Το μικρό εγχειρίδιο εξάσκησης

Πλοήγηση και Αναζήτηση

0 results

Khuddasikkhā

Ganthārambhakathā

Ādito upasampanna-sikkhitabbaṃ samātikaṃ;

Khuddasikkhaṃ pavakkhāmi, vanditvā ratanattayaṃ.

Tatrāyaṃ mātikā -

Pārājikā ca cattāro, garukā nava cīvaraṃ;

Rajanāni ca patto ca, thālakā ca pavāraṇā.

Kālikā ca paṭiggāho, maṃsesu ca akappiyaṃ;

Nissaggiyāni pācitti, samaṇakappa bhūmiyo.

Upajjhācariyavattāni, vaccappassāvaṭhānikaṃ;

Āpucchakaraṇaṃ naggo, nhānakappo avandiyo.

Cammaṃ upāhanā ceva, anolokiyamañjanī;

Akappiyasayanāni, samānāsanikopi ca.

Asaṃvāsiko ca kammaṃ, micchājīvavivajjanā;

Vattaṃ vikappanā ceva, nissayo kāyabandhanaṃ.

Pathavī ca parikkhāro, bhesajjuggahadūsanaṃ;

Vassūpanāyikā cevāvebhaṅgiyaṃ pakiṇṇakaṃ.

Desanā chandadānādi, uposathappavāraṇā;

Saṃvaro suddhi santoso, caturakkhā vipassanāti.

1. Pārājikaniddeso

Pārājikā ca cattāroti -

Maggattaye anikkhittasikkho santhatasanthate;

Allokāse nimittaṃ saṃ, tilamattampi santhataṃ.

Asanthatamupādiṇṇaṃ, pavesanto cutotha vā;

Pavesanaṭṭhituddhārapaviṭṭhakkhaṇasādako.

Ādiyeyya hareyyāvahareyya iriyāpathaṃ;

Kopeyya ṭhānā cāveyya, saṅketaṃ vītināmaye.

Adinnaṃ theyyacittena, bhave pārājikotha vā;

Theyyābalakusacchannaparikappāvahārako;

Bhaṇḍakālagghadesehi, paribhogettha nicchayo.

Manussaviggahaṃ cicca, jīvitā vā viyojaye;

Satthahārakaṃ vāssa maraṇacetano upanikkhipe.

Gāheyya maraṇūpāyaṃ, vadeyya maraṇe guṇaṃ;

Cuto payogā sāhatthinissaggāṇattithāvarā.

Iddhivijjāmayā kālavatthāvudhiriyāpathā;

Kriyāviseso okāso, cha āṇattiniyāmakā.

Jhānādibheda nosantamattanattupanāyikaṃ;

Katvā koṭṭhāsamekekaṃ, paccuppannabhavassitaṃ.

Aññāpadesarahitaṃ, dīpentonadhimāniko;

Kāyena vācā viññatti-pathe ñāte cuto bhave.

10.

Pārājikete cattāro, asaṃvāsā yathā pure;

Abhabbā bhikkhubhāvāya, sīsacchinnova jīvituṃ.

11.

Pariyāyo ca āṇatti, tatiye dutiye pana;

Āṇattiyeva sesesu, dvayametaṃ na labbhati.

12.

Sevetukāmatācittaṃ, magge maggappavesanaṃ;

Imaṃ methunadhammassa, āhu aṅgadvayaṃ budhā.

13.

Manussasaṃ tathāsaññī, theyyacittañca vatthuno;

Garutā avahāro ca, adinnādānahetuyo.

14.

Pāṇo mānussako pāṇa-saññitā ghātacetanā;

Payogo tena maraṇaṃ, pañcete vadhahetuyo.

15.

Asantatā attani pāpamicchatā -

Yārocanā tassa manussajātitā;

Nāññāpadeso ca tadeva jānanaṃ,

Pañcettha aṅgāni asantadīpane.

16.

Asādhāraṇā cattāro, bhikkhunīnamabhabbakā;

Ekādasa ca vibbhantā, bhikkhunī mudupiṭṭhiko.

17.

Lambī mukhena gaṇhanto, aṅgajātaṃ parassa ca;

Tatthevābhinisīdanto, cattāro anulomikā.

18.

Magge maggappavesanā, methunassa idhāgatā;

Cattāroti catubbīsa, samodhānā parājikāti.

2. Saṅghādisesaniddeso

Garukā navāti -

19.

Mocetukāmatā sukka-ssupakkamma vimocayaṃ;

Aññatra supinantena, samaṇo garukaṃ phuse.

20.

Itthisaññī manussitthiṃ, kāyasaṃsaggarāgavā;

Samphusanto upakkamma, samaṇo garukaṃ phuse.

21.

Tathā suṇantiṃ viññuñca, maggaṃ vārabbha methunaṃ;

Duṭṭhullavācārāgena, obhāsetvā garuṃ phuse.

22.

Vatvāttakāmupaṭṭhāna-vaṇṇaṃ methunarāgino;

Vācā methunayuttena, garuṃ methunayācane.

23.

Paṭiggahetvā sandesaṃ, itthiyā purisassa vā;

Vīmaṃsitvā haraṃ paccā, samaṇo garukaṃ phuse.

24.

Saṃyācitaparikkhāraṃ, katvādesitavatthukaṃ;

Kuṭiṃ pamāṇātikkantaṃ, attuddesaṃ garuṃ phuse.

25.

Mahallakaṃ vihāraṃ vā, katvādesitavatthukaṃ;

Attano vasanatthāya, samaṇo garukaṃ phuse.

26.

Amūlakena codento, codāpentova vatthunā;

Antimena ca cāvetuṃ, suṇamānaṃ garuṃ phuse.

27.

Aññassa kiriyaṃ disvā, tena lesena codayaṃ;

Vatthunā antimenāññaṃ, cāvetuṃ garukaṃ phuse.

28.

Chādeti jānamāpannaṃ, parivaseyya tāvatā;

Careyya saṅghe mānattaṃ, parivuttho cha rattiyo.

Ciṇṇamānattamabbheyya, taṃ saṅgho vīsatīgaṇo.

29.

Āpattinukkhittamanantarāya

Pahuttatāyo tathasaññitā ca;

Chādetukāmo atha chādanāti,

Channā dasaṅgehyaruṇuggamamhīti.

3. Cīvaraniddeso

Cīvaranti -

30.

Khomakoseyyakappāsa-sāṇabhaṅgāni kambalaṃ;

Kappiyāni chaḷetāni, sānulomāni jātito.

31.

Dukūlañceva paṭṭuṇṇa-paṭaṃ somāracīnajaṃ;

Iddhijaṃ devadinnañca, tassa tassānulomikaṃ.

32.

Ticīvaraṃ parikkhāra-coḷaṃ vassikasāṭikaṃ;

Adhiṭṭhe na vikappeyya, mukhapuñchananisīdanaṃ.

33.

Paccattharaṇakaṃ kaṇḍu-cchādimettha ticīvaraṃ;

Na vaseyya vinekāhaṃ, cātumāsaṃ nisīdanaṃ.

34.

‘‘Imaṃ saṅghāṭiṃdhiṭṭhāmi’’, saṅghāṭimiccadhiṭṭhaye;

Ahatthapāsametanti, sesesupi ayaṃ nayo.

35.

Adhiṭṭhahanto saṅghāṭi-ppabhutiṃ pubbacīvaraṃ;

Paccuddharitvādhiṭṭheyya, pattādhiṭṭhahane tathā.

36.

Etaṃ imaṃ va saṅghāṭiṃ, saṃse paccuddharāmiti;

Evaṃ sabbāni nāmena, vatvā paccuddhare vidū.

37.

Saṅghāṭi pacchimantena, dīghaso muṭṭhipañcako;

Uttamantena sugata-cīvarūnāpi vaṭṭati.

38.

Muṭṭhittikañca tiriyaṃ, tathā ekaṃsikassapi;

Antaravāsako cāpi, dīghaso muṭṭhipañcako;

Aḍḍhateyyo dvihattho vā, tiriyantena vaṭṭati.

39.

Nisīdanassa dīghena, vidatthi dve visālato;

Diyaḍḍhaṃ dasā vidatthi, sugatassa vidatthiyā.

40.

Kaṇḍuppaṭicchādikassa, tiriyaṃ dve vidatthiyo;

Dīghantato catassova, sugatassa vidatthiyā.

41.

Vassikasāṭikāyāpi, dīghaso cha vidatthiyo;

Tiriyaṃ aḍḍhateyyāva, sugatassa vidatthiyā.

42.

Ettha chedanapācitti, karontassa taduttari;

Paccattharaṇa mukhacoḷā, ākaṅkhitappamāṇikā.

43.

Parikkhāracoḷe gaṇanā, pamāṇaṃ vā na dīpitaṃ;

Tathā vatvā adhiṭṭheyya, thavikādiṃ vikappiyaṃ.

44.

Ahatāhatakappānaṃ, saṅghāṭi diguṇā siyā;

Ekacciyottarāsaṅgo, tathā antaravāsako.

45.

Utuddhaṭāna dussānaṃ, saṅghāṭi ca catugguṇā;

Bhaveyyuṃ diguṇā sesā, paṃsukūle yathāruci.

46.

Tīsu dve vāpi ekaṃ vā, chinditabbaṃ pahoti yaṃ;

Sabbesu appahontesu, anvādhimādiyeyya vā;

Acchinnañca anādiṇṇaṃ, na dhāreyya ticīvaraṃ.

47.

Gāme nivesane uddo-sitapāsādahammiye;

Nāvāṭṭamāḷaārāme, satthakhettakhale dume.

48.

Ajjhokāse vihāre vā, nikkhipitvā ticīvaraṃ;

Bhikkhusammutiyāññatra, vippavatthuṃ na vaṭṭati.

49.

Rogavassānapariyantā, kaṇḍucchādikasāṭikā;

Tato paraṃ vikappeyya, sesā apariyantikā.

50.

Paccattharaṇa parikkhāra-mukhapuñchanacoḷakaṃ;

Dasaṃ pyarattanādiṇṇakappaṃ labbhaṃ nisīdanaṃ.

51.

Adasaṃ rajitaṃyeva, sesacīvarapañcakaṃ;

Kappatādiṇṇakappaṃva, sadasaṃva nisīdanaṃ.

52.

Anadhiṭṭhitanissaṭṭhaṃ, kappetvā paribhuñjaye;

Hatthadīghaṃ tatopaḍḍha-vitthārañca vikappiyaṃ.

53.

Ticīvarassa bhikkhussa, sabbametaṃ pakāsitaṃ;

Parikkhāracoḷiyo sabbaṃ, tathā vatvā adhiṭṭhati.

54.

Acchedavissajjanagāhavibbhamā,

Paccuddharo māraṇaliṅgasikkhā;

Sabbesvadhiṭṭhānaviyogakāraṇā,

Vinividdhachiddañca ticīvarassa.

55.

Kusavākaphalakāni, kambalaṃ kesavālajaṃ;

Thullaccayaṃ dhārayatolūkapakkhājinakkhipe.

56.

Kadalerakakkadusse, potthake cāpi dukkaṭaṃ;

Sabbanīlakamañjeṭṭha-pītalohitakaṇhake.

57.

Mahāraṅgamahānāma-raṅgaratte tirīṭake;

Acchinnadīghadasake, phalapupphadase tathā;

Kañcuke veṭhane sabbaṃ, labhaticchinnacīvaroti.

4. Rajananiddeso

Rajanāni cāti -

58.

Mūlakkhandhatacapatta-phalapupphappabhedato;

Rajanā chappakārāni, anuññātāni satthunā.

59.

Mūle haliddiṃ khandhe ca, mañjeṭṭha tuṅgahārake;

Alliṃ nīlañca pattesu, tace loddañca kaṇḍulaṃ;

Kusumbhaṃ kiṃsukaṃ pupphe, sabbaṃ labbhaṃ vivajjiyāti.

5. Pattaniddeso

Patto cāti -

60.

Ayopatto bhūmipatto, jātiyā kappiyā duve;

Ukkaṭṭho majjhimo ceva, omako ca pamāṇato.

61.

Ukkaṭṭho magadhe nāḷi-dvayataṇḍulasādhitaṃ;

Gaṇhāti odanaṃ sūpaṃ, byañjanañca tadūpiyaṃ.

62.

