Samuṭṭhānasīsakathāvaṇṇanā
325-326. Mahesinā dvīsu vibhaṅgesu paññattāni yāni pārājikādīni sikkhāpadāni uposathe uddisanti, tesaṃ sikkhāpadānaṃ samuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ pāṭavatthāya ito paraṃ pavakkhāmi, taṃ samāhitā suṇāthāti yojanā.
327. Kāyo ca vācā ca kāyavācā cāti acittakāni yāni tīṇi samuṭṭhānāni, tāneva cittena paccekaṃ yojitāni sacittakāni tīṇi samuṭṭhānāni hontīti evameva samuṭṭhānaṃ purimānaṃ dvinnaṃ vasena ekaṅgikaṃ, tatiyacatutthapañcamānaṃ vasena dvaṅgikaṃ, chaṭṭhassa vasena tivaṅgikañcāti evaṃ chadhā samuṭṭhānavidhiṃ vadantīti yojanā. Kāyo, vācāti ekaṅgikaṃ dvayaṃ, kāyavācā, kāyacittaṃ, vācācittanti duvaṅgikattayaṃ, kāyavācācittanti aṅgabhedena tividhampi avayavabhedena samuṭṭhānabhedavidhiṃ chappakāraṃ vadantīti adhippāyo.
328. Tesu chasu samuṭṭhānesu ekena vā samuṭṭhānena dvīhi vā tīhi vā catūhi vā chahi vā samuṭṭhānehi nānā āpattiyo jāyareti sambandho.
329. Tattha tāsu nānāpattīsu. Pañca samuṭṭhānāni etissāti pañcasamuṭṭhānā, evarūpā kāci āpatti na vijjati. Ekamekaṃ samuṭṭhānaṃ yāsanti viggaho. Pacchimeheva tīhipīti sacittakeheva tīhi samuṭṭhānehi, yā āpatti ekasamuṭṭhānā hoti, sā sacittakānaṃ tiṇṇamaññatarena hotīti adhippāyo.
330-331. Tatiyacchaṭṭhatopi cāti kāyavācato, kāyavācācittato ca. Catutthacchaṭṭhato cevāti kāyacittato kāyavācācittato ca. Pañcamacchaṭṭhatopi cāti vācācittato kāyavācācittato ca. ‘‘Kāyato kāyacittato’’ti paṭhamaṃ dvisamuṭṭhānaṃ, ‘‘vācato vācācittato’’ti dutiyaṃ, ‘‘kāyavācato kāyavācācittato’’ti tatiyaṃ, ‘‘kāyacittato kāyavācācittato’’ti catutthaṃ, ‘‘vācācittato kāyavācācittato’’ti pañcamaṃ dvisamuṭṭhānanti evaṃ pañcadhā eva ṭhitehi dvīhi samuṭṭhānehi esā dvisamuṭṭhānāpatti jāyate samuṭṭhāti. Na aññatoti kāyato vācatoti ekaṃ, vācato kāyavācatoti ekanti evaṃ yathāvuttakkamavipariyāyena yojitehi aññehi samuṭṭhānehi na samuṭṭhāti.
332. Paṭhamehi ca tīhīti ‘‘kāyato, vācato, kāyavācato’’ti paṭhamaṃ niddiṭṭhehi tīhi acittakasamuṭṭhānehi. Pacchimehi cāti ‘‘kāyacittato, vācācittato, kāyavācācittato’’ti evaṃ pacchā vuttehi sacittakehi tīhi samuṭṭhānehi. Na aññatoti ‘‘kāyato, vācato, kāyacittato, vācato, kāyavācato, kāyacittato’’ti evaṃ vuttavipallāsato aññehi tīhi samuṭṭhānehi na samuṭṭhāti.
333-334. Paṭhamā tatiyā ceva, catutthacchaṭṭhatopi cāti kāyato, kāyavācato, kāyacittato, kāyavācācittatoti etehi catūhi samuṭṭhānehi ceva. Dutiyā...pe... cchaṭṭhatopi cāti vācato, kāyavācato, vācācittato, kāyavācācittatoti imehi catūhi cāti catusamuṭṭhānenāpatti.
Sā evaṃ dvidhā ṭhitehi catūhi samuṭṭhānehi jāyate. Na panaññatoti ‘‘kāyato, vācato, kāyavācato, kāyacittato’’ti evamādinā vipallāsanayena yojitehi catūhi samuṭṭhānehi na samuṭṭhāti. Cha samuṭṭhānāni yassā sā chasamuṭṭhānā. Sacittakehi tīhi, acittakehi tīhīti chahi eva samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti. Pakārantarābhāvā idha ‘‘na aññato’’ti na vuttaṃ.
Āha ca aṭṭhakathācariyo mātikaṭṭhakathāyaṃ.
