2. Ταξινόμηση των Νοητικών Παραγόντων

Aṭṭhamo paricchedo

2.

Cetasikavibhāgo

8. Cetasikasampayogakathā

286.

Iti cittavidhiṃ ñatvā, dvepaññāsa vibhāvinā;

Ñeyyā cetasi sambhūtā, dhammā cetasikā kathaṃ.

287.

Phasso ca vedanā saññā, cetanekaggatā tathā;

Jīvitaṃ manasikāro, satta sādhāraṇā ime.

288.

Vitakko ca vicāro ca, pīti ca vīriyaṃ tathā;

Chando ca adhimokkho ca, cha pakiṇṇakanāmakā.

289.

Puññāpuññesu pākesu, kriyāsu ca yathārahaṃ;

Mānasesu pavattanti, vippakiṇṇā pakiṇṇakā.

290.

Saddhā satindriyañceva, hirottappabaladvayaṃ;

Alobho ca adoso ca, paññā majjhattatāpi ca.

291.

Aṭṭhete uttamā nāma, dhammā uttamasādhanā;

Nivajjāti pavuccanti, yugaḷā cha tatopare.

292.

Passaddhi kāyacittānaṃ, lahutā mudutā tathā;

Kammaññatā ca pāguñña-tā ca ujukatāti ca.

293.

Appamaññādvayaṃ nāma, karuṇāmuditā siyuṃ;

Sammāvācā ca kammantā-jīvā ca viratittayaṃ.

294.

Pañcavīsa paniccete, anavajjā yathārahaṃ;

Pāpāhetukamuttesu, anavajjesu jāyare.

295.

Lobho doso ca moho ca,

Māno diṭṭhi ca saṃsayo;

Thinamiddhañca uddhaccaṃ,

Kukkuccañca tathā dasa.

296.

Ahirīkamanottappaṃ, issā macchariyanti ca;

Honti cuddasa sāvajjā, sāvajjesveva sambhavā.

297.

Dvepaññāsa catuddhevaṃ, dhammā cetasikā ṭhitā;

Tesaṃ dāni pavakkhāmi, sampayogañca saṅgahaṃ.

298.

Satta sādhāraṇā sabba-cittasādhāraṇā tato;

Cittena saddhi aṭṭhannaṃ, vippayogo na katthaci.

299.

Vitakko pañcaviññāṇaṃ, dutiyādivivajjite;

Vicāropi ca tattheva, tatiyādivivajjite.

300.

Somanassayute pīti-catutthajjhānavajjite;

Vīriyaṃ paṭhamāvajja-vipākāhetuvajjite.

301.

Chando sambhoti sabbattha, momūhāhetuvajjite;

Adhimokkho vicikicchā-pañcaviññāṇavajjite.

302.

Chasaṭṭhi pañcapaññāsa, sattati ceva soḷasa;

Vīsatekādasevātha, pakiṇṇakavivajjitā.

303.

Mānasā pañcapaññāsa, savitakkā chasaṭṭhi ca;

Savicārekapaññāsa, sappītikamanā tathā.

304.

Tesattati savīriyā, sachandekūnasattati;

Sādhimokkhā pavuccanti, aṭṭhasattati mānasā.

305.

Paññāppamaññāviratī, hitvā ekūnasaṭṭhisu;

Pāpāhetukamuttesu, saddhādekūnavīsati.

306.

Dvihetukāhetupāpavajjitesu samāsato;

Paññā tu jāyate sattacattālīsesu sabbathā.

307.

Mahākriyākāmapuñña-rūpajjhānesu jāyare;

Appamaññāṭṭhavīsesu, hitvā jhānaṃ tu pañcamaṃ.

308.

Lokuttaresu sabbattha, saheva viratittayaṃ;

Kāmapuññesu sambhoti, yathāsambhavato visuṃ.

309.

Viratīappamaññāsu, pañcasvapi yathārahaṃ;

Kadācideva sambhoti, ekekova na cekato.

310.

Ahirīkamanottappaṃ, mohauddhaccameva ca;

Pāpasādhāraṇā nāma, cattāro pāpasambhavā.

311.

Lobho ca lobhamūlesu, diṭṭhiyuttesu diṭṭhi ca;

Māno diṭṭhiviyuttesu, diṭṭhimānā na cekato.

312.

Dosamūlesu doso ca, issā macchariyaṃ tathā;

Kukkuccamiti cattāro, vicikicchā tu kaṅkhite.

313.

Saheva thinamiddhaṃ tu, sasaṅkhāresu pañcasu;

Iti cuddasa sāvajjā, sāvajjesveva nicchitā.

314.

Māno ca thinamiddhañca, saha vātha visuṃ na vā;

Issāmaccherakukkuccā, aññamaññaṃ visuṃ na vāti.

Iti cetasikavibhāge cetasikasampayogakathā niṭṭhitā.

Aṭṭhamo paricchedo.

Navamo paricchedo

9. Cetasikasaṅgahakathā

315.

Satta sādhāraṇā ceva, cha dhammā ca pakiṇṇakā;

Saddhādi pañcavīseti, aṭṭhatiṃsa samissitā.

316.

Kāmāvacarapuññesu, labbhanti paṭhamadvaye;

Sattatiṃseva dutiye, paññāmattavivajjitā.

317.

Tatiye ca yathāvuttā, pītimattavivajjitā;

Chattiṃseva catutthamhi, paññāpītidvayaṃ vinā.

318.

Mahākriyāsu yujjanti, hitvā viratiyo tathā;

Pañcatiṃsa catuttiṃsadvayaṃ tettiṃsakaṃ kamā.

319.

Ṭhapetvā appamaññā ca, mahāpākesu yojitā;

Tettiṃsā ceva dvattiṃsadvayekattiṃsakaṃ kamā.

320.

Appamaññā gahetvāna, hitvā viratiyo tathā;

Pañcatiṃseva paṭhame, rūpāvacaramānase.

321.

Vitakkaṃ dutiye hitvā, vicārañca tato paraṃ;

Catutthe pana pītiñca, appamaññañca pañcame.

322.

Yathāvuttapakārāva, catuttiṃsa yathākkamaṃ;

Tettiṃsa ceva dvattiṃsa, samatiṃsañca labbhare.

323.

Pañcamena samānā ca, ṭhapetvāruppamānasā;

Bhūmārammaṇabhedañca, aṅgānañca paṇītataṃ.

324.

Appamaññā ṭhapetvāna, gahetvā viratittayaṃ;

Chattiṃsānuttare honti, paṭhamajjhānamānase.

325.

Vitakkaṃ dutiye hitvā, vicārañca tato paraṃ;

Pītiṃ hitvā catutthe ca, pañcamepi ca sabbathā.

326.

Yathāvuttappakārāva, pañcatiṃsa yathākkamaṃ;

Catuttiṃsañca tettiṃsa, tathā tettiṃsa cāpare.

327.

Evaṃ bāvīsadhā bhedo, anavajjesu saṅgaho;

Ekūnasaṭṭhicittesu, aṭṭhatiṃsānamīrito.

328.

Viratī appamaññā ca, gahetvā pana sabbaso;

Ekamekaṃ gahetvā ca, paccakkhāya ca sabbathā.

329.

Kāmesu sattadhā puññe, catudhā ca kriye tathā;

Rūpajjhānacatukke ca, kattabboyampi saṅgaho.

330.

Iminā panupāyena, samasattati bhedato;

Anavajjesu viññeyyo, cittuppādesu saṅgaho.

331.

Iti sabbappakārena, anavajjavinicchayaṃ;

Ñatvā yojeyya medhāvī, sāvajjesu ca saṅgahaṃ.