Majjhimo tassupaḍḍhova, tatopaḍḍhova omako;

Ukkaṭṭhato ca ukkaṭṭho, apatto omakomako.

63.

Atirekapatto dhāreyyo, dasāhaparamaṃ sako;

Kappo nissaggiyo hoti, tasmiṃ kāletināmite.

64.

Acchedadānagāhehi, vibbhamā maraṇuddhaṭā;

Liṅgasikkhāhi chiddena, pattādhiṭṭhānamujjhati.

65.

Pattaṃ na paṭisāmeyya, sodakaṃ na ca otape;

Uṇhe na nidahe bhumyā, na ṭhape no ca laggaye.

66.

Miḍḍhante paribhaṇḍante, aṅke vā ātapattake;

Pādesu mañcapīṭhe vā, ṭhapetuṃ na ca kappati.

67.

Na nīhareyya ucchiṭṭho-dakañca calakaṭṭhikaṃ;

Pattena pattahattho vā, kavāṭaṃ na paṇāmaye.

68.

Bhūmiādhārake dārudaṇḍādhāre susajjite;

Duve patte ṭhapeyyekaṃ, nikkujjitvāna bhūmiyaṃ.

69.

Dārurūpiyasovaṇṇa-maṇiveḷuriyāmayā;

Kaṃsakācatipusīsaphalikātambalohajā.

70.

Chavasīsamayo cāpi, ghaṭītumbakaṭāhajā;

Pattā akappiyā sabbe, vuttā dukkaṭavatthukāti.

6. Thālakaniddeso

Thālakā cāti -

71.

Kappiyā thālakā tisso, tambāyomattikāmayā;

Dārusovaṇṇarajatamaṇiveḷuriyāmayā.

72.

Akappā phalikākācakaṃsajā gihisantakā;

Saṅghikā kappiyā tumbaghaṭijā tāvakālikāti.

7. Pavāraṇāniddeso

Pavāraṇāti -

73.

Yenīriyāpathenāyaṃ, bhuñjamāno pavārito;

Tato aññena bhuñjeyya, pācittinatirittakaṃ.

74.

Asanaṃ bhojanañceva, abhihāro samīpatā;

Kāyavācāpaṭikkhepo, pañcaaṅgā pavāraṇā.

75.

Odano sattu kummāso, maccho maṃsañca bhojanaṃ;

Sāli vīhi yavo kaṅgu, kudrūsavaragodhumā;

Sattannamesaṃ dhaññānaṃ, odano bhojjayāgu ca.

76.

Sāmākāditiṇaṃ kudrūsake varakacorako;

Varake sāliyañceva, nīvāro saṅgahaṃ gato.

77.

Bhaṭṭhadhaññamayo sattu, kummāso yavasambhavo;

Maṃso ca kappiyo vutto, maccho udakasambhavo.

78.

Bhuñjanto bhojanaṃ kappa-makappaṃ vā nisedhayaṃ;

Pavāreyyābhihaṭaṃ kappaṃ, tannāmena imanti vā.

79.

Lājā taṃsattubhattāni, goraso suddhakhajjako;

Taṇḍulā bhaṭṭhapiṭṭhañca, puthukā veḷuādinaṃ.

80.

Bhattaṃ vuttāvasesānaṃ, rasayāgu rasopi ca;

Suddhayāguphalādīni, na janenti pavāraṇaṃ.

81.

Pavāritena vuṭṭhāya, abhuttena ca bhojanaṃ;

Atirittaṃ na kātabbaṃ, yena yaṃ vā pure kataṃ.

82.

Kappiyaṃ gahitañcevu-ccāritaṃ hatthapāsagaṃ;

Atirittaṃ karontevaṃ, ‘‘alameta’’nti bhāsatu.

83.

Na karenupasampanna-hatthagaṃ pesayitvāpi;

Kāretuṃ labbhate sabbo, bhuñjituṃ tamakārakoti.

8. Kālikaniddeso

Kālikā cāti -

84.

Paṭiggahitā cattāro, kālikā yāvakālikaṃ;

Yāmakālikaṃ sattāha-kālikaṃ yāvajīvikaṃ.

85.

Piṭṭhaṃ mūlaṃ phalaṃ khajjaṃ, goraso dhaññabhojanaṃ;

Yāgusūpappabhutayo, hontete yāvakālikā.

86.

Madhumuddikasālūka-cocamocambajambujaṃ;

Phārusaṃ naggisantattaṃ, pānakaṃ yāmakālikaṃ.

87.

Sānulomāni dhaññāni, ṭhapetvā phalajo raso;

Madhūkapupphamaññatra, sabbo puppharasopi ca.

88.

Sabbapattaraso ceva, ṭhapetvā pakkaḍākajaṃ;

Sītodamadditodicca-pāko vā yāmakāliko.

89.

Sappinonītatelāni, madhuphāṇitameva ca;

Sattāhakālikā sappi, yesaṃ maṃsamavāritaṃ.

90.

Telaṃ tilavaseraṇḍa-madhusāsapasambhavaṃ;

Khuddābhamaramadhukari-makkhikāhi kataṃ madhu;

Rasādiucchuvikati, pakkāpakkā ca phāṇitaṃ.

91.

Savatthupakkā sāmaṃ vā, vasā kāle amānusā;

Aññesaṃ na pace vatthuṃ, yāvakālikavatthunaṃ.

92.

Haliddiṃ siṅgiverañca, vacattaṃ lasuṇaṃ vacā;

Usīraṃ bhaddamuttañcātivisā kaṭurohiṇī;

Pañcamūlādikañcāpi, mūlaṃ taṃ yāvajīvikaṃ.

93.

Biḷaṅgaṃ maricaṃ goṭṭha-phalaṃ pipphali rājikā;

Tiphaleraṇḍakādīnaṃ, phalaṃ taṃ yāvajīvikaṃ.

94.

Kappāsanimbakuṭajapaṭolasulasādinaṃ;

Sūpeyyapaṇṇaṃ vajjetvā, paṇṇaṃ taṃ yāvajīvikaṃ.

95.

Ṭhapetvā ucchuniyyāsaṃ,

Sarasaṃ ucchujaṃ tacaṃ;

Niyyāso ca taco sabbo,

Loṇaṃ lohaṃ silā tathā.

96.

Suddhasitthañca sevālo, yañca kiñci sujhāpitaṃ;

Vikaṭādippabhedañca, ñātabbaṃ yāvajīvikaṃ.

97.

Mūlaṃ sāraṃ taco pheggu, paṇṇaṃ pupphaṃ phalaṃ latā;

Āhārattha masādhentaṃ, sabbaṃ taṃ yāvajīvikaṃ.

98.

Sabbakālikasambhogo, kāle sabbassa kappati;

Sati paccaye vikāle, kappate kālikattayaṃ.

99.

Kālayāmamatikkantā, pācittiṃ janayantubho;

Janayanti ubhopete, antovutthañca sannidhiṃ.

100.

Sattāhakālike satta, ahāni atināmite;

Pācitti pāḷināruḷhe, sappiādimhi dukkaṭaṃ.

101.

Nissaṭṭhaladdhaṃ makkheyya, naṅgaṃ najjhohareyya ca;

Vikappentassa sattāhe, sāmaṇerassadhiṭṭhato;

Makkhanādiñca nāpatti, aññassa dadatopi ca.

102.

Yāvakālikaādīni, saṃsaṭṭhāni sahattanā;

Gāhāpayanti sabbhāvaṃ, tasmā evamudīritaṃ.

103.

Pure paṭiggahitañca, sattāhaṃ yāvajīvikaṃ;

Sesakālikasammissaṃ, pācitti paribhuñjato.

104.

Yāvakālikasammissaṃ, itaraṃ kālikattayaṃ;

Paṭiggahitaṃ tadahu, tadaheva ca bhuñjaye.

105.

Yāmakālikasammissaṃ, sesamevaṃ vijāniyaṃ;

Sattāhakālikamissañca, sattāhaṃ kappatetaranti.

9. Paṭiggāhaniddeso

Paṭiggāhoti -

106.

Dātukāmābhihāro ca, hatthapāseraṇakkhamaṃ;

Tidhā dente dvidhā gāho, pañcaṅgevaṃ paṭiggaho.

107.

Asaṃhāriye tatthajāte, sukhume ciñcaādinaṃ;

Paṇṇe vāsayhabhāre ca, paṭiggāho na rūhati.

108.

Sikkhāmaraṇaliṅgehi, anapekkhavisaggato;

Acchedānupasampanna-dānā gāhopasammati.

109.

Appaṭiggahitaṃ sabbaṃ, pācitti paribhuñjato;

Suddhañca nātibahalaṃ, kappate udakaṃ tathā.

110.

Aṅgalaggamavicchinnaṃ, dantakkhikaṇṇagūthakaṃ;

Loṇassukheḷasiṅghāṇi-semhamuttakarīsakaṃ.

111.

Gūthamattikamuttāni, chārikañca tathāvidhe;

Sāmaṃ gahetvā seveyya, asante kappakārake.

112.

Durūpaciṇṇe rajokiṇṇe, athuggahappaṭiggahe;

Antovutthe sayaṃpakke, antopakke ca dukkaṭanti.

10. Akappiyamaṃsaniddeso

Maṃsesu ca akappiyanti -

113.

Manussahatthiassānaṃ, maṃsaṃ sunakhadīpinaṃ;

Sīhabyagghataracchānaṃ, acchassa uragassa ca.

114.

Uddissakatamaṃsañca, yañca appaṭivekkhitaṃ;

Thullaccayaṃ manussānaṃ, maṃse sesesu dukkaṭaṃ.

115.

Aṭṭhīpi lohitaṃ cammaṃ, lomamesaṃ na kappati;

Sacittakaṃva uddissa-kataṃ sesā acittakāti.

11. Nissaggiyaniddeso

Nissaggiyānīti -

116.

Arūpiyaṃ rūpiyena, rūpiyaṃ itarena ca;

Rūpiyaṃ parivatteyya, nissaggi idha rūpiyaṃ.

117.

Kahāpaṇo sajjhu siṅgī, vohārūpagamāsakaṃ;

Vatthamuttādi itaraṃ, kappaṃ dukkaṭavatthu ca.

118.

‘‘Imaṃ gahetvā bhutvā vā, imaṃ dehi karānaya;

Demi vā’’ti samāpanne, nissaggi kayavikkaye.

119.

Attano aññato lābhaṃ, saṅghassaññassa vā nataṃ;

Pariṇāmeyya nissaggi, pācitti cāpi dukkaṭaṃ.

120.

Anissajjitvā nissaggiṃ, paribhuñje na deyya vā;

Nissaṭṭhaṃ sakasaññāya, dukkaṭaṃ aññathetaranti.

12. Pācittiyaniddeso

Pācittīti -

121.

Musāvādomasāvāde, pesuññaharaṇe tathā;

Padasodhammasāgāre, ujjhāpanakakhīyane.

122.

Talasattianādarakukkuccuppādanesu ca;

Gāmappavesanāpucchā, bhojane ca paramparā.

123.

Anuddharitvā gamane, seyyaṃ senāsanāni vā;

Itthiyāddhānagamane, ekekāya nisīdane.

124.

Bhīsāpanākoṭanaaññavāde,

Vihesaduṭṭhullapakāsachāde;

Hāsodake nicchubhane vihārā,

Pācitti vuttānupakhajjasayaneti.

13. Samaṇakappaniddeso

Samaṇakappāti -

125.

Bhūtagāmasamārambhe, pācitti katakappiyaṃ;

Nakhena vāggisatthehi, bhave samaṇakappiyaṃ.

126.

Sa mūlakhandhabījagga-phaḷubījappabhāvito;

Ārambhe dukkaṭaṃ bījaṃ, bhūtagāmaviyojitaṃ.

127.

Nibbaṭṭabījaṃ nobīja-makatañcāpi kappati;

Kaṭāhabaddhabījāni, bahiddhā vāpi kāraye.

128.

Ekābaddhesu bījesu, bhājane vāpi bhūmiyaṃ;

Kate ca kappiyekasmiṃ, sabbesveva kataṃ bhave.

129.

Nikkhitte kappiyaṃ katvā, mūlapaṇṇāni jāyaruṃ;

Kappiyaṃ puna kāreyya, bhūtagāmo hi so tadā.

130.

Sapaṇṇo vā apaṇṇo vā, sevālodakasambhavo;

Cetiyādīsu sevālo, nibbaṭṭadvattipattako;

Bhūtagāmova bījampi, mūlapaṇṇe viniggate.

131.

Ghaṭādipiṭṭhe sevālo, makuḷaṃ ahichattakaṃ;

Dukkaṭasseva vatthūni, phullamabyavahārikaṃ.

132.

Lākhāniyyāsachattāni, allarukkhe vikopiya;

Gaṇhato tattha pācitti, chindato vāpi akkharaṃ.

133.

Pīḷetuṃ nāḷikerādiṃ, dārumakkaṭakādinā;

Chindituṃ gaṇṭhikaṃ kātuṃ, tiṇādiṃ na ca kappati.

134.

Bhūtagāmaṃ va bījaṃ vā, chinda bhindocināhi vā;

Phālehi vijjha paca vā, niyametvā na bhāsaye.

135.

Imaṃ karohi kappiyaṃ, imaṃ gaṇhedamāhara;

Imaṃ dehi imaṃ sodhehevaṃ vaṭṭati bhāsitunti.

14. Bhūminiddeso

Bhūmiyoti -

136.

Sammutussāvanantā ca, gonisādī gahāpati;

Kappiyā bhūmiyo yāsu, vutthaṃ pakkañca kappati.

137.

Vāsatthāya kate gehe, saṅghike vekasantake;

Kappiyā kuṭi laddhabbā, sahaseyyappahonake.

138.

Gehe saṅghassa vekassa, karamānevamīrayaṃ;

Paṭhamiṭṭhakathambhādiṃ, ṭhapeyyussāvanantikā;

‘‘Kappiyakuṭiṃ karoma, kappiyakuṭiṃ karomā’’ti.

139.

Yebhuyyenāparikkhitto, ārāmo sakalopi vā;

Vuccate ‘‘gonisādī’’ti, sammutī saṅghasammatā.

140.

Bhikkhuṃ ṭhapetvā aññehi, dinno tesaṃva santako;

Atthāya kappakuṭiyā, geho gahapatī mato.

141.

Akappakuṭiyā vutthasappiādīhi missitaṃ;

Vajeyya antovutthattaṃ, purimaṃ kālikadvayaṃ.

142.

Teheva bhikkhunā pakkaṃ, kappate yāvajīvikaṃ;

Nirāmisaṃva sattāhaṃ, sāmise sāmapākatā.

143.

Ussāvanantikā yehi, thambhādīhi adhiṭṭhitā;

Tesuyevāpanītesu, tadaññesupi tiṭṭhati.

144.

Sabbesu apanītesu, bhave jahitavatthukā;

Gonisādī parikkhitte, sesā chadanavibbhamāti.

15. Upajjhācariyavattaniddeso

Upajjhācariyavattānīti -

145.

Nissāyupajjhācariye, vasamāno supesalo;

Dantakaṭṭhāsanaṃ toyaṃ, yāguṃ kāle dade sadā.

146.

Patte vattaṃ care gāma-ppavese gamanāgame;

Āsane pādapīṭhe ca, kathalopāhanacīvare.

147.

Paribhojanīyapānīya-vaccappassāvaṭhānisu;

Vihārasodhane vattaṃ, puna paññāpane tathā.

148.

Na papphoṭeyya sodhento, paṭivāte ca saṅgaṇe;

Vihāraṃ bhikkhu pānīya-sāmantā sayanāsanaṃ.

149.

Nhāne nhātassa kātabbe, raṅgapāke ca dhovane;

Sibbane cīvare theve, rajanto na vaje ṭhite.

150.

Ekaccassa anāpucchā, pattaṃ vā cīvarāni vā;

Na dadeyya na gaṇheyya, parikkhārañca kiñcanaṃ.

151.

Ekaccaṃ pacchato kātuṃ, gantuṃ vā tassa pacchato;

Piṇḍapātañca ninnetuṃ, nīharāpetumattano.

152.

Kiccayaṃ parikammaṃ vā, kesacchedañca attano;

Kārāpetuṃ va kātuṃ vā, anāpucchā na vaṭṭati.

153.

Gāmaṃ susānaṃ nissīmaṃ, disaṃ vā gantumicchato;

Attano kiccayaṃ vāpi, anāpucchā na vaṭṭati.

154.

Uppannaṃ aratiṃ diṭṭhiṃ, kukkuccaṃ vā vinodaye;

Kareyya vāpi ussukkaṃ, saṅghāyattesu kammasu.

155.

Gilānesu upaṭṭheyya, vuṭṭhānaṃ nesamāgame;

Vattabhedena sabbattha, anādarena dukkaṭanti.

16. Vaccapassāvaṭṭhānikaniddeso

Vaccapassāvaṭṭhānikanti -

156.

Na kareyya yathāvuḍḍhaṃ, vaccaṃ yātānupubbiyā;

Vaccapassāvakuṭiyo, nhānatitthañca labbhati.

157.

Paviseyyubbhajitvā no, sahasā paviseyya ca;

Ukkāsitvāvubbhajeyya, pādukāsveva saṇṭhito.

158.

Na kare nitthunaṃ vaccaṃ, dantakaṭṭhañca khādayaṃ;

Vaccapassāvadoṇīnaṃ, na kareyyubhayaṃ bahi.

159.

Kūpe kaṭṭhaṃ na pāteyya, kheḷaṃ passāvadoṇiyā;

Nāvalekheyya pharuse-nuhatañcāpi dhovaye.

160.

Na nikkhameyya sahasā-vubbhajitvā na nikkhame;

Capu capu nācameyya, uklāpañca visodhayeti.

17. Āpucchakaraṇaniddeso

Āpucchakaraṇanti -

161.

Anajjhiṭṭhova therena, pātimokkhaṃ na uddise;

Dhammaṃ na kathaye pañhaṃ, na pucche na ca vissaje.

162.

Āpucchitvā kathentassa, puna vuḍḍhatarāgame;

Puna āpucchanaṃ natthi, bhattagge cānumodato.

163.

Vasanto ca anāpucchā, vuḍḍhenekavihārake;

Na sajjhāyeyya uddesaṃ, paripucchañca no dade.

164.

Dhammaṃ na bhāsaye dīpaṃ, na kare na ca vijjhape;

Vātapānaṃ kavāṭaṃ vā, vivareyya thakeyya ca.

165.

Caṅkame caṅkamantopi, vuḍḍhena parivattaye;

Yena vuḍḍho sa saṅghāṭi-kaṇṇenenaṃ na ghaṭṭayeti.

18. Nagganiddeso

Naggoti -

166.

Naggo maggaṃ vaje bhuñje, pive khāde na sāyaye;

Na gaṇhe na dade neva, vande vandāpayeyya vā.

167.

Parikammaṃ na kāreyya, na kare paṭichādisu;

Parikamme duve vattha-cchādi sabbattha kappiyāti.

19. Nhānakappaniddeso

Nhānakappoti -

168.

Na ca nhāyeyya therānaṃ, puratopari vā tathā;

Dadeyya otarantānaṃ, maggamuttaramānako.

169.

Kuṭṭatthambhataruṭṭāne, nhāyamāno na ghaṃsaye;

Kāyaṃ gandhabbahatthena, kuruvindakasuttiyā.

170.

Mallakenāññamaññaṃ vā, sarīrena na ghaṃsaye;

Kapāliṭṭhakakhaṇḍāni, vatthavaṭṭi ca vaṭṭati.

171.

Sabbesaṃ puthupāṇī cā-kallassākatamallakaṃ;

Pāsāṇapheṇakathalā, kappanti pādaghaṃsaneti.

20. Avandiyaniddeso

Avandiyoti -

172.

Ukkhittānupasampanna-nānāsaṃvāsaitthiyo;

Navo ca garukaṭṭho ca, paṇḍako ca avandiyāti.

21. Cammaniddeso

Cammanti -

173.

Migājeḷakacammāni, kappanti paribhuñjituṃ;

Rohiteṇipasadā ca, kuruṅgā migajātikā.

174.

Anuññātattayā aññaṃ, cammaṃ dukkaṭavatthukaṃ;

Thavikopāhane cammaṃ, sabbaṃ kappatimānusanti.

22. Upāhananiddeso

Upāhanā cevāti -

175.

Majjhadese na kappanti, gaṇaṅgaṇūpāhanā navā;

Sabbassa kappantārāme, sabbatthākallakassa ca.

176.

Sabbanīlakaodātapītalohitakaṇhakā;

Mahāraṅgamahānāma-raṅgarattā cupāhanā.

177.

Sabbamañjeṭṭhikā citrā, nīlapītādivaddhikā;

Tittirapattikā meṇḍa-ajavisāṇavaddhikā.

178.

Khallabaddhā puṭabaddhā, tūlapuṇṇā cupāhanā;

Pāliguṇṭhimakā mora-piñchena parisibbitā.

179.

Vicchikāḷikatā sīhabyagghuddājinadīpinaṃ;

Majjārakāḷakolūkacammehi ca parikkhaṭā;

Pādukā saṅkamanīyā, koci dhāreyya dukkaṭaṃ.

180.

Nīlādivaṇṇaṃ sakalaṃ, puñchitvā vekadesakaṃ;

Upāhanā vaḷañjeyya, hāretvā khallakādikanti.

23. Anolokiyaniddeso

Anolokiyanti -

181.

Sāratto itthiyā yoniṃ, mukhaṃ vā bhikkhadāyiyā;

Parassa pattamujjhānasaññī vā attano mukhaṃ;

Ādāsodakapatte vā, olokeyyassa dukkaṭanti.

24. Añjanīniddeso

Añjanīti -

182.

Vaṭṭāṭṭhasoḷasaṃsā vā, maṭṭhā vaṭṭati añjanī;

Tissopi mūle gīvāyaṃ, lekhā ekāva bandhituṃ.

183.

Yaṃ kiñci rūpaṃ mālādikammaṃ makaradantakaṃ;

Gomuttakaḍḍhacandādi-vikāraṃ nettha vaṭṭati.

184.

Labbhekavaṇṇasuttena, sibbituṃ thavikā tathā;

Sipāṭi kuñcikākoso, salākāpi acittakā.

185.

Saṅkhanābhivisāṇaṭṭhi-naḷadantamayā tathā;

Phalakaṭṭhamayā veḷu-lākhālohamayāpi ca.

186.

Añjaniyo salākāyo, dhūmanettā ca labbhare;

Tathā satthakadaṇḍāni, natthudānā ca tammayāti.

25. Akappiyasayananiddeso

Akappiyasayanānīti -

187.

Āsandī tūlī pallaṅko, paṭikaṃ gonacittakaṃ;

Paṭalī vikatī udda-lomī ekantalomikā.

188.

Kuttaṃ koseyyaṃ kaṭṭissaṃ, hatthiassarathattharā;

Jinappaveṇikadalī-migappavaraattharā.

189.

Salohitavitānañcu-bhatorattūpadhānakaṃ;

Akappiyāni etāni, dukkaṭaṃ paribhuñjato.

190.

Āsandādittayā sese, labbhate gihisantake;

Dhammāsane ca bhattagge, ghare cāpi nisīdituṃ;

Bhūmattharaṇasaṅkhepe, sayituñcāpi kappati.

191.

Caturaṃsapīṭhā sattaṅgā, pañcaṅgā uccapādakā;

Tūlonaddhā ghareyeva, mañcapīṭhā nisīdituṃ.

192.

Coḷavākuṇṇapaṇṇānaṃ, tiṇānañceva pūritā;

Cīvaracchaviyo pañca, bhisī sabbattha kappiyā.

193.

Tūlattayaṃ bhisigabbho, lomāni migapakkhinaṃ;

Bimbohane anuññātaṃ, tūlavajjā masūrake.

194.

Manussalomamuṇṇāyaṃ, paṇṇe pupphaṃ tamālakaṃ;

Suddhaṃ na āsanañceva, labbhamappaṭivekkhitanti.

26. Samānāsanikaniddeso

Samānāsanikopi cāti -

195.

Tivassantarānuññātaṃ, bhikkhūnamekamāsanaṃ;

Sattavassativassehi, pañcavasso nisīdituṃ.

196.

Ṭhapetvā paṇḍakaṃ itthiṃ, ubhatobyañjanaṃ muni;

Dīghāsane anuññāsi, sabbeheva nisīdituṃ.

197.

Antaṃ dīghāsanaṃ tiṇṇaṃ, yaṃ pahoti nisīdituṃ;

Mañcake vāpi pīṭhe vā, dvinnaṃ labbhaṃ nisīditunti.

27. Asaṃvāsikaniddeso

Asaṃvāsiko cāti -

198.

Ukkhittonupasampanno, bhikkhunī chinnamūlako;

Nānāsaṃvāsanissīma-ṭṭhitavehāyasaṇṭhitā;

Ekādasa abhabbā ca, asaṃvāsāti dīpitāti.

28. Kammaniddeso

Kammañcāti -

199.

Vaggena adhammakammaṃ, samaggena adhammikaṃ;

Vaggena dhammakammañca, samaggena ca dhammikaṃ;

Catutthaṃyevānuññātaṃ, sesakammesu dukkaṭaṃ.

200.

Catuvaggo pañcavaggo, dasavīsativaggiko;

Tirekavīsativaggo, pañca saṅghā vibhāvitā.

201.

Catuvaggettha abbhānu-pasampadāpavāraṇā;

Pañcavaggo ca abbhānaṃ, majjhadesupasampadaṃ.

202.

Dasavaggo ca abbhānaṃ, ṭhapetvā sabbakammiko;

Itaro sabbakammesu, kammappattoti dīpito.

203.

Catuvaggena kattabbe, cattāro pakatattakā;

Kammappattā pare chandā-rahā sesepyayaṃ nayo.

204.

Catuvaggādikattabbaṃ, asaṃvāsakammāraha;

Garukaṭṭhesvaññataraṃ, katvāna gaṇapūrakaṃ;

Parivāsādikaṃ kammaṃ, kataṃ kuppañca dukkaṭaṃ.

205.

Adhammakammaṃ vāreyya, antarāye duve tayo;

Diṭṭhāvimekodhiṭṭhānaṃ, vārenteva tatodhikā.

206.

Kammārahā asaṃvāsā, khittacittadukhaṭṭitā;

Etesaṃ saṅghamajjhamhi, paṭikkhepo na ruhati.

207.

Pakatattekasīmaṭṭha-samasaṃvāsabhikkhuno;

Ārocentassantamaso-nantarassāpi rūhati.

208.

Kopetuṃ dhammikaṃ kammaṃ, paṭikkoseyya sammukhā;

Tirokkhā kāyasāmaggiṃ, chandaṃ no deyya dukkaṭanti.

29. Micchājīvavivajjanāniddeso

Micchājīvavivajjanāti -

209.

Dāruṃ veḷuṃ phalaṃ pupphaṃ, cuṇṇaṃ nhānamukhodakaṃ;

Mattikādantakaṭṭhādiṃ, na dade kulasaṅgahā.

210.

Pāribhaṭakatāmugga-sūpyatāvatthuvijjayā;

Paheṇadūtakammena, jaṅghapesaniyena vā.

211.

Anuppadānappaṭipiṇḍa-vejjakammena vā pana;

Nāññena vāpi sambuddhappaṭikuṭṭhena jīvaye.

212.

Viññattinesanābhūtullapanākuhanādihi;

Kuladūsādinuppannapaccaye parivajjayeti.

30. Vattaniddeso

Vattanti -

213.

Āgantuko na ārāmaṃ, pavise saupāhano;

Sachattoguṇṭhito sīse, karitvā vāpi cīvaraṃ.

214.

Pānīyena na dhoveyya, pāde vuḍḍhatarepi ca;

Āvāsikebhivādeyya, puccheyya sayanāsanaṃ.

215.

Gamiko paṭisāmetvā, dārumattikabhaṇḍakaṃ;

Vihārañca thaketvāna, āpuccha sayanāsanaṃ.

216.

Āpucchitabbe asati, saṃgopetvāna sādhukaṃ;

Pakkameyyaññathā tassa, pakkantuṃ na ca kappati.

217.

Āvāsiko paññāpeyya, vuḍḍhāgantussa āsanaṃ;

Upanikkhipe pādoda-ppabhutiṃ pattacīvaraṃ.

218.

Paccuggantvāna gaṇheyya, pānīyena ca pucchaye;

Āgantukebhivādeyya, paññape sayanāsanaṃ.

219.

Ajjhāvutthamavutthaṃ vā, gocarāgocaraṃ vade;

Vaccapassāvaṭhānāni, katikaṃ sekkhasammutiṃ.

220.

Pavesanikkhame kālaṃ, paribhojiyapāniyaṃ;

Nisinnova navakassa, etaṃ sabbaṃ samuddiseti.

31. Vikappanāniddeso

Vikappanā cevāti -

221.

Sammukhā parammukhāti, duve vuttā vikappanā;

Sammukhāya vikappento, byattassekassa santike;

‘‘Imaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ, vikappemī’’ti bhāsaye.

222.

Ettāvatā nidhetuṃva, kappatī na ca kappati;

Paribhogādikaṃ tena, appaccuddhaṭabhāvato.

223.

‘‘Mayhaṃ santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti -

Tena paccuddhaṭeyeva, paribhogādi kappati.

224.

Aparā sammukhāvekā, bhikkhussekassa santike;

Gahetvā nāmamekassa, pañcannaṃ sahadhamminaṃ.

225. ‘‘Imaṃ cīvaraṃ tissassa bhikkhuno, tissāya bhikkhuniyā, tissassa sāmaṇerassa, tissāya sāmaṇeriyā, tissāya sikkhamānāya vikappemī’’ti vattabbaṃ.

Tena bhikkhunā ‘‘tissassa bhikkhuno, tissāya bhikkhuniyā, tissassa sāmaṇerassa, tissāya sāmaṇeriyā, tissāya sikkhamānāya santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti vattabbaṃ.

226.

Parammukhāvikappane-kassantikevamīraye;

‘‘Imaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ vikappanatthāya dammī’’ti.

227. Tena vattabbo ‘‘ko te mitto vā sandiṭṭho vā’’ti. Itarena cevaṃ vattabbaṃ ‘‘tisso bhikkhū’’ti vā ‘‘tissā bhikkhunī’’ti vā ‘‘tisso sāmaṇero’’ti vā ‘‘tissā sāmaṇerī’’ti vā ‘‘tissā sikkhamānā’’ti vā.

Puna tena ‘‘ahaṃ tissassa tissāya vā dammī’’ti vikappetvā teneva ‘‘tissassa bhikkhuno, tissāya bhikkhuniyā, tissassa sāmaṇerassa, tissāya sāmaṇeriyā, tissāya sikkhamānāya santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti paccuddharitabbaṃ.

228.

Dūrasantikattekattabahubhāvaṃ vijāniya;

‘‘Etaṃ ima’’nti ‘‘etāni, imānī’’tettha yojaye.

229.

Dasāhaṃ māsamekaṃ vā, pañca vā kathinatthate;

Pāripūratthamūnassa, paccāsā sati māsakaṃ;

Nuppādayati nissaggiṃ, nādhiṭṭhitavikappitanti.

32. Nissayaniddeso

Nissayoti -

230.

Byattassa pañcavassassa, natthi nissaya kāriyaṃ;

Yāvajīvampi abyatto, nissitoyeva jīvati.

231.

Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā, paggaṇhitvāna añjaliṃ;

Ukkuṭikaṃ nisīditvā, vade yāvatatīyakaṃ;

‘‘Ācariyo me, bhante, hohi,

Āyasmato nissāya vacchāmī’’ti.

232.

Pakkante pakkhasaṅkante, vibbhante vāpi nissayo;

Maraṇāṇattupajjhāya-samodhānehi sammati.

233.

Nissāya na vaselajjiṃ, apubbaṃ ṭhānamāgato;

Āgame catupañcāhaṃ, ñātuṃ bhikkhusabhāgataṃ.

234.

Addhikassa gilānassa, gilānupaṭṭhakassa ca;

Yācitassa araññe vā, sallakkhantena phāsukaṃ;

Sabhāge dāyakesante, vasituṃ tāva labbhatīti.

33. Kāyabandhananiddeso

Kāyabandhananti -

235.

Akāyabandhano gāmaṃ, dukkaṭaṃ paviseyya ce;

Bandheyya yattha sarati, tatthevāsatiyā gato.

236.

Paṭṭikā sūkarantanti, duvidhaṃ kāyabandhanaṃ;

Dussapaṭṭo ca rajju ca, ekā tadanulomikā.

237.

Macchakaṇṭakakhajjūrī-pattā maṭṭhā ca paṭṭikā;

Labbhā dasā catassopi, ante diguṇasuttakaṃ.

238.

Mālādiṃ kakkaṭacchādiṃ, dassetvā guṇasuttaka;

Koṭṭitā kuñjaracchādiṃ, paṭṭikā na ca kappati.

239.

Ghaṭakaṃ makaramukhādiṃ, na kappanti dasāmukhe;

Ubhante ghaṭakā lekhā, vidhe aññañca cittakaṃ.

240.

Deḍḍubhakañca murajaṃ, maddavīṇaṃ kalābukaṃ;

Na kappanti dasāsu dve, majjhimāyeva kappare.

241.

Veḷudantavisāṇaṭṭhikaṭṭhalākhāphalāmayā;

Saṅkhanābhimayā suttanaḷalohamayāpi ca;

Vidhā kappanti kappiyā, gaṇṭhiyo cāpi tammayāti.

Paṭhamabhāṇavāraṃ niṭṭhitaṃ.

34. Pathavīniddeso

Pathavī cāti -

242.

Jātājātāti duvidhā, suddhamattikapaṃsukā;

Jātādaḍḍhā ca pathavī, bahumattikapaṃsukā;

Cātumāsādhikovaṭṭhapaṃsumattikarāsi ca.

243.

Suddhasakkharapāsāṇamarumbakathalavālukā;

Daḍḍhā ca bhūmi yebhuyyasakkharādimahīpi ca;

Dutiyā vuttarāsi ca, cātumāsomavaṭṭhako.

244.

Dve bhāgā tīsu bhāgesu, mattikā yassa bhūmiyā;

Yebhuyyamattikā esā, sesesupi ayaṃ nayo.

245.

Pācitti khaṇane jāte, jātasaññissa dukkaṭaṃ;

Dveḷhassājātasaññissa, nāpattāṇāpane tathā.

246.

Pahāre pahārāpatti, khaṇamānassa attanā;

Ekāyāṇattiyā ekā, nānāṇattīsu vācaso.

247.

‘‘Imaṃ ṭhānamimaṃ kandamidha vāpiṃ khaṇettha ca;

Jālehaggi’’nti vā vattuṃ, niyametvā na vaṭṭati.

248.

‘‘Thambhassimassāvāṭaṃ vā, mattikaṃ jāna māhara;

Karohi kappiyañce’’ti, vacanaṃ vaṭṭatedisaṃ.

249.

Asambaddhaṃ pathaviyā, sukkhakaddamaādikaṃ;

Kopetuṃ tanukaṃ labbhamussiñcanīyakaddamaṃ.

250.

Gaṇḍuppādaṃ upacikāmattikaṃ mūsikukkiraṃ;

Cātumāsādhikovaṭṭhaṃ, leḍḍādiñca na kopaye.

251.

Patite vāpiādīnaṃ, kūle udakasantike;

Pāsāṇe ca raje lagge, patite navasoṇḍiyā.

252.

Vammike mattikākuṭṭe, abbhokāsuṭṭhite tathā;

Yebhuyyakathalaṭṭhāne, tiṭṭhatiṭṭhakakuṭṭako.

253.

Thambhādiṃ gaṇhituṃ bhūmiṃ, sañcāletvā vikopayaṃ;

Dhārāya bhindituṃ bhūmiṃ, kātuṃ vā visamaṃ samaṃ.

254.

Sammuñjanīhi ghaṃsituṃ, kaṇṭakādiṃ pavesituṃ;

Dassessāmīti bhindanto, bhūmiṃ caṅkamituṃ padaṃ.

255.

Ghaṃsituṃ aṅgapaccaṅgaṃ, kaṇḍurogī taṭādisu;

Hatthaṃ vā dhovituṃ bhūmiṃ, ghaṃsituṃ na ca kappati.

256.

Thambhādiujukuddhāro, pāsāṇādipavaṭṭanaṃ;

Sākhādikaḍḍhanaṃ rukkhalatācchedanaphālanaṃ.

257.

Seko passāvaādīnaṃ, suddhacittassa vaṭṭati;

Allahatthaṃ ṭhapetvāna, rajaggāho ca bhūmiyā.

258.

Aggissa anupādāne, kapāle iṭṭhakāya vā;

Pātetuṃ labbhate aggiṃ, bhūmiyaṃ vāvase satīti.

35. Parikkhāraniddeso

Parikkhāroti -

259.

Pañcavaṇṇehi suttehi, anto bahi ca sibbituṃ;

Girikūṭaḍḍhacandādiṃ, chatte paṇṇe ca chindituṃ.

260.

Ghaṭakaṃ vāḷarūpaṃ vā, daṇḍe lekhā na vaṭṭati;

Vaṭṭatī daṇḍabundamhi, ahicchattakasādisaṃ.

261.

Sibbituṃ ekavaṇṇena, pañjaraṃ vā vinandhituṃ;

Thiratthaṃ vaṭṭatī chatte, daṇḍe lekhāva bandhituṃ.

262.

Ante paṭṭamukhe vāpi, veṇi saṅkhalikāpi vā;

Sūcivikāramaññaṃ vā, cīvare na ca kappati;

Kappabinduvikārampi, pāḷikaṇṇikaādikaṃ.

263.

Gaṇṭhipāsakapaṭṭāpi, catukkoṇāva agghiyaṃ;

Muggaro kakkaṭacchādi-vikāraṃ nettha vaṭṭati.

264.

Koṇasuttā ca pīḷakā, duviññeyyāva kappare;

Gandhaṃ telaṃ va lākhaṃ vā, rajane na ca pakkhipe.

265.

Rattaṃ saṅkhena maṇinā, ghaṭṭeyyaññena vā na ca;

Ghaṃseyya doṇiyaṃ katvā, pahāre na ca muṭṭhinā.

266.

Kaṇṇakoṇakasuttāni, ratte chindeyya cīvare;

Lekhā na vaṭṭatī dhamma-karaṇe chattavaṭṭiyaṃ.

267.

Lekhaṃ ṭhapetvā maṇikā, pīḷakā kuñcikāya ca;

Pipphale ca pariccheda-lekhā daṇḍamhi vaṭṭati.

268.

Mālādyaraṇiyaṃ patta-maṇḍale bhittikamma ca;

Heṭṭhā lekhādvayaṃ uddhaṃ, ahicchattakasādisaṃ.

269.

Hitvā kattarayaṭṭhimhi, sūcisaṇḍāsakepi ca;

Yaṃ kiñci girikūṭādi-vaṇṇamaṭṭhaṃ na vaṭṭati.

270.

Bimbohane bhisimañca-pīṭhādisayanāsane;

Sammuñjanimhi saṅkāra-chaḍḍane raṅgabhājane.

271.

Pānīyabhājane pāda-pīṭhe kathalikāya ca;

Pattādhārapidhānesu, tālavaṇṭe ca bījane;

Yaṃ kiñci mālākammādi-vaṇṇamaṭṭhamavāritaṃ.

272.

Senāsane pana dvārakavāṭādippabhedane;

Sovaṇṇamayanuññātaṃ, vaṇṇamaṭṭhamhi kā kathā.

273.

Visāṇanāḷilābvādippabhede telabhājane;

Pumitthirūparahitaṃ, vaṇṇamaṭṭhamavāritanti.

36. Bhesajjaniddeso

Bhesajjanti -

274.

Janassa kātuṃ bhesajjaṃ, dātuṃ vattuṃ na labbhati;

Bhikkhācariyaviññatti, sakehi sahadhamminaṃ.

275.

Pitūnaṃ tadupaṭṭhākabhikkhunissitabhaṇḍunaṃ;

Labbhaṃ bhesajjakaraṇaṃ, veyyāvaccakarassa ca.

276.

Mahācūḷapitāmātābhātābhaginiādinaṃ;

Tesaṃ sakenattaniye, dātabbaṃ tāvakālikaṃ.

277.

Kuladūsanaviññatti, bhesajjakaraṇādi hi;

Mātāpitūhi sambandhañātakesu na rūhati.

278.

Piṇḍapāto anāmaṭṭho, mātādīnamavārito;

Channaṃ dāmarikacorassa, dātumissariyassa ca.

279.

Tesaṃ suttodakeheva, parittaṃ kayirā nattano;

Bhaṇitabbaṃ bhaṇāpente, parittaṃ sāsanogadhaṃ.

280.

Sīlaṃ dhammaṃ parittaṃ vā, āgantvā detu bhāsatu;

Dātuṃ vattuñca labbhati, gantvā kenaci pesitoti.

37. Uggahaniddeso

Uggahoti -

281.

Kammacetiyasaṅghañña-puggalatthaṃ gaṇassa ca;

Dasabhedampi ratanaṃ, uggaṇhantassa dukkaṭaṃ.

282.

Nissaggi tesu attatthaṃ, dvīsu sesesu dukkaṭaṃ;

Anāmasitvā vutte tu, gaṇaṃ saṅghañca puggalaṃ.

283.

‘‘Cetyassa navakammassa, dammī’’ti na paṭikkhipe;

Vade kappiyakārānaṃ, ‘‘vadantevamime’’ iti.

284.

Khettaṃ vatthuṃ taḷākaṃ vā, dente dāsapasvādikaṃ;

Paṭikkhipitvā gaṇheyya, kappiyena kamena ca;

Khettādīni vihārassa, vutte dammīti vaṭṭati.

285.

Navamātikakedāra-taḷākakiriyānave;

Mattikuddharaṇaṃ bandho, thirakāro ca āḷiyā.

286.

Tirekabhāgagahaṇaṃ, kedāre anave nave;

Aparicchannabhāge ca, sasse ‘‘dethettake’’ iti;

Kahāpaṇuṭṭhāpanañca, sabbesampi akappiyaṃ.

287.

Avatvā kasa vappiccādettikāya ca bhūmiyā;

Patiṭṭhāpeti bhūmiṃ vā, bhāgo deyyoti ettako.

288.

Bhūmibhāge kataṃ sassaṃ, ettake gaṇhathettakaṃ;

Gaṇhanatthaṃ vadantevaṃ, pamāṇaṃ daṇḍarajjubhi.

289.

Minane rakkhaṇe ṭhatvā, khale taṃnīharāpane;

Koṭṭhādipaṭisāmane, tassevetamakappiyaṃ.

290.

Paṭisāmeyya pācitti, yaṃ kiñci gihisantakaṃ;

Bhaṇḍāgārikasīsena, sacepi pitusantakaṃ.

291.

Pitūnaṃ kappiyaṃ vatthuṃ, avassaṃ paṭisāmiyaṃ;

Attano santakaṃ katvā, labbhate paṭisāmituṃ.

292.

Dehīti paṭisāmetvā, vutte cāpi paṭikkhipe;

Pātetvāna gate labbhaṃ, palibodhoti gopituṃ.

293.

Kammaṃ karonto ārāme, sakaṃ vaḍḍhakiādayo;

Parikkhārañca sayana-bhaṇḍaṃ vā rājavallabhā.

294.

Dehīti paṭisāmetvā, vadanti yadi chandato;

Na kareyya bhayā ṭhānaṃ, guttaṃ dassetu vaṭṭati.

295.

Balakkārena pātetvā, gatesu paṭisāmituṃ;

Bhikkhuṃ manussā saṅkanti, naṭṭhe vatthumhi tādise.

296.

Vihārāvasathassanto, ratanaṃ ratnasammataṃ;

Nikkhipeyya gahetvāna, maggeraññepi tādise;

Sāmikānāgamaṃ ñatvā, patirūpaṃ karīyatīti.

38. Kuladūsananiddeso

Dūsananti -

297.

Pupphaṃ veḷuṃ phalaṃ cuṇṇaṃ, dantakaṭṭhañca mattikaṃ;

Saṅgahaṇatthaṃ dadato, kuladūsanadukkaṭaṃ.

298.

Thullaccayaṃ garubhaṇḍaṃ, issarenettha saṅghikaṃ;

Dentassa dukkaṭādīni, theyyā saṅghañña santakaṃ.

299.

Kulasaṅgahā ropetuṃ, ropāpetuñca sabbathā;

Phalapupphūpagaṃ rukkhaṃ, jaggituñca na vaṭṭati.

300.

Nimittobhāsato kappavohārapariyāyato;

Attano paribhogatthaṃ, ropanādīni labbhare.

301.

Vuttāva vejjikā jaṅghapesane gihikammasu;

Ṭhapetvā pitaro bhaṇḍuṃ, veyyāvaccakaraṃ sakaṃ.

302.

Dukkaṭaṃ padavārena, haraṇe dūtasāsanaṃ;

Sāsanaṃ aggahetvāpi, paṭhamaṃ vadato puna.

303.

Uppannapaccayā evaṃ, pañcannampi akappiyā;

Abhūtārocanārūpa-saṃvohāruggahādisā.

304.

Harāpetvā haritvāpi, pitūnaṃ sesañātinaṃ;

Pattānaṃ vatthupūjatthaṃ, dātuṃ pupphāni labbhati;

Maṇḍanatthañca liṅgādi-pūjatthañca na labbhati.

305.

Tathā phalaṃ gilānānaṃ, sampattissariyassa ca;

Paribbayavihīnānaṃ, dātuṃ saparasantakaṃ.

306.

Bhājente phalapupphamhi, deyyaṃ pattassa kassaci;

Sammatenāpaloketvā, dātabbamitarena tu.

307.

Vihāre vā paricchijja, katvāna katikaṃ tato;

Deyyaṃ yathāparicchedaṃ, gilānassetarassa vā;

Yācamānassa katikaṃ, vatvā rukkhāva dassiyā.

308.

Sirīsakasavādīnaṃ, cuṇṇe sese ca nicchayo;

Yathāvuttanayo eva, paṇṇampettha pavesayeti.

39. Vassūpanāyikaniddeso

Vassūpanāyikā cevāti -

309.

Purimikā pacchimikā, duve vassūpanāyikā;

Tatthālayapariggāho, vacībhedo ca ediso.

310.

‘‘Imasmiṃ vihāre imaṃ, temāsaṃ vassaṃ upemi;

Idha vassaṃ upemī’’ti, cittuppādettha ālayo.

311.

Nopetukāmo āvāsaṃ, tadahūtikkameyya vā;

Bhaveyya dukkaṭāpatti, jānaṃ vānupagacchato.

312.

Dutiyaṃ upagaccheyya, chinnavassonupāgato;

Na pakkameyya temāsaṃ, avasitvāna cārikaṃ.

313.

Mātāpitūnamatthāya, pañcannaṃ sahadhamminaṃ;

Gilānatadupaṭṭhāka-bhattamesissamosadhaṃ.

314.

Pucchissāmi upaṭṭhissaṃ, gantvānabhirataṃ ahaṃ;

Vūpakāsissaṃ kukkuccaṃ, diṭṭhiṃ garukamādikaṃ.

315.

Karissaṃ vāpi kāressaṃ, vinodanaṃ vivecanaṃ;

Vuṭṭhānaṃ vāpi ussukkaṃ, gantumiccevamādinā;

Labbhaṃ sattāhakiccena, pahitāpahitepi vā.

316.

Saṅghakamme vaje dhamma-ssavanatthaṃ nimantito;

Garūhi pahito vāpi, garūnaṃ vāpi passituṃ.

317.

Na bhaṇḍadhovanuddesa-ñātupaṭṭhākadassane;

Labbhaṃ na pāpuṇeyyajje-vāgamissantudūrago.

318.

Sesañātīhi pahite, bhikkhunissitakena ca;

Upāsakopāsikāhi, niddisitvāva pesite.

319.

Vassacchede anāpatti, antarāye satattano;

Saṅghasāmaggiyā vā no, chinnavasso pavāraye.

320.

Ajjhokāse ca rukkhassa, susire viṭapepi vā;

Chavakuṭichattacāṭī-sūpagantuṃ na vaṭṭati.

321.

Asenāsanikenāpi, upagantuṃ na labbhati;

Pavāretuñca labbhati, nāvāsatthavajūpagoti.

40. Avebhaṅgiyaniddeso

Avebhaṅgiyanti -

322.

Ārāmārāmavatthūni, vihāro tassa vatthu ca;

Mañco pīṭhaṃ bhisi bibbo-hanādisayanāsanaṃ.

323.

Lohakumbhī kaṭāho ca,

Lohabhāṇakavārako;

Kuṭhārī vāsi pharasu,

Kuddālo ca nikhādanaṃ.

324.

Valli veḷu tiṇaṃ paṇṇaṃ, muñjapabbajamattikā;

Dārumattikabhaṇḍāni, pañcete avibhājiyā.

325.

Thullaccayaṃ bhājayato, bhājitāpi abhājitā;

Garubhaṇḍāni vuccanti, etevissajjiyāni ca.

326.

Valliḍḍhabāhumattāpi, veḷu aṭṭhaṅgulāyato;

Tiṇādi muṭṭhimattampi, paṇṇaṃ ekampi mattikā.

327.

Pākatā pañcavaṇṇā vā, sudhākaṅguṭṭha ādikā;

Tālapakkappamāṇāpi, dinnā vā tatthajātakā.

328.

Rakkhitā saṅghikā rajju-yottādīpi abhājiyā;

Niṭṭhite bhājiyā kamme, saṅghike cetiyassa vā.

329.

Pattādi bhikkhusāruppaṃ, tathā vippakatākataṃ;

Bhājiyaṃ lohabhaṇḍesu, vārakaṃ pādagaṇhakaṃ.

330.

Veḷumhi bhājiyā tela-nāḷi kattaradaṇḍako;

Chattadaṇḍasalākāyo, tathopāhanadaṇḍako.

331.

Anuññātavāsidaṇḍo, karaṇḍo pādagaṇhako;

Araṇañjanisiṅgādi, bhikkhūpakaraṇaṃ tathā.

332.

Tacchitāniṭṭhitaṃ dārubhaṇḍaṃ dantañca bhājiyaṃ;

Bhikkhūpakaraṇe pādaghaṭako mattikāmayo.

333.

Bhājiyaṃ kappiyaṃ cammaṃ, eḷacammamabhājiyaṃ;

Garunā garubhaṇḍañca, thāvaraṃ thāvarena ca.

334.

Thāvaraṃ parivatteyya, tathā katvā ca bhuñjatu;

Vallādiṃ phātikammena, gaṇhe sesamabhājiyanti.

41. Pakiṇṇakaniddeso

Pakiṇṇakanti -

335.

Sadvārabandhane ṭhāne, sodukkhalakapāsake;

Sayantena divā dvāraṃ, bandheyya parivaṭṭakaṃ.

336.

Sante viññumhi purise, ābhogo cāpi kappati;

Savase taṃ vinākāraṃ, sayanto dukkaṭaṃ phuse.

337.

Ratanānitthirūpāni, dhaññamitthipasādhanaṃ;

Tūriyāvudhabhaṇḍāni, āmasantassa dukkaṭaṃ.

338.

Sitthatelodatelehi, phaṇahatthaphaṇehi vā;

Kocchenavāpi yo kese, osaṇṭheyyassa dukkaṭaṃ.

339.

Nekapāvuraṇā ekattharaṇā vā tuvaṭṭayuṃ;

Tathekamañce bhuñjeyyuṃ, ekasmiṃ vāpi bhājane.

340.

Caturaṅgulato ūnamadhikaṭṭhaṅgulaṃ tathā;

Dantakaṭṭhaṃ na khādeyya, lasuṇaṃ na akallako.

341.

Hīnukkaṭṭhehi ukkaṭṭhaṃ, hīnaṃ vā jātiādihi;

Ujuṃ vāññāpadesena, vade dubbhāsitaṃ davā.

342.

Dīghe nakhe ca kese ca, nāsalome na dhāraye;

Na labbhaṃ vīsatimaṭṭhaṃ, sambādhe lomahāraṇaṃ.

343.

Yathāvuḍḍhaṃ na bādheyya, saṅghuddiṭṭhaṃva saṅghikaṃ;

Adhotaallapādehi, nakkame sayanāsanaṃ;

Sudhotapādakaṃ vāpi, tatheva saupāhano.

344.

Saṅghāṭiyā na pallatthe, bhittādiṃ na apassaye;

Parikammakataṃ sante, udake no na ācame.

345.

Akappiyasamādāne, davā silāpavijjhane;

Desanāya sabhāgāya, āvikamme ca dukkaṭaṃ.

346.

Paṭissavavisaṃvāde, suddhacittassa dukkaṭaṃ;

Paṭissavakkhaṇe eva, pācitti itarassa tu.

347.

Na rukkhamabhirūheyya, sati kicceva porisaṃ;

Āpadāsu yathākāmaṃ, kappatī abhirūhituṃ.

348.

Vināddhānaṃ vajantassa, dukkaṭaṃ parisāvanaṃ;

Yācamānassa addhāne, adadantassa dukkaṭaṃ.

349.

Thullaccayaṃ phuse aṅgajātacchedena dukkaṭaṃ;

Ābādhappaccayāññatra, sesaṅge attaghātane.

350.

Cittapotthakarūpāni, na kare na ca kāraye;

Na vuṭṭhāpeyya bhuñjantaṃ, ārāmāraññagehasu.

351.

Yānāni pumayuttāni, sivikaṃ hatthavaṭṭakaṃ;

Pāṭaṅkiñca gilānassa, kappatī abhirūhituṃ.

352.

Buddhaṃ dhammañca saṅghañca, ārabbha karaṇe davaṃ;

Dukkaṭaṃ parisaṃ vāpi, aññassa upalāḷane.

353.

Kāyaṃ ūruṃ nimittaṃ vā, bhikkhunīnaṃ na dassaye;

Vivaritvā na siñceyya, tā kaddamudakādinā.

354.

Na gaṇhato ca ovādaṃ, na paccāharatopi ca;

Bālaṃ gilānaṃ gamiyaṃ, vajjayitvāna dukkaṭaṃ.

355.

Lokāyataṃ na vāceyya, palitaṃ na ca gāhaye;

Peḷāyapi na bhuñjeyya, na kīḷe kiñci kīḷitaṃ.

356.

Pārupe na nivāseyya, gihipārutanivāsanaṃ;

Saṃvelliyaṃ nivāseyya, dāyaṃ nālimpayeyya vā.

357.

Vaḍḍhiṃ payojaye yāce, noññātakappavārite;

Attano paribhogatthaṃ, dinnamaññassa no dade;

Aggaṃ gahetvā bhutvā vā, katipāhaṃ puno dade.

358.

Uddissa yācane rakkhaṃ, ñatvāñatvā va daṇḍinaṃ;

Gīvāssa daṇḍite daṇḍo, sayaṃ daṇḍāpane pana;

Daṇḍassa agghabhedena, ñeyyā pārājikādikā.

359.

Harantesu parikkhāraṃ, ‘‘coro coro’’ti bhāsite;

Anatthāyesaṃ gaṇhante, daṇḍaṃ gīvāssa tattakaṃ.

360.

Vighāsuccārasaṅkāra-muttaṃ chaḍḍeyya dukkaṭaṃ;

Bahi pākārakuṭṭānaṃ, vaḷañje nāvalokiya;

Harite vāpi vīhādi-nāḷikerādiropime.

361.

Yojāpetuṃ payojetuṃ, payuttāni ca passituṃ;

Na labbhaṃ dhammayuttampi, naccaṃ gītañca vāditaṃ;

‘‘Upahāraṃ karomā’’ti, vutte vā sampaṭicchituṃ.

362.

Rājāgāraṃ pokkharaṇiṃ, uyyānaṃ cittagārakaṃ;

Kīḷatthaṃ gacchato daṭṭhuṃ, ārāmaṃ dukkaṭaṃ kataṃ.

363.

Nave na paṭibāheyyā-sanenuṇhe na cīvaraṃ;

Nidaheyya khamāpeyya, garunā ca paṇāmito.

364.

Akkosane parammukhā, āpattīhi ca sattahi;

Bhikkhuṃ upāsakaṃ vāpi, aññeneva ca dukkaṭaṃ.

365.

Na labbhaṃ vinipātetuṃ, saddhādeyyañca cīvaraṃ;

Labbhaṃ pitūnaṃ sesānaṃ, ñātīnampi na labbhati.

366.

Vassaṃvutthoññatoññatra, bhāgaṃ gaṇheyya dukkaṭaṃ;

Paṭideyya naṭṭhe jiṇṇe, gīvā no deyya codito;

Dhuranikkhepato tesaṃ, hoti bhaṇḍagghakāriyo.

367.

Na santaruttaro gāmaṃ, kallo vā saupāhano;

Paviseyya na dhāreyya, cāmarīmakasabījaniṃ.

368.

Agilāno na chindeyya, kese kattariyā bahi;

Ārāmato na dhāreyya, chattaṃ labbhati guttiyā.

369.

Gāheyya nubhatokājaṃ, ekantarikakājakaṃ;

Sīsakkhandhakaṭibhārā, hattholambo ca labbhati.

370.

Āpattiyā anokāsa-kataṃ codeyya dukkaṭaṃ;

Suddhassa ca avatthusmiṃ, tathā okāsakāraṇe.

371.

Aṭṭhaṅgulādhikaṃ mañcapaṭipādaṃ na dhāraye;

Pakataṅgulena sattānaṃ, mañcaṃ vā uccapādakaṃ.

372.

Mūgabbatādiṃ gaṇheyya, dukkaṭaṃ titthiyabbataṃ;

Khurabhaṇḍaṃ parihare, tathā nhāpitapubbako.

373.

Yaṃ kiñci yācituṃ hatthakammaṃ tadanusārato;

Laddhaṃ gahetuṃ nikkammamayācitvāpi kappati;

Kāretumāharāpetuṃ, yaṃ kiñciparasantakaṃ.

374.

Gihīnaṃ gopake dente, gahetuṃ deti yattakaṃ;

Labbhaṃ yathāparicchedaṃ, saṅghacetiyasantake.

375.

Dvīhāpajjeyya āpattiṃ, kāyavācāhi vā chahi;

Alajjiññāṇakukkuccapakatattā satiplavā;

Akappiye vā kappiye, kappākappiyasaññitā.

376.

Alajjiññāṇatāpattiṃ, kāyavācāhi chādaye;

Liṅge saṅghe gaṇekasmiṃ, catudhāpattivuṭṭhiti.

377.

Parikathobhāsaviññatti, na labbhā paccayadvaye;

Viññattiyeva tatiye, sese sabbampi labbhati.

378.

Na rūhataccaye dānaṃ, pañcannaṃ sahadhamminaṃ;

Saṅghasseva ca taṃ hoti, gihīnaṃ pana rūhati.

379.

Bhikkhu vā sāmaṇero vā, kālaṃ kayirāthūpassaye;

Bhikkhusaṅghova dāyajjo, tattha sesepyayaṃnayo.

380.

Purimassevimaṃ dinnaṃ, dehi netvāsukassati;

Pacchimasseva dammīti, dinnaṃ ñatvā imaṃ vidhiṃ;

Gaṇhe vissāsagāhaṃ vādhiṭṭhe matakacīvaraṃ.

381.

Lohabhaṇḍe paharaṇiṃ, dārubhaṇḍe ca dārujaṃ;

Pattaṃ pādukapallaṅkaṃ, āsandiṃ mattikāmaye;

Ṭhapetvā kappati sabbaṃ, katakaṃ kumbhakārikanti.

42. Desanāniddeso

Desanāti -

382.

Cāgo yo bhikkhubhāvassa, sā pārājikadesanā;

Yathāvuttena vuṭṭhānaṃ, garukāpattidesanā.

383.

Ukkuṭikaṃ nisīditvā, paggaṇhitvāna añjaliṃ;

Thullaccayādiṃ deseyya, evamekassa santike.

384. ‘‘Ahaṃ, bhante, ekaṃ thullaccayāpattiṃ āpajjiṃ, taṃ tumhamūle paṭidesemī’’ti vatvā tena ‘‘passasi, āvuso, taṃ āpatti’’nti vutte ‘‘āma, bhante, passāmī’’ti vatvā puna tena ‘‘āyatiṃ, āvuso, saṃvareyyāsī’’ti vutte ‘‘sādhu suṭṭhu, bhante, saṃvarissāmī’’ti vattabbaṃ. ‘‘Ahaṃ, bhante, dve thullaccayāpattiyo āpajjiṃ, ahaṃ bhante sambahulā thullaccayāpattiyo āpajjiṃ, tā tumhamūle paṭidesemī’’ti vattabbaṃ.

Nissaggiyesu pana ‘‘idaṃ me, bhante, cīvaraṃ dasāhātikkantaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ āyasmato nissajjāmī’’ti. ‘‘Imāni me, bhante, cīvarāni...pe... etaṃ me, bhante, cīvaraṃ...pe... etāni me, bhante, cīvarāni dasāhātikkantāni nissaggiyāni, etānāhaṃ āyasmato nissajjāmī’’ti.

385.

Nissajjitvāna deseyya, āpattiṃ tena bhikkhunā;

Paṭiggahetvā āpattiṃ, deyyaṃ nissaṭṭhacīvaraṃ.

‘‘Imaṃ, imāni, etaṃ, etāni cīvarāni āyasmato dammī’’ti.

386. Idaṃ me, bhante, cīvaraṃ rattivippavutthaṃ aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiyaṃ.

Idaṃ me, bhante, akālacīvaraṃ māsātikkantaṃ nissaggiyaṃ.

Idaṃ me, bhante, purāṇacīvaraṃ aññātikāya bhikkhuniyā dhovāpitaṃ nissaggiyaṃ.

Idaṃ me, bhante, cīvaraṃ aññātikāya bhikkhuniyā hatthato paṭiggahitaṃ aññatra pārivattakā nissaggiyaṃ.

Idaṃ me, bhante, cīvaraṃ aññātakaṃ gahapatikaṃ aññatra samayā viññāpitaṃ nissaggiyaṃ.

Idaṃ me, bhante, cīvaraṃ aññātakaṃ gahapatikaṃ tatuttari viññāpitaṃ nissaggiyaṃ.

Idaṃ me, bhante, cīvaraṃ pubbe appavārito aññātakaṃ gahapatikaṃ upasaṅkamitvā vikappaṃ āpannaṃ nissaggiyaṃ.

Idaṃ me, bhante, cīvaraṃ pubbe appavārito aññātake gahapatike upasaṅkamitvā vikappaṃ āpannaṃ nissaggiyaṃ.

Idaṃ me, bhante, cīvaraṃ atirekatikkhattuṃ codanāya atirekachakkhattuṃ ṭhānena abhinipphāditaṃ nissaggiyaṃ.

Idaṃ me, bhante, kosiyamissakaṃ santhataṃ kārāpitaṃ nissaggiyaṃ.

Idaṃ me, bhante, suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpitaṃ nissaggiyaṃ.

Idaṃ me, bhante, santhataṃ anādiyitvā tulaṃ odātānaṃ tulaṃ gocariyānaṃ kārāpitaṃ nissaggiyaṃ.

Idaṃ me, bhante, santhataṃ ūnakachabbassāni kārāpitaṃ aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiyaṃ.

Idaṃ me, bhante, nisīdanasanthataṃ anādiyitvā purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṃ kārāpitaṃ nissaggiyaṃ.

Imāni me, bhante, eḷakalomāni tiyojanaparamaṃ atikkāmitāni nissaggiyāni.

Imāni me, bhante, eḷakalomāni aññātikāya bhikkhuniyā dhovāpitāni nissaggiyāni.

Ahaṃ, bhante, rūpiyaṃ paṭiggahesiṃ, idaṃ me, bhante, nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajjāmi.

Ahaṃ, bhante, nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjiṃ, idaṃ me, bhante, nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti.

387.

Nissajjitvāna āpattiṃ, deseyyātha gihiṃ vade;

‘‘Jānāhima’’nti iminā, so vadeyyāharāmi kiṃ.

388.

Avatvāmanti telādiṃ, vade bhikkhūna kappiyaṃ;

Yaṃ āharati so tena, parivattetvāna kappiyaṃ.

389.

Labbhaṃ ṭhapetvā dvepete, sesehi paribhuñjituṃ;

Tato aññena laddhopi, bhāgo tesaṃ na kappati.

390.

Rukkhacchāyāpyantamaso, tannibbattā na kappati;

Nissaṭṭhaṃ paṭiladdhampi, ādito santhatattayaṃ.

391.

No ce labhetha evaṃ so, imaṃ chaḍḍehi saṃsiyo;

Evampi bhikkhu chaḍḍeyya, no ce labhetha sammato.

392.

Etāni dutiyo patto, saṅghe sesāni labbhare;

Saṅghekasmiṃ gaṇe vattuṃ, labbhaṃ bhāsantarenapi.

393. Ahaṃ, bhante, nānappakārakaṃ kayavikkayaṃ samāpajjiṃ, idaṃ me, bhante, nissaggiyaṃ.

Ayaṃ me, bhante, patto dasāhātikkanto nissaggiyo.

Ayaṃ me, bhante, patto ūnapañcabandhanena pattena cetāpito nissaggiyo, imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti.

394.

Nissajjitvāna deseyya, āpattiṃ pattagāhakaṃ;

Sammannitvāna saṅghassa, pattantaṃ tassa dāpaye.

395. Idaṃ me, bhante, bhesajjaṃ sattāhātikkantaṃ nissaggiyaṃ.

Idaṃ me, bhante, vassikasāṭikacīvaraṃ atirekamāse sese gimhāne pariyiṭṭhaṃ, atirekaḍḍhamāse sese gimhāne katvā paridahitaṃ nissaggiyaṃ.

Idaṃ me, bhante, cīvaraṃ bhikkhussa sāmaṃ datvā acchinnaṃ nissaggiyaṃ.

Idaṃ me, bhante, cīvaraṃ sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi vāyāpitaṃ nissaggiyaṃ.

Idaṃ me, bhante, cīvaraṃ pubbe appavārito aññātakassa gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā vikappaṃ āpannaṃ nissaggiyaṃ.

Idaṃ me, bhante, accekacīvaraṃ cīvarakālasamayaṃ atikkāmitaṃ nissaggiyaṃ.

Idaṃ me, bhante, cīvaraṃ atirekachārattaṃ vippavutthaṃ aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiyaṃ.

Idaṃ me, bhante, jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmitaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ āyasmato nissajjāmīti.

396. Sesaṃ sabbaṃ yathāyogaṃ, ādimhi viya yojaye.

397. Ahaṃ, bhante, ekaṃ pācittiyāpattiṃ āpajjiṃ. Dve sambahulā pācittiyāpattiyo āpajjiṃ.

Gārayhaṃ, bhante, dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemīti. Tena ‘‘passasi, āvuso, taṃ dhamma’’nti vattabbaṃ.

Ahaṃ, bhante, ekaṃ dukkaṭāpattiṃ āpajjiṃ. Dve sambahulā dukkaṭāpattiyo āpajjiṃ.

Ahaṃ, bhante, ekaṃ dubbhāsitāpattiṃ āpajjiṃ. Dve sambahulā dubbhāsitāpattiyo āpajjiṃ. Tā tumhamūle paṭidesemīti.

‘‘Ahaṃ, bhante, dve nānāvatthukā thullaccayāpattiyo āpajjiṃ. Sambahulā nānāvatthukā thullaccayāpattiyo āpajjiṃ, tā tumhamūle paṭidesemī’’ti vatvā tena ‘‘passasi, āvuso, tā āpattiyo’’ti vutte ‘‘āma, bhante, passāmī’’ti vatvā puna tena ‘‘āyatiṃ, āvuso, saṃvareyyāsī’’ti vutte ‘‘sādhu suṭṭhu, bhante, saṃvarissāmī’’ti vattabbaṃ.

398.

Adesanāgāminiyaṃ, anāpattiñca desitaṃ;

Nānā saṃvāsanissīmaṭṭhitānaṃ catupañcahi;

Manasā pakatattānaṃ, nānekāti na desayeti.

43. Chandadānaniddeso

Chandadānādīti -

399.

Bheriṃ ghaṇṭiṃ patāḷetvā, kammappatte samāgate;

Saṅghe hareyya chandaṃ vā, pārisuddhiṃ pavāraṇaṃ.

400.

Ekaṃ bhikkhuṃ upaggamma, nisīditvā ukkuṭikaṃ;

Añjaliṃ paggaṇhitvāna, dade chandaṃ vicakkhaṇo.

401. ‘‘Chandaṃ dammi, chandaṃ me hara, chandaṃ me ārocehī’’ti vattabbaṃ.

Pārisuddhiṃ dentena ‘‘pārisuddhiṃ dammi, pārisuddhiṃ me hara, pārisuddhiṃ me ārocehī’’ti vattabbaṃ.

402.

Pārisuddhippadānena, sampādeti uposathaṃ;

Saṅghassa attano cāpi, sesakammaṃ vibādhati.

403.

Chandadānena saṅghassa, dvayaṃ sādheti nattano;

Tasmā chandaṃ dadantena, dātabbā pārisuddhipi.

404.

Hareyyeko bahūnampi, paramparā na hāraye;

Paramparāhaṭā chanda-pārisuddhi na gacchati.

405. Sabbūpacāraṃ katvāna, evaṃ deyyā pavāraṇā. ‘‘Pavāraṇaṃ dammi, pavāraṇaṃ me hara, pavāraṇaṃ me ārocehi, mamatthāya pavārehī’’ti.

406. Ārocetvātha so saṅghaṃ, pavāreyyevamāgato. ‘‘Itthannāmo, bhante, saṅghaṃ pavāreti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu taṃ saṅgho anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissatī’’ti.

407.

Gahetvā pārisuddhiṃ vā, chandaṃ vāpi pavāraṇaṃ;

Hārako saṅghamappatvā, vibbhameyya mareyya vā.

408.

Sāmaṇerādibhāvaṃ vā,

Paṭijāneyya nāhaṭā;

Patvā saṅghaṃ tathā heyya,

Āhaṭā hoti hārako.

409.

Saṅghappatto pamatto vā, sutto nārocayeyya vā;

Anāpattiva sañcicca, nārocentassa dukkaṭanti.

44. Uposathaniddeso

Uposathoti -

410.

Duve uposathā cātu-ddaso pannaraso iti;

Suttuddesamadhiṭṭhāna-pārisuddhivasā tayo.

411.

Suttuddesova saṅghassa, adhiṭṭhānauposatho;

Puggalasseva sesānaṃ, pārisuddhiuposatho.

412.

Pubbakicce ca karaṇe, pattakalle samānite;

Suttaṃ uddisati saṅgho, pañcadhā so vibhāvito.

413.

Vināntarāyaṃ saṅkhepe-nuddeso vinivārito;

‘‘Therova issaro dvīsu, uddesesvettha tīsu vā;

Visadesū’’ti vuttattā, avattantepi vaṭṭati.

414.

Āgaccheyyuṃ yadi samā, uddisante va thokikā;

Uddiṭṭhaṃ yaṃ suuddiṭṭhaṃ, sotabbamavasesakaṃ.

415.

Uddiṭṭhamatte sakalā-yekaccāyuṭṭhitāya vā;

Pārisuddhiṃ kareyyesaṃ, santike bahukātha ce;

Katvā sabbavikappesu, pubbakiccaṃ punuddise.

416.

Pannarasovāsikānaṃ, itarānaṃ sacetaro;

Samānetarenuvattantu, purimānaṃ sacedhikā;

Purimā anuvattantu, tesaṃ sesepyayaṃ nayo.

417.

Pāṭipadovāsikānaṃ, itarānaṃ uposatho;

Samathokānaṃ sāmaggiṃ, mūlaṭṭhā dentu kāmato.

418.

Bahi gantvāna kātabbo, no ce denti uposatho;

Deyyānicchāya sāmaggī, bahūsu bahi vā vaje.

419.

Pāṭipadegantukānaṃ, evameva ayaṃ nayo;

Sāveyya suttaṃ sañcicca, assāventassa dukkaṭaṃ.

420.

Sammajjituṃ padīpetuṃ, paññāpetuṃ dakāsanaṃ;

Na kareyya tathā kallo, mahātherena pesito.

421. Sammajjitvā padīpetvā, paṭṭhapetvā dakāsanaṃ. Gaṇañattiṃ ṭhapetvevaṃ, kattabbo tīhuposatho. ‘‘Suṇantu me āyasmantā, ajjuposatho pannaraso, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, mayaṃ aññamaññaṃ pārisuddhiuposathaṃ kareyyāmā’’ti.

422. Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā, nisīditvā ukkuṭikaṃ. Therena añjaliṃ tevaṃ, paggayha samudīriyā. ‘‘Parisuddho ahaṃ āvuso, parisuddhoti maṃ dhārethā’’ti, vade yāvatatīyakaṃ.

423. Samattapubbārambhena, te navenevamīriyā. ‘‘Parisuddho ahaṃ bhante, parisuddhoti maṃ dhārethā’’ti, vade yāvatatīyakaṃ.

424. Dvīsu therena kattabbaṃ, katvevamīriyo navo. ‘‘Parisuddho ahaṃ āvuso, parisuddhoti maṃ dhārehī’’ti tikkhattuṃ vattabbo.

425.

Navena thero tikkhattuṃ, evamassa udīriyo;

‘‘Parisuddho ahaṃ bhante, parisuddhoti maṃ dhārethā’’ti.

426. Pubbakiccaṃ samāpetvā, adhiṭṭheyyevamekako. ‘‘Ajja me uposatho pannarasoti vā cātuddasoti vā adhiṭṭhāmī’’ti vattabbaṃ, no cedhiṭṭheyya dukkaṭaṃ.

427.

Yattha vasanti cattāro, tayo vā yadi vā duve;

Pārisuddhiṃ haritvāna, ekekassitarītare;

Taṃ taṃ uposathaṃ kayiruṃ, siyā āpatti dukkaṭaṃ.

428.

Vagge samagge vaggoti, saññino vimatissa vā;

Dukkaṭaṃ karoto bhedā-dhippāyena thullaccayaṃ;

Vagge samaggenāpatti, samaggo iti saññino.

429.

Ukkhittassa gahaṭṭhassa, sesānaṃ sahadhamminaṃ;

Pārājikassābhabbassa, sikkhānikkhittakassa ca.

430.

Nisinnaparisāyañca, sabhāgāpattiko tathā;

Chandena parivutthena, pātimokkhaṃ na uddise.

431.

Adesayitvānāpannaṃ, nāvikatvāna vematiṃ;

Nuposathepi vā kātuṃ, posatho na ca kappati.

432.

Aṭṭhitoposathāvāsā, na vaje tadahū vinā;

Antarāyaṃ va saṅghaṃ vā-dhiṭṭhātuṃ sīmameva vāti.

45. Pavāraṇāniddeso

Pavāraṇāti -

433.

Dvinnaṃ tiṇṇaṃ catunnañca, aññamaññappavāraṇā;

Ekassa ca adhiṭṭhānaṃ, sesā saṅghappavāraṇā.

434.

Pubbakicce ca karaṇe, pattakalle samānite;

Ṭhapetvā ñattiṃ saṅghena, kattabbevaṃ pavāraṇā.

‘‘Suṇātu me bhante saṅgho, ajja pavāraṇā pannarasī, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti.

435.

Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā, nisīditvā ukkuṭikaṃ;

Therena añjaliṃ saṅgho, paggayha samudīriyo.

436. ‘‘Saṅghaṃ, āvuso, pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi...pe... tatiyampi, āvuso, saṅghaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti.

437.

Pavārentesu theresu, nisajjukkuṭikaṃ navo;

Pavāreti sayaṃ yāva, ukkuṭikova acchatu.

438. Pubbārambhaṃ samāpetvā, navo saṅghamudīraye.

439. ‘‘Saṅghaṃ, bhante, pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi...pe... tatiyampi, bhante, saṅghaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti.

440.

Dānena dhammasākacchā, kalahehi ca rattiyā;

Tevācikāya okāse-sati khepitabhāvato;

Antarāye dasavidhe, ñattiṃ vatvānurūpato.

441. ‘‘Suṇātu me bhante saṅgho, manussehi dānaṃ dentehi, dvīhi bhikkhūhi dhammaṃ sākacchantehi, kalahaṃ karontehi yebhuyyena ratti khepitā. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṃ ratti vibhāyissati. Ayaṃ rājantarāyo, ayaṃ corantarāyo, ayaṃ agyantarāyo, ayaṃ udakantarāyo, ayaṃ manussantarāyo, ayaṃ amanussantarāyo, ayaṃ vāḷantarāyo, ayaṃ sarīsapantarāyo, ayaṃ jīvitantarāyo, ayaṃ brahmacariyantarāyo. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṃ brahmacariyantarāyo bhavissati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho dvevācikaṃ, ekavācikaṃ, samānavassikaṃ pavāreyyā’’ti.

442.

Pavāreyyānurūpena, yathāṭhapitañattiyā;

Āgaccheyyuṃ yadi samā, ādikā cettha āhare.

443. Evaṃ ticatuvaggo ca, ñattiṃ vatvā pavāraye. ‘‘Suṇantu me āyasmantā, ajja pavāraṇā pannarasī, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, mayaṃ aññamaññaṃ pavāreyyāmā’’ti.

444.

Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā, nisīditvā ukkuṭikaṃ;

Therena añjaliṃ tevaṃ, paggayha samudīriyā.

445. ‘‘Ahaṃ, āvuso, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmantā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi...pe... tatiyampi ahaṃ, āvuso, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmantā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti.

Navenāpi ‘‘ahaṃ, bhante, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmantā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi...pe... tatiyampi ahaṃ, bhante, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmantā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti.

446. Dvīsu therena kattabbaṃ, navo katvevamīriyo.

447. ‘‘Ahaṃ, āvuso, āyasmantaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu maṃ āyasmā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi...pe... tatiyampi ahaṃ, āvuso, āyasmantaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu maṃ āyasmā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti.

Navenāpi ‘‘ahaṃ, bhante, āyasmantaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu maṃ āyasmā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi...pe... tatiyampi ahaṃ, bhante, āyasmantaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu maṃ āyasmā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti.

448. Pubbakiccaṃ samāpetvā, adhiṭṭheyyevamekako. ‘‘Ajja me pavāraṇā cātuddasīti vā pannarasīti vā adhiṭṭhāmī’’ti vattabbaṃ.

449.

Yasmiṃ vasanti vā pañca, cattāro vā tayo duve;

Pavāraṇaṃ haritvāna, ekekassitarītare.

450.

Taṃ taṃ pavāraṇaṃ kayiruṃ,

Siyā āpatti dukkaṭaṃ;

Sesā uposathe vuttā,

Gāthāyo cettha āhare.

451.

Pavāriteva saṅghamhi, pārisuddhiuposathaṃ;

Kareyya chinnavasso vā, avuttho vānupagato.

452.

Cātumāsiniyā cāpi, kate saṅghenuposathe;

Vutthavassā pavāreyyuṃ, sace appatarā siyunti.

46. Saṃvaraniddeso

Saṃvaroti -

453.

Cakkhusotādibhedehi, rūpasaddādigocare;

Abhijjhādomanassādi-ppavattiṃ vinivāraye.

454.

Niggaṇheyya sakaṃ cittaṃ, kiṭṭhādiṃ viya duppasuṃ;

Satimā sampajāno ca, care sabbiriyāpatheti.

47. Suddhiniddeso

Suddhīti -

455.

Desanā saṃvaro eṭṭhipaccavekkhaṇa bhedato;

Suddhī catubbidhā pātimokkhasaṃvarasammataṃ;

Desanāya visuddhattā, desanāsuddhi vuccati.

456.

‘‘Na punevaṃ karissa’’nti, cittādhiṭṭhānasaṃvarā;

Vutto saṃvarasuddhīti, sujjhatindriyasaṃvaro.

457.

Pahāyānesanaṃ dhammenuppādentassa eṭṭhiyā;

Suddhattā eṭṭhisuddhīti, vuttamājīvanissitaṃ.

458.

Yoniso paṭisaṅkhāya, cīvaraṃ paṭisevati;

Evamādiyathāvutta-paccavekkhaṇasujjhanā;

Paccavekkhaṇasuddhīti, vuttaṃ paccayanissitanti.

48. Santosaniddeso

Santosoti -

459.

Appena anavajjena, santuṭṭho sulabhena ca;

Mattaññū subharo hutvā, care saddhammagāravo.

460.

Atītaṃ nānusocanto, nappajappamanāgataṃ;

Paccuppannena yāpento, santuṭṭhoti pavuccatīti.

49. Caturārakkhaniddeso

Caturakkhāti -

461.

Buddhānussati mettā ca, asubhaṃ maraṇassati;

Ārakattādinārahaṃ, sammā sāmañca buddhato.

462.

Sammāsambuddhaiti vānussati yā punappunaṃ;

Navabhede bhagavato, buddhānussati sā guṇe.

463.

Sīmaṭṭhasaṅghe sīmaṭṭhadevatāsu ca issare;

Jane gocaragāmamhi, tatthupādāya mānuse.

464.

Sabbasattesu sukhitā, hontāverātiādinā;

Paricchijja paricchijja, bhāvanā mettabhāvanā.

465.

Vaṇṇasaṇṭhānaokāsa-disato paricchedato;

Vavatthapetvā kesādi-koṭṭhāse anupubbato.

466.

Nātisīghañca saṇikaṃ, vikkhepaṃ paṭibāhayaṃ;

Paṇṇattiṃ samatikkamma, muñcantassānupubbato.

467.

Vaṇṇaāsayasaṇṭhāna-gandhokāsehi bhāvanā;

Paṭikkūlāti koṭṭhāse, uddhumātādivatthusu;

Gahetvā asubhākāraṃ, pavattā bhāvanāsubhaṃ.

468.

‘‘Maraṇaṃ me bhavissati, jīvitaṃ ucchijjissati;

Maraṇaṃ maraṇaṃ vā’’ti, bhāvayitvāna yoniso.

469.

Vadhakassevupaṭṭhānā, sampattīnaṃ vipattito;

Upasaṃharato kāyabahusādhāraṇā tathā.

470.

Āyudubbalato kālavavatthānassabhāvato;

Addhānassa paricchedā, bhāvanā maraṇassatīti.

50. Vipassanāniddeso

Vipassanāti -

471.

Nāmarūpaṃ pariggayha, tato tassa ca paccayaṃ;

Hutvā abhāvatoniccā, udayabbayapīḷanā.

472.

Dukkhā avasavattittā, anattāti tilakkhaṇaṃ;

Āropetvāna saṅkhāre, sammasanto punappunaṃ;

Pāpuṇeyyānupubbena, sabbasaṃyojanakkhayanti.

Nigamanakathā

473.

Adhisīlādhicittānaṃ, adhipaññāya sikkhanā;

Bhikkhukiccamato khuddasikkhāyaṃ samudāhaṭā.

474.

Mahato kittisaddassa, yassa lokavicārino;

Parissamo na sambhoti, mālutasseva niccaso.

475.

Tena dhammasirīkena, tambapaṇṇiyaketunā;

Therena racitā dhammavinayaññupasaṃsitā.

476.

Ettāvatāyaṃ niṭṭhānaṃ, khuddasikkhā upāgatā;

Pañcamattehi gāthānaṃ, satehi parimāṇatoti.

Khuddasikkhā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Next Παλαιά υποσχόλια στο μικρό εγχειρίδιο εξάσκησης

Γραμματοσειρά

Θέμα

Πλοήγηση και Αναζήτηση

13. Το μικρό εγχειρίδιο εξάσκησης και το βασικό εγχειρίδιο εξάσκησης

Κανόνας Πάλι

Κυρίως κείμενο

Σχόλια

Υποσχόλια

Σελιδοδείκτες

Πώς μπορώ να βοηθήσω;

Khuddasikkhā

Ganthārambhakathā

1.

Pārājikaniddeso

2.

Saṅghādisesaniddeso

3.

Cīvaraniddeso

4.

Rajananiddeso

5.

Pattaniddeso

6.

Thālakaniddeso

7.

Pavāraṇāniddeso

8.

Kālikaniddeso

9.

Paṭiggāhaniddeso

10.

Akappiyamaṃsaniddeso

11.

Nissaggiyaniddeso

12.

Pācittiyaniddeso

13.

Samaṇakappaniddeso

14.

Bhūminiddeso

15.

Upajjhācariyavattaniddeso

16.

Vaccapassāvaṭṭhānikaniddeso

17.

Āpucchakaraṇaniddeso

18.

Nagganiddeso

19.

Nhānakappaniddeso

20.

Avandiyaniddeso

21.

Cammaniddeso

22.

Upāhananiddeso

23.

Anolokiyaniddeso

24.

Añjanīniddeso

25.

Akappiyasayananiddeso

26.

Samānāsanikaniddeso

27.

Asaṃvāsikaniddeso

28.

Kammaniddeso

29.

Micchājīvavivajjanāniddeso

30.

Vattaniddeso

31.

Vikappanāniddeso

32.

Nissayaniddeso

33.

Kāyabandhananiddeso

34.

Pathavīniddeso