335. Samuṭṭhāti etasmāti samuṭṭhānaṃ, kāyādi chabbidhaṃ, ekaṃ samuṭṭhānaṃ kāraṇaṃ yassā sā ekasamuṭṭhānā. Pakārantarābhāvā tidhā. Kathaṃ? Sacittakānaṃ tiṇṇaṃ samuṭṭhānānaṃ vasena tividhā. Dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhitā dvisamuṭṭhitā, dvisamuṭṭhānāpattīti attho. Pañcadhāti vuttanayena pañcappakārā. Tīṇi samuṭṭhānāni yassā sā tisamuṭṭhānā, cattāri samuṭṭhānāni yassā sā caturuṭṭhānā, tisamuṭṭhānā ca caturuṭṭhānā ca ticaturuṭṭhānāti ekadesasarūpekaseso, tisamuṭṭhānā dvidhā vibhattā, catusamuṭṭhānā ca dvidhā eva vibhattāti attho. Chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhitā chasamuṭṭhitā, chasamuṭṭhānāti attho. Ekadhāti pakārantarābhāvā ekadhāva ṭhitāti adhippāyo.
336. Sabbā āpattiyo samuṭṭhānavisesato evaṃ terasadhā ṭhitānaṃ samuṭṭhānabhedānaṃ nānattato tehi samuṭṭhitānaṃ paṭhamaṃ paññattattā sīsabhūtānaṃ sikkhāpadānaṃ vasena teraseva nāmāni labhanti, tāni ito paraṃ vakkhāmīti yojanā.
337. Paṭhamantimavatthuñcāti paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ. Dutiyanti adinnādānasamuṭṭhānaṃ. Sañcarittakanti sañcarittasamuṭṭhānaṃ. Samanubhāsananti samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ. ‘‘Kathinaṃ eḷakalomaka’’nti padacchedo, kathinasamuṭṭhānaṃ eḷakalomasamuṭṭhānañca.
338. Padasodhammanti padasodhammasamuṭṭhānaṃ. Addhānaṃ theyyasatthanti addhānasamuṭṭhānaṃ theyyasatthasamuṭṭhānaṃ. Desanāti dhammadesanāsamuṭṭhānaṃ. Bhūtārocanakanti bhūtārocanasamuṭṭhānaṃ. Corivuṭṭhāpananti corivuṭṭhāpanasamuṭṭhānaṃ.
339. Ananuññātakañcāti ananuññātakasamuṭṭhānañcāti etāni terasa tehi samuṭṭhānehi samuṭṭhitānaṃ tesaṃ sikkhāpadānaṃ paṭhamaṃ paṭhamaṃ niddiṭṭhānaṃ paṭhamapārājikādisikkhāpadasamuṭṭhānānaṃ itaresaṃ pubbaṅgamabhāvato ‘‘sīsānī’’ti vuttāni. Yathāha parivāraṭṭhakathāyaṃ ‘‘paṭhamapārājikaṃ nāma ekaṃ samuṭṭhānasīsaṃ, sesāni tena sadisānī’’tiādi. Terasete samuṭṭhānanayāti ete sīsavasena dassitā terasa samuṭṭhānanayā. Viññūhi upālittherādīhi.
340. Tattha terasasu samuṭṭhānasīsesu. Yāti yā pana āpatti. Ādipārājikuṭṭhānāti paṭhamapārājikasamuṭṭhānā.
341. Adinnādāna-saddo pubbako paṭhamo etissā taṃsamuṭṭhānāpattiyāti adinnādānapubbakā, adinnādānasamuṭṭhānāti uddiṭṭhāti yojanā.
342. Jātūti ekaṃsena.
343. Ayaṃ samuṭṭhānavasena ‘‘samanubhāsanāsamuṭṭhānā’’ti vuttāti yojanā.
344. Kathina-saddo upapado yassā taṃsamuṭṭhānāya āpattiyā sā kathinupapadā, kathinasamuṭṭhānāti matā ñātā, ayaṃ samuṭṭhānavasena ‘‘kathinasamuṭṭhānā’’ti ñātāti attho.
345. Eḷakaloma-saddo ādi yassā taṃsamuṭṭhānāpattiyā sā eḷakalomādisamuṭṭhānāti attho.
349. Ettha samuṭṭhānesu.
350. Bhūtārocana-saddo pubbabhāgo etissā taṃsamuṭṭhānāya āpattiyāti bhūtārocanapubbakā, bhūtārocanasamuṭṭhānāti attho.
351. Samuṭṭhānaṃ samuṭṭhitaṃ, corivuṭṭhāpanaṃ samuṭṭhitaṃ yassā sā corivuṭṭhāpanasamuṭṭhitā, corivuṭṭhāpanasamuṭṭhānāti attho.
353. Tatthāti terasasamuṭṭhānasīsesu, ‘‘samuṭṭhānaṃ sacittaka’’nti idaṃ ‘‘paṭhama’’ntiādīhi paccekaṃ yojetabbaṃ. Paṭhamaṃ samuṭṭhānanti paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ. Dutiyaṃ samuṭṭhānanti adinnādānasamuṭṭhānaṃ. Catutthaṃ samuṭṭhānanti samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ. Navamaṃ samuṭṭhānanti theyyasatthasamuṭṭhānaṃ. Dasamaṃ samuṭṭhānanti dhammadesanāsamuṭṭhānaṃ. Dvādasamaṃ samuṭṭhānanti corivuṭṭhāpanasamuṭṭhānaṃ.
