7. Έβδομο κεφάλαιο – Συζήτηση για την προέλευση των επιπέδων ύπαρξης και των ατόμων

Πλοήγηση και Αναζήτηση

0 results

Previous 6. Έκτο κεφάλαιο - Συζήτηση για την εκδήλωση της συνείδησης σύμφωνα με επίπεδο ύπαρξης και άτομο

Sattamo paricchedo

7. Bhūmipuggalasambhavakathā

270.

Dvihetukāhetukānaṃ, na sampajjati appanā;

Arahattañca natthīti, nattheva javanakriyā.

271.

Ñāṇapākā na vattanti, jaḷattā mūlasandhiyā;

Dvihetukatadālambaṃ, siyā sugatiyaṃ na vā.

272.

Tihetukānaṃ sattānaṃ, samathañca vipassanaṃ;

Bhāventānaṃ pavattanti, chabbīsatipi appanā.

273.

Arahantāna sattānaṃ, bhavanti javanakriyā;

Yathābhūminiyāmena, ñāṇapākā ca labbhare.

274.

Vajjhā paṭhamamaggena, kaṅkhādiṭṭhiyutā pana;

Paṭighaṃ tatiyeneva, kammamantena sāsavaṃ.

275.

Tasmā tesaṃ na vattanti, tāni cittāni sabbathā;

Maggaṭṭhānaṃ tu maggova, nāññaṃ sambhoti kiñcipi.

276.

Ahetukavipākāni, labbhamānāya vīthiyā;

Sabbathāpi ca sabbesaṃ, sambhavanti yathārahaṃ.

277.

Pañcadvāre manodvāre, dhuvamāvajjanadvayaṃ;

Parittapuññāpuññāni, labbhanti lahuvuttito.

278.

Kriyājavanamappanā, natthāpāyesu kāraṇaṃ;

Natthi sahetukā pākā, duggatattā hi sandhiyā.

279.

Brahmānaṃ paṭighaṃ natthi, jhānavikkhambhitaṃ tathā;

Heṭṭhājhānaṃ virattattā, na bhāventi arūpino.

280.

Pubbeva diṭṭhasaccāva, ariyārūpabhūmakā;

Tasmādimaggo natthettha, kāyābhāvā sitaṃ tathā.

281.

Suddhāvāsāpi pattāva, heṭṭhānuttarapañcakaṃ;

Sattapāpapahīnā ca, tasmā natthettha tāni ca.

282.

Pañcadvārikacittāni, dvārābhāve na vijjare;

Sahetukavipākā ca, yathābhūmivavatthitā.

283.

Sambhavāsambhavañcevaṃ, ñatvā puggalabhūmisu;

Labbhamānavasā tattha, cittasaṅgahamuddise.

284.

Kusalādippabhedā ca, tathā bhūmādibhedato;

Vatthudvārārammaṇato, bhūmipuggalatopi ca.

285.

Vibhāgo yo samuddiṭṭho,

Cittānañca tu sambhavā;

Ñeyyo cetasikānañca,

Sampayogānusāratoti.

Iti cittavibhāge bhūmipuggalasambhavakathā niṭṭhitā.

Sattamo paricchedo.

Niṭṭhito ca cittavibhāgo.

Aṭṭhamo paricchedo

2.

Cetasikavibhāgo

8. Cetasikasampayogakathā

286.

Iti cittavidhiṃ ñatvā, dvepaññāsa vibhāvinā;

Ñeyyā cetasi sambhūtā, dhammā cetasikā kathaṃ.

287.

Phasso ca vedanā saññā, cetanekaggatā tathā;

Jīvitaṃ manasikāro, satta sādhāraṇā ime.

288.

Vitakko ca vicāro ca, pīti ca vīriyaṃ tathā;

Chando ca adhimokkho ca, cha pakiṇṇakanāmakā.

289.

Puññāpuññesu pākesu, kriyāsu ca yathārahaṃ;

Mānasesu pavattanti, vippakiṇṇā pakiṇṇakā.

290.

Saddhā satindriyañceva, hirottappabaladvayaṃ;

Alobho ca adoso ca, paññā majjhattatāpi ca.

291.

Aṭṭhete uttamā nāma, dhammā uttamasādhanā;

Nivajjāti pavuccanti, yugaḷā cha tatopare.

292.

Passaddhi kāyacittānaṃ, lahutā mudutā tathā;

Kammaññatā ca pāguñña-tā ca ujukatāti ca.

293.

Appamaññādvayaṃ nāma, karuṇāmuditā siyuṃ;

Sammāvācā ca kammantā-jīvā ca viratittayaṃ.

294.

Pañcavīsa paniccete, anavajjā yathārahaṃ;

Pāpāhetukamuttesu, anavajjesu jāyare.

295.

Lobho doso ca moho ca,

Māno diṭṭhi ca saṃsayo;

Thinamiddhañca uddhaccaṃ,

Kukkuccañca tathā dasa.

296.

Ahirīkamanottappaṃ, issā macchariyanti ca;

Honti cuddasa sāvajjā, sāvajjesveva sambhavā.

297.

Dvepaññāsa catuddhevaṃ, dhammā cetasikā ṭhitā;

Tesaṃ dāni pavakkhāmi, sampayogañca saṅgahaṃ.

298.

Satta sādhāraṇā sabba-cittasādhāraṇā tato;

Cittena saddhi aṭṭhannaṃ, vippayogo na katthaci.

299.

Vitakko pañcaviññāṇaṃ, dutiyādivivajjite;

Vicāropi ca tattheva, tatiyādivivajjite.

300.

Somanassayute pīti-catutthajjhānavajjite;

Vīriyaṃ paṭhamāvajja-vipākāhetuvajjite.

301.

Chando sambhoti sabbattha, momūhāhetuvajjite;

Adhimokkho vicikicchā-pañcaviññāṇavajjite.

302.

Chasaṭṭhi pañcapaññāsa, sattati ceva soḷasa;

Vīsatekādasevātha, pakiṇṇakavivajjitā.

303.

Mānasā pañcapaññāsa, savitakkā chasaṭṭhi ca;

Savicārekapaññāsa, sappītikamanā tathā.

304.

Tesattati savīriyā, sachandekūnasattati;

Sādhimokkhā pavuccanti, aṭṭhasattati mānasā.

305.

Paññāppamaññāviratī, hitvā ekūnasaṭṭhisu;

Pāpāhetukamuttesu, saddhādekūnavīsati.

306.

Dvihetukāhetupāpavajjitesu samāsato;

Paññā tu jāyate sattacattālīsesu sabbathā.

307.

Mahākriyākāmapuñña-rūpajjhānesu jāyare;

Appamaññāṭṭhavīsesu, hitvā jhānaṃ tu pañcamaṃ.

308.

Lokuttaresu sabbattha, saheva viratittayaṃ;

Kāmapuññesu sambhoti, yathāsambhavato visuṃ.

309.

Viratīappamaññāsu, pañcasvapi yathārahaṃ;

Kadācideva sambhoti, ekekova na cekato.

310.

Ahirīkamanottappaṃ, mohauddhaccameva ca;

Pāpasādhāraṇā nāma, cattāro pāpasambhavā.

311.

Lobho ca lobhamūlesu, diṭṭhiyuttesu diṭṭhi ca;

Māno diṭṭhiviyuttesu, diṭṭhimānā na cekato.

312.

Dosamūlesu doso ca, issā macchariyaṃ tathā;

Kukkuccamiti cattāro, vicikicchā tu kaṅkhite.

313.

Saheva thinamiddhaṃ tu, sasaṅkhāresu pañcasu;

Iti cuddasa sāvajjā, sāvajjesveva nicchitā.

314.

Māno ca thinamiddhañca, saha vātha visuṃ na vā;

Issāmaccherakukkuccā, aññamaññaṃ visuṃ na vāti.

Iti cetasikavibhāge cetasikasampayogakathā niṭṭhitā.

Aṭṭhamo paricchedo.

Navamo paricchedo

9. Cetasikasaṅgahakathā

315.

Satta sādhāraṇā ceva, cha dhammā ca pakiṇṇakā;

Saddhādi pañcavīseti, aṭṭhatiṃsa samissitā.

316.

Kāmāvacarapuññesu, labbhanti paṭhamadvaye;

Sattatiṃseva dutiye, paññāmattavivajjitā.

317.

Tatiye ca yathāvuttā, pītimattavivajjitā;

Chattiṃseva catutthamhi, paññāpītidvayaṃ vinā.

318.

Mahākriyāsu yujjanti, hitvā viratiyo tathā;

Pañcatiṃsa catuttiṃsadvayaṃ tettiṃsakaṃ kamā.

319.

Ṭhapetvā appamaññā ca, mahāpākesu yojitā;

Tettiṃsā ceva dvattiṃsadvayekattiṃsakaṃ kamā.

320.

Appamaññā gahetvāna, hitvā viratiyo tathā;

Pañcatiṃseva paṭhame, rūpāvacaramānase.

321.

Vitakkaṃ dutiye hitvā, vicārañca tato paraṃ;

Catutthe pana pītiñca, appamaññañca pañcame.

322.

Yathāvuttapakārāva, catuttiṃsa yathākkamaṃ;

Tettiṃsa ceva dvattiṃsa, samatiṃsañca labbhare.

323.

Pañcamena samānā ca, ṭhapetvāruppamānasā;

Bhūmārammaṇabhedañca, aṅgānañca paṇītataṃ.

324.

Appamaññā ṭhapetvāna, gahetvā viratittayaṃ;

Chattiṃsānuttare honti, paṭhamajjhānamānase.

325.

Vitakkaṃ dutiye hitvā, vicārañca tato paraṃ;

Pītiṃ hitvā catutthe ca, pañcamepi ca sabbathā.

326.

Yathāvuttappakārāva, pañcatiṃsa yathākkamaṃ;

Catuttiṃsañca tettiṃsa, tathā tettiṃsa cāpare.

327.

Evaṃ bāvīsadhā bhedo, anavajjesu saṅgaho;

Ekūnasaṭṭhicittesu, aṭṭhatiṃsānamīrito.

328.

Viratī appamaññā ca, gahetvā pana sabbaso;

Ekamekaṃ gahetvā ca, paccakkhāya ca sabbathā.

329.

Kāmesu sattadhā puññe, catudhā ca kriye tathā;

Rūpajjhānacatukke ca, kattabboyampi saṅgaho.

330.

Iminā panupāyena, samasattati bhedato;

Anavajjesu viññeyyo, cittuppādesu saṅgaho.

331.

Iti sabbappakārena, anavajjavinicchayaṃ;

Ñatvā yojeyya medhāvī, sāvajjesu ca saṅgahaṃ.

332.

Satta sādhāraṇā ceva, cha dhammā ca pakiṇṇakā;

Cattāro pāpasāmaññā, dhammā sattarasevime.

333.

Ekūnavīsāsaṅkhāre, paṭhame lobhadiṭṭhiyā;

Dutiye lobhamānena, yathāvuttā ca tattakā.

334.

Aṭṭhārasa vinā pītiṃ, tatiye lobhadiṭṭhiyā;

Catutthepi vinā pītiṃ, lobhamānena tattakā.

335.

Paṭighe ca vinā pītiṃ, asaṅkhāre tatheva te;

Labbhanti dosakukkucca-macchariyāhi vīsati.

336.

Asaṅkhāresu vuttā ca, sasaṅkhāresu pañcadhā;

Thinamiddhenekavīsa, vīsa dvevīsatikkamā.

337.

Chandaṃ pītiñca uddhacce, hitvā pañcadaseva te;

Hitvā vimokkhaṃ kaṅkhañca, gahetvā kaṅkhite tathā.

338.

Sattavīsatidhammānaṃ, iti dvādasa saṅgahā;

Dvādasāpuññacittesu, viññātabbā vibhāvinā.

339.

Hitvā chāniyate dhamme, gahetvā ca yathārahaṃ;

Catuttiṃsāpi viññeyyā, saṅgahā tattha viññunā.

340.

Dvādasākusalesveva, ñatvā saṅgahamuttaraṃ;

Ñeyyāhetukacittesu, saṅgahaṃ kamato kathaṃ?

341.

Satta sādhāraṇā chandavajjitā ca pakiṇṇakā;

Hasituppādacittamhi, dvādaseva pakāsitā.

342.

Voṭṭhabbe ca vinā pītiṃ, vīriyaṃ sukhatīraṇe;

Ekādasa yathāvuttā, dhammā dvīsupi desitā.

343.

Manodhātuttike ceva, upekkhātīraṇadvaye;

Dasa honti yathāvuttā, hitvā vīriyapītiyo.

344.

Satta sādhāraṇā eva, pañcaviññāṇasambhavā;

Iccāhetukacittesu, pañcadhā saṅgaho ṭhito.

345.

Iti cetasike dhamme, cittesu gaṇite puna;

Cittena saha saṅgayha, gaṇeyyāpi ca paṇḍito.

346.

Aṭṭhatiṃsāti ye vuttā, cittena saha te puna;

Ekūnacattālīseti, sabbatthekādhikaṃ naye.

347.

Bāvīsevaṃ dasa dve ca, pañca ceti yathārahaṃ;

Saṅgahā sampayuttānaṃ, tālīsekūnakā kathā.

348.

Vitakko ca vicāro ca, pīti paññā tathā pana;

Appamaññā viratīti, nava dhammā yathārahaṃ.

349.

Gahetabbāpanetabbā, bhavanti anavajjake;

Parivatteti sabbattha, vedanā tu yathārahaṃ.

350.

Chandādhimokkhavīriyā, saddhādekūnavīsati;

Phassādayo chaḷevāti, na calantaṭṭhavīsati.

351.

Teraseva tu sāvajje, chaḷevāhetumānase;

Na calanti dasa aññe, cuddasā cha ca sambhavāti.

Iti cetasikavibhāge cetasikasaṅgahakathā niṭṭhitā.

Navamo paricchedo.

Dasamo paricchedo

10. Pabhedakathā

352.

Ekuppādā nirodhā ca, ekālambaṇavatthukā;

Sahagatā sahajātā, saṃsaṭṭhā sahavuttino.

353.

Tepaññāsa paniccete, sampayuttā yathārahaṃ;

Cittacetasikā dhammā, aṭṭhārasavidhāpi ca.

354.

Ekadhā chabbidhā ceva, catudhā sattadhā ṭhitā;

Cittuppādapabhedena, bhinditabbā vibhāvinā.

355.

Aṭṭha dhammāvinibbhogā, bhinnāsīti navuttarā;

Sattasataṃ dasa dve ca, sabbe honti samissitā.

356.

Santīraṇamanodhātu, sitavoṭṭhabbanā tathā;

Apuññā kāmapuññā ca, mahāpākā mahākriyā.

357.

Paṭhamajjhānadhammā ca, lokuttaramahaggatā;

Pañcapaññāsa sabbepi, vitakkā honti bheditā.

358.

Vicārāpi ca teyeva, dutiyajjhānanāmakā;

Ekādasāpare ceti, chasaṭṭhi paridīpitā.

359.

Apuññā kāmapuññā ca, mahāpākā mahākriyā;

Catukkā ceva cattāro, sitañca sukhatīraṇaṃ.

360.

Paṭhamāditikajjhānā, lokuttaramahaggatā;

Iccevamekapaññāsa, pītiyo honti sabbathā.

361.

Sitavoṭṭhabbanā dve ca, sāvajjā cānavajjakā;

Bhinnamevaṃ tu vīriyaṃ, tesattatividhaṃ bhave.

362.

Sāvajjā cānavajjā ca, momūhadvayavajjitā;

Chandā bhavanti sabbepi, saṭṭhibhedā navuttarā.

363.

Santīraṇamanodhātu, sitavoṭṭhabbanā tathā;

Sāvajjā cānavajjā ca, vicikicchāvivajjitā.

364.

Adhimokkhā paniccevaṃ, aṭṭhasattati bheditā;

Tisataṃ navuti dve ca, bhinnā honti pakiṇṇakā.

365.

Ekūnasaṭṭhi vā honti, saddhādekūnavīsati;

Sahassañca satañcekaṃ, ekavīsañca sabbathā.

366.

Ñāṇena sampayuttā ca, kāme dvādasadhāpare;

Pañcatiṃsāti paññāpi, sattatālīsadhā kathā.

367.

Rūpajjhānacatukkā ca, kāmapuññā mahākriyā;

Aṭṭhavīsappamaññevaṃ, chappaññāsa bhavanti ca.

368.

Anuttarā kāmapuññā, tisso viratiyo pana;

Honti soḷasadhā bhinnā, aṭṭhatālīsa piṇḍitā.

369.

Pañcavīsānavajjevaṃ, sampayuttā catubbidhā;

Sahassadvisatañceva, dvi ca sattati bhedato.

370.

Cattāro pāpasāmaññā, bhinnā dvādasadhā pana;

Aṭṭhatālīsadhā honti, te sabbe paripiṇḍitā.

371.

Lobho panaṭṭhadhā bhinno, thinamiddhañca pañcadhā;

Catudhā diṭṭhimāno ca, catudhā diṭṭhiyo visuṃ.

372.

Dvidhā dosādicattāro, vicikicchekadhāti ca;

Sāvajjā sattadhā vuttā, bhinnāsīti tikuttarā.

373.

Iccaṭṭhārasadhā vuttā, tepaññāsāpi bhedato;

Dvisahassañca tu sataṃ, bhavantekūnasaṭṭhi ca.

374.

Vitakkavicārapītisukhopekkhāsu pañcasu;

Bhinditvā jhānabhedena, gahetabbā anuttarā.

375.

Aññatra pana sabbattha, natthi bhedappayojanaṃ;

Aṭṭheva kasmā gayhanti, abhedenāti lakkhaye.

376.

Paṭhamādicatujjhānā, lokuttaramahaggatā;

Iccekamekadasadhā, catutālīsa piṇḍitā.

377.

Tevīsa pañcamā ceti, sattasaṭṭhi samissitā;

Appanā tattha sabbāpi, aṭṭhapaññāsa dīpitā.

378.

Pañcatiṃseva saṅkhepā, lokuttaramahaggatā;

Appanā tattha sabbāpi, chabbīsati pakāsitā.

379.

Iddhividhaṃ dibbasotaṃ, cetopariyanāmakā;

Pubbenivāsānussati, dibbacakkhūti pañcadhā.

380.

Abhiññāñāṇamīrenti, rūpāvacarapañcamā;

Kusalañca kriyā ceti, bheditaṃ duvidhampi ca.

381.

Taṃ dvayampi sammissetvā, pañcābhiññā ca lokiyā;

Āsavakkhayañāṇañca, chaḷabhiññā pavuccare.

382.

Lokiyā ca dasābhiññā, bhinditvā kusalakriyā;

Sattasattati jhānāni, aṭṭhasaṭṭhi panappanā.

383.

Sattasattati cittāni, catupaññāsa sabbathā;

Pacitāni ca cittāni, ekatiṃsasataṃ siyunti.

Iti cetasikavibhāge pabhedakathā niṭṭhitā.

Dasamo paricchedo.

Ekādasamo paricchedo

11. Rāsisarūpakathā

384.

Sabbaṃ sabhāvasāmañña-visesena yathārahaṃ;

Gatarāsivasenātha, aṭṭhārasavidhaṃ kathaṃ.

385.

Phassapañcakarāsī ca, jhānindriyamathāpare;

Maggabalahetukamma-pathalokiyarāsayo.

386.

Niravajjā cha passaddhi-ādikā ca satīmatā;

Yuganandhā ca samathā, tathā yevāpanāti ca.

387.

Phasso ca vedanā saññā, cetanā cittameva ca;

Phassapañcakarāsīti, pañca dhammā pakāsitā.

388.

Vitakko ca vicāro ca, pīti cekaggatā tathā;

Sukhaṃ dukkhamupekkhāti, satta jhānaṅganāmakā.

389.

Saddhindriyañca vīriyaṃ, sati ceva samādhi ca;

Paññā catubbidhā vuttā, mano pañcāpi vedanā.

390.

Jīvitindriyamekanti, cakkhādīni ca sattadhā;

Bāvīsatindriyā nāma, dhammā soḷasa desitā.

391.

Ādimagge anaññāta-ññassāmītindriyaṃ bhave;

Majjhe aññindriyaṃ ante, aññātāvindriyanti ca.

392.

Paññānuttaracittesu, honti tīṇindriyānipi;

Tihetukesu sesesu, ekaṃ paññindriyaṃ mataṃ.

393.

Sukhaṃ dukkhindriyañceva, somanassindriyaṃ tathā;

Domanassamupekkhāti, pañcadhā vedanā kathā.

394.

Rūpārūpavasā dvedhā, jīvitindriyamekakaṃ;

Cakkhusotaghānajivhākāyitthipurisindriyā.

395.

Tattha jīvitarūpañca, aṭṭhettha na tu gayhare;

Tasmā nāmindriyāneva, dasapañca viniddise.

396.

Sammādiṭṭhi ca saṅkappo, vāyāmo viratittayaṃ;

Sammāsati samādhi ca, micchādiṭṭhi ca dhammato.

397.

Maggaṅgāni navetāni, dvādasāpi yato dvidhā;

Sammāmicchāti saṅkappo, vāyāmo ca samādhi ca.

398.

Lokapāladukañceva, hirottappamathāparaṃ;

Ahirīkamanottappaṃ, dukaṃ lokavināsakaṃ.

399.

Pañca saddhādayo ceti, baladhammā naveritā;

Kaṇhasukkavasenāpi, paṭipakkhe akampiyā.

400.

Cha hetū heturāsimhi,

Lobhālobhādikā tikā;

Momūhe kaṅkhituddhaccā,

Tattha vuttāti aṭṭhadhā.

401.

Micchādiṭṭhi abhijjhā ca, byāpādo viratittayaṃ;

Sammādiṭṭhinabhijjhā ca, abyāpādo ca cetanā.

402.

Dasa kammapathānettha, vuttā viraticetanā;

Lokapālavināsāti, vuttā lokadukā dvidhā.

403.

Passaddhiādiyugaḷā, niravajjā cha rāsayo;

Sati ca sampajaññañca, upakāradukaṃ bhave.

404.

Yuganandhadukaṃ nāma, samatho ca vipassanā;

Paggaho ca avikkhepo, samathaddukamīritaṃ.

405.

Ye sarūpena niddiṭṭhā, cittuppādesu tādinā;

Te ṭhapetvāvasesā tu, yevāpanakanāmakā.

406.

Chando ca adhimokkho ca, tatramajjhattatā tathā;

Uddhaccaṃ manasikāro, pañcāpaṇṇakanāmakā.

407.

Māno ca thinamiddhañca, issā macchariyaṃ tathā;

Kukkuccamappamaññā ca, tisso viratiyopi ca.

408.

Ete aniyatā nāma, ekādasa yathārahaṃ;

Tato ca sesā sabbepi, niyatāti pakittitā.

409.

Keci rāsiṃ na bhajanti, keci cāniyatā yato;

Tasmā yevāpanāteva, dhammā soḷasa desitā.

410.

Sattatiṃsāvasesā tu, tattha tattha yathārahaṃ;

Sarūpeneva niddiṭṭhā, cittuppādesu sabbathā.

411.

Desitānuttaruddhacce, nāmato viratuddhavā;

Tathānuttaracittesu, niyataṃ viratittayaṃ.

412.

Cittaṃ vitakko saddhā ca,

Hirottappabaladvayaṃ;

Alobho ca adoso ca,

Lobho doso ca diṭṭhi ca.

413.

Ahirīkamanottappaṃ,

Uddhaccaṃ viratittayaṃ;

Soḷasete yathāyogaṃ,

Dvīsu ṭhānesu desitā.

414.

Vedanā tīsu vīriyaṃ, sati ca caturāsikā;

Samādhi chasu paññā ca, sattaṭṭhānesu dīpitā.

415.

Ekavīsa paniccete, savibhattikanāmakā;

Sesā dvattiṃsati dhammā, sabbepi avibhattikāti.

Iti cetasikavibhāge rāsisarūpakathā niṭṭhitā.

Ekādasamo paricchedo.

Dvādasamo paricchedo

12. Rāsivinicchayakathā

416.

Tattha viññāṇakāyā cha, satta viññāṇadhātuyo;

Phassā cakkhādisamphassā, chabbidhā sattadhāpi ca.

417.

Cakkhusamphassajādīhi, bhedehi pana vedanā;

Saññā ca cetanā ceva, bhinnā chadhā ca sattadhā.

418.

Cittuppādesu dhammā ca, khandhāyatanadhātuyo;

Āhārā ca yathāyogaṃ, phassapañcakarāsiyaṃ.

419.

Sabbe saṅgahitā honti, tasmā nāmapariggaho;

Mūlarāsi ca so sabba-saṅgahoti pavuccati.

420.

Jhānarāsimhi pañceva, dhammā sattappabhedato;

Indriyāni ca bāvīsa, dhammato pana soḷasa.

421.

Nava maggaṅgadhammā ca, bhinnā dvādasadhāpi te;

Chaḷeva hetuyo tattha, desitā kaṅkhituddhavā.

422.

Dasa kammapathā dhammā, chaḷeva pana desitā;

Sesāva dasadhammehi, samānā caturāsayo.

423.

Paññā dasavidhā tattha, vedanā navadhā ṭhitā;

Samādhi sattadhā hoti, vīriyaṃ pana pañcadhā.

424.

Sati bhinnā catudhāva, vitakko tividho mato;

Dvidhā cittādayo honti, dasapañceva sambhavā.

425.

Sesā dvattiṃsa sabbepi, dhammā ekekadhāpi ca;

Hitvā rūpindriyānete, vibhāgā aṭṭhadhā kathaṃ.

426.

Phasso ca cetanā saññā, vicāro pīti jīvitaṃ;

Niravajjā cha yugaḷā, sāvajjamohakaṅkhitā.

427.

Yevāpanakadhammā ca, viratuddhaccavajjitā;

Dvādasā ceti sabbepi, dvattiṃsakekadhā tathā.

428.

Cittaṃ manindriyaṃ cittaṃ, saddhā saddhindriyaṃ balaṃ;

Balesu lokiyā vuttā, lokiye ca dukadvaye.

429.

Lobhālobhādikā dve dve,

Cattāro heturāsiyaṃ;

Micchādiṭṭhi ca maggaṅge,

Pañcakammapathepi te.

430.

Yevāpanakarāsimhi, desitā viratuddhavā;

Maggahetūsu ceveti, dvidhā pañcadasa ṭhitā.

431.

Vitakko jhānamaggesu, tividhā navadhā pana;

Vedanā mūlarāsimhi, tathā jhānindriyesu ca.

432.

Indriyamaggarāsimhi, balapiṭṭhidukattike;

Catudhā sati tattheva, vīriyampi ca pañcadhā.

433.

Samādhi sattadhā vutto, jhānaṅgesu ca tattha ca;

Tattheva dasadhā paññā, hetukