5.
Pañcamo paricchedo
Kammavibhāgo
328.
Pavakkhāmi ito paraṃ;
Kammapākakriyābhede,
Amohāya samāsato.
329.
Tatthāpi nānakkhaṇikā, puññāpuññāva cetanā.
330.
Kammassāyūhanaṭṭhena, pavattattā hi cetanā.
331.
Pahīnānusayānaṃ tu, kriyāmattaṃ pavattati.
332.
Janitāni ca kammehi, vipākāni pavattare.
333.
Kammacatukkabhedehi, vibhāveyya vicakkhaṇo.
334.
Diṭṭhadhammādikāmādi-bhedā chadhā yathākkamaṃ.
335.
Paccuppannasukhaṃ kammaṃ, āyatiṃ dukkhapākajaṃ.
336.
Paccuppanne ca taṃ dukkhaṃ, āyatiṃ dukkhapākajaṃ.
337.
Paccuppannamhi taṃ dukkhaṃ, āyatiṃ sukhapākajaṃ.
338.
Paccuppannasukhañceva, āyatiṃ sukhapākajaṃ.
339.
Gomuttamadhubhesajja-miccopammaṃ yathākkamaṃ.
340.
Kammamevaṃ catuddhāti, pakāsenti tathāgatā.
341.
Kaṇhaṃ kaṇhavipākanti, kammaṃ duggatigāmikaṃ.
342.
Sukkaṃ sukkavipākanti, kammaṃ saggūpapattikaṃ.
343.
Kaṇhasukkaṃ kaṇhasukka-vipākanti samīritaṃ.
344.
Kammaṃ lokuttaraṃ loke, gatikammakkhayāvahaṃ.
345.
Kammakkhayena saṅgayha, catudhā kammamīritaṃ.
346.
Catudhā kiccabhedena, kammamevaṃ pavuccati.
347.
Taṃ pavattetupatthambhaṃ, taṃ ghātetopaghātakaṃ.
348.
Pākadāyakakammaṃ tu, yaṃ kiñci janakaṃ bhave.
349.
Upaghātakamīrenti, tadupacchedakaṃpare.
350.
Kammaṃ catubbidhaṃ pāka-pariyāyappabhedato.
351.
Kataṃ cintitamāsanna-māsannamaraṇena tu.
352.
Sesaṃ puññamapuññañca, kaṭattākammamīritaṃ.
353.
Pariyāyavedanīyamiti cāhosikammunā.
354.
Catudhevampi akkhātaṃ, kammamādiccabandhunā.
355.
Aladdhāsevanattāva, asamatthaṃ bhavantare.
356.
Pariniṭṭhitakammattā, vipaccati anantare.
357.
Laddhāsevanato pākaṃ, janenti sati paccaye.
358.
Ucchinnataṇhāmūlāni, paccayālābhato tathā.
359.
Puññāpuññavasā dvedhā, kāmāvacarikaṃ bhave.
360.
Taṃ kammaphassadvārehi, duvidhaṃ sampavattati.
361.
Kammadvārattayaṃ vuttaṃ, phassadvārā cha dīpitā.
362.
Phassadvāramanodvāraṃ, kammadvārattayaṃ kataṃ.
363.
Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, vacībhedapavattikā.
364.
Bhedoyaṃ pariyāyena, kammānamiti dīpito.
365.
Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, musāvādādikaṃ tathā.
366.
Dvīsu dvāresu sesāni, bhedoyaṃ paramatthato.
367.
Pañcadvāre dvayaṃ natthi, ayamettha vinicchayo.
368.
Iccāsaṃvarabhedena, aṭṭhadvāresu jāyati.
369.
Asaṃvarānaṃ pañcannaṃ, aṭṭha dvārā pakāsitā.
370.
Pāṇaghātādibhedena, dasadhā sampavattati.
371.
Iccevaṃ tividhaṃ kammaṃ, dosamūlehi jāyati.
372.
Iccevaṃ tividhaṃ kammaṃ, lobhamūlehi jāyati.
373.
Kammaṃ catubbidhammetaṃ, dvimūlehi pavattati.
374.
Tasmā chandādibhedena, cattālīsavidhaṃ bhave.
375.
Aññatthāpi pavattamhi, vipattiphalasādhanaṃ.
376.
Dānaṃ sīlaṃ bhāvanā ca, tīsu dvāresu jāyati.
377.
Bhogajīvābhayadhammaṃ, dadato dānamīritaṃ.
378.
Pāpā ca viramantassa, hoti sīlamayaṃ tadā.
379.
Puññaṃ bhāventi santāne, yasmā tena hitāvahaṃ.
380.
Kāyakammaṃ tadā hoti, dānaṃ sīlañca bhāvanā.
381.
Vacīkammaṃ manokammaṃ, vinā viññattiyā kataṃ.
382.
Viramantassa viññattiṃ, vinā vā saha vā puna.
383.
Pattānumodanā patti-dānaṃ dhammassa desanā;
Savanaṃ diṭṭhijukamma-miccevaṃ dasadhā ṭhitaṃ.
384.
Aññatthāpi pavattamhi, sampattiphalasādhakaṃ.
385.
Kāmāvacaramiccevaṃ, vibhāventi vibhāvino.
386.
Kasiṇādikamārabbha, manodvāre pavattati.
387.
Vāyo nīlañca pītakaṃ;
Lohitodātamākāsaṃ,
Ālokoti visāradā.
388.
Uddhumātaṃ vinīlañca, vipubbakaṃ vikhāditaṃ.
389.
Puḷavaṃ aṭṭhikañceti, asubhaṃ dasadhā ṭhitaṃ.
390.
Devatopasamāyañca, vuttānussatibhāvanā.
391.
Ānāpānasaticcevaṃ, dasadhānussatīritā.
392.
Catubrahmavihārā ca, appamaññāti bhāsitā.
393.
Catudhātuvavatthānaṃ, catudhātupariggaho.
394.
Kammaṭṭhānāni vuttāni, samathe bhāvanānaye.
395.
Paṭhamajjhānikā vuttā, koṭṭhāsāsubhabhāvanā.
396.
Āruppāruppakā sesā, upacārasamādhikā.
397.
Ānāpāne ca jāyati;
Paṭibhāgo tamārabbha,
Tattha vattati appanā.
398.
Tathā hi sattavohāre, appamaññā pavattare.
399.
Paṭhamāruppakābhāva-mākiñcaññañca gocaraṃ.
400.
Aññattha pana sabbattha, nappavattati appanā.
401.
Upacārappanā ceti, bhāvanāyaṃ catubbidhaṃ.
402.
Paṭibhāgoti tīṇeva, nimittāni pakāsayuṃ.
403.
Parikammanimittanti, kasiṇādikamīritaṃ.
404.
Paṭhamaṃ parikammanti, bhāvanāpi pavuccati.
405.
Taduggahanimittaṃ tu, samuppannanti vuccati.
406.
Parikammasamādhīti, bhāvanā sā pakāsitā.
407.
Paṭibhāganimittanti, bhāvanāmayamīritaṃ.
408.
Bhavaṅgantaritaṃ hutvā, manodvāraṃ pavattati.
409.
Upacārasamādhīti, kāmāvacaramīritaṃ.
410.
Bhāvanābalanipphannā, samuppajjati appanā.
411.
Oḷārikaṅgamohāya, sukhumaṅgappavattiyā.
412.
Vitakkādivinimuttā, vicārādisamāyutā.
413.
Vuṭṭhānādhiṭṭhānā pacca-vekkhaṇāti ca pañcadhā.
414.
Catukkajjhānamappeti, pañcakañca visuṃ visuṃ.
415.
Icchitabbā hi sabbattha, parikammādibhāvanā.
416.
Vimokkho ca vasībhūtamabhibhāyatananti ca.
417.
Dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññamiccādito tathā.
418.
Visesaṭṭhitinibbedhahānabhāgiyatopi ca.
419.
Samādhibhāvanāpuññamappanāpattamīritaṃ.
420.
Rūpāvacarakammanti, vibhāventi visāradā.
421.
Rūpadhammavibhāgena, bhāvitanti pavuccati.
422.
Sīlavisuddhisaṅkhātaṃ, pūrayitvā tato paraṃ.
423.
Tathā diṭṭhivisuddhiñca, nāmarūpapariggahaṃ.
424.
Visodhetvā maggāmagga-ñāṇadassanameva ca.
425.
Sampādetvā paṭipadā-ñāṇadassanamuttamaṃ.
426.
Catumaggasamaññātaṃ, sāmaññaphaladāyakaṃ.
427.
Kammaṃ lokuttaraṃ nāma, sabbadukkhakkhayāvahaṃ.
428.
Yena kammavisesena, santānamabhisaṅkhataṃ.
429.
Paṭisandhādibhāvena, pākāya parivattati.
430.
Janeti rūpārūpāni, manosañcetanā kathaṃ.
431.
Parittā ca mahaggatā, appamāṇāti bheditā.
432.
Cattāroruppakā ceti, tividho bhava saṅgaho.
433.
Saññināsaññiko bhavo;
Sabbo saññibhavo seso,
Evampi tividho bhavo.
434.
Pañcavokārako nāma, bhavo seso pavuccati.
435.
Aṇḍajā jalābujā ca, saṃsedajopapātikā.
436.
Asure ca bhavantevaṃ, catudhā yoni saṅgahā.
437.
Sabbe devāti pañcāha, pañcanimmalalocano.
438.
Kālakañcāsurā nāma, gatā petesu sabbathā.
439.
Nānattakāyasaññīti, kāmasuggatiyo matā.
440.
Nānattakāyaekatta-saññīti samudīritā.
441.
Ekattakāyaekatta-saññī uparirūpino.
442.
Asaññettha na gaṇhanti, viññāṇābhāvato sadā.
443.
Taṃ dvayampi gahetvāna, sattāvāsā naveritā.
444.
Paṭhamajjhānabhūmādi-bhedā bhūmi catubbidhā.
445.
Sotāpannādibhedena, catudhānuttarā matā.
446.
Ekatiṃsavidhā honti, sattānaṃ jātibhūmiyo.
447.
Kammāni ca vipaccanti, yathāsambhavato kathaṃ;
448.
Sabbaṭṭhānesu jāyanti, sesakāmabhavā cutā.
449.
Asaññimhā cutā kāma-sugatimhopapajjare.
450.
Āruppatopari kāma-sugatimhi tahimpi ca.
451.
Suddhāvāsesu jāyanti, anāgāmikapuggalā.
452.
Na punaññattha jāyanti, sabbe ariyapuggalā.
453.
Dukkhamūlasamucchedā, parinibbantināsavā.
454.
Pavattātītakaṃ kammaṃ, paṭisandhipavattiyaṃ.
455.
Janeti rūpārūpāni, pañcavokārabhūmiyaṃ.
456.
Kaṭattārūpapākāni, kāmarūpaniyāmitaṃ.
457.
Sampattiñca vipattiñca, kammamāgamma paccati.
458.
Sabbāpi pañcavokāre, dvādasāpuññacetanā.
459.
Kāmāvacarapuññāni, kāmesugatiyaṃ pana.
460.
Janenti pañcavokāre, ahetupi yathārahaṃ.
461.
Datvā soḷasa pākāni, pavatte tu vipaccati.
462.
Sandhiṃ deti pavatte tu, tihetukavivajjitaṃ.
463.
Datvāhetukapākāni, pavatte tu vipaccati.
464.
Sasaṅkhāramasaṅkhāra-vipākānīti kecana.
465.
Bhāvetvā jāyare brahma-pārisajjādi tīsupi.
466.
Bhāvetvā jāyare jhānaṃ, parittābhādi tīsupi.
467.
Parittasubhādikesu, tīsu jāyanti yogino.
468.
Saññāvirāgaṃ bhāvetvā, asaññīsūpapajjare.
469.
Āruppāni tu bhāvetvā, āruppesu yathākkamaṃ.
470.
Janeti sadisaṃ pākaṃ, paṭisandhipavattiyaṃ.
471.
Samāpattikkhaṇe ceva, janenti sadisaṃ phalaṃ.
472.
Anantarabhavātītaṃ, kālātītaṃ na paccati.
473.
Santāne na vipaccanti, paṭipakkhehi dūsite.
474.
Aladdhā tādisaṃ hetuṃ, abhiññā na vipaccati.
475.
Kammantarassadhiṭṭhānā, santānasseti dīpitaṃ.
476.
Cittuppādā kriyā sesā, kriyāmattappavattito.
477.
Tepaññāsa sabhāvena, cittacetasikā matā.
478.
Nāmaṃ tidhā pakāsesi, cakkhumā vadataṃ varo.
479.
Hitakammavipākapāragū, catukammavipākamabravuṃ.
480.
Atthānatthavicāraṇaṃ pati jano sammohamāpādito;
Buddho bodhitale yamāha sugato gantvāna devālayaṃ,
Svāyaṃ kammavipākanicchayanayo saṅkhepato dīpito.
Iti nāmarūpaparicchede kammavibhāgo nāma
Pañcamo paricchedo.