354. Samuṭṭhāneti samuṭṭhānasīse. Sadisāti tena tena samuṭṭhānasīsena samuṭṭhānā āpattiyo. Idhāti imasmiṃ samuṭṭhānavinicchaye. Dissareti dissante, dissantīti attho. Atha vā idha dissareti idha ubhatovibhaṅge etesu terasasamuṭṭhānesu ekekasmiṃ aññānipi sadisāni samuṭṭhānāni dissantīti attho. Idāni tāni sarūpato nidassetumāha ‘‘sukkañcā’’tiādi. Tattha sukkanti sukkavissaṭṭhisikkhāpadaṃ. Esa nayo ‘‘kāyasaṃsaggo’’tiādīsupi. Yadettha duviññeyyaṃ, taṃ vakkhāma.
355. Pubbupaparipāko cāti ‘‘jānaṃ pubbupagataṃ bhikkhu’’nti sikkhāpadañca ‘‘bhikkhuniparipācita’’nti piṇḍapātasikkhāpadañca. Raho bhikkhuniyāsahāti bhikkhuniyā saddhiṃ raho nisajjasikkhāpadañca. Sabhojane, raho dve cāti sabhojane kule anupakhajjasikkhāpadañca dve rahonisajjasikkhāpadāni ca. Aṅgulī udake hasanti aṅgulipatodañca udakahasadhammasikkhāpadañca.
356. Pahāre uggire cevāti pahāradānasikkhāpadañca talasattiuggiraṇasikkhāpadañca. Tepaññāsā ca sekhiyāti pañcasattatisekhiyāsu vakkhamānāni ujjagghikādīni samanubhāsanasamuṭṭhānāni dasa, chattapāṇiādīni dhammadesanāsamuṭṭhānāni ekādasa, theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, sūpodanaviññattisikkhāpadañcāti bāvīsati sikkhāpadāni ṭhapetvā parimaṇḍalanivāsanādīni itarāni tepaññāsa sekhiyasikkhāpadāni ca. Adhakkhakubbhajāṇuñcāti bhikkhunīnaṃ adhakkhakaubbhajāṇusikkhāpadañca. Gāmantaramavassutāti gāmantaragamanaṃ, avassutassa hatthato khādanīyaggahaṇasikkhāpadañca.
357-358. Talamaṭṭhudasuddhi cāti talaghātaṃ, jatumaṭṭhaṃ, udakasuddhikādiyanañca. Vassaṃvutthāti ‘‘vassaṃvutthā...pe... chappañcayojanānī’’ti sikkhāpadañca. Ovādāya na gacchantīti ovādāya agamanasikkhāpadañca. Nānubandhe pavattininti ‘‘vuṭṭhāpitaṃ pavattiniṃ dve vassāni nānubandheyyā’’ti sikkhāpadañcāti ubhatovibhaṅge niddiṭṭhā ime pañcasattati dhammā kāyacittasamuṭṭhitā methunena samā ekasamuṭṭhānā matāti yojanā.
Ettha ca pāḷiyaṃ ‘‘chasattatī’’ti gaṇanaparicchedo samuṭṭhānasikkhāpadena saha dassito. Idha pana taṃ vinā taṃsadisānameva gaṇanā dassitā. Teneva paṭhamaṃ samuṭṭhānasīsaṃ pāḷiyaṃ gaṇanāyapi dassitaṃ, idheva na dassitaṃ. Upari katthaci samuṭṭhānasīsassa dassanaṃ panettha vakkhamānānaṃ taṃsadisabhāvadassanatthaṃ, gaṇanāya vakkhamānāya antogadhabhāvadassanatthaṃ. Teneva tatthapi taṃ vinā gaṇanaṃ vakkhati.
Paṭhamapārājikasamuṭṭhānavaṇṇanā.
359. Viggahanti manussaviggahasikkhāpadaṃ. Uttari cevāti uttarimanussadhammasikkhāpadañca. Duṭṭhullanti duṭṭhullavācāsikkhāpadaṃ. Attakāmatāti attakāmapāricariyasikkhāpadañca. Duṭṭhadosā duve cevāti dve duṭṭhadosasikkhāpadāni ca. Dutiyāniyatopi cāti dutiyaaniyatasikkhāpadañca.
360. Acchindanañcāti sāmaṃ cīvaraṃ datvā acchindanañca. Pariṇāmoti saṅghikalābhassa attano pariṇāmanañca. Musāomasapesuṇāti musāvādo ca omasavādo ca bhikkhupesuññañca. Duṭṭhullārocanañcevāti duṭṭhullāpattiārocanasikkhāpadañca. Pathavīkhaṇanampi cāti pathavīkhaṇanasikkhāpadañca.
361. Bhūtagāmañca vādo cāti bhūtagāmasikkhāpadaṃ, aññavādakasikkhāpadañca. Ujjhāpanakameva cāti ujjhāpanakasikkhāpadañca. Nikkaḍḍho siñcanañcevāti vihārato nikkaḍḍhanañca udake tiṇādisiñcanañca. Āmisahetu cāti āmisahetu bhikkhuniyo ovādasikkhāpadañca.
362. Bhuttāvinti bhuttāviṃ anatirittena khādanīyādinā pavāraṇasikkhāpadañca. Ehanādarinti ‘‘ehāvuso, gāmaṃ vā’’ti vuttasikkhāpadañca anādariyasikkhāpadañca. Bhiṃsāpanameva cāti bhikkhubhiṃsanakañca. Apanidheyyāti pattādiapanidhānasikkhāpadañca. Sañcicca pāṇanti sañcicca pāṇaṃ jīvitāvoropanañca. Sappāṇakampi cāti jānaṃ sappāṇakaudakasikkhāpadañca.
363. Ukkoṭanañcāti punakammāya ukkoṭanañca. Ūnoti ūnavīsativassasikkhāpadañca. Saṃvāsoti ukkhittakena saddhiṃ saṃvāsasikkhāpadañca. Nāsane cāti nāsitakasāmaṇerasambhogasikkhāpadañca. Sahadhammikanti sahadhammikaṃ vuccamānasikkhāpadañca. Vilekhā cāti ‘‘vilekhāya saṃvattantī’’ti āgatasikkhāpadañca. Mohanāti mohanasikkhāpadañca. Amūlakena cāti amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃsanasikkhāpadañca.
364. Kukkuccaṃ khīyanaṃ datvāti kukkuccauppādanañca dhammikānaṃ kammānaṃ chandaṃ datvā khīyanañca cīvaraṃ datvā khīyanañca. Pariṇāmeyya puggaleti saṅghikaṃ lābhaṃ puggalassa pariṇāmanasikkhāpadañca. Kiṃ te, akālaṃ, acchindeti ‘‘kiṃ te, ayye, eso purisapuggalo karissatī’’ti āgatasikkhāpadañca akālacīvaraṃ ‘‘kālacīvara’’nti adhiṭṭhahitvā bhājanasikkhāpadañca bhikkhuniyā saddhiṃ cīvaraṃ parivattetvā acchindanasikkhāpadañca. Duggahanirayena cāti duggahitena dupadhāritena paraṃ ujjhāpanasikkhāpadañca nirayena vā brahmacariyena vā abhisapanasikkhāpadañca.
365. Gaṇassa cāti ‘‘gaṇassa cīvaralābhaṃ antarāyaṃ kareyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Vibhaṅgañcāti ‘‘dhammikaṃ cīvaravibhaṅgaṃ paṭibāheyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Dubbalāsā tatheva cāti ‘‘dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṃ atikkāmeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Dhammikaṃ kathinuddhāranti ‘‘dhammikaṃ kathinuddhāraṃ paṭibāheyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Sañciccāphāsumeva cāti ‘‘bhikkhuniyā sañcicca aphāsuṃ kareyyā’’ti vuttasikkhāpadañca.
366. Sayaṃ upassayaṃ datvāti ‘‘bhikkhuniyā upassayaṃ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍheyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Akkoseyya cāti ‘‘bhikkhuṃ akkoseyya vā paribhāseyya vā’’ti vuttasikkhāpadañca. Caṇḍikāti ‘‘caṇḍīkatā gaṇaṃ paribhāseyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Kulamaccharinī assāti ‘‘kulamaccharinī assā’’ti vuttasikkhāpadañca. Gabbhiniṃ vuṭṭhāpeyya cāti ‘‘gabbhiniṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca.
367. Pāyantinti ‘‘pāyantiṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Dve ca vassānīti ‘‘dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Saṅghenāsammatanti ‘‘sikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Tisso gihigatā vuttāti ‘‘ūnadvādasavassaṃ gihigataṃ, paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ, dvevassāni sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammata’’nti vuttasikkhāpadāni ca. Tissoyeva kumārikāti ‘‘ūnavīsativassaṃ kumāribhūta’’ntiādinā nayena vuttā tisso ca.
368. Ūnadvādasavassā dveti ‘‘ūnadvādasavassā vuṭṭhāpeyya, paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpeyyā’’ti vuttāni dve sikkhāpadāni ca. Alaṃ tāva teti ‘‘alaṃ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenā’’ti vuttasikkhāpadañca. Sokāvassāti ‘‘caṇḍiṃ sokāvāsaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Pārivāsikacchandadānatoti ‘‘pārivāsikachandadānena sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca.
369. Anuvassaṃ duve cāti ‘‘anuvassaṃ vuṭṭhāpeyya, ekaṃ vassaṃ dve vuṭṭhāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadāni cāti ekūnasattati sikkhāpadāni. Adinnādānatulyattāti adinnādānena samānasamuṭṭhānattā. Tisamuṭṭhānikā katāti sacittakehi tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhahantīti vuttā.
Dutiyapārājikasamuṭṭhānavaṇṇanā.