332.

Satta sādhāraṇā ceva, cha dhammā ca pakiṇṇakā;

Cattāro pāpasāmaññā, dhammā sattarasevime.

333.

Ekūnavīsāsaṅkhāre, paṭhame lobhadiṭṭhiyā;

Dutiye lobhamānena, yathāvuttā ca tattakā.

334.

Aṭṭhārasa vinā pītiṃ, tatiye lobhadiṭṭhiyā;

Catutthepi vinā pītiṃ, lobhamānena tattakā.

335.

Paṭighe ca vinā pītiṃ, asaṅkhāre tatheva te;

Labbhanti dosakukkucca-macchariyāhi vīsati.

336.

Asaṅkhāresu vuttā ca, sasaṅkhāresu pañcadhā;

Thinamiddhenekavīsa, vīsa dvevīsatikkamā.

337.

Chandaṃ pītiñca uddhacce, hitvā pañcadaseva te;

Hitvā vimokkhaṃ kaṅkhañca, gahetvā kaṅkhite tathā.

338.

Sattavīsatidhammānaṃ, iti dvādasa saṅgahā;

Dvādasāpuññacittesu, viññātabbā vibhāvinā.

339.

Hitvā chāniyate dhamme, gahetvā ca yathārahaṃ;

Catuttiṃsāpi viññeyyā, saṅgahā tattha viññunā.

340.

Dvādasākusalesveva, ñatvā saṅgahamuttaraṃ;

Ñeyyāhetukacittesu, saṅgahaṃ kamato kathaṃ?

341.

Satta sādhāraṇā chandavajjitā ca pakiṇṇakā;

Hasituppādacittamhi, dvādaseva pakāsitā.

342.

Voṭṭhabbe ca vinā pītiṃ, vīriyaṃ sukhatīraṇe;

Ekādasa yathāvuttā, dhammā dvīsupi desitā.

343.

Manodhātuttike ceva, upekkhātīraṇadvaye;

Dasa honti yathāvuttā, hitvā vīriyapītiyo.

344.

Satta sādhāraṇā eva, pañcaviññāṇasambhavā;

Iccāhetukacittesu, pañcadhā saṅgaho ṭhito.

345.

Iti cetasike dhamme, cittesu gaṇite puna;

Cittena saha saṅgayha, gaṇeyyāpi ca paṇḍito.

346.

Aṭṭhatiṃsāti ye vuttā, cittena saha te puna;

Ekūnacattālīseti, sabbatthekādhikaṃ naye.

347.

Bāvīsevaṃ dasa dve ca, pañca ceti yathārahaṃ;

Saṅgahā sampayuttānaṃ, tālīsekūnakā kathā.

348.

Vitakko ca vicāro ca, pīti paññā tathā pana;

Appamaññā viratīti, nava dhammā yathārahaṃ.

349.

Gahetabbāpanetabbā, bhavanti anavajjake;

Parivatteti sabbattha, vedanā tu yathārahaṃ.

350.

Chandādhimokkhavīriyā, saddhādekūnavīsati;

Phassādayo chaḷevāti, na calantaṭṭhavīsati.

351.

Teraseva tu sāvajje, chaḷevāhetumānase;

Na calanti dasa aññe, cuddasā cha ca sambhavāti.

Iti cetasikavibhāge cetasikasaṅgahakathā niṭṭhitā.

Navamo paricchedo.

Dasamo paricchedo

10. Pabhedakathā

352.

Ekuppādā nirodhā ca, ekālambaṇavatthukā;

Sahagatā sahajātā, saṃsaṭṭhā sahavuttino.

353.

Tepaññāsa paniccete, sampayuttā yathārahaṃ;

Cittacetasikā dhammā, aṭṭhārasavidhāpi ca.

354.

Ekadhā chabbidhā ceva, catudhā sattadhā ṭhitā;

Cittuppādapabhedena, bhinditabbā vibhāvinā.

355.

Aṭṭha dhammāvinibbhogā, bhinnāsīti navuttarā;

Sattasataṃ dasa dve ca, sabbe honti samissitā.

356.

Santīraṇamanodhātu, sitavoṭṭhabbanā tathā;

Apuññā kāmapuññā ca, mahāpākā mahākriyā.

357.

Paṭhamajjhānadhammā ca, lokuttaramahaggatā;

Pañcapaññāsa sabbepi, vitakkā honti bheditā.

358.

Vicārāpi ca teyeva, dutiyajjhānanāmakā;

Ekādasāpare ceti, chasaṭṭhi paridīpitā.

359.

Apuññā kāmapuññā ca, mahāpākā mahākriyā;

Catukkā ceva cattāro, sitañca sukhatīraṇaṃ.

360.

Paṭhamāditikajjhānā, lokuttaramahaggatā;

Iccevamekapaññāsa, pītiyo honti sabbathā.

361.

Sitavoṭṭhabbanā dve ca, sāvajjā cānavajjakā;

Bhinnamevaṃ tu vīriyaṃ, tesattatividhaṃ bhave.

362.

Sāvajjā cānavajjā ca, momūhadvayavajjitā;

Chandā bhavanti sabbepi, saṭṭhibhedā navuttarā.

363.

Santīraṇamanodhātu, sitavoṭṭhabbanā tathā;

Sāvajjā cānavajjā ca, vicikicchāvivajjitā.

364.

Adhimokkhā paniccevaṃ, aṭṭhasattati bheditā;

Tisataṃ navuti dve ca, bhinnā honti pakiṇṇakā.

365.

Ekūnasaṭṭhi vā honti, saddhādekūnavīsati;

Sahassañca satañcekaṃ, ekavīsañca sabbathā.

366.

Ñāṇena sampayuttā ca, kāme dvādasadhāpare;

Pañcatiṃsāti paññāpi, sattatālīsadhā kathā.

367.

Rūpajjhānacatukkā ca, kāmapuññā mahākriyā;

Aṭṭhavīsappamaññevaṃ, chappaññāsa bhavanti ca.

368.

Anuttarā kāmapuññā, tisso viratiyo pana;

Honti soḷasadhā bhinnā, aṭṭhatālīsa piṇḍitā.

369.

Pañcavīsānavajjevaṃ, sampayuttā catubbidhā;

Sahassadvisatañceva, dvi ca sattati bhedato.

370.

Cattāro pāpasāmaññā, bhinnā dvādasadhā pana;

Aṭṭhatālīsadhā honti, te sabbe paripiṇḍitā.

371.

Lobho panaṭṭhadhā bhinno, thinamiddhañca pañcadhā;

Catudhā diṭṭhimāno ca, catudhā diṭṭhiyo visuṃ.

372.

Dvidhā dosādicattāro, vicikicchekadhāti ca;

Sāvajjā sattadhā vuttā, bhinnāsīti tikuttarā.

373.

Iccaṭṭhārasadhā vuttā, tepaññāsāpi bhedato;

Dvisahassañca tu sataṃ, bhavantekūnasaṭṭhi ca.

374.

Vitakkavicārapītisukhopekkhāsu pañcasu;

Bhinditvā jhānabhedena, gahetabbā anuttarā.

375.

Aññatra pana sabbattha, natthi bhedappayojanaṃ;

Aṭṭheva kasmā gayhanti, abhedenāti lakkhaye.

376.

Paṭhamādicatujjhānā, lokuttaramahaggatā;

Iccekamekadasadhā, catutālīsa piṇḍitā.

377.

Tevīsa pañcamā ceti, sattasaṭṭhi samissitā;

Appanā tattha sabbāpi, aṭṭhapaññāsa dīpitā.

378.

