṃ dosoti dīpeti. Tenetaṃ pakaraṇaṃ sabbesaṃ tipiṭakapariyattippabhedāyatanabahussutānaṃ sikkhākāmānaṃ therānaṃ attano pamāṇabhūtataṃ sūceti. Attano pamāṇasūcanena attanā viracitassa vinayavinicchayassāpi pamāṇataṃ vibhāvento tassa savanuggahadhāraṇādīsu sotujanaṃ niyojetīti daṭṭhabbaṃ.

Iti vinayatthasārasandīpaniyā vinayavinicchayavaṇṇanāya

Kammaṭṭhānabhāvanāvidhānakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Nigamanakathāvaṇṇanā

3168-3178. Evaṃ ‘‘vinayo saṃvaratthāya, saṃvaro avippaṭisāratthāya, avippaṭisāro pāmojjatthāya, pāmojjaṃ pītatthāya, pīti passaddhatthāya, passaddhi sukhatthāya, sukhaṃ samādhatthāya, samādhi yathābhūtañāṇadassanatthāya, yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidatthāya, nibbidā virāgatthāya, virāgo vimuttatthāya, vimutti vimuttiñāṇadassanatthāya, vimuttiñāṇadassanaṃ anupādāpaanibbānatthāyā’’ti dassitānisaṃsaparamparāniddhāraṇamukhena anupādisesanibbānadhātupariyantaṃ sānisaṃsaṃ vinayakathaṃ kathetvā tassā pamāṇatañca vibhāvetvā attano sutabuddhattā ‘‘sanidānaṃ, bhikkhave, dhammaṃ desemī’’ti vacanato bhagavato caritamanuvattanto tassa desakālādivasena nidānaṃ dassetumāha ‘‘seṭṭhassā’’tiādi.

Tattha seṭṭhassāti dhanadhaññavatthālaṅkārādiupabhogaparibhogasampattiyā ceva gāmarājadhānikhettavatthunaditaḷākārāmādisampattiyā ca pasatthatarassa. Nābhibhūteti majjhavattitāya nābhisadise. Nirākuleti majjhavattitāyeva parimaṇḍalādisambhavato vilopādiākularahite. Sabbassa pana lokassa rāmaṇīyake sampiṇḍite viya ramaṇīyatare bhūtamaṅgale gāmeti sambandho.

Punapi kiṃvisiṭṭheti āha ‘‘kadalī’’tiādi. Kadalī ca sālañca tālañca ucchu ca nāḷikerā ca kadalī...pe... nāḷikerā, tesaṃ vanāni kadalī...pe... nāḷikeravanāni, tehi ākule ākiṇṇeti attho. Kamalāni ca uppalāni ca kamaluppalāni, tehi sañchannā kamaluppalasañchannā, salilassa āsayā salilāsayā, kamaluppalasañchannā ca te salilāsayā cāti kamala...pe... salilāsayā, tehi sobhito kamaluppalasañchannasalilāsayasobhito, tasmiṃ.

Kāveriyā jalaṃ kāverijalaṃ, kāverijalassa sampāto pavattanaṃ kāverijalasampāto, tena pari samantato bhūtaṃ pavattitaṃ mahītalaṃ etassāti kāverijalasampātaparibhūtamahītalo, tasmiṃ. Iddheti nānāsampattiyā samiddhe. Sabbaṅgasampanneti sabbasukhopakaraṇasampanne. Maṅgaleti janānaṃ iddhivuddhikāraṇabhūte. Bhūtamaṅgaleti evaṃnāmake gāme.

Pavaro tiratārīṇatalādigaṇehi kulācalacakkabhoginā bhogavalayasīdantarasāgarādi ākāro etāsanti pavarākārā, pākārā ca parikhā ca pākāraparikhā, pavarākārā ca tā pākāraparikhā cāti pavarākārapākāraparikhā, tāhi parivārito pavarākārapākāraparikhāparivārito, tasmiṃ. Dassanīyeti dassanārahe. Mano ramati etthāti manoramo, tasmiṃ.

Tīrassa anto tīranto, tīrameva vā anto tīranto, pokkharaṇisobbhaudakavāhakaparikhādīnaṃ kūlappadeso, tīrante ruhiṃsu jāyiṃsūti tīrantaruhā, tīrantaruhā ca te bahuttā atīrā aparicchedā cāti tīrantaruhavātīrā. Va-kāro sandhijo, tarūnaṃ rājāno tarurājāno, tīrantaruhavātīrā ca te tarurājāno cāti tīrantaruhavātīratarurājāno, tehi virājito tīranta...pe... virājito, tasmiṃ, pupphūpagaphalūpagachāyūpagehi mahārukkhehi paṭimaṇḍiteti attho. ‘‘Tīrantaruhavānatarurājivirājite’’ti vā pāṭho, tīrantaruhānaṃ vānatarūnaṃ vetarūparukkhānaṃ rājīhi pantīhi paṭimaṇḍiteti attho. Dijānaṃ gaṇā dijagaṇā, nānā ca te dijagaṇā cāti nānādijagaṇā, te tato tato āgantvā ramanti etthāti nānādijagaṇārāmo, tasmiṃ, sukakokilamayūrādisakuṇānaṃ āgantvā ramanaṭṭhānabhūteti attho. Nānārāmamanorameti nānā aneke ārāmā pupphaphalārāmā nānārāmā, tehi manoramoti nānārāmamanoramo, tasmiṃ.

Cārū ca te paṅkajā cāti cārupaṅkajā, kamaluppalakumudādayo, cārupaṅkajehi saṃkiṇṇā sañchannā cārupaṅkajasaṃkiṇṇā, cārupaṅkajasaṃkiṇṇā ca te taḷākā ceti cārupaṅkajasaṃkiṇṇataḷākā, tehi samalaṅkato vibhūsito cāru...pe... samalaṅkato, tasmiṃ. Sundaro madhuro raso assāti surasaṃ, surasañca taṃ udakañcāti surasodakaṃ, surasodakena sampuṇṇā surasodakasampuṇṇā, varā ca te kūpā cāti varakūpā, surasodakasampuṇṇā ca te varakūpā ceti surasodakasampuṇṇavarakūpā, tehi upasobhito suraso...pe... kūpasobhito, tasmiṃ.

Visesena citrāti vicitrā, vicitrā ca te vipulā cāti vicitravipulā, vicitravipulā ca te maṇḍapā cāti...pe... maṇḍapā, atisayena uggatā accuggatā, accuggatā ca te varamaṇḍapā cāti accuggavaramaṇḍapā, gāthābandhavasena vaṇṇalopo, vicitravipulā ca te accuggavaramaṇḍapā cāti vicitravipulaaccuggavaramaṇḍapā, tehi maṇḍito vibhūsito vicitra...pe... maṇḍito, tasmiṃ. Maṇḍaṃ sūriyarasmiṃ pāti rakkhatīti maṇḍapo. Tato tato āgamma vasanti etthāti āvāso, pāsādahammiyamāḷādayo. Anekehīti bahūhi. Accantanti atisayena.

Dharaṇītalaṃ bhetvā uggatena viya, kharaṃ pharusaṃ kelāsasikharaṃ jitvā avahasantena viya thūpena ca upasobhite vihāreti yojanā.

Ambuṃ dadātīti ambudo, sarade ambudo saradambudo, thullanatamahantabhāvasāmaññena saradambudena saṅkāso saradambudasaṅkāso, tasmiṃ. Sammā ussito uggatoti samussito, tasmiṃ. Olokentānaṃ, vasantānañca pasādaṃ cittassa tosaṃ janetīti pasādajananaṃ, tasmiṃ. Ettāvatā vinayavinicchayakathāya pavattitadesaṃ dasseti, ‘‘vasatā mayā’’ti kattāraṃ.

Devadattaciñcamāṇavikādīhi katāparādhassa, sītuṇhādiparissayassa ca sahanato, sasantānagatakilesādīnaṃ hananato ca sīho viyāti sīho, buddho ca so sīho cāti buddhasīho. Seṭṭhapariyāyo vā sīha-saddo, buddhaseṭṭhenāti attho. Vuttassāti desitassa. Vinayassa vinayapiṭakassa. Vinicchayoti pāṭhāgato ceva aṭṭhakathāgato ca ācariyaparamparābhato ca vinicchayo. Buddhasīhanti evaṃnāmakaṃ mahātheraṃ. Samuddissāti uddisitvā, tena kataāyācanaṃ paṭiccāti vuttaṃ hoti. Iminā bāhiranimittaṃ dassitaṃ.

Ayaṃ vinicchayo mama saddhivihārikaṃ buddhasīhaṃ samuddissa bhikkhūnaṃ hitatthāya samāsato varapāsāde vasatā mayā katoti yojanā.

Kimatthāyāti āha ‘‘vinayassāvabodhatthaṃ, sukhenevācirena cā’’ti, anupādisesena nibbānapariyantānisaṃsassa vinayapiṭakassa pakaraṇassa ganthavasena samāsetvā atthavasena suṭṭhu vinicchitattā sukhena ceva acirena ca avabodhanatthanti vuttaṃ hoti. Bhikkhūnanti padhānanidassanaṃ, ekasesaniddeso vā heṭṭhā -

‘‘Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca hitatthāya samāhito. Pavakkhāmī’’ti -

Āraddhattā. Iminā payojanaṃ dassitaṃ.

3179. Evaṃ desakattunimittapayojanāni dassetvā kālaniyamaṃ dassetumāha ‘‘accutā’’tiādi. Vikkamanaṃ vikkanto, vikkamoti attho. Accutaṃ kenaci anabhibhūtaṃ, tañca taṃ vikkantañcāti accutavikkantaṃ, accutassa nārāyanassa viya accutavikkantaṃ etassāti accutaccutavikkanto. Ko so? Rājā, tasmiṃ. Kalambhakulaṃ nandayatīti kalambhakulanandano, tasmiṃ. Iminā tassa kulavaṃso nidassito. Kalambhakulavaṃsajāte accutaccutavikkantanāme coḷarājini mahiṃ coḷaraṭṭhaṃ samanusāsante sammā anusāsante sati tasmiṃ coḷarājini rajjaṃ kārente sati ayaṃ vinicchayo mayā āraddho ceva samāpito cāti. Iminā kālaṃ nidasseti.