370. Sañcarikuṭimahallakanti sañcarittaṃ, saññācikāya kuṭikaraṇaṃ, mahallakavihārakaraṇañca. Dhovāpanañca paṭiggahoti aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaradhovāpanañca cīvarapaṭiggahaṇañca. Cīvarassa ca viññattinti aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraviññāpanasikkhāpadañca. Gahaṇañca taduttarinti taduttarisādiyanasikkhāpadañca.
371. Upakkhaṭadvayañcevāti ‘‘cīvaracetāpannaṃ upakkhaṭaṃ hotī’’ti āgatasikkhāpadadvayañca. Tathā dūtena cīvaranti dūtenacīvaracetāpannapahitasikkhāpadañca. Kosiyanti kosiyamissakasikkhāpadañca. Suddhakāḷānanti ‘‘suddhakāḷakāna’’ntiādisikkhāpadañca. Dve bhāgādānameva cāti ‘‘dve bhāgā ādātabbā’’ti vuttasikkhāpadañca.
372. Chabbassānīti chabbassāni dhāraṇasikkhāpadañca. Purāṇassāti ‘‘purāṇasanthatassā’’ti vuttasikkhāpadañca. Lomadhovāpanampi cāti eḷakalomadhovāpanasikkhāpadañca. Rūpiyassa paṭiggāhoti rūpiyapaṭiggahaṇasikkhāpadañca. Ubho nānappakārakāti rūpiyasaṃvohārakayavikkayasikkhāpadāni ca.
373. Ūnabandhanapatto cāti ūnapañcabandhanapattasikkhāpadañca. Vassasāṭikasuttakanti vassikasāṭikasikkhāpadañca suttaṃ viññāpetvā cīvarakārāpanasikkhāpadañca. Vikappāpajjananti tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappāpajjanañca. Yāva dvāradānañca sibbananti ‘‘yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāyā’’ti vuttasikkhāpadañca ‘‘aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ dadeyya, cīvaraṃ sibbeyyā’’ti vuttasikkhāpadadvayañca.
374. Pūvehīti pūvehi vā manthehi vā abhihaṭṭhuṃ pavāraṇasikkhāpadañca. Paccayoti catumāsapaccayapavāraṇasikkhāpadañca. Jotīti jotiyā samādahanasikkhāpadañca. Ratananti ratanasikkhāpadañca. Sūci...pe... sugatassa cāti sūcigharasikkhāpadādīni satta sikkhāpadāni ca.
375. Aññaviññattisikkhā cāti ‘‘aññaṃ viññāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Aññaṃ cetāpanampi cāti ‘‘aññaṃ cetāpetvā aññaṃ cetāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Saṅghikena duve vuttāti ‘‘saṅghikena aññaṃ cetāpeyya, saṅghikena saññācikena aññaṃ cetāpeyyā’’ti vuttāni dve sikkhāpadāni ca. Dve mahājanikenāti ‘‘mahājanikena aññaṃ cetāpeyya, mahājanikena saññācikena aññaṃ cetāpeyyā’’ti vuttāni dve sikkhāpadāni ca.
376. Tathā puggalikenekanti ‘‘puggalikena saññācikena aññaṃ cetāpeyyā’’ti vuttamekasikkhāpadañca. Garupāvuraṇanti garupāvuraṇacetāpanasikkhāpadañca. Lahunti lahupāvuraṇacetāpanasikkhāpadaṃ. ‘‘Vighāsā udasāṭi cā’’ti padacchedo. Dve vighāsāti ‘‘uccāraṃ vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā tirokuṭṭe vā tiropākāre vā chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā, harite chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā’’ti evaṃ vuttāni dve vighāsasikkhāpadāni ca. Udasāṭi cāti udakasāṭikasikkhāpadañca. Tathā samaṇacīvaranti tathā ‘‘samaṇacīvaraṃ dadeyyā’’ti vuttasikkhāpadañcāti.
377. Iti ete ekūnapaṇṇāsa dhammā dukkhantadassinā bhagavatā chasamuṭṭhānikā teyeva sañcarittasamā sañcarittasikkhāpadena samā katā anumatā paññattāti yojanā.
Sañcarittasamuṭṭhānavaṇṇanā.
378. Saṅghabhedoti saṅghabhedasikkhāpadañca. Bhedānuvattadubbacadūsakāti bhedānuvattakadubbacakuladūsakasikkhāpadāni ca. Duṭṭhullacchādananti duṭṭhullapaṭicchādanasikkhāpadañca. Diṭṭhīti diṭṭhiappaṭinissajjanasikkhāpadañca. Chandaujjagghikā duveti chandaṃadatvāgamanasikkhāpadañca ujjagghikāya antaraghare gamananisīdanasikkhāpadadvayañca.
379. Appasaddā duve vuttāti ‘‘appasaddo antaraghare gamissāmi, nisīdissāmī’’ti vuttāni dve sikkhāpadāni ca. Na byāhareti ‘‘na sakabaḷena mukhena byāharissāmī’’ti vuttasikkhāpadañca. Chamā, nīcāsane, ṭhānanti ‘‘chamāyaṃ nisīditvā, nīce āsane nisīditvā, ṭhito nisinnassā’’ti vuttasikkhāpadañca. Pacchato uppathena cāti ‘‘pacchato gacchanto purato gacchantassa, uppathena gacchanto pathena gacchantassā’’ti vuttasikkhāpadadvayañca.