Pañcatiṃseva saṅkhepā, lokuttaramahaggatā;

Appanā tattha sabbāpi, chabbīsati pakāsitā.

379.

Iddhividhaṃ dibbasotaṃ, cetopariyanāmakā;

Pubbenivāsānussati, dibbacakkhūti pañcadhā.

380.

Abhiññāñāṇamīrenti, rūpāvacarapañcamā;

Kusalañca kriyā ceti, bheditaṃ duvidhampi ca.

381.

Taṃ dvayampi sammissetvā, pañcābhiññā ca lokiyā;

Āsavakkhayañāṇañca, chaḷabhiññā pavuccare.

382.

Lokiyā ca dasābhiññā, bhinditvā kusalakriyā;

Sattasattati jhānāni, aṭṭhasaṭṭhi panappanā.

383.

Sattasattati cittāni, catupaññāsa sabbathā;

Pacitāni ca cittāni, ekatiṃsasataṃ siyunti.

Iti cetasikavibhāge pabhedakathā niṭṭhitā.

Dasamo paricchedo.

Ekādasamo paricchedo

11. Rāsisarūpakathā

384.

Sabbaṃ sabhāvasāmañña-visesena yathārahaṃ;

Gatarāsivasenātha, aṭṭhārasavidhaṃ kathaṃ.

385.

Phassapañcakarāsī ca, jhānindriyamathāpare;

Maggabalahetukamma-pathalokiyarāsayo.

386.

Niravajjā cha passaddhi-ādikā ca satīmatā;

Yuganandhā ca samathā, tathā yevāpanāti ca.

387.

Phasso ca vedanā saññā, cetanā cittameva ca;

Phassapañcakarāsīti, pañca dhammā pakāsitā.

388.

Vitakko ca vicāro ca, pīti cekaggatā tathā;

Sukhaṃ dukkhamupekkhāti, satta jhānaṅganāmakā.

389.

Saddhindriyañca vīriyaṃ, sati ceva samādhi ca;

Paññā catubbidhā vuttā, mano pañcāpi vedanā.

390.

Jīvitindriyamekanti, cakkhādīni ca sattadhā;

Bāvīsatindriyā nāma, dhammā soḷasa desitā.

391.

Ādimagge anaññāta-ññassāmītindriyaṃ bhave;

Majjhe aññindriyaṃ ante, aññātāvindriyanti ca.

392.

Paññānuttaracittesu, honti tīṇindriyānipi;

Tihetukesu sesesu, ekaṃ paññindriyaṃ mataṃ.

393.

Sukhaṃ dukkhindriyañceva, somanassindriyaṃ tathā;

Domanassamupekkhāti, pañcadhā vedanā kathā.

394.

Rūpārūpavasā dvedhā, jīvitindriyamekakaṃ;

Cakkhusotaghānajivhākāyitthipurisindriyā.

395.

Tattha jīvitarūpañca, aṭṭhettha na tu gayhare;

Tasmā nāmindriyāneva, dasapañca viniddise.

396.

Sammādiṭṭhi ca saṅkappo, vāyāmo viratittayaṃ;

Sammāsati samādhi ca, micchādiṭṭhi ca dhammato.

397.

Maggaṅgāni navetāni, dvādasāpi yato dvidhā;

Sammāmicchāti saṅkappo, vāyāmo ca samādhi ca.

398.

Lokapāladukañceva, hirottappamathāparaṃ;

Ahirīkamanottappaṃ, dukaṃ lokavināsakaṃ.

399.

Pañca saddhādayo ceti, baladhammā naveritā;

Kaṇhasukkavasenāpi, paṭipakkhe akampiyā.

400.

Cha hetū heturāsimhi,

Lobhālobhādikā tikā;

Momūhe kaṅkhituddhaccā,

Tattha vuttāti aṭṭhadhā.

401.

Micchādiṭṭhi abhijjhā ca, byāpādo viratittayaṃ;

Sammādiṭṭhinabhijjhā ca, abyāpādo ca cetanā.

402.

Dasa kammapathānettha, vuttā viraticetanā;

Lokapālavināsāti, vuttā lokadukā dvidhā.

403.

Passaddhiādiyugaḷā, niravajjā cha rāsayo;

Sati ca sampajaññañca, upakāradukaṃ bhave.

404.

Yuganandhadukaṃ nāma, samatho ca vipassanā;

Paggaho ca avikkhepo, samathaddukamīritaṃ.

405.

Ye sarūpena niddiṭṭhā, cittuppādesu tādinā;

Te ṭhapetvāvasesā tu, yevāpanakanāmakā.

406.

Chando ca adhimokkho ca, tatramajjhattatā tathā;

Uddhaccaṃ manasikāro, pañcāpaṇṇakanāmakā.

407.

Māno ca thinamiddhañca, issā macchariyaṃ tathā;

Kukkuccamappamaññā ca, tisso viratiyopi ca.

408.

Ete aniyatā nāma, ekādasa yathārahaṃ;

Tato ca sesā sabbepi, niyatāti pakittitā.

409.

Keci rāsiṃ na bhajanti, keci cāniyatā yato;

Tasmā yevāpanāteva, dhammā soḷasa desitā.

410.

Sattatiṃsāvasesā tu, tattha tattha yathārahaṃ;

Sarūpeneva niddiṭṭhā, cittuppādesu sabbathā.

411.

Desitānuttaruddhacce, nāmato viratuddhavā;

Tathānuttaracittesu, niyataṃ viratittayaṃ.

412.

Cittaṃ vitakko saddhā ca,

Hirottappabaladvayaṃ;

Alobho ca adoso ca,

Lobho doso ca diṭṭhi ca.

413.

Ahirīkamanottappaṃ,

Uddhaccaṃ viratittayaṃ;

Soḷasete yathāyogaṃ,

Dvīsu ṭhānesu desitā.

414.

Vedanā tīsu vīriyaṃ, sati ca caturāsikā;

Samādhi chasu paññā ca, sattaṭṭhānesu dīpitā.

415.

Ekavīsa paniccete, savibhattikanāmakā;

Sesā dvattiṃsati dhammā, sabbepi avibhattikāti.

Iti cetasikavibhāge rāsisarūpakathā niṭṭhitā.

Ekādasamo paricchedo.

Dvādasamo paricchedo

12. Rāsivinicchayakathā

416.

Tattha viññāṇakāyā cha, satta viññāṇadhātuyo;

Phassā cakkhādisamphassā, chabbidhā sattadhāpi ca.

417.

Cakkhusamphassajādīhi, bhedehi pana vedanā;

Saññā ca cetanā ceva, bhinnā chadhā ca sattadhā.

418.

Cittuppādesu dhammā ca, khandhāyatanadhātuyo;

Āhārā ca yathāyogaṃ, phassapañcakarāsiyaṃ.

419.

Sabbe saṅgahitā honti, tasmā nāmapariggaho;

Mūlarāsi ca so sabba-saṅgahoti pavuccati.

420.

Jhānarāsimhi pañceva, dhammā sattappabhedato;

Indriyāni ca bāvīsa, dhammato pana soḷasa.

421.

Nava maggaṅgadhammā ca, bhinnā dvādasadhāpi te;

Chaḷeva hetuyo tattha, desitā kaṅkhituddhavā.

422.

Dasa kammapathā dhammā, chaḷeva pana desitā;

Sesāva dasadhammehi, samānā caturāsayo.

423.

Paññā dasavidhā tattha, vedanā navadhā ṭhitā;

Samādhi sattadhā hoti, vīriyaṃ pana pañcadhā.

424.

Sati bhinnā catudhāva, vitakko tividho mato;

Dvidhā cittādayo honti, dasapañceva sambhavā.