3180. Idāni imaṃ vinayavinicchayappakaraṇaṃ karontena attano puññasampadaṃ sakalalokahitatthāya pariṇāmento āha ‘‘yathā’’tiādi. Ayaṃ vinayavinicchayo antarāyaṃ vinā yathā siddhiṃ nipphattiṃ patto, tathā sattānaṃ dhammasaṃyutā kusalanissitā saṅkappā cittuppādā, adhippetatthā vā sabbe antarāyaṃ vinā sijjhantu nippajjantūti yojanā.

3181. Teneva puññapphalabhāvena sakalalokahitekahetuno bhagavato sāsanassa ciraṭṭhitimāsīsanto āha ‘‘yāva tiṭṭhatī’’tiādi. ‘‘Mandāro’’ti vuccati sītasiniddhaekapabbatarājā. Kaṃ vuccati udakaṃ, tena dārito niggamappadeso ‘‘kandaro’’ti vuccati. Sītasiniddhavipulapulinatalehi, sandamānasātasītalapasannasalilehi, kīḷamānanānappakāramacchagumbehi, ubhayatīrapupphaphalapallavālaṅkatatarulatāvanehi, kūjamānasukasālikakaokilamayūrahaṃsādisakuntābhirutehi, tattha tattha paribhamantabhamarāmavajjāhi ca cāru manuññā kandarā etassāti cārukandaro. Kali vuccati aparādho, taṃ sāsati hiṃsati apanetīti kalisāsanaṃ. ‘‘Kalusāsana’’nti vā pāṭho. Kalusaṃ vuccati pāpaṃ, taṃ asati vikkhipati dūramussārayatīti kalusāsanaṃ, pariyattipaṭipattipaṭivedhasaṅkhātaṃ tividhasāsanaṃ.

3182. Evaṃ okassa diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthahitasādhakassa sāsanassa ciraṭṭhitiṃ patthetvā teneva puññakammānubhāvena lokassa diṭṭhadhammikatthahetumāsīsanto āha ‘‘kāle’’tiādi. Kāleti sassasamiddhīnaṃ anurūpe kāle. Sammā pavassantūti avuṭṭhiativuṭṭhidosarahitā yathā sassādīni sampajjanti, tathā vassaṃ vuṭṭhidhāraṃ pavassantūti attho. Vassavalāhakāti vassavalāhakādhiṭṭhitā pajjunnadevaputtā. Mahīpālāti rājāno. Dhammatoti dasarājadhammato. Sakalaṃ mahinti pathavinissitasabbajanakāyaṃ.

3183. Evaṃ sabbalokassa lokiyalokuttarasampattisādhanatthāya attano puññapariṇāmaṃ katvā idāni viditalokuttarasampattinipphādanavaseneva puññapariṇāmaṃ karonto āha ‘‘ima’’ntiādi. Iminā attano viracitaṃ paccakkhaṃ vinicchayamāha. Sārabhūtanti sīlasārāditividhasikkhāsārassa pakāsanato hatthasāramiva bhūtaṃ. Hitanti tadatthe paṭipajjantānaṃ anupādisesanibbānāvasānassa hitassa āvahanato, saṃsāradukkhassa ca vūpasamanato amatosadhaṃ viya hitaṃ. Atthayuttanti diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthānaṃ vinayanādīhi yuttattā atthayuttaṃ. Karontenāti racayantena mayā. Yaṃ puññaṃ pattanti kārakaṃ punātīti puññaṃ, pujjabhavaphalanipphādanato vā ‘‘puñña’’nti saṅkhaṃ gataṃ yaṃ kusalakammaṃ aparimeyyabhavapariyantaṃ pasutaṃ adhigataṃ. Tena puññena hetubhūtena. Ayaṃ lokoti ayaṃ sakalopi sattaloko. Munindappayātanti munindena sammāsambuddhena sampattaṃ. Vītasokanti vigatasokaṃ. Sokaparidevadukkhadomanassaupāyāsādīhi vigatattā, tesaṃ nikkamananimittattā ca apagatasokādisaṃsāradukkhaṃ. Sivaṃ puraṃ nibbānapuraṃ pāpuṇātu sacchikarotu, kilesaparinibbānena, anupādisesāya nibbānadhātuyā ca parinibbātūti vuttaṃ hoti.

Iti tambapaṇṇiyenātiādi pakaraṇakārakassa pabhavasuddhibāhusaccādiguṇamukhena pakaraṇe gāravaṃ janetukāmena etassa sissena ṭhapitaṃ vākyaṃ.

Tattha tambapaṇṇiyenāti tambapaṇṇimhi jāto, tattha vidito, tato āgatoti vā tambapaṇṇiyo, tena. Byākaraṇamavecca adhītavāti veyyākaraṇo, paramo ca uttamo ca so veyyākaraṇo cāti paramaveyyākaraṇo, tena. Tīṇi piṭakāni samāhaṭāni, tiṇṇaṃ piṭakānaṃ samāhāro vā tipiṭakaṃ, nīyanti bujjhīyanti seyyatthikehīti nayā, nayanti vā etehi lokiyalokuttarasampattiṃ visesenāti nayā, pāḷinayaatthanayaekattanayādayova, tipiṭake āgatā nayā tipiṭakanayā, vidhānaṃ pasāsanaṃ, pavattanaṃ vā vidhi, tipiṭakanayānaṃ vidhi tipiṭakanayavidhi, tipiṭakanayavidhimhi kusalo tipiṭakanayavidhikusalo, tena.

Paramā ca te kavijanā cāti paramakavijanā, paramakavijanānaṃ hadayāni paramakavijanahadayāni, padumānaṃ vanāni padumavanāni, paramakavijanahadayāni ca tāni padumavanāni cāti paramakavijanahadayapadumavanāni, tesaṃ vikasanaṃ bodhaṃ sūriyo viya karotīti paramakavijanahadayapadumavanavikasanakaro, tena. Kavī ca te varā cāti kavivarā, kavīnaṃ varāti vā kavivarā, kavivarānaṃ vasabho uttamo kavivaravasabho, tena, kavirājarājenāti attho.

Paramā ca sā rati cāti paramarati, paramaratiṃ karontīti paramaratikarāni, varāni ca tāni madhurāni cāti varamadhurāni, varamadhurāni ca tāni vacanāni cāti varamadhuravacanāni, paramaratikarāni ca tāni varamadhuravacanāni cāti paramaratikaravaramadhuravacanāni, uggiraṇaṃ kathanaṃ uggāro, paramaratikaravaramadhuravacanānaṃ uggāro etassāti parama...pe... vacanuggāro, tena. Uragapuraṃ paramapaveṇigāmo assa nivāsoti uragapuro, tena. Buddhadattenāti evaṃnāmakena therena, ācariyabuddhadattattherenāti attho. Ayaṃ vinayavinicchayo racitoti sambandho.

Niṭṭhitā cāyaṃ vinayatthasārasandīpanī nāma

Vinayavinicchayavaṇṇanā.

Vinayavinicchaya-ṭīkā samattā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Uttaravinicchaya-ṭīkā

Ganthārambhakathāvaṇṇanā

Devātidevaṃ sugataṃ, devabrahmindavanditaṃ;

Dhammañca vaṭṭupacchedaṃ, natvā vaṭṭātitaṃ gaṇaṃ.

Vandanāmayapuññena, kammena ratanattaye;

Chetvā upaddave sabbe, ārabhissaṃ samāhito.

Therena buddhadattena, racitassa samāsato;

Saṃvaṇṇanamasaṃkiṇṇaṃ, uttarassa yathābalaṃ.

1. Athāyamācariyo attano viracite vinaye tassupanissaye vinayapiṭake ca bhikkhūnaṃ nānappakārakosallajananatthaṃ parivāraṭṭhakathāyañca āgatavinicchayaṃ saṅgahetvā uttarapakaraṇaṃ vaṇṇayitukāmo paṭhamaṃ tāva antarāyanivāraṇena yathādhippetasādhanatthaṃ ratanattayaṃ vandanto āha ‘‘sabbasattuttama’’ntiādi.

Pakaraṇārambhe ratanattayavandanāpayojanaṃ tattha tatthācariyehi bahudhā papañcitaṃ, amhehi ca vinayavinicchayavaṇṇanāyaṃ samāsato dassitanti na taṃ idha vaṇṇayissāma. Pakaraṇābhidheyya karaṇappakārapayojanānipi tattha dassitanayānusārena idhāpi veditabbāni. Sambandhādidassanamukhena anuttānapadavaṇṇanamevettha karissāmi.

Jinaṃ, dhammañca, gaṇañca vanditvā uttaraṃ dāni karissāmīti sambandho. Kiṃvisiṭṭhaṃ jinaṃ, dhammaṃ, gaṇañca vanditvāti āha ‘‘sabbasattuttama’’ntiādi. Tattha sabbasattuttamanti pañcasu kāmaguṇesu sattā āsattā visattā laggitāti sattā, paramatthato sattapaññattiyā upādānabhūtā upādānakkhandhā vohārato khandhasantatiṃ upādāya paññattā sammuti ‘‘sattā’’ti vuccanti. Te pana kāmāvacarādibhūmivasena, nirayādipadesavasena, ahetukādipaṭisandhivasenāti evamādīhi anantapabhedā. Tesu khīṇāsavānaṃ yathāvuttanibbacanatthena sattavohāro na labbhati. Tathāpi te bhūtapubbagatiyā vā taṃsadisattā vā ‘‘sattā’’ti vuccanti. Sabbe ca te sattā cā ti sabbasattā. Uddhaṭatamattā, uggatatamattā, seṭṭhattā ca uttamo, sabbasattānaṃ lokiyalokuttarehi rūpārūpaguṇehi uttamo, sabbasattesu vā uttamo pavaro seṭṭhoti sabbasattuttamo. ‘‘Jina’’nti etassa visesanaṃ.

Punapi kiṃvisiṭṭhanti āha ‘‘dhīra’’nti. Dhī vuccati paññā, tāya īrati vattatīti dhīro, taṃ. Tādibhāvena indakhīlasineruādayo viya aṭṭhalokadhammasaṅkhātena bhusavātena akampiyaṭṭhena, catuvesārajjavasena sadevake loke kenaci akampanīyaṭṭhena ca dhīraṃ, dhitisampannanti attho. Idampi tasseva visesanaṃ.

Vanditvāti kāyavacīmanodvārehi abhivādetvāti attho, yathābhuccaguṇasaṃkittanena thometvā. Sirasāti bhattibhāvanatuttamaṅgena karaṇabhūtena. Iminā visesato kāyapaṇāmo dassito, guṇasaṃkittanena vacīpaṇāmo, ubhayapaṇāmehi nānantariyakatāya manopaṇāmopi dassito ca hoti.