380. Vajjacchādāti vajjato paṭicchādanasikkhāpadañca. Anuvattā cāti ukkhittānuvattanasikkhāpadañca. Gahaṇanti ‘‘hatthaggahaṇaṃ vā sādiyeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Osāreyya cāti ‘‘anapaloketvā kārakasaṅghaṃ anaññāya gaṇassa chandaṃ osāreyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Paccakkhāmīti sikkhā cāti ‘‘buddhaṃ paccācikkhāmī’’ti vuttasikkhāpadañca. Tathā kismiñcideva cāti ‘‘kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā’’ti vuttasikkhāpadañca.
381. Saṃsaṭṭhā dve cāti ‘‘bhikkhuniyo paneva saṃsaṭṭhā viharantī’’ti ca ‘‘yā pana bhikkhunī evaṃ vadeyya saṃsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharathā’’tiādivacanaṃ paṭicca vuttasikkhāpadadvayañca. Vadhitvā cāti ‘‘attānaṃ vadhitvā vadhitvā rodeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Visibbetvā cāti ‘‘bhikkhuniyā cīvaraṃ visibbetvā vā visibbāpetvā vā’’ti vuttasikkhāpadañca. Dukkhitanti ‘‘dukkhitaṃ sahajīvini’’nti vuttasikkhāpadañca. Punadeva ca saṃsaṭṭhāti ‘‘saṃsaṭṭhā vihareyya gahapatinā vā gahapatiputtena vā’’ti evaṃ puna vuttasaṃsaṭṭhasikkhāpadañca. Neva vūpasameyya cāti ‘‘‘ehāyye, imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamehī’ti vuccamānā ‘sādhū’ti paṭissuṇitvā sā pacchā anantarāyikinī neva vūpasameyyā’’ti vuttasikkhāpadañca.
382. Jānaṃ sabhikkhukārāmanti ‘‘jānaṃ sabhikkhukaṃ ārāmaṃ anāpucchā paviseyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Tatheva na pavārayeti ‘‘ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi na pavāreyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Tathā anvaddhamāsañcāti ‘‘anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā’’ti vuttasikkhāpadañca. Sahajīviniyo duveti ‘‘sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇheyya, sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāseyyā’’ti vuttasikkhāpadadvayañca.
383-384. Sace me cīvaraṃ ayyeti ‘‘sace me tvaṃ, ayye, cīvaraṃ dassasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti vuttasikkhāpadañca. Anubandhissasīti ‘‘sace maṃ tvaṃ, ayye, dve vassāni anubandhissasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti vuttasikkhāpadañca. Asamena sambuddhena pakāsitā ime sattatiṃsa dhammā sabbe kāyavācādito kāyavācācittato ekasamuṭṭhānā katā samanubhāsanā siyuṃ samuṭṭhānato samanubhāsanasikkhāpadena sadisā siyunti yojanā.
Samanubhāsanasamuṭṭhānavaṇṇanā.
385. Kathināni ca tīṇīti ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine’’ti vuttāni ādito tīṇi sikkhāpadāni. Pattoti ‘‘dasāhaparamaṃ atirekapatto’’ti vuttasikkhāpadañca. Bhesajjameva cāti ‘‘paṭisāyanīyāni bhesajjānī’’ti vuttasikkhāpadañca. Accekampi cāti accekasikkhāpadañca. Sāsaṅkanti tadanantarameva sāsaṅkasikkhāpadañca. Pakkamantadvayampi cāti ‘‘taṃ pakkamanto neva uddhareyyā’’ti bhūtagāmavagge vuttasikkhāpadadvayañca.
386. Tathā upassayaṃ gantvāti ‘‘bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Paramparaṃ bhojananti ‘‘paramparabhojane pācittiya’’nti vuttasikkhāpadañca. Anatirittanti ‘‘anatirittaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā’’ti vuttasikkhāpadañca. Sabhattoti ‘‘nimantito sabhatto samāno’’ti vuttasikkhāpadañca. Vikappetvā tatheva cāti ‘‘cīvaraṃ vikappetvā’’ti vuttasikkhāpadañca.
387. Raññoti ‘‘rañño khattiyassā’’ti vuttasikkhāpadañca. Vikāleti ‘‘vikāle gāmaṃ paviseyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Vosāsāti ‘‘vosāsamānarūpā ṭhitā’’ti vuttasikkhāpadañca. ‘‘Āraññake ussayavādikā’’ti padacchedo. Āraññaketi ‘‘tathārūpesu āraññakesu senāsanesu pubbe appaṭisaṃvidita’’nti vuttasikkhāpadañca. Ussayavādikāti ‘‘ussayavādikā vihareyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Pattasannicayañcevāti ‘‘pattasannicayaṃ kareyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Pure, pacchā, vikālaketi ‘‘yā pana bhikkhunī purebhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā’’ti ca ‘‘pacchābhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā’’ti ca ‘‘vikāle kulāni upasaṅkamitvā’’ti ca vuttasikkhāpadattayañca.
388-389. Pañcāhikanti ‘‘pañcāhikaṃ saṅghāṭicāraṃ atikkameyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Saṅkamaninti ‘‘cīvarasaṅkamanīyaṃ dhāreyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Tathā āvasathadvayanti ‘‘āvasathacīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjeyya, āvasathaṃ anissajjitvā cārikaṃ pakkameyyā’’ti evaṃ āvasathena saddhiṃ vuttasikkhāpadadvayañca. Pasākheti ‘‘pasākhe jātaṃ gaṇḍaṃ vā’’ti vuttasikkhāpadañca. Āsane cāti ‘‘bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdeyyā’’ti vuttasikkhāpadañcāti ime pana ekūnatiṃsa dhammā kāyavācato, kāyavācācittato ca samuṭṭhānato sabbe dvisamuṭṭhānikā, tatoyeva kathinasambhavā kathinasamuṭṭhānā hontīti yojanā.
Kathinasamuṭṭhānavaṇṇanā.
390. Dve seyyāti dve sahaseyyasikkhāpadāni ca. Āhaccapādo cāti āhaccapādakasikkhāpadañca. Piṇḍañcāti āvasathapiṇḍabhojanasikkhāpadañca. Gaṇabhojananti gaṇabhojanasikkhāpadañca. Vikāleti vikālabhojanasikkhāpadañca. Sannidhiñcevāti sannidhikārakasikkhāpadañca. Dantaponanti dantaponasikkhāpadañca. Acelakanti acelakasikkhāpadañca.
391. Uyyuttañcāti ‘‘uyyuttaṃ senaṃ dassanāya gaccheyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. ‘‘Vase uyyodhi’’nti padacchedo. Vaseti ‘‘senāya vaseyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Uyyodhinti ‘‘uyyodhikaṃ vā...pe... anīkadassanaṃ vā gaccheyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Surāti surāpānasikkhāpadañca. Orena nhāyananti orenaddhamāsanahāyanasikkhāpadañca. Dubbaṇṇakaraṇañcevāti ‘‘tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇāna’’nti vuttasikkhāpadañca. Pāṭidesanīyadvayanti vuttāvasesaṃ pāṭidesanīyadvayañca.
392. Lasuṇanti lasuṇasikkhāpadañca. Upatiṭṭheyyāti ‘‘bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭheyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Naccadassanameva cāti ‘‘naccaṃ vā gītaṃ vā vāditaṃ vā dassanāya gaccheyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Nagganti ‘‘naggā nahāyeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Attharaṇanti ‘‘ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭeyyu’’nti vuttasikkhāpadañca. Mañceti ‘‘ekamañce tuvaṭṭeyyu’’nti vuttasikkhāpadañca. Antoraṭṭheti ‘‘antoraṭṭhe sāsaṅkasammate’’ti vuttasikkhāpadañca. Tathā bahīti ‘‘tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate’’ti vuttasikkhāpadañca.
393. Antovassanti ‘‘antovassaṃ cārikaṃ careyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Agārañcāti ‘‘rājāgāraṃ vā cittāgāraṃ vā...pe... pokkharaṇiṃ vā dassanāya gaccheyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Āsandinti ‘‘āsandiṃ vā pallaṅkaṃ vā paribhuñjeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Suttakantananti ‘‘suttaṃ kanteyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Veyyāvaccanti ‘‘gihiveyyāvaccaṃ kareyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Sahatthā cāti ‘‘agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dadeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Āvāse ca abhikkhuketi ‘‘abhikkhuke āvāse vassaṃ vaseyyā’’ti vuttasikkhāpadañca.
394. Chattanti ‘‘chattupāhanaṃ dhāreyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Yānañcāti ‘‘yānena yāyeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Saṅghāṇinti ‘‘saṅghāṇiṃ dhāreyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Alaṅkāranti ‘‘itthālaṅkāraṃ dhāreyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Gandhavāsitanti ‘‘gandhavaṇṇakena nahāyeyya, vāsitakena piññākena nahāyeyyā’’ti vuttasikkhāpadadvayañca. ‘‘Bhikkhunī...pe... gihiniyā’’ti etena ‘‘bhikkhuniyā ummaddāpeyyā’’tiādīni cattāri sikkhāpadāni vuttāni.
395. Tathāsaṃkaccikāti ‘‘asaṃkaccikā gāmaṃ paviseyyā’’ti evaṃ vuttasikkhāpadañca. Ime pana tecattālīsa dhammā sabbe kāyacittavasena dvisamuṭṭhānikā. Eḷakalomena samuṭṭhānato samā hontīti yojanā.
Eḷakalomasamuṭṭhānavaṇṇanā.
396-397. Aññatrāti ‘‘mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseyya aññatra viññunā purisaviggahenā’’ti vuttasikkhāpadañca. Asammato cevāti ‘‘asammato bhikkhuniyo ovadeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Tathā atthaṅgatena cāti ‘‘atthaṅgate sūriye bhikkhuniyo ovadeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Tiracchānavijjā dve vuttāti ‘‘tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇeyya, vāceyyā’’ti evaṃ vuttāni dve sikkhāpadāni ca. Anokāsakatampi cāti ‘‘anokāsakataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ puccheyyā’’ti vuttasikkhāpadañcāti ime pana sabbe cha dhammā vācato, vācācittato cāti imehi dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhānikā honti. Padasodhammatulyatā ayametesaṃ padasodhammena sadisabhāvoti yojanā.
Padasodhammasamuṭṭhānavaṇṇanā.
398-399. Ekanti ‘‘bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Nāvanti ‘‘ekanāvaṃ abhiruheyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Paṇītañcāti ‘‘paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvābhuñjeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Saṃvidhānañcāti mātugāmena saddhiṃ saṃvidhāya gamanasikkhāpadañca. Saṃhareti ‘‘sambādhe lomaṃ saṃharāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Dhaññanti ‘‘āmakadhaññaṃ viññatvā vā’’ti vuttasikkhāpadañca. Nimantitā cevāti ‘‘nimantitā vā pavāritā vā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā’’ti vuttasikkhāpadañca. Pāṭidesaniyaṭṭhakanti bhikkhunīnaṃ vuttā aṭṭha pāṭidesanīyā ceti buddhaseṭṭhena paññattā etā cuddasa sikkhā catusamuṭṭhānā kāyato, kāyavācato, kāyacittato, vācācittato cāti catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhahanti. Samuṭṭhānato addhānena addhānasikkhāpadena samā hontīti matāti yojanā.
Addhānasamuṭṭhānavaṇṇanā.
400-401. Sutinti upassutitiṭṭhanasikkhāpadañca. Sūpādiviññattinti sūpodanaviññattisikkhāpadañca. Andhakāreti ‘‘rattandhakāre appadīpe’’ti vuttasikkhāpadañca. Tatheva ca paṭicchanneti ‘‘paṭicchanne okāse’’ti vuttasikkhāpadañca. Okāseti ‘‘ajjhokāse purisena saddhi’’nti evaṃ vuttasikkhāpadañca. Byūhe cāti tadanantarameva ‘‘rathikāya vā byūhe vā siṅghāṭake vā purisena saddhi’’nti āgatasikkhāpadañcāti ime sabbepi ādiccabandhunā desitā cha dhammā catutthacchaṭṭhato kāyacittato, kāyavācācittato ca samuṭṭhahantā theyyasatthasamuṭṭhānā theyyasatthasikkhāpadena samānasamuṭṭhānā siyunti yojanā.
Theyyasatthasamuṭṭhānavaṇṇanā.
402. Chatta, daṇḍakarassāpīti ‘‘na chattapāṇissa daṇḍapāṇissā’’ti vuttasikkhāpadadvayañca. Satthāvudhakarassāpīti ‘‘na satthapāṇissa, na āvudhapāṇissā’’ti vuttasikkhāpadadvayañca. Pādukūpāhanā, yānanti ‘‘na pādukāruḷhassa, na upāhanāruḷhassa, na yānagatassā’’ti vuttasikkhāpadattayañca. Seyyā, pallatthikāya cāti ‘‘na sayanagatassa, na pallatthikāya nisinnassā’’ti vuttasikkhāpadadvayañca.
403. Veṭhitoguṇṭhito cāti ‘‘na veṭhitasīsassa, na oguṇṭhitasīsassā’’ti vuttasikkhāpadadvayañcāti nidassitā sabbe ekādasa dhammā vācācittasaṅkhātena ekena samuṭṭhānena samuṭṭhitā dhammadesanasamuṭṭhānāti saññitā sallakkhitāti yojanā.
Dhammadesanasamuṭṭhānavaṇṇanā.
404. Evaṃ tāva sambhinnasamuṭṭhānaṃ veditabbaṃ, niyatasamuṭṭhānaṃ tividhaṃ, taṃ ekasseva sikkhāpadassa hotīti visuṃyeva dassetumāha ‘‘bhūtārocanakañcevā’’tiādi. Bhūtārocanakañcevāti tīhi acittakasamuṭṭhānehi samuṭṭhitaṃ bhūtārocanasikkhāpadañca. Corivuṭṭhāpanampi cāti vācācittato, kāyavācācittato cāti dvīhi samuṭṭhitaṃ corivuṭṭhāpanasikkhāpadañca. Ananuññātameva ananuññātamattaṃ. Ananuññātamattanti vācato, kāyavācato, vācācittato, kāyavācācittato cāti catūhi samuṭṭhitaṃ ananuññātasikkhāpadañcāti. Idaṃ tayanti idaṃ sikkhāpadattayaṃ. Asambhinnanti kenaci aññena sikkhāpadena asammissasamuṭṭhānaṃ.
Iti uttare līnatthapakāsaniyā
Samuṭṭhānasīsakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.