425.

Sesā dvattiṃsa sabbepi, dhammā ekekadhāpi ca;

Hitvā rūpindriyānete, vibhāgā aṭṭhadhā kathaṃ.

426.

Phasso ca cetanā saññā, vicāro pīti jīvitaṃ;

Niravajjā cha yugaḷā, sāvajjamohakaṅkhitā.

427.

Yevāpanakadhammā ca, viratuddhaccavajjitā;

Dvādasā ceti sabbepi, dvattiṃsakekadhā tathā.

428.

Cittaṃ manindriyaṃ cittaṃ, saddhā saddhindriyaṃ balaṃ;

Balesu lokiyā vuttā, lokiye ca dukadvaye.

429.

Lobhālobhādikā dve dve,

Cattāro heturāsiyaṃ;

Micchādiṭṭhi ca maggaṅge,

Pañcakammapathepi te.

430.

Yevāpanakarāsimhi, desitā viratuddhavā;

Maggahetūsu ceveti, dvidhā pañcadasa ṭhitā.

431.

Vitakko jhānamaggesu, tividhā navadhā pana;

Vedanā mūlarāsimhi, tathā jhānindriyesu ca.

432.

Indriyamaggarāsimhi, balapiṭṭhidukattike;

Catudhā sati tattheva, vīriyampi ca pañcadhā.

433.

Samādhi sattadhā vutto, jhānaṅgesu ca tattha ca;

Tattheva dasadhā paññā, hetukammapathesu ca.

434.

Dasanavasattapañcacatutidvekadhā ṭhitā;

Chaḷekakā pañcadasa, dvattiṃsa ca yathākkamaṃ.

435.

Aṭṭha vibhāgasaṅkhepā, padāni dasadhā siyuṃ;

Tepaññāseva dhammā ca, aṭṭhārasa ca rāsayo.

436.

Iti dhammavavatthāne, dhammasaṅgaṇiyaṃ pana;

Cittuppādaparicchede, uddesanayasaṅgaho.

437.

Padāni caturāsīti, desitāni sarūpato;

Yevāpanakanāmena, soḷaseva yathārahaṃ.

438.

Tatthāniyatanāmāni, padānekādaseva tu;

Vuttānekūnanavuti, niyatāneva sambhavā.

439.

Asambhinnapadānettha, tepaññāseva sabbathā;

Cittacetasikānaṃ tu, vasena paridīpaye.

440.

Vibhāgapadadhammānaṃ, vasenevaṃ pakāsito;

Cittacetasikānaṃ tu, kamato rāsinicchayoti.

Iti cetasikavibhāge rāsivinicchayakathā niṭṭhitā.

Dvādasamo paricchedo.

Terasamo paricchedo

13. Rāsiyogakathā

441.

Iti rāsivīthiṃ ñatvā, labbhamānavasā budho;

Tesamevātha yogampi, cittuppādesu dīpaye.

442.

Kāmāvacarakusalassa, paṭhamadvayamānase;

Sabbepi rāsayo honti, yathāsambhavato kathaṃ.

443.

Phassapañcakarāsī ca, jhānapañcakarāsi ca;

Indriyaṭṭhakarāsī ca, maggapañcakarāsi ca.

444.

Balasattakarāsī ca, hetukammapathattikā;

Dasāvasesā rāsī ca, lokapāladukādayo.

445.

Yevāpanakanavakaṃ, niyatuddhaccavajjitā;

Appamaññādvayañceva, tisso viratiyoti ca.

446.

Iti sattarasevete, desitā ca sarūpato;

Yevāpanakarāsī ca, labbhantiṭṭhārasāpi ca.

447.

Chappaññāsa padānettha, desitāni sarūpato;

Dhammā pana samatiṃsa, tattha honti sarūpato.

448.

Tāni yevāpanakehi, pañcasaṭṭhi padāni ca;

Dhammā cekūnatālīsa, bhavanti pana sambhavā.

449.

Tattha dvādasa dhammā ca, desitā savibhattikā;

Avasesā tu sabbepi, avibhattikanāmakā.

450.

Ekadvi ca ticatukka-chasattaṭṭhānikā pana;

Sattavīsa ca satteko, dvekeko ca yathākkamaṃ.

451.

Niyatā tu catuttiṃsa, dhammāva sahavuttito;

Yathāsambhavavuttito, pañcadhā niyatā kathā.

452.

Tattha cāniyate sabbe, gahetvā ca pahāya ca;

Paccekañca gahetvāpi, sattadhā yojanakkamo.

453.

Sakimekūnatālīsa, catuttiṃsa yathākkamaṃ;

Pañcakkhattuñca yojeyya, pañcatiṃsāti paṇḍito.

454.

Rāsayo ca padānīdha, dhammantaravibhattiyo;

Sarūpayevāpanake, niyatāniyate yathā.

455.

Yojanānayabhedañca, gaṇanāsaṅgahaṭṭhiti;

Labbhamānānumānena, sallakkhento tahiṃ tahiṃ.

456.

Ñāṇaṃ ñāṇaviyuttamhi, hitvā pītiṃ upekkhite;

Vedanā parivattento, kāmapuññe ca sesake.

457.

Mahākriye ca yojeyya, pahāya viratittayaṃ;

Appamaññā ca hitvātha, mahāpāke ca yojaye.

458.

Takkādiṃ kamato hitvā, sabbattha viratittayaṃ;

Pañcame appamaññāya, hitvā rūpe ca yojaye.

459.

Hitvāppamaññā yojaye, yathājhānamanuttare;

Lokuttarindriyañceva, gahetvā viratittayaṃ.

460.

Jhānāni catutālīsa, sukhayuttāni vattare;

Upekkhitāni tevīsa, pañcamajjhāne ca sabbathā.

461.

Appamaññāviratiyo, kāmapuññesu labbhare;

Appamaññā rūpajjhāna-catukke ca mahākriye.

462.

Lokuttaresu sabbattha, sambhoti viratittayaṃ;

Natthidvayampi āruppe, mahāpāke ca pañcame.

463.

Vitakkādittayaṃ paññā, pañca cāniyatā calā;

Hānibuddhivasā sesā, na calanti kudācanaṃ.

464.

Bāvīsatividho cettha, saṅgaho anavajjake;

Dvayadvayavasā ceva, jhānapañcakatopi ca.

465.

Iti ñatvānavajjesu, rāsisaṅgaha sambhavaṃ;

Sāvajjesupi viññeyyā, viññunā rāsayo kathaṃ.

466.

Lobhamūlesu paṭhame, phassapañcakarāsi ca;

Jhānapañcakarāsī ca, tathevindriyapañcakaṃ.

467.

Maggabalacatukkañca, hetukammapathadukā;

Lokanāsakarāsī ca, samatho samathaddukā.

468.

Tatramajjhattataṃ hitvā, yevāpanakanāmakā;

Cattāro ceti labbhanti, tatthekādasa rāsayo.

469.

Dvattiṃseva padānettha, desitāni sarūpato;

Tāni yevāpanakehi, chattiṃseva bhavanti ca.

470.

Asambhinnapadānettha, samavīsati sambhavā;

Savibhattikanāmā ca, nava dhammā pakāsitā.

471.

Ekadvayaticatukka-chaṭṭhānaniyatā pana;

Ekādasa chaḷekā ca, kameneko punekako.

472.

Natthevāniyatā hettha, yevāpanakanāmakā;

Yojanānayabhedo ca, tasmā tattha na vijjati.

473.

Māno ca thinamiddhañca, issā macchariyaṃ tathā;

Kukkuccamiti sāvajje, chaḷevāniyatā matā.

474.

Māno diṭṭhiviyuttesu, sasaṅkhāresu pañcasu;

Thinamiddhaṃ tayo sesā, paṭighadvayayogino.

475.

Iccevamaṭṭha sāvajjā, anavajjaṭṭhavīsati;

Chattiṃsa mānasā sabbe, hontāniyatayogino.

476.

Tehi yuttā yathāyogaṃ, ekadvittayapañcahi;

Dve dvāvīsaṃ tayo ceva, nava cātha yathākkamaṃ.

477.

Iti vuttānusārena, labbhamānavasā pana;

Tadaññesupi yojeyya, sāvajjesu yathākkamaṃ.

478.

Lobhamūlesu lobhañca, dosañca paṭighadvaye;

Mohamūle kaṅkhuddhaccaṃ, gahetvā heturāsiyaṃ.

479.

Diṭṭhiṃ diṭṭhiviyuttamhi, hitvā pītimupekkhite;

Vedanaṃ parivattento, dosamūle ca paṇḍito.

480.

Tathā kammapathaṃ diṭṭhiṃ,

Pītiṃ chandañca momuhe;

Kaṅkhite adhimokkhañca,

Hitvā yojeyya rāsayo.

481.

Cittassa ṭhitiṃ pattāsu, cittassekaggatā pana;

Kaṅkhite parihīnāva, indriyādīsu pañcasu.

482.

Iti dvādasadhā ñatvā, sāvajjesupi saṅgahaṃ;

Ahetukepi viññeyyā, yathāsambhavato kathaṃ.

483.

Aṭṭhārasāhetukesu, pañcaviññāṇamānase;

Phassapañcakarāsī ca, jhānaṭṭhānadukaṃ tathā.

484.

Indriyattikarāsī ca, yevāpanakanāmako;

Eko manasikāroti, cattāro rāsayo siyuṃ.

485.

Asambhinnā panaṭṭheva, dve tattha savibhattikā;

Ekadvayatikaṭṭhānā, chaḷeko ca punekako.

486.

Manodhātuttikāhetu-paṭisandhiyuge pana;

Vitakko ca vicāro ca, adhikā jhānarāsiyaṃ.

487.

Sukhasantīraṇe pīti, dutiyāvajjane pana;

Vīriyañca samādhiñca, labbhatindriyarāsiyaṃ.

488.

Adhikā hasite honti, pīti ca vīriyādayo;

Yevāpanādhimokkho ca, pañcaviññāṇavajjite.

489.

Iccānavajje bāvīsa,

Sāvajje dvādasāpare;

Yogā hetumhi pañcete,

Tālīsekūnakā kathāti.

Iti cetasikavibhāge rāsiyogakathā niṭṭhitā.

Terasamo paricchedo.

Cuddasamo paricchedo

14. Rāsisambhavakathā

490.

Naveva yevāpanakā, aṭṭhārasa ca rāsayo;

Navabhiṃsatisambhinnā, dasa dve savibhattikā.

491.

Ekadvayaticatuchasattaṭṭhānānavajjake;

Sattavīsati satteko, dvayameko punekako.

492.

Daseva yevāpanakā, ekādasa ca rāsayo;

Aṭṭhavīsatisambhinnā, daseva savibhattikā.

493.

Ekadvayaticatukkachaṭṭhānaniyatā pana;

Aṭṭhārasa ca satteko, eko cekova pāpake.

494.

Dve yevāpanakā honti, rāsayo ca catubbidhā;

Terasettha asambhinnā, tayova savibhattikā.

495.

Ekadvayatikaṭṭhānā, dasa dveko ahetuke;

Iccānavajjā sāvajjā-hetuke yoganicchayo.

496.

Sattāpi natthi sāvajje, niravajje pakāsako;

Ahetuke ca maggādirāsayo natthi cuddasa.

497.

Anavajjā tu sāvajje, sāvajjakānavajjake;

Cittuppādamhi nattheva, natthobhayamahetuke.

498.

Sāvajjā pana sāvajje, anavajjānavajjake;

Gahetabbā tu sabbattha, sādhāraṇā pakiṇṇakā.

499.

Jhānapañcakacittesu, sattasaṭṭhisu niddise;

Jhānaṅgayogabhedena, rāsibhedaṃ tahiṃ tahiṃ.

500.

Catuchakkānavajjesu, ñāṇapītikataṃ tathā;

Catuvīsa parittesu, catudhā bhedamuddise.

501.

Sarāgavītarāgānaṃ, appamaññāpavattiyaṃ;

Karuṇāmuditā honti, kāmapuññamahākriye.

502.

Upacārappanāpattā, sukhitā sattagocarā;

Tasmā na pañcamāruppe, mahāpāke anuttare.

503.

Sotāpatitupekkhāsu, parikammādisambhave;

Jhānānaṃ tulyapākattā, tappākesu ca labbhare.

504.

Viratī ca sarāgānaṃ, vītikkamanasambhavā;

Sampatte ca samādāne, kāmapuññesu labbhare.

505.

Taṃtaṃdvārikadussilya-cetanucchedakiccato;

Magge ca tulyapākattā, phale ca niyatā siyuṃ.

506.

Pavattākāravisayabhinnā pañcāpi sambhavā;

Lokiye labbhamānāpi, visuṃ ceva siyuṃ na vā.

507.

Pāpā labbhanti pāpesu, satta chakkekakā kamā;

Sarūpayevobhayakā, niyataṭṭha chaḷetare.

508.

Sādhāraṇā ca sabbattha, yathāvuttā pakiṇṇakā;

Tattha cekaggatā natthi, indriyādīsu kaṅkhite.

509.

Chandādhimokkhā yevāpi, vīsekādasavajjite;

Uddhaccamekādasasu, majjhattamanavajjake.

510.

Sabbattha manasikāro, tidvekadvitikāpare;

Aṭṭhaṭṭhavīsacatūsu, pañcadvīsu yathākkamaṃ.

511.

Samudāyavasenettha, uddhaccaviratittayaṃ;

Savibhattikamaññattha, avibhattikameva taṃ.

512.

Cittuppādesu tenetaṃ, vibhattiavibhattikaṃ;

Iti sādhu sallakkheyya, sambhavāsambhavaṃ budhoti.

Iti cetasikavibhāge rāsisambhavakathā niṭṭhitā.

Cuddasamo paricchedo.

Pannarasamo paricchedo

15. Rāsisaṅgahakathā

513.

Tettiṃsa ceva dvattiṃsa, ekatiṃsa ca tiṃsa ca;

Ekadvattiṃsahīnā ca, tiṃsa dhammānavajjake.

514.

Dasa dhammā tu sāvajje, chapañcacaturādhikā;

Ekādasa dasa nava, sattadhāhetuke pana.

515.

Itthaṃ cuddasadhā bhinnā, koṭṭhāsā tu sarūpato;

Vibhattā tehi yuttā ca, cittuppādā yathākkamaṃ.

516.

Tikaṭṭhakā pañcavīsa, dasa pañcādhikā nava;

Aṭṭhāraseti sattete, anavajjā tathetare.

517.

Dve cattāro chaḷekaṃ dve,

Pañcātha dasadhāpare;

Sāvajjāhetukā ceti,

Koṭṭhāsā honti cuddasa.

518.

Nava cāpi cha cattāro, catupañcachasattakā;

Nava dve dve tatheko ca, yevāpanakasaṅgahā.

519.

Tehi yuttā panaṭṭhātha, vīsekatiṃsa mānasā;

Dve dve dve tīṇi cekaṃ dve, aṭṭha dasa yathākkamaṃ.

520.

Sattatiṃsakato yāva, ekatiṃsānavajjake;

Tikaṭṭhakādike satta, ṭhitā niyatasaṅgahā.

521.

Pāpesu vīsa cekūna-vīsaṭṭhārasa soḷasa;

Catudhā dvīsu catūsu, catūsu dvīsu caṭṭhitā.

522.

Ekadvipañcadasasu, ca dvidhāhetukesu ca;

Tikadvekādhikā dhammā, dasaṭṭha ca yathākkamaṃ.

523.

Pañcadvekadvibhipañca, koṭṭhāsā niyatā ṭhitā;

Tehi yuttā panaṭṭhātha, vīsa dve dve tikekakā.

524.

Pubbāparadvayāpuññe, kāmapāke ahetuke;

Pañcamānuttarāruppe, natthāniyatasambhavo.

525.

Chattiṃsamānasesveva, labbhantāniyatā na vā;

Tepaññāsāvasesā tu, sabbe niyatayogino.

526.

Niyatāniyate katvā, labbhantobhayathā tathā;

Sarūpayevobhayakā, tividhevaṃ tu saṅgahā.

527.

Ñeyyā vuttānusārena, tehi yuttāva mānasā;

Tato puna vibhāveyya, sabbasaṅgāhikaṃ nayaṃ.

528.

Ekūnatālīsakato, yāvekattiṃsakā ṭhitā;

Navadhā anavajjesu, tehi yuttā ca mānasā.

529.

Dve cattāro dasevātha, tikapañcādhikā dasa;

Tevīsa kamato satta, dve ca pañcadasāpare.

530.

Dve ca dve tikadve dvekā, sāvajjesu ca soḷasa;

Ekūnavīsa vīsātha, vīsekadvitayādhikā.

531.

Ahetuke panaṭṭhātha, dasekadvitayādhikā;

Dasapañca dvikekāti, bhavantekūnavīsati.

532.

Labbhamānānusārena, dhammānaṃ pana saṅgaho;

Sakkā vuttanayeneva, viññātuṃ pana viññunāti.

Iti cetasikavibhāge rāsisaṅgahakathā niṭṭhitā.

Pannarasamo paricchedo.

Soḷasamo paricchedo

16. Cittuppādakathā

533.

Cittuppādesu dhammānaṃ, iti ñatvā vinicchayaṃ;

Cittuppādānamevātha, ñātabbo bhedasaṅgaho.

534.

Vedanāhārato ceva, hetādhipatito tathā;

Jhānindriyamaggabalā, yevāpanapathādito.

535.

Tattha sukhā ca dukkhā ca, adukkhamasukhāti ca;

Tisso ca vedanā vuttā, sambhogatthavisesato.

536.

Sukhaṃ dukkhaṃ somanassaṃ, domanassamathāparaṃ;

Upekkhindriyamiccevaṃ, pañcindriyavibhāgato.

537.

Kāyaviññāṇayugaḷe, sukhadukkhā hi vedanā;

Somanassaṃ domanassaṃ, iti nāmaṃ labhanti na.

538.

Aññattha pana sabbattha, sukhā dukkhā ca vedanā;

Somanassaṃ domanassaṃ, iti nāmaṃ labhanti ca.

539.

Adukkhi asukhopekkhā, majjhattāti ca vedanā;

Pañcapaññāsacittesu, tadaññesu pakāsitā.

540.

Sukhadukkhindriyayuttaṃ, kāyaviññāṇakadvayaṃ;

Domanassindriyayuttaṃ, paṭighadvayamānasaṃ.

541.

Aṭṭhārasa parittāni, catukkajjhānamādito;

Somanassindriyayuttā, dvāsaṭṭhividha mānasā.

542.

Dvattiṃsa ca parittāni, tevīsa jhānapañcamā;

Hontipekkhindriyayuttā, pañcapaññāsa mānasā.

543.

Sukhayuttā tu tesaṭṭhi, dukkhayuttā tayo tahiṃ;

Adukkhamasukhayuttā, pañcapaññāsupekkhakā.

544.

Ojaṭṭhamakarūpañca, vedanaṃ sandhimānasaṃ;

Nāmarūpañca kamato, āharantīti desitā.

545.

Āhārā kabaḷīkāro, phasso sañcetanā tathā;

Viññāṇañceti cattāro, upatthambhā ca sambhavā.

546.

Cittuppādesu sabbattha,

Āhārārūpino tayo;

Kabaḷīkāro āhāro,

Kāme kāyānupālako.

547.

Alobho ca adoso ca,

Amoho ca tathāparo;

Lobho doso ca moho ca,

Hetū dhammā cha desitā.

548.

Kusalākusalā hetū, tayo abyākatāti ca;

Navadvādasadhā tattha, vipākakriyabhedato.

549.

Dasa pañcādhikā honti, bhūmibhedā tato tahiṃ;

Puññapākakriyābhedā, tālīsa catunūnakā.

550.

Santīraṇamanodhātu-pañcaviññāṇamānase;

Voṭṭhabbane ca hasite, hetu nāma na vijjati.

551.

Lobhamūlesu lobho ca,

Moho ca paṭighadvaye;

Doso moho ca labbhanti,

Moho ekova momuhe.

552.

Ñāṇena vippayuttesu,

Alobhādidvayaṃ bhave;

Tato sesesu sabbattha,

Alobhāditayopi ca.

553.

Tihetukā sattacattā-līsa honti dvihetukā;

Bāvīsa dvekahetukā, aṭṭhārasa ahetukā.

554.

Chando cittañca vīriyaṃ, vīmaṃsāti catubbidhā;

Sahajātādhipā dhammā, vuttādhipatayo siyuṃ.

555.

Yamālambaṃ garuṃ katvā, nāmadhammā pavattare;

Ārammaṇādhipanāmena, tadālambaṇamīritaṃ.

556.

Tihetukajavesveko, catūsupi yathārahaṃ;

Dvihetukesu sambhoti, vīmaṃsādhipatiṃ vinā.

557.

Anuttare kāmapuññe, tihetukamahākriye;

Lobhamūle ca sāvajje, labbhatālambaṇādhipo.

558.

Tattha cāniyatā kāme, labbhamānāpi labbhare;

Mahaggatānuttaresu, niyatāva yathārahaṃ.

559.

Kriyādvihetupaṭighe,

Natthevālambaṇādhipo;

Momūhāhetuke pāke,

Lokiye ca na kocipi.

560.

Ubhayādhipayuttā ca, sahajādhipayogino;

Ubhayāniyatādhippā, sahajāniyatādhipā.

561.

Ubhayavippayuttā ca, pañcadhā tattha mānasā;

Aṭṭhaṭṭhārasa vīsaṃ cha, sattatiṃsa yathākkamaṃ.

562.

Pañcādhipatiyogā ca, caturādhipayogino;

Tividhādhipayuttā ca, vimuttāpi ca sabbathā.

563.

Soḷasātha samattiṃsa, chaḷevātha yathākkamaṃ;

Sattatiṃsatividhāti, catudhevampi niddise.

564.

Vīmaṃsādhipayuttā ca, sahajādhipayogino;

Ālambādhipayuttā ca, vippamuttāpi sabbathā.

565.

Catuttiṃsa dvipaññāsa, aṭṭhavīsa yathākkamaṃ;

Sattatiṃsati ceveti, catudhevampi niddise.

566.

Sahajādhipaladdhā tu, dvepaññāseva sabbathā;

Ālambādhipaladdhā ca, ubhayādhipalābhino.

567.

Aṭṭhavīseva sabbepi, dvepaññāseva sādhipā;

Sesā nirādhipā sabbe, sattatiṃsāpi sabbathā.

568.

Vedanādivasenevaṃ, ñatvā bhedaṃ catubbidhaṃ;

Jhānindriyamaggabala-vasenāpi vibhāvaye.

569.

Vitakkaheṭṭhimaṃ jhānaṃ, manoparaṃ manindriyaṃ;

Hetuparañca maggaṅgaṃ, balaṃ vīriyapacchimaṃ.

570.

Avitakke pakatiyā, tasmā jhānaṃ na vijjati;

Ahetuke ca maggaṅgaṃ, balañcāvīriye yathā.

571.

Aṭṭha rūpindriyānettha, agayhanteva sabbathā;

Maggindriyabalaṭṭhesu, samādhi ca na kaṅkhite.

572.

Kāmapuññesvaniyatā, viratīpi anuddhatā;

Paññānuttaracittesu, indriyattayabhājitā.

573.

Sesā vuttānusārena, labbhamānajjhānādikā;

Tehi yuttā ca viññeyyā, cittuppādā yathākkamaṃ.

574.

Somanassayuttā kāme, lokuttaramahaggate;

Paṭhamajjhānacittā ca, pañcajhānaṅgikā matā.

575.

Dukkhupekkhāyuttā kāme, pañcaviññāṇavajjitā;

Dutiyajjhānacittā ca, catujhānaṅgikā siyuṃ.

576.

Jhānaṅgattayasaṃyuttā, tatiyajjhānamānasā;

Catutthapañcamāruppā, jhānaṅgadvayayogino.

577.

Pañcaviññāṇayugaḷe, jhānaṅgaṃ natthi kiñcipi;

Itthaṃ jhānānaṃ bhedena, pañcadhā mānasā ṭhitā.

578.

Ekūnatiṃsati satta-tiṃsa cekādasāpare;

Catuttiṃsa dasevātha, gaṇikā tu yathākkamaṃ.

579.

Lokuttaresu sabbesu, indriyāni navuccare;

Tihetukesu sabbesu, lokiyesu panaṭṭhadhā.

580.

Ñāṇena vippayuttesu, sattadhāva samuddhare;

Sitavoṭṭhabbanā puññe, pañcadhāva pakāsaye.

581.

Vicikicchāsahagate, catudhāva viniddise;

Tīṇindriyāni vuttāni, sesāhetukamānase.

582.

Aṭṭha cekūnatālīsa, dvādasa vātha terasa;

Ekañca soḷasa ceti, chabbidhā tattha saṅgaho.

583.

Paṭhamānuttaraṃ jhānaṃ, aṭṭhamaggaṅgikaṃ mataṃ;

Sattamaggaṅgikaṃ nāma, sesaṃ jhānamanuttaraṃ.

584.

Lokiyaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ, tathā kāme tihetukaṃ;

Pañcamaggaṅgikā nāma, cittuppādā pakāsitā.

585.

Sesaṃ mahaggataṃ jhānaṃ, sampayuttā ca diṭṭhiyā;

Ñāṇena vippayuttā ca, catumaggaṅgikā matā.

586.

Dosamūladvayañceva, uddhaccasahitaṃ tathā;

Diṭṭhiyā vippayuttā ca, maggaṅgattayayogino.

587.

Vicikicchāsampayutto, vutto maggo duvaṅgiko;

Amaggāhetuko ceti, sattadhā tattha saṅgaho.

588.

Aṭṭha dvattiṃsati ceva, dasa pañcādhikāpare;

Tālīsa kamato satta, ekañcaṭṭhadasāpare.

589.

Balāni pana satteva, sabbatthāpi tihetuke;

Ñāṇena vippayuttesu, cha balāni samuddise.

590.

Catudhākusale honti, tividhā kaṅkhite pana;

Dvibalaṃ sitavoṭṭhabbaṃ, abalaṃ sesamīritaṃ.

591.

Chabbidho saṅgaho tattha, sattatālīsathāpare;

Dvādasekādasekaṃ dve, soḷaseti yathākkamaṃ.

592.

Itthaṃ pañca cha satta cha-koṭṭhāsā kamato ṭhitā;

Catuvīsati sabbepi, jhānaṅgādivasā kathā.

Iti cetasikavibhāge cittuppādakathā niṭṭhitā.

Soḷasamo paricchedo.

Sattarasamo paricchedo

17. Diṭṭhisaṅgahakathā

593.

Yevāpanakanāmena, dhammā chandādayo tathā;

Khandhādayo ca koṭṭhāsā, uddiṭṭhā hi yathārahaṃ.

594.

Tattha chandādayo dhammā, vibhattāva yathārahaṃ;

Khandhādirāsayo vāpi, viññeyyā dāni sambhavā.

595.

Vedanā vedanākkhandho, cakkhusamphassajādikā;

Saññā ca saññākkhandhoti, chabbidhāpi pakāsitā.

596.

Saṅkhārakkhandhanāmena, sesā cetasikā matā;

Vuttā viññāṇakāyā cha, viññāṇakkhandhanāmato.

597.

Rūpakkhandho punekova, sampayuttāviyogino;

Arūpino ca cattāro, pañcakkhandhā pavuccare.

598.

Manāyatananāmaṃ tu, cittameva tathāparā;

Cakkhuviññāṇadhātādisattaviññāṇadhātuyo.

599.

Sabbe cetasikā dhammā, dhammāyatanasaṅgahā;

Dhammadhātūti ca vuttā, dvipaññāsāpi sabbathā.

600.

Sukhumāni ca rūpāni, nibbānañcettha gayhare;

Oḷārikāni rūpāni, dasāyatanadhātuyo.

601.

Cakkhusotaghānajivhā-kāyāyatananāmakā;

Rūpasaddagandharasa-phoṭṭhabbāyatanāni ca.

602.

Dvādasāyatanā sabbe, hontaṭṭhārasadhātuyo;

Khandhā ṭhapetvā nibbānaṃ, natthi paṇṇatti tīsupi.

603.

Āhārādi ca koṭṭhāsā, pubbe vuttanayāva te;

Iti missakasaṅkhepo, viññātabbo vibhāvinā.

604.

Dvādasākusalesveva, cuddasāpi vavatthitā;

Ye sāvajjāva tesampi, saṅgaho dāni niyyate.

605.

Kāmāsavo bhavāsavo, diṭṭhāvijjāsavāti ca;

Cattāro āsavā vuttā, tayo dhammā sarūpato.

606.

Āsavā āsavaṭṭhena,

Oghā vuyhanato tathā;

Yojentīti ca yogāti,

Te cattāro ca desitā.

607.

Kāmabbhavo ca paṭigho, māno diṭṭhi ca saṃsayo;

Sīlabbataparāmāso, bhavarāgo tathāparo.

608.

Issā macchariyāvijjā, iti saṃyojanā dasa;

Aṭṭha dhammā sarūpena, abhidhamme pakāsitā.

609.

Issāmacchariyaṃ hitvā, katvā mānuddhavaṃ tahiṃ;

Bhinditvā bhavarāgañca, rūpārūpavasā dvidhā.

610.

Pañcorambhāgiyā ceva, pañcuddhambhāgiyāti ca;

Dasa saṃyojanā vuttā, sutte satta sarūpato.

611.

Ganthā dhammā ca cattāro, tayo dhammā sarūpato;

Abhijjhākāyagantho ca, byāpādo ca pavuccati.

612.

Sīlabbataparāmāso, kāyagantho tathāparo;

Idaṃsaccābhiniveso, iti diṭṭhi vibhedito.

613.

Kāmacchando ca byāpādo, thinamiddhamathāparaṃ;

Tathā uddhaccakukkuccaṃ, kaṅkhāvijjāti aṭṭhime.

614.

Dhammā nivaraṇā nāma, chadhā ca pana desitā;

Micchādiṭṭhi panekāva, parāmāsoti vuccati.

615.

Upādānāni cattāri, kāmupādādināmakā;

Diṭṭhisīlabbataṃ atta-vādupādānameva ca.

616.

Lobhadiṭṭhivasā dveva, tividhā diṭṭhi desitā;

Diṭṭhi sīlabbatamatta-vādo ceti mahesinā.

617.

Lobho doso ca moho ca,

Māno diṭṭhi ca saṃsayo;

Thinamuddhaccamevātha,

Lokanāsayugaṃ tathā.

618.

Itthaṃ kilesavatthūni, kilesāti pakāsitā;

Dasete tu samānāva, parato ca sarūpato.

619.

Kāmarāgo ca paṭigho, māno diṭṭhi ca saṃsayo;

Bhavarāgo avijjāti, cha sattānusayā matā.

620.

Gāhā ca palibodhā ca, papañcā ceva maññanā.

Taṇhā māno ca diṭṭhi ca, diṭṭhi taṇhā ca nissayā.

621.

Parāmāsekako dveva, nissayā maññanā tayo;

Āsavoghayogaganthā, upādānā ca dubbidhā.

622.

Aṭṭha nīvaraṇā vuttā, sattadhānusayā kathā;

Saṃyojanā kilesā ca, daseva parato ṭhitā.

623.

Ekadvitichasattaṭṭhadasakā tu yathārahaṃ;

Dhammā sarūpato honti, yathāvuttesu rāsisu.

624.

Kāmarāgabhavarāgā, kāmāsavabhavāsavā;

Rūparāgārūparāga, iti lobho vibhedito.

625.

Idaṃsaccābhiniveso, diṭṭhi sīlabbataṃ tathā;

Attavādo parāmāso, iti diṭṭhi pavuccati.

626.

Diṭṭhi pañcadasavidhā, lobhaṭṭhārasadhā tahiṃ;

Sesā sapararāsīhi, samānā dvādasaṭṭhitā.

627.

Ekādasasamuṭṭhāne, diṭṭhilobhā vavatthitā;

Avijjā sattasu vuttā, paṭigho pana pañcasu.

628.

Māno ca vicikicchā ca, catuṭṭhānesu uddhaṭo;

Tīsu dvīsu ca thīnanti, aṭṭhete savibhattikā.

629.

Issāmaccherakukkuccamiddhalokavināsakā;

Chāvibhattikadhammāti, asambhinnā catuddasa.

630.

Rūparāgārūparāga-kāmāsavabhavāsavā;

Honti diṭṭhiviyuttesu, pubbe vuttanayā pana.

631.

Iti sāvajjasaṅkhepaṃ, ñatvā puna vicakkhaṇo;

Bodhipakkhiyadhammānaṃ, saṅgahampi vibhāvaye.

632.

Yesu saññācittadiṭṭhi-vipallāsā yathākkamaṃ;

Subhaṃ sukhaṃ niccamattā, iti dvādasadhā ṭhitā.

633.

Tattha kāye vedanāsu, citte dhammesu cakkamā;

Asubhaṃ dukkhamaniccamanattāti upaṭṭhitā.

634.

Yathāvuttavipallāsapahānāya yathārahaṃ;

Bhinnā visayakiccānaṃ, vasena pana sambhavā.

635.

Cattāro satipaṭṭhānā, kāyānupassanādayo;

Iti vuttā panekāva, sammāsati mahesinā.

636.

Uppannānuppannapāpapahānānuppannāya ca;

Anuppannuppannehi vā, nibbatti abhivuddhiyā.

637.

Padahantassa vāyāmo, kiccābhogavibhāgato;

Sammappadhānā cattāro, iti vuttā mahesinā.

638.

Chando ca vīriyaṃ cittaṃ, vīmaṃsāti ca tādinā;

Cattāro iddhipādāti, vibhattā caturādhipā.

639.

Saddhindriyañca vīriyaṃ, sati ceva samādhi ca;

Paññindriyañca pañceva, bodhipakkhiyasaṅgahe.

640.

Indriyānindriyaṭṭhena, balaṭṭhena balāni ca;

Iti bhinnā vibhattā ca, duvidhāpi mahesinā.

641.

Satī ca dhammavicayo, tathā vīriyapītiyo;

Passaddhi ca samādhi ca, upekkhāti ca tādinā.

642.

Desitā satta bojjhaṅgā, bujjhantassa sabhāvato;

Kāyacittavasā bhinnaṃ, katvā passaddhimekakaṃ.

643.

Sammādiṭṭhi ca saṅkappo, vāyāmo viratittayaṃ;

Sammāsati samādhī ca, maggo aṭṭhaṅgiko mato.

644.

Iti satteva saṅkhepā, sattatiṃsa pabhedato;

Ekaṃ katvāna passaddhiṃ, asambhinnā catuddasa.

645.

Navadhā vīriyaṃ vuttaṃ, chasu rāsīsu pañcasu;

Aṭṭhadhā sati sesā tu, samānapadarāsikā.

646.

Pañcasveva tu paññā ca, samādhi caturāsiko;

Saddhā dvīsu vibhattāti, pañcete savibhattikā.

647.

Navā vibhattikā sesā, chando cittamathāparaṃ;

Pīti passaddhipekkhā ca, saṅkappo viratittayaṃ.

648.

Iti vuttanayā sabbe, bodhipakkhiyasaṅgahā;

Lokuttaresu sambhonti, sabbathāpi yathārahaṃ.

649.

Pubbabhāge yathāyogaṃ, lokiyesu ca labbhare;

Nibbedabhāvanākāle, chabbisuddhipavattiyaṃ.

650.

Iti missakasāvajjā, bodhipakkhiyasaṅgahā;

Yevāpanakarāsimhi, yathāsambhavato ṭhitā.

651.

Kammapathā tu sambhonti, puññāpuññesu sabbathā;

Apathā ca sucaritā, tathā duccaritāpi ca.

652.

Tattha kammapathaṭṭhāne, anabhijjhādayo pana;

Upacārena vuccanti, vipākesu kriyesu vāti.

Iti cetasikavibhāge diṭṭhisaṅgahakathā niṭṭhitā.

Sattarasamo paricchedo.

Niṭṭhito ca sabbathāpi cetasikavibhāgo.

Γραμματοσειρά

Θέμα

Πλοήγηση και Αναζήτηση

03. Καθοριστική Ανάλυση της Υπέρτατης Πραγματικότητας

Κανόνας Πάλι

Κυρίως κείμενο

Σχόλια

Υποσχόλια

Σελιδοδείκτες

Πώς μπορώ να βοηθήσω;

Aṭṭhamo paricchedo

2.

Cetasikavibhāgo

8.

Cetasikasampayogakathā

Navamo paricchedo

9.

Cetasikasaṅgahakathā

10.

Pabhedakathā

Ekādasamo paricchedo

11.

Rāsisarūpakathā

Dvādasamo paricchedo

12.

Rāsivinicchayakathā

Terasamo paricchedo

13.

Rāsiyogakathā

Cuddasamo paricchedo

14.

Rāsisambhavakathā

Pannarasamo paricchedo

15.

Rāsisaṅgahakathā

Soḷasamo paricchedo

16.

Cittuppādakathā

Sattarasamo paricchedo

17.

Diṭṭhisaṅgahakathā

Προσθήκη σημειώσεων για προσωπική χρήση