Jinanti devaputtakilesābhisaṅkhāramaccukhandhamārasaṅkhāte pañcavidhe māre balavidhamanasamaucchedapahānasahāyavekallanidānopacchedavisayātikkamavasena pañcahi ākārehi jitavāti jino, taṃ.

‘‘Dhamma’’nti etassa nibbacanādivasena atthavinicchayo heṭṭhā dassitova. Adhammaviddhaṃsanti dhammasaṅkhātassa kusalassa paṭipakkhattā adhammo vuccati akusaladhammo, taṃ akusalasaṅkhātaṃ adhammaṃ viddhaṃseti vināseti pajahati tadaṅgavikkhambhanasamucchedapaṭippassaddhinissaraṇappahānenāti adhammaviddhaṃso, sapariyattiko navalokuttaro dhammo. Pariyatti hi pañcannaṃ pahānānaṃ mūlakāraṇattā phalūpacārena tathā vuccati, taṃ adhammaviddhaṃsaṃ. ‘‘Dhamma’’nti etassa visesanaṃ.

Gaṇanti aṭṭhannaṃ ariyapuggalānaṃ samūhaṃ, saṅghanti attho. Aṅgaṇanāsananti attano nissayaṃ aṅganti matthentīti aṅgaṇā, kilesā rāgadosamohā, te aṅgaṇe nāseti yathāyogaṃ tadaṅgavikkhambhanasamucchedapaṭippassaddhinissaraṇappahānehi pajahatīti aṅgaṇanāsano, taṃ. ‘‘Gaṇa’’nti etassa visesanaṃ.

2. Mayā vinayassa yo sāro vinicchayo racito, tassa vinicchayassāti yojanā. Natthi tassa uttaroti anuttaro, sabbesu vinicchayesu, sabbesaṃ vā vinicchayānaṃ anuttaro uttamo vinicchayoti sabbānuttaro, taṃ. Uttaraṃ pakaraṇaṃ idāni karissāmīti yojanā.

3. Bhaṇatoti bhaṇantassa paguṇaṃ vācuggataṃ karontassa. Paṭhatoti paṭhantassa vācuggataṃ sajjhāyantassa. Payuñjatoti tattha pakārena yuñjantassa, taṃ aññesaṃ vācentassa vā. Suṇatoti parehi vuccamānaṃ suṇantassa. Cintayatoti yathāsutaṃ atthato, saddato ca cintentassa. ‘‘Abuddhassa buddhivaḍḍhana’’nti vattabbe gāthābandhavasena vibhattilopo. Abuddhassa bālassa vinaye appakataññuno bhikkhubhikkhunijanassa. Buddhivaḍḍhanaṃ vinayavinicchaye paññāvuddhinipphādakaṃ. Atha vā buddhassa vinicchaye kataparicayattā paññavato janassa buddhivaḍḍhanaṃ buddhiyā paññāya tikkhavisadabhāvāpādanena bhiyyobhāvasādhakaṃ. Paramaṃ uttamaṃ uttaraṃ nāma pakaraṇaṃ vadato kathentassa me mama santikā niratā vinicchaye, tīsu sikkhāsu vā visesena ratā nibodhatha jānātha sutamayañāṇaṃ abhinipphādethāti sotujanaṃ savane niyojeti.

Mahāvibhaṅgasaṅgahakathāvaṇṇanā

4. Evaṃ sotujanaṃ savane niyojetvā yathāpaṭiññātaṃ uttaravinicchayaṃ dassetumāha ‘‘methuna’’ntiādi. ‘‘Kati āpattiyo’’ti ayaṃ diṭṭhasaṃsandanā, adiṭṭhajotanā, vimaticchedanā, anumati, kathetukamyatāpucchāti pañcannaṃ pucchānaṃ kathetukamyatāpucchā. Tisso āpattiyo phuseti tassā saṅkhepato vissajjanaṃ.

5. Evaṃ gaṇanāvasena dassitānaṃ ‘‘bhave’’tiādi sarūpato dassanaṃ. Khetteti tiṇṇaṃ maggānaṃ aññatarasmiṃ allokāse tilabījamattepi padese. Methunaṃ paṭisevantassa pārājikaṃ bhaveti sambandho. ‘‘Thullaccaya’’nti vuttanti yojanā. ‘‘Yebhuyyakkhāyite’’ti idaṃ nidassanamattaṃ, upaḍḍhakkhāyitepi thullaccayassa heṭṭhā vuttattā. Vaṭṭakate mukhe aphusantaṃ aṅgajātaṃ pavesentassa dukkaṭaṃ vuttanti yojanā.

6. ‘‘Adinnaṃ ādiyanto’’tiādayopi vuttanayāyeva.

7. Pañcamāsagghane vāpīti porāṇakassa nīlakahāpaṇassa catutthabhāgasaṅkhāte pañcamāse, tadagghanake vā. Adhike vāti atirekapañcamāsake vā tadagghanake vā. Adinne pañcavīsatiyā avahārānaṃ aññatarena avahaṭe parājayo hotīti attho. Māse vā ūnamāse vā tadagghanake vā dukkaṭaṃ. Tato majjheti pañcamāsakato majjhe. Pañca māsā samāhaṭā, pañcannaṃ māsānaṃ samāhāroti vā pañcamāsaṃ, pañcamāsaṃ agghatīti pañcamāsagghanaṃ, pañcamāsañca pañcamāsagghanañca pañcamāsagghanaṃ, ekadesasarūpekasesoyaṃ, tasmiṃ. Māse vāti etthāpi māso ca māsagghanakañca māsamāsagghanakoti vattabbe ‘‘māse’’ti ekadesasarūpekaseso, uttarapadalopo ca daṭṭhabbo.

‘‘Pañcamāsagghane’’ti sāmaññena vuttepi porāṇakassa nīlakahāpaṇasseva catutthabhāgavasena pañcamāsaniyamo kātabbo. Tathā hi bhagavatā dutiyapārājikaṃ paññāpentena bhikkhūsu pabbajitaṃ purāṇavohārikamahāmattaṃ bhikkhuṃ ‘‘kittakena vatthunā rājā māgadho seniyo bimbisāro coraṃ gahetvā hanati vā bandhati vā pabbājeti vā’’ti pucchitvā tena ‘‘pādena vā pādārahena vā’’ti vutte teneva pamāṇena adinnaṃ ādiyantassa paññattaṃ. Aṭṭhakathāyañca -

‘‘Pañcamāsako pādoti pāḷiṃ ulliṅgitvā ‘tadā rājagahe vīsatimāsako kahāpaṇo hoti, tasmā pañcamāsako pādo’. Etena lakkhaṇena sabbajanapadesu kahāpaṇassa catuttho bhāgo ‘pādo’ti veditabbo. So ca kho porāṇakassa nīlakahāpaṇassa vasena, na itaresaṃ dudradāmakādīnaṃ. Tena hi pādena atītā buddhāpi pārājikaṃ paññapesuṃ, anāgatāpi paññapessanti. Sabbabuddhānañhi pārājikavatthumhi vā pārājike vā nānattaṃ natthi, imāneva cattāri pārājikavatthūni, imāneva cattāri pārājikāni, ito ūnaṃ vā atirekaṃ vā natthi. Tasmā bhagavāpi dhaniyaṃ vigarahitvā pādeneva dutiyapārājikaṃ paññapento ‘yo pana bhikkhu adinnaṃ theyyasaṅkhāta’ntiādimāhā’’ti vuttaṃ.

Sāratthadīpaniyañca -

‘‘Catuttho bhāgo pādoti veditabboti imināva sabbajanapadesu kahāpaṇasseva vīsatimo bhāgomāsakoti idañca vuttameva hotīti daṭṭhabbaṃ. Porāṇasatthānurūpaṃ lakkhaṇasampannā uppāditā nīlakahāpaṇāti veditabbā. Dudradāmena uppādito dudradāmako. So kira nīlakahāpaṇassa tibhāgaṃ agghatī’ti vatvā ‘yasmiṃ padese nīlakahāpaṇā na santi, tatthāpi nīlakahāpaṇavaseneva paricchedo kātabbo. Kathaṃ? Nīlakahāpaṇānaṃ vaḷañjanaṭṭhāne ca avaḷañjanaṭṭhāne ca samānaagghavasena pavattamānaṃ bhaṇḍaṃ nīlakahāpaṇena samānagghaṃ gahetvā tassa catutthabhāgagghanakaṃ nīlakahāpaṇassa pādagghanakanti paricchinditvā vinicchayo kātabbo’’ti ayamatthova vutto.

Ettha kahāpaṇaṃ nāma karontā suvaṇṇenapi karonti rajatenapi tambenapi suvaṇṇarajatatambamissakenapi. Tesu kataraṃ kahāpaṇaṃ nīlakahāpaṇanti? Keci tāva ‘‘suvaṇṇakahāpaṇa’’nti. Keci ‘‘missakakahāpaṇa’’nti. Tattha ‘‘suvaṇṇakahāpaṇa’’nti vadantānaṃ ayamadhippāyo - pārājikavatthunā pādena sabbattha ekalakkhaṇena bhavitabbaṃ, kāladesaparibhogādivasena agghanānattaṃ pādasseva bhavitabbaṃ. Bhagavatā hi dhammikarājūhi hananabandhanapabbājanānurūpeneva adinnādāne pārājikaṃ paññattaṃ, na itarathā. Tasmā esā sabbadā sabbattha abyabhicārīti suvaṇṇamayassa kahāpaṇassa catutthena pādena bhavitabbanti.

‘‘Missakakahāpaṇa’’nti vadantānaṃ pana ayamadhippāyo -

Aṭṭhakathāyaṃ -

‘‘Tadā rājagahe vīsatimāsako kahāpaṇo hoti, tasmā pañcamāsako pādo. Etena lakkhaṇena sabbajanapadesu kahāpaṇassa catuttho bhāgo ‘pādo’ti veditabbo. So ca kho porāṇakassa nīlakahāpaṇassa vasena, na itaresaṃ dudradāmakādīna’’nti -

Vuttattā, sāratthadīpaniyañca -

‘‘Porāṇasatthānurūpaṃ lakkhaṇasampannā uppāditā nīlakahāpaṇāti veditabbā’’ti -

Vuttattā ca ‘‘vinayavinicchayaṃ patvā garuke ṭhātabba’’nti vacanato ca missakakahāpaṇoyeva nīlakahāpaṇo. Tattheva hi porāṇasatthavihitaṃ lakkhaṇaṃ dissati. Kathaṃ? Pañca māsā suvaṇṇassa, tathā rajatassa, dasa māsā tambassāti ete vīsati māse missetvā bandhanatthāya vīhimattaṃ lohaṃ pakkhipitvā akkharāni ca hatthiādīnamaññatarañca rūpaṃ dassetvā kato niddosattā nīlakahāpaṇo nāma hotīti.

Sikkhābhājanavinicchaye ca kesuci potthakesu ‘‘pādo nāma pañca māsā suvaṇṇassā’’ti purimapakkhavādīnaṃ matena pāṭho likhito. Kesuci potthakesu dutiyapakkhavādīnaṃ matena ‘‘pañca māsā hiraññassā’’ti pāṭho likhito. Sīhaḷabhāsāya porāṇakehi likhitāya sāmaṇerasikkhāya pana -

‘‘Porāṇakassa nīlakahāpaṇassāti vuttaaṭṭhakathāvacanassa, porāṇake ratanasuttābhidhānakasutte vuttakahāpaṇalakkhaṇassa ca anurūpato ‘suvaṇṇarajatatambāni missetvā uṭṭhāpetvā katakahāpaṇaṃ kahāpaṇaṃ nāmā’ti ca ‘sāmaṇerānamupasampannānañca adinnādānapārājikavatthumhi ko viseso’ti pucchaṃ katvā ‘sāmaṇerānaṃ dasikasuttenāpi pārājiko hoti, upasampannānaṃ pana suvaṇṇassa vīsativīhimattenā’’ti -

Ca viseso dassito.

Taṃ pana suvaṇṇamāsakavasena aḍḍhatiyamāsakaṃ hoti, pañcamāsakena ca bhagavatā pārājikaṃ paññattaṃ. Tasmā tassa yathāvuttalakkhaṇassa kahāpaṇassa sabbadesesu alabbhamānattā sabbadesasādhāraṇena tassa missakakahāpaṇassa pañcamāsapādagghanakena suvaṇṇeneva pārājikavatthumhi niyamite sabbadesavāsīnaṃ upakārāya hotīti evaṃ suvaṇṇeneva pārājikavatthuparicchedo kato. Ayameva niyamo sīhaḷācariyavādehi sāroti gahito. Tasmā sikkhāgarukehi sabbattha pesalehi vinayadharehi ayameva vinicchayo sārato paccetabbo. Honti cettha -

‘‘Hemarajatatambehi, satthe niddiṭṭhalakkhaṇaṃ;

Ahāpetvā kato vīsa-māso nīlakahāpaṇo.

Hemapādaṃ sajjhupādaṃ, tambapādadvayañhi so;

Missetvā rūpamappetvā, kātuṃ satthesu dassito.

‘Elā’ti vuccate doso, niddosattā tathīrito;

Tassa pādo suvaṇṇassa, vīsavīhagghano mato.

Yasmiṃ pana padese so, na vattati kahāpaṇo;

Vīsasovaṇṇavīhagghaṃ, tappādagghanti vediyaṃ.

Vīsasovaṇṇavīhagghaṃ, thenentā bhikkhavo tato;

Cavanti sāmaññaguṇā, iccāhu vinayaññuno’’ti.

9. Opātanti āvāṭaṃ. Dukkhe jāteti yojanā.

10. Uttariṃ dhammanti ettha ‘‘uttarimanussadhamma’’nti vattabbe niruttinayena majjhapadalopaṃ, niggahītāgamañca katvā ‘‘uttariṃ dhamma’’nti vuttaṃ. Uttarimanussānaṃ jhāyīnañceva ariyānañca dhammaṃ uttarimanussadhammaṃ. Attupanāyikanti attani taṃ upaneti ‘‘mayi atthī’’ti samudācaranto, attānaṃ vā tattha upaneti ‘‘ahaṃ ettha sandissāmī’’ti samudācarantoti attupanāyiko, taṃ attupanāyikaṃ, evaṃ katvā vadantoti sambandho.

11. Pariyāyeti ‘‘yo te vihāre vasati, so bhikkhu arahā’’tiādinā pariyāyabhaṇane. Ñāteti yaṃ uddissa bhaṇati, tasmiṃ viññumhi manussajātike acirena ñāte. No ceti no ce jānāti.

Iti uttare līnatthapakāsaniyā

Pārājikakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

13. Ceteti, upakkamati, muccati, evaṃ aṅgattaye puṇṇe garukaṃ vuttaṃ. Dvaṅge ceteti, upakkamati yadi na muccati, evaṃ aṅgadvaye thullaccayanti yojanā. Payogeti payojetvā upakkamituṃ aṅgajātāmasanaṃ, parassa āṇāpananti evarūpe sāhatthikāṇattikapayoge.

14. Vuttanayeneva uparūpari pañhāpucchanaṃ ñātuṃ sakkāti taṃ avattukāmo āha ‘‘ito paṭṭhāyā’’tiādi. Mayampi yadettha pubbe avuttamanuttānatthañca, tadeva vaṇṇayissāma.

15. Kāyenāti attano kāyena. Kāyanti itthiyā kāyaṃ. Esa nayo ‘‘kāyabaddha’’nti etthāpi.

16. Attano kāyena paṭibaddhena itthiyā kāyapaṭibaddhe phuṭṭhe tu dukkaṭanti yojanā.

17. Tisso āpattiyo siyunti yojanā. Dvinnaṃ maggānanti vaccamaggapassāvamaggānaṃ.

18. Vaṇṇādibhaññeti vaṇṇādinā bhaṇane. Kāyapaṭibaddhe vaṇṇādinā bhaññe dukkaṭanti yojanā.

19. Attakāmacariyāyāti attakāmapāricariyāya.

20. Paṇḍakassa santikepi attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ vadato tassa bhikkhunoti yojanā. Tiracchānagatassāpi santiketi etthāpi eseva nayo.

21. Itthipurisānamantare sañcarittaṃ sañcaraṇabhāvaṃ samāpanne bhikkhumhi paṭiggaṇhanavīmaṃsāpaccāharaṇakattike sampanne tassa budho garukaṃ niddiseti yojanā.

22. Dvaṅgasamāyogeti tīsvetesu dvinnaṃ aṅgānaṃ yathākathañci samāyoge. Aṅge sati panekasminti tiṇṇamekasmiṃ pana aṅge sati.

24. Payogeti ‘‘adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ kuṭiṃ, adesitavatthukaṃ mahallakavihārañca kāressāmī’’ti upakaraṇatthaṃ araññagamanato paṭṭhāya sabbapayoge. Ekapiṇḍe anāgateti sabbapariyantimaṃ piṇḍaṃ sandhāya vuttaṃ.

25. Idha yo bhikkhu amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃsetīti yojanā.

26. Okāsaṃ na ca kāretvāti ‘‘karotu me, āyasmā, okāsaṃ, ahaṃ te vattukāmo’’ti evaṃ tena bhikkhunā okāsaṃ akārāpetvā.

28. Aññabhāgiyeti aññabhāgiyapadena upalakkhitasikkhāpade. Evaṃ aññatrapi īdisesu ṭhānesu attho veditabbo.

29. ‘‘Samanubhāsanāya evā’’ti padacchedo. Na paṭinissajanti appaṭinissajanto.

30. Ñattiyā dukkaṭaṃ āpanno siyā, dvīhi kammavācāhi thullataṃ āpanno siyā, kammavācāya osāne garukaṃ āpanno siyāti yojanā. ‘‘Thullata’’nti idaṃ thullaccayāpattiupalakkhaṇavacanaṃ.

31. Catūsu yāvatatiyakesu paṭhame āpattiparicchedaṃ dassetvā itaresaṃ tiṇṇaṃ tenapi ekaparicchedattā tattha vuttanayameva tesu atidisanto āha ‘‘bhedānuvattake’’tiādi.

Iti uttare līnatthapakāsaniyā

Saṅghādisesakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

32. Atirekacīvaranti anadhiṭṭhitaṃ, avikappitaṃ vikappanupagapamāṇaṃ cīvaraṃ laddhā dasāhaṃ atikkamanto ekameva nissaggiyaṃ pācittiyaṃ āpajjati. Ticīvarena ekarattimpi vinā vasanto ekameva nissaggiyaṃ pācittiyaṃ āpajjati. Idañca jātivasena ekattaṃ sandhāya vuttaṃ vatthugaṇanāya āpattīnaṃ paricchinditabbattā.

33. Gahetvākālacīvaranti akālacīvaraṃ paṭiggahetvā. Māsanti satiyā paccāsāya nikkhipituṃ anuññātaṃ māsaṃ. Atikkamantoti satiyāpi paccāsāya vītikkamanto antomāse anadhiṭṭhahitvā, avikappetvā vā tiṃsadivasāni atikkamanto, cīvaruppādadivasaṃ aruṇaṃ ādiṃ katvā ekatiṃsamaṃ aruṇaṃ uṭṭhāpentoti attho. Ekaṃ nissaggiyaṃ āpattiṃ āpajjatīti udīritanti yojanā.

34. Aññātikāya bhikkhuniyā. Yaṃkiñci purāṇacīvaranti ekavārampi paribhuttaṃ saṅghāṭiādīnamaññataraṃ cīvaraṃ.

35. Payogasminti ‘‘dhovā’’tiādike bhikkhuno āṇattikapayoge, evaṃ āṇattāya ca bhikkhuniyā uddhanādike sabbasmiṃ payoge ca. ‘‘Nissaggiyāva pācitti hotīti nissaggiyā pācitti ca hotīti yojanā.

36. Paṭigaṇhatoti ettha ‘‘aññatra pārivattakā’’ti yojanā.

38. Payogasminti viññāpanapayoge. Viññāpiteti viññāpitacīvare paṭiladdhe.

39. Bhikkhūti acchinnacīvaro vā naṭṭhacīvaro vā bhikkhu. Taduttarinti santaruttaraparamato uttariṃ.

41. Payogeti vikappanāpajjanapayoge.

42. Duveti dukkaṭapācittiyavasena duve āpattiyo phuseti yojetabbaṃ.

44. Payogeti anuññātapayogato atirekābhinipphādanapayoge. Lābheti cīvarassa paṭilābhe.

Kathinavaggavaṇṇanā paṭhamā.

45. Kosiyavaggassa ādīsu pañcasu sikkhāpadesu dve dve āpattiyoti yojanā. Payogeti karaṇakārāpanapayoge. Lābheti katvā vā kāretvā vā pariniṭṭhāpane.

46. ‘‘Gahetvā eḷakalomānī’’ti padacchedo. Atikkamanti atikkamanto.

47. Aññāyāti aññātikāya bhikkhuniyā. ‘‘Dhovāpeti eḷalomaka’’nti padacchedo. Eḷalomakanti eḷakalomāni. Niruttinayena ka-kārassa vipariyāyo. Payogeti dhovāpanapayoge.

48. Payogeti paṭiggaṇhanapayoge.

49. Nānākāranti nānappakāraṃ. Samāpajjanti samāpajjanto bhikkhu. Samāpanneti saṃvohāre samāpanne sati. Payogeti samāpajjanapayoge.

50. Payogeti kayavikkayāpajjanapayoge. Tasmiṃ kateti tasmiṃ bhaṇḍe attano santakabhāvaṃ nīte.

Kosiyavaggavaṇṇanā dutiyā.

51. Atirekakanti anadhiṭṭhitaṃ, avikappitaṃ vā pattaṃ. Dasāhaṃ atikkamentassa tassa bhikkhuno ekāva nissaggiyāpatti hotīti yojanā.

52-53. Natthi etassa pañca bandhanānīti apañcabandhano, tasmiṃ, ūnapañcabandhane patteti attho. Payogeti viññāpanapayoge. Tassa pattassa lābhe paṭilābhe.

54. Bhesajjanti sappiādikaṃ.

55. Payogeti pariyesanapayoge.

56. Payogeti acchindanaacchindāpanapayoge. Haṭeti acchinditvā gahite.

57. Dve panāpattiyo phuseti vāyāpanapayoge dukkaṭaṃ, vikappanupagapacchimacīvarapamāṇena vīte nissaggiyanti dve āpattiyo āpajjatīti attho.

58-59. Yo pana bhikkhu appavārito aññātakasseva tantavāye samecca upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjanto hoti. Soti so bhikkhu. Dve āpattiyo āpajjati, na saṃsayoti yojanā. Payogeti vikappāpajjanapayoge.

60. Accekasaññitaṃ cīvaraṃ paṭiggahetvāti yojanā. Kālanti cīvarakālaṃ.

61. Tiṇṇamaññataraṃ vatthanti tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ. Ghareti antaraghare. Nidahitvāti nikkhipitvā. Tena cīvarena vinā chārattato adhikaṃ divasaṃ yassa āraññakassa vihārassa gocaragāme taṃ cīvaraṃ nikkhittaṃ, tamhā vihārā aññatra vasanto nissaggiyaṃ phuseti yojanā.

62. Saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ jānaṃ jānanto.

63. Payogeti pariṇāmanapayoge. Sabbatthāti pārājikādīsu sabbasikkhāpadesu. Appanāvāraparihānīti parivāre paṭhamaṃ vuttakatthapaññattivārassa parihāpanaṃ, idha avacananti attho, tassa vārassa parivāre sabbapaṭhamattā paṭhamaṃ vattabbabhāvepi tattha vattabbaṃ pacchā gaṇhitukāmena mayā taṃ ṭhapetvā paṭhamaṃ āpattidassanatthaṃ tadanantaro katāpattivāro paṭhamaṃ vuttoti adhippāyo.

Pattavaggavaṇṇanā tatiyā.

Iti uttare līnatthapakāsaniyā

Tiṃsanissaggiyakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

64. Manussuttaridhammeti uttarimanussadhamme. Abhūtasmiṃ uttarimanussadhamme samullapite parājayo pārājikāpatti.

65. Amūlantimavatthunā amūlakena pārājikena dhammena bhikkhuṃ codanāya garu saṅghādiseso hotīti yojanā. Pariyāyavacaneti ‘‘yo te vihāre vasatī’’tiādinā pariyāyena kathane. Ñāteti yassa katheti, tasmiṃ vacanānantarameva ñāte.

66. No ce pana vijānātīti atha taṃ pariyāyena vuttaṃ vacanānantarameva sace na jānāti. Samudāhaṭanti kathitaṃ.

67. Omasato bhikkhussa duve āpattiyo vuttā. Upasampannaṃ omasato pācitti siyā. Itaraṃ anupasampannaṃ omasato dukkaṭaṃ siyāti yojanā.

68. Pesuññaharaṇepi dve āpattiyo honti.

69. Payogeti padaso dhammaṃ vācentassa vacanakiriyārambhato paṭṭhāya yāva padādīnaṃ parisamāpanaṃ, etthantare akkharuccāraṇapayoge dukkaṭaṃ. Padānaṃ parisamattiyaṃ pācittiyaṃ.

70. ‘‘Tirattā anupasampannasahaseyyāyā’’ti padacchedo. Anupasampannena sahaseyyā anupasampannasahaseyyā, tāya. Tirattā uttariṃ anupasampannasahaseyyāyāti yojanā. Payogeti sayanatthāya seyyāpaññāpanakāyāvajjanādipubbapayoge. Panneti kāyapasāraṇalakkhaṇena sayanena nipanne.

71. Yo pana bhikkhu ekarattiyaṃ mātugāmena sahaseyyaṃ kappeti. Dukkaṭādayoti ‘‘payoge dukkaṭaṃ, nipanne pācittiya’’nti yathāvuttadveāpattiyo āpajjatīti yojanā.

72. Payogeti yathāvuttalakkhaṇapayoge.

73. Anupasampanneti samīpatthe cetaṃ bhummaṃ. Anupasampannassa santike bhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ yo sace ārocetīti yojanā. Dukkaṭādayoti yassa āroceti, so nappaṭivijānāti, dukkaṭaṃ, paṭivijānāti, pācittiyanti evaṃ dve āpattiyo tassa honti.

74. Aññato aññassa upasampannassa duṭṭhullassa āpattiṃ anupasampanne anupasampannassa santike vadaṃ vadantoti yojanā. Payogeti ārambhato paṭṭhāya pubbapayoge dukkaṭaṃ āgacchati dukkaṭaṃ āpajjati. Ārocite pācitti siyāti yojanā.

75. Payogeti ‘‘akappiyapathaviṃ khaṇissāmī’’ti kudāla pariyesanādisabbapayogeti.

Musāvādavaggavaṇṇanā paṭhamā.

76. Pātentoti vikopento. Tassāti bhūtagāmassa. Pāteti vikopane.

77. Aññavādakavihesakānaṃ ekayoganiddiṭṭhattā tattha vuttanayeneva vihesake ca ñātuṃ sakkāti tattha visuṃ āpattibhedo na vutto.

78. Paranti aññaṃ saṅghena sammatasenāsanapaññāpakādikaṃ upasampannaṃ. Ujjhāpentoti tassa ayasaṃ uppādetukāmatāya bhikkhūhi avajānāpetuṃ ‘‘chandāya itthannāmo idaṃ nāma karotī’’tiādīni vatvā avaññāya olokāpento, lāmakato vā cintāpento. Payogeti ujjhāpanatthāya tassa avaṇṇabhaṇanādike pubbapayoge.

83. Saṅghike vihāre pubbūpagataṃ bhikkhuṃ jānaṃ jānanto anupakhajja seyyaṃ kappeti, tassevaṃ seyyaṃ kappayatoti yojanā. Payogedukkaṭādayoti ettha aluttasamāso. Ādi-saddena seyyākappane pācittiyaṃ saṅgaṇhāti.

84. Payogeti ‘‘nikkaḍḍhatha ima’’ntiādike āṇattike vā ‘‘yāhi yāhī’’tiādike vācasike vā hatthena tassa aṅgaparāmasanādivasena kate kāyike vā nikkaḍḍhanapayoge. Sesanti pācittiyaṃ.

85. ‘‘Vehāsakuṭiyā uparī’’ti padacchedo. Āhaccapādaketi ettha ‘‘mañce vā pīṭhe vā’’ti seso. Sīdanti nisīdanto. Dukkaṭādayoti payoge dukkaṭaṃ, nipajjāya pācittiyanti imā āpattiyo phuseti attho.

86. Assa pajjassa paṭhamapādaṃ dasakkharapādakaṃ chandovicitiyaṃ vuttagāthā, ‘‘gāthāchando atītadvaya’’nti iminā chandovicitilakkhaṇena gāthāchandattā adhiṭṭhitvā dvattipariyāyeti ettha akkharadvayaṃ adhikaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Payogeti adhiṭṭhānapayoge. Adhiṭṭhiteti dvattipariyāyānaṃ upari adhiṭṭhāne kate.

87. Payogeti siñcanasiñcāpanapayoge. Sitteti siñcanakiriyapariyosāne.

Bhūtagāmavaggavaṇṇanā dutiyā.

88. Dukkaṭaṃ phuseti yojanā. Ovadite pācitti siyāti yojanā.

89. Vibhāgoyeva vibhāgatā.

90. Aññātikāya bhikkhuniyā aññatra pārivattakā cīvaraṃ dento bhikkhu duve āpattiyo phuseti yojanā. Payogeti dānapayoge.

93. ‘‘Nāvaṃ eka’’nti padacchedo. Payogeti abhiruhaṇapayoge. Dukkaṭādayoti ādi-saddena abhiruḷhe pācittiyaṃ saṅgaṇhāti.

94. ‘‘Duvidhaṃ āpatti’’nti padacchedo.

96. Bhikkhuniyā saddhiṃ raho nisajjaṃ kappento bhikkhu payogedukkaṭādayo dvepi āpattiyo phuseti yojanā.

Ovādavaggavaṇṇanā tatiyā.

97. Taduttarinti tato bhuñjituṃ anuññātaekadivasato uttariṃ dutiyadivasato paṭṭhāya. Anantarassa vaggassāti ovādavaggassa. Navamenāti bhikkhuniyā paripācitapiṇḍapātasikkhāpadena.

99. Dvattipatteti dvattipattapūre. Taduttarinti dvattipattapūrato uttariṃ. Payogeti paṭiggahaṇapayoge.

101. Abhihaṭṭhunti abhiharitvā.

102. Tassāti abhiharantassa. Piṭaketi vinayapiṭake.

103. Dasamepīti ettha ‘‘dasame apī’’ti padacchedo.

Bhojanavaggavaṇṇanā catutthā.

104. Acelakādinoti ādi-saddena ‘‘paribbājakassa vā paribbājikāya vā’’ti vutte saṅgaṇhāti. Bhojanādikanti ādi-saddena khādanīyaṃ saṅgaṇhāti. Payogeti sahatthā dānapayoge.

105. Dāpetvā vā adāpetvā vā kiñci āmisaṃ. Payogeti uyyojanapayoge. Tasminti tasmiṃ bhikkhumhi. Uyyojite pācitti siyāti yojanā.

109. Ummārātikkameti indakhīlātikkame.

110. Taduttarinti tato paricchinnarattipariyantato vā paricchinnabhesajjapariyantato vā uttariṃ.

111. Uyyuttaṃ dassanatthāya gacchanto dve āpattiyo phuseti yojanā.

Acelakavaggavaṇṇanā pañcamā.

114. Mereyyanti merayaṃ. Niruttinayena a-kārassa e-kāro, ya-kārassa ca dvittaṃ. Meraya-saddapariyāyo vā mereyya-saddo. Munīti bhikkhu.

115. ‘‘Bhikkhu aṅgulipatodenā’’ti padacchedo. Payogeti hāsāpanapayoge. Tassāti hāsāpentassa.

116. Gopphakā heṭṭhā udake dukkaṭaṃ. Gopphakato upari uparigopphakaṃ, udakaṃ, tasmiṃ, gopphakato adhikappamāṇe udaketi attho.

117. Anādariyanti puggalānādariyaṃ, dhammānādariyaṃ vā. Payogeti anādariyavasena pavatte kāyapayoge vā vacīpayoge vā. Kate anādariye.

118. Payogeti bhiṃsāpanapayoge.

119. Jotinti aggiṃ. Samādahitvānāti jāletvā. ‘‘Visibbento’’ti iminā phalūpacārena kāraṇaṃ vuttaṃ. Visibbanakiriyā hi samādahanakiriyāya phalanti visibbanakiriyāvohārena samādahanakiriyāva. Tasmā visibbentoti ettha samādahantoti attho. Payogeti samādahanasamādahāpanapayoge. Visīviteti vuttanayena samādahiteti attho.

120. Payogeti cuṇṇamattikābhisaṅkharaṇādisabbapayoge. Itaranti pācittiyaṃ.

121. Tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇānanti kaṃsanīlapattanīlakaddamasaṅkhātānaṃ tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇānaṃ. Ekaṃ aññataraṃ anādiya adatvā. Cīvaranti navacīvaraṃ.

122. Natthi etassa uddhāranti anuddhāro, taṃ anuddhāranti vattabbe gāthābandhavasena rassattaṃ, akatapaccuddhāranti attho.

123. Apanidhentoti apanetvā nidhento nikkhipento. Pattādikanti ādi-saddena cīvaranisīdanasūcigharakāyabandhanānaṃ gahaṇaṃ. Payogeti apanidhānapayoge. Tasmiṃ pattādike pañcavidhe parikkhāre. Apanihite sesā pācittiyāpatti siyāti yojanā.

Surāpānavaggavaṇṇanā chaṭṭhā.

124. Tapodhanoti pātimokkhasaṃvarasīlasaṅkhātaṃ tapodhanamassāti tapodhano, bhikkhu.

125. Tasmiṃ opāte.

126. Manussaviggaho manussasarīro. Tiracchānagato nāgo vā supaṇṇo vā. Tassa opātakhaṇakassa.

127. Paṭubuddhināti sabbesu ñeyyadhammesu nipunañāṇena bhagavatā.

128. Payogeti paribhogatthāya gahaṇādike payoge. Tassāti bhikkhussa.

129. Ukkoṭentoti uccālento yathāṭhāne ṭhātuṃ adento. Payogeti ukkoṭanapayoge. Ukkoṭite pācittiyaṃ siyāti yojanā.

130. Duṭṭhullaṃ vajjakanti saṅghādisesādike. Ekaṃ pācittiyaṃ āpattiṃ āpajjati iti dīpitanti yojanā.

131. Payogeti gaṇapariyesanādipayoge. Dukkaṭaṃ patto siyā dukkaṭāpattiṃ āpanno bhaveyyāti attho. Sesāti pācittiyāpatti upasampādite siyā. Gāthābandhavasena upasaggalopo.

132-133. Jānaṃ theyyasatthena saha saṃvidhāya maggaṃ paṭipajjato ca tatheva mātugāmena saha saṃvidhāya maggaṃ paṭipajjato cāti yojanā. Payogeti saṃvidhāya gantuṃ paṭipucchādikaraṇapayoge. Paṭipanneti maggapaṭipanne. Anantaranti addhayojanagāmantarātikkamanānantaraṃ.

134. Ñattiyā osāne dukkaṭaṃ phuseti yojanā.

135. Akatānudhammenāti anudhammo vuccati āpattiyā adassane vā appaṭikamme vā pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge vā dhammena vinayena satthusāsanena ukkhittakassa anulomavattaṃ disvā katvā osāraṇā, so osāraṇasaṅkhāto anudhammo yassa na kato, ayaṃ akatānudhammo nāma, tādisena bhikkhunā saddhinti attho. Sambhuñjantoti āmisasambhogaṃ karonto bhikkhu. Payogeti bhuñjituṃ āmisapaṭiggahaṇādipayoge. Bhutteti sambhutte, ubhayasambhoge, tadaññatare vā kateti attho.

136. Upalāpentoti pattacīvarauddesaparipucchanādivasena saṅgaṇhanto. Payogeti upalāpanapayoge.

Sappāṇakavaggavaṇṇanā sattamā.

137. Sahadhammikanti karaṇatthe upayogavacanaṃ, pañcahi sahadhammikehi sikkhitabbattā, tesaṃ vā santakattā ‘‘sahadhammika’’nti laddhanāmena buddhapaññattena sikkhāpadena vuccamānassāti attho. Bhaṇatoti ‘‘bhikkhussā’’ti iminā samānādhikaraṇaṃ.

138. Vivaṇṇentoti ‘‘kiṃ panimehi khuddānukhuddakehi sikkhāpadehi uddiṭṭhehī’’tiādinā garahanto. Payogeti ‘‘kiṃ imehī’’tiādinā garahaṇavasena pavatte vacīpayoge. Vivaṇṇite garahite.

139. Mohentoti ‘‘idāneva kho ahaṃ, āvuso, jānāmī’’tiādinā attano ajānanattena āpannabhāvaṃ dīpetvā bhikkhuṃ mohento, vañcentoti attho. Moheti mohāropanakamme. Aropite kate.

140. Bhikkhussa kupito pahāraṃ dento phuseti yojanā. Payogeti daṇḍādānādipayoge.

141. Payogeti uggiraṇapayoge. Uggiriteti uccārite.

142. Amūlenevāti diṭṭhādimūlavirahiteneva. Yogeti okāsakārāpanādipayoge. Uddhaṃsiteti codite.

143. Kukkuccaṃ janayantoti ‘‘ūnavīsativasso tvaṃ maññe upasampanno’’tiādinā kukkuccaṃ upadahanto. Yogeti kukkuccuppādanapayoge. Uppāditeti kukkucce uppādite.

144. ‘‘Tiṭṭhanto upassuti’’nti padacchedo. Sutiyā samīpaṃ upassuti, savanūpacāreti attho.

145. Dhammikānaṃ tu kammānanti dhammena vinayena satthusāsanena katānaṃ apalokanādīnaṃ catunnaṃ kammānaṃ. Tato punāti chandadānato pacchā. Khīyanadhammanti attano adhippetabhāvavibhāvanamantanaṃ. Dve phuse dukkaṭādayoti khīyanadhammāpajjanapayoge dukkaṭaṃ, khīyanadhamme āpanne pācittiyanti evaṃ dukkaṭādayo dve āpattiyo āpajjeyyāti attho.

146. Saṅghe saṅghamajjhe. Vinicchayeti vatthuto otiṇṇavinicchaye. Niṭṭhaṃ agateti vatthumhi avinicchite, ñattiṃ ṭhapetvā kammavācāya vā apariyositāya.

148. Samaggena saṅghenāti samānasaṃvāsakena samānasīmāyaṃ ṭhitena saṅghena.

Sahadhammikavaggavaṇṇanā aṭṭhamā.

150. Avidito hutvāti rañño aviditāgamano hutvā.

152. Ratananti muttādidasavidhaṃ ratanaṃ. Payogeti ratanaggahaṇapayoge.

153. Vikāleti majjhantikātikkamato paṭṭhāya aruṇe.

155. Aṭṭhidantavisāṇābhinibbattanti aṭṭhidantavisāṇamayaṃ. Payogeti kārāpanapayoge.

156. Tasmiṃ mañcādimhi kārāpite sesā pācittiyāpatti siyāti yojanā.

Ratanavaggavaṇṇanā navamā.

Iti uttare līnatthapakāsaniyā

Pācittiyakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

159. Catūsu pāṭidesanīyesupi avisesena ādiccabandhunā buddhena dvidhā āpatti niddiṭṭhāti yojanā.

160. Sabbatthāti sabbesu catūsu.

Pāṭidesanīyakathāvaṇṇanā.

161. Sekhiyakathā uttānatthāyeva.

Sekhiyakathāvaṇṇanā.

162. Parivāre paṭhamaṃ dassitasoḷasavārappabhede mahāvibhaṅge ‘‘paṭhamaṃ pārājikaṃ kattha paññatta’’ntiādippabhedo katthapaññattivāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto kati āpattiyo āpajjatī’’tiādippabhedo katāpattivāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajantī’’tiādippabhedo vipattivāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā’’tiādippabhedo saṅgahavāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhahantī’’tiādippabhedo samuṭṭhānavāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇa’’ntiādippabhedo adhikaraṇavāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammantī’’tiādippabhedo samathavāro, tadanantaro imehi sattahi vārehi misso aṭṭhamo samuccayavāroti imesu aṭṭhasu vāresu ādibhūte katthapaññattināmadheyye appanāvāre saṅgahetabbānaṃ nidānādisattarasalakkhaṇānaṃ ubhayavibhaṅgasādhāraṇato upari vakkhamānattā taṃ vāraṃ ṭhapetvā tadanantaraṃ asādhāraṇaṃ katāpattivāraṃ sekhiyāvasānaṃ pāḷikkamānurūpaṃ dassetvā tadanantarā vipattivārādayo cha vārā ubhayavibhaṅgasādhāraṇato vakkhamānāti katvā tepi ṭhapetvā ime paccayasaddena ayojetvā dassitā aṭṭheva vārā, puna ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā pārājikaṃ kattha paññatta’’ntiādinā paccaya-saddaṃ yojetvā dassitā apare aṭṭha vārā yojitāti tatthāpi dutiyaṃ katāpattipaccayavāraṃ iminā katāpattivārena ekaparicchedaṃ katvā dassetumāha ‘‘paññattā’’tiādi. Paṭisevanapaccayāti paṭisevanahetunā.

163. Allokāsappavesaneti jīvamānasarīre tiṇṇaṃ maggānaṃ aññatarasmiṃ magge allokāsappavesane. Mate akkhāyite vā pi-saddena yebhuyyaakkhāyite pavesane pavesananimittaṃ methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto bhikkhu pārājikaṃ phuseti sambandho.

164. Tathā yebhuyyakkhāyite, upaḍḍhakkhāyite ca methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto bhikkhu thullaccayaṃ phuseti yojanā. Vaṭṭakate mukhe dukkaṭaṃ vuttanti sambandho. Jatumaṭṭhaketi bhikkhuniyā jatumaṭṭhake dinne pācitti vuttāti sambandho.

166. Avassutassāti kāyasaṃsaggarāgena tintassa. Posassāti gahaṇakiriyāsambandhe sāmivacanaṃ. Bhikkhuniyāti attasambandhe sāmivacanaṃ. ‘‘Attano’’ti seso. Avassutena posena attano adhakkhakādigahaṇaṃ sādiyantiyā tathā avassutāya bhikkhuniyā pārājikanti yojanā.

167. Kāyenāti attano kāyena. Kāyanti mātugāmassa kāyaṃ. Phusatoti kāyasaṃsaggarāgena phusato. Kāyena kāyabaddhanti etthāpi eseva nayo.

168. Kāyena paṭibaddhenāti attano kāyapaṭibaddhena. Paṭibaddhanti itthiyā kāyapaṭibaddhaṃ phusantassa dukkaṭaṃ. Tassa bhikkhussa.

‘‘Mahāvibhaṅgasaṅgaho niṭṭhito’’ti kasmā vuttaṃ, nanu soḷasavārasaṅgahe mahāvibhaṅge katāpattivāroyevettha vutto, na itare vārāti? Saccaṃ, avayave pana samudāyopacārena vuttaṃ. Sādhāraṇāsādhāraṇānaṃ mahāvibhaṅge gatānaṃ sabbāpattipabhedānaṃ dassanopacārabhūto katāpattivāro dassitoti taṃdassanena appadhānā itarepi vārā upacārato dassitā hontīti ca tathā vuttanti veditabbaṃ.

Iti uttare līnatthapakāsaniyā

Mahāvibhaṅgasaṅgahavaṇṇanā niṭṭhitā.

Bhikkhunivibhaṅgo

170. Vinayassa vinicchaye bhikkhūnaṃ pāṭavatthāyāti bhikkhunīnaṃ pāṭavassāpi tadadhīnattā padhānadassanavasena vuttaṃ. Atha vā dassanaliṅgantarasādhāraṇatte icchite pulliṅgena, napuṃsakaliṅgena vā niddeso saddasatthānuyogatoti ‘‘bhikkhūna’’nti pulliṅgena vuttaṃ.

171. Nandantī sādiyantī.

172. Tisso āpattiyo phuseti yojanā. Jāṇussa uddhaṃ, akkhakassa adho gahaṇaṃ sādiyantiyā tassā pārājikanti yojanā.

173. Kāyapaṭibaddhe vā gahaṇaṃ sādiyantiyā dukkaṭaṃ.

174. Vajjanti aññissā bhikkhuniyā pārājikāpattiṃ.

176. Taṃ laddhinti ukkhittassa yaṃ laddhiṃ attano rocesi, taṃ laddhiṃ na nissajjantīti yojanā.

178. ‘‘Idha āgacchā’’ti padacchedo. ‘‘Vuttā āgacchatī’’ti padacchedo.

179. Hatthapāsappavesaneti hatthapāsūpagamane. ‘‘Hatthagatappavesane’’ti vā pāṭho, soyeva attho.

Iti uttare līnatthapakāsaniyā bhikkhunivibhaṅge

Pārājikakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

180. Ekassāti attano attano aṭṭakārassa vā. Ārocaneti vattabbassa vohārikānaṃ nivedane.

181. Dutiyārocaneti dutiyassa, dutiyaṃ evaṃ ārocane.

182. Dvīhīti dvīhi kammavācāhi. Kammavācosāneti kammavācāosāne.

183. Parikkhepe atikkanteti attano gāmato gantvā itaraṃ gāmaṃ pavisantiyā paṭhamena pādena tassa gāmassa parikkhepe atikkante, paṭhamapāde parikkhepaṃ atikkametvā antogāmasaṅkhepaṃ gateti attho.

184. Dutiyenāti gāmaparikkhepato bahi ṭhitena dutiyapādena. Atikkanteti tasmiṃ gāmaparikkhepe atikkante, tasmiṃ pāde antogāmaṃ pavesiteti attho. Sesaṃ uttānatthameva.

Iti uttare līnatthapakāsaniyā bhikkhunivibhaṅge

Saṅghādisesakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

193. Iha bhikkhunī pattasannicayaṃ karontī hoti, sā ekaṃ nissaggiyaṃ pācittiyaṃyeva phuseti yojanā.

194. Akālacīvaraṃ kālacīvaraṃ katvā bhājāpentiyāti yojanā. Payogeti bhājanapayoge.

195. Chinneti acchinne.

196. Tato paranti tato paṭhamato aññaṃ.

Iti uttare līnatthapakāsaniyā bhikkhunivibhaṅge

Nissaggiyakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

199. Lasuṇaṃ khādati ce, dve āpattiyo phuṭāti yojanā.

200. Payogeti saṃhārāpanapayoge. Saṃhaṭeti attanā saṃhaṭe, parena saṃharāpite ca āpatti pācitti hoti.

201. Kateti talaghāte kate.

202. Jatunā maṭṭhakanti jatunā kataṃ maṭṭhadaṇḍakaṃ. ‘‘Dukkaṭaṃ ādinne’’ti padacchedo.

204. Bhuñjamānassa bhikkhussa hatthapāseti yojanā. Hitvā hatthapāsaṃ.

205. Viññāpetvāti antamaso mātarampi yācitvā. Ajjhohāre pācittiṃ dīpayeti yojanā.

206. Uccārādinti ādi-saddena vighāsasaṅkāramuttānaṃ gahaṇaṃ.

Lasuṇavaggavaṇṇanā paṭhamā.

209. Idha imasmiṃ rattandhakāravagge. Paṭhame, dutiye, tatiye, catutthepi vinicchayo lasuṇavaggassa chaṭṭhena sikkhāpadena tulyo sadisoti yojanā.

210. Āsaneti pallaṅke tassokāsabhūte. Sāmike anāpucchāti tasmiṃ kule yaṃ kiñci viññumanussaṃ anāpucchā.

211. Anovassanti bhittiyā bahi nibbakosabbhantaraṃ. Dutiyātikkameti dutiyena pādena nibbakosassa udakapātaṭṭhānātikkame.

212. Nisīditeti nisinne.

213. Payogeti ujjhāpanapayoge.

214. Nirayādinā attānaṃ vā paraṃ vā abhisappentī sapathaṃ karontī dve phuseti yojanā. Abhisappiteti abhisapite.

215. Vadhitvāti hatthādīhi paharitvā. ‘‘Karoti eka’’nti padacchedo.

Rattandhakāravaggavaṇṇanā dutiyā.

216. Naggāti anivatthā vā apārutā vā. Payogeti cuṇṇamattikāabhisaṅkharaṇādipayoge.

217. Pamāṇātikkantanti ‘‘dīghasocatasso vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ dve vidatthiyo’’ti vuttapamāṇamatikkantaṃ. Payogeti kārāpanapayoge.

218. Visibbetvāti dussibbitaṃ puna sibbanatthāya visibbetvā.

219. Pañca ahāni pañcāhaṃ, pañcāhameva pañcāhikaṃ. Saṅghāṭīnaṃ cāro saṅghāṭicāro, paribhogavasena vā otāpanavasena vā saṅghaṭitaṭṭhena ‘‘saṅghāṭī’’ti laddhanāmānaṃ ‘‘ticīvaraṃ, udakasāṭikā, saṃkaccikā’’ti imesaṃ pañcannaṃ cīvarānaṃ parivattanaṃ. Atikkameti bhikkhunī atikkameyya. Assā pana ekāva pācitti paridīpitāti yojanā.

220. Saṅkamanīyanti saṅkametabbaṃ. Aññissā santakaṃ anāpucchā gahitaṃ puna dātabbaṃ pañcannaṃ aññataraṃ.

221. Gaṇacīvaralābhassāti bhikkhunisaṅghena labhitabbacīvarassa. Antarāyaṃ karotīti yathā te dātukāmā na denti, evaṃ parakkamati.

222. Dhammikanti samaggena saṅghena sannipatitvā kariyamānaṃ. Paṭibāhantīti paṭisedhentī. Paṭibāhite paṭisedhite.

223. Agārikādinoti ādi-saddena ‘‘paribbājakassa vā paribbājikāya vā’’ti vutte saṅgaṇhāti. Samaṇacīvaranti kappakataṃ nivāsanapārupanupagaṃ. Payogeti dānapayoge.

224. Cīvare dubbalāsāyāti dubbalacīvarapaccāsāya ‘‘sace sakkoma, dassāmā’’ti ettakamattaṃ sutvā uppāditāya āsāyāti attho. Kālanti cīvarakālasamayaṃ. Samatikkameti bhikkhunīhi kālacīvare bhājiyamāne ‘‘āgametha, ayye, atthi saṅghassa cīvarapaccāsā’’ti vatvā taṃ cīvaravibhaṅgaṃ samatikkameyya.

225. Dhammikaṃ kathinuddhāranti samaggena saṅghena kariyamānaṃ kathinassa antarubbhāraṃ. Paṭibāhantiyāti nivārentiyā.

Nhānavaggavaṇṇanā tatiyā.

226. Tuvaṭṭeyyunti nipajjeyyuṃ. Itaraṃ pācittiyaṃ.

227. Payogeti bhikkhuniyā aphāsukakaraṇapayoge kariyamāne.

228. Dukkhitanti gilānaṃ. Nupaṭṭhāpentiyā vāpīti tassā upaṭṭhānaṃ parehi akārāpentiyā, sayaṃ vā akarontiyā.

229. Upassayaṃ datvāti kavāṭabandhaṃ attano puggalikavihāraṃ datvā. Kaḍḍhiteti nikkaḍḍhite.

230. Saṃsaṭṭhāti gahapatinā vā gahapatiputtena vā saṃsaṭṭhavihārī bhikkhunī saṅghena saṃsaṭṭhavihārato nivattiyamānā. Ñattiyā dukkaṭaṃ phuseti samanubhāsanakammañattiyā dukkaṭaṃ āpajjeyya.

231. Antoraṭṭheti yassa vijite viharati, tassa raṭṭhe. Paṭipannāyāti cārikaṃ kappentiyā. Sesakanti pācittiyaṃ.

Tuvaṭṭavaggavaṇṇanā catutthā.

233. Rājāgārādikanti ādi-saddena cittāgārādīnaṃ gahaṇaṃ.

235. Payogeti kappāsavicāraṇaṃ ādiṃ katvā sabbapayoge. Ujjavujjavaneti yattakaṃ hatthena añchitaṃ hoti, tasmiṃ takkamhi veṭhite.

237. Payogeti agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyādīnaṃ dānapayoge.

238. ‘‘Samaṃ āpattipabhedato’’ti padacchedo.

239. Tiracchānagataṃ vijjanti yaṃ kiñci bāhirakaṃ anatthasaṃhitaṃ parūpaghātakaraṃ hatthisikkhādisippaṃ. Paṭhantiyāti sikkhantiyā. Payogeti durupasaṅkamanādipayoge. Pade padeti padādivasena pariyāpuṇantiyā pade pade akkharapadānaṃ vasena.

240. Navame ‘‘pariyāpuṇātī’’ti padaṃ, dasame ‘‘vācetī’’ti padanti evaṃ padamattameva ubhinnaṃ visesakaṃ bhedakaṃ.

Cittāgāravaggavaṇṇanā pañcamā.

241. Tamārāmanti yattha bhikkhū rukkhamūlepi vasanti, taṃ sabhikkhukaṃ padesaṃ.

243. Akkosatīti dasannaṃ akkosavatthūnaṃ aññatarena sammukhā vā parammukhā vā akkosati. Paribhāsatīti bhayadassanena tajjeti. ‘‘Pācitti akkosite’’ti padacchedo.

244. Caṇḍikabhāvenāti kodhena. Gaṇanti bhikkhunisaṅghaṃ. Paribhāsatīti ‘‘bālā etā’’tiādīhi vacanehi akkosati. Payogeti paribhāsanapayoge. Paribhaṭṭheti akkosite. Itaraṃ pācittiyaṃ.

245. Nimantitāti gaṇabhojane vuttanayena nimantitā. Pavāritāti pavāraṇasikkhāpade vuttanayena vāritā. Khādanaṃ bhojanampi vāti yāgupūvakhajjakaṃ, yāvakālikaṃ mūlakhādanīyādikhādanīyaṃ, odanādibhojanampi vā yā bhikkhunī bhuñjantī hoti, sā pana dveyeva āpattiyo phuseti yojanā.

247. Maccharāyantīti maccharaṃ karontī, attano paccayadāyakakulassa aññehi sādhāraṇabhāvaṃ asahantīti attho. Payogeti tadanurūpe kāyavacīpayoge. Macchariteti maccharavasena katapayoge nipphanne.

248. Abhikkhuke panāvāseti yato bhikkhunupassayato addhayojanabbhantare ovādadāyakā bhikkhū na vasanti, maggo vā akhemo hoti, na sakkā anantarāyena gantuṃ, evarūpe āvāse. Pubbakiccesūti ‘‘vassaṃ vasissāmī’’ti senāsanapaññāpanapānīyaupaṭṭhāpanādipubbakicce pana kariyamāne dukkaṭaṃ bhaveti yojanā.

249. Vassaṃvutthāti purimaṃ vā pacchimaṃ vā temāsaṃ vutthā. Ubhatosaṅgheti bhikkhunisaṅghe, bhikkhusaṅghe ca. Tīhipi ṭhānehīti ‘‘diṭṭhena vā’’tiādinā vuttehi tīhi kāraṇehi.

250. Ovādatthāyāti garudhammovādanatthāya. Saṃvāsatthāyāti uposathapucchanatthāya ceva pavāraṇatthāya ca. Na gacchatīti bhikkhuṃ na upagacchati.

251. Ovādampi na yācantīti uposathādivasena ovādūpasaṅkamanaṃ bhikkhuṃ na yācantī na pucchantī. Uposathanti uposathadivasato purimadivase terasiyaṃ vā cātuddasiyaṃ vā uposathaṃ na pucchantī.

252. Apucchitvāva saṅghaṃ vāti saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā anapaloketvāva. ‘‘Bhedāpetī’’ti idaṃ nidassanamattaṃ ‘‘phālāpeyya vā dhovāpeyya vā ālimpāpeyya vā bandhāpeyya vā mocāpeyya vā’’ti imesampi kiriyāvikappānaṃ saṅgahetabbattā. Pasākhajanti nābhiyā heṭṭhā, jāṇumaṇḍalānaṃ upari padese jātaṃ gaṇḍaṃ vā rudhitaṃ vā. Payogeti bhedāpanādipayoge.

Ārāmavaggavaṇṇanā chaṭṭhā.

253. Gabbhininti āpannasattaṃ sikkhamānaṃ. Vuṭṭhāpentīti upajjhāyā hutvā upasampādentī. Payogeti gaṇapariyesanādipayoge. Vuṭṭhāpiteti upasampādite, kammavācāpariyosāneti attho.

255. Sahajīvininti saddhivihāriniṃ. Nānuggaṇhantīti uddesadānādīhi na saṅgaṇhantī.

Gabbhinivaggavaṇṇanā sattamā.

258. ‘‘Alaṃ vuṭṭhāpitenā’’ti vuccamānā bhikkhunīhi nivāriyamānā. Khīyatīti aññāsaṃ byattānaṃ lajjīnaṃ vuṭṭhānasammutiṃ dīyamānaṃ disvā ‘‘ahameva nūna bālā’’tiādinā bhaṇamānā khīyati. Payogeti khīyamānapayoge. Khīyiteti khīyanapayoge niṭṭhite.

Kumāribhūtavaggavaṇṇanā aṭṭhamā.

260. Chattupāhananti vuttalakkhaṇaṃ chattañca upāhanāyo ca. Payogeti dhāraṇapayoge.

261. Yānenāti vayhādinā. Yāyantīti sace yānena gatā hoti.

262. Saṅghāṇinti yaṃ kiñci kaṭūpagaṃ. Dhārentiyāti kaṭiyaṃ paṭimuccantiyā.

263. Gandhavaṇṇenāti yena kenaci vaṇṇena ca yena kenaci gandhena ca. Gandho nāma candanālepādi. Vaṇṇo nāma kuṅkumahaliddādi. Payogeti gandhādipayoge racanato paṭṭhāya pubbapayoge.

266. Anāpucchāti ‘‘nisīdāmi, ayyā’’ti anāpucchitvā. Nisīdite bhikkhussa upacāre antamaso chamāya nisinne.

267. Anokāsakatanti ‘‘asukasmiṃ nāma ṭhāne pucchissāmī’’ti evaṃ akataokāsaṃ.

268. Pavisantiyāti vinicchayaṃ ārāmavaggassa paṭhameneva sikkhāpadena sadisaṃ katvā vadeyyāti yojanā.

Chattupāhanavaggavaṇṇanā navamā.

Iti uttare līnatthapakāsaniyā bhikkhunivibhaṅge

Pācittiyakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

269-270. Aṭṭhasu pāṭidesanīyasikkhāpadesupi dvidhā āpatti hotīti yojanā. Tatoti gahaṇahetu. Sabbesūti pāṭidesanīyasikkhāpadesu.

Pāṭidesanīyakathāvaṇṇanā.

271-272. Imaṃ paramaṃ uttamaṃ niruttaraṃ kenaci vā vattabbena uttarena rahitaṃ niddosaṃ uttaraṃ evaṃnāmakaṃ dhīro paññavā bhikkhu atthavasena viditvā duruttaraṃ kicchena uttaritabbaṃ paññattamahāsamuddaṃ vinayamahāsāgaraṃ sukheneva yasmā uttarati, tasmā kaṅkhacchede vinayavicikicchāya chindane satthe satthasadise asmiṃ satthe imasmiṃ uttarapakaraṇe usmāyutto kammajatejodhātuyā samannāgato jīvamāno bhikkhu niccaṃ nirantaraṃ satto abhirato niccaṃ yogaṃ satatābhiyogaṃ kātuṃ yutto anurūpoti yojanā.

Bhikkhunivibhaṅgo niṭṭhitoti etthāpi uppatti vuttanayeneva veditabbā.

Iti uttare līnatthapakāsaniyā

Bhikkhunivibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

Next Explanation of Discussion on the Four Failures

Font family

Theme

Navigation & Search

11. Subcommentary on the "Further Decisions"

Pali Canon

Root Texts

Commentaries

Sub Commentaries

Bookmarks

Hello ,How can i help you ?

Bhikkhunivibhaṅgo

Pārājikakathāvaṇṇanā

Saṅghādisesakathāvaṇṇanā

Nissaggiyakathāvaṇṇanā

Pācittiyakathāvaṇṇanā

Pāṭidesanīyakathāvaṇṇanā

Sikkhākaraṇīyakathāvaṇṇanā

Khandhakakathā

Mahāvaggo

Mahākhandhakakathā

Pabbajjākathāvaṇṇanā

Uposathakkhandhakakathāvaṇṇanā

Vassūpanāyikakkhandhakakathāvaṇṇanā

Pavāraṇakkhandhakakathāvaṇṇanā

Cammakkhandhakakathāvaṇṇanā

Bhesajjakkhandhakakathāvaṇṇanā

Kathinakkhandhakakathāvaṇṇanā

Cīvarakkhandhakakathāvaṇṇanā

Cūḷavaggo

Pārivāsikakkhandhakakathāvaṇṇanā

Samathakkhandhakakathāvaṇṇanā

Khuddakavatthukkhandhakakathāvaṇṇanā

Senāsanakkhandhakakathāvaṇṇanā

Vattakkhandhakakathāvaṇṇanā

Bhikkhunikkhandhakakathāvaṇṇanā

Catubbidhakammakathāvaṇṇanā

Kammavipattikathāvaṇṇanā

Pakiṇṇakavinicchayakathāvaṇṇanā

Kammaṭṭhānavibhāvanāvidhānakathāvaṇṇanā

Nigamanakathāvaṇṇanā

Uttaravinicchaya-ṭīkā

Ganthārambhakathāvaṇṇanā

Mahāvibhaṅgasaṅgahakathāvaṇṇanā

Bhikkhunivibhaṅgo

Add notes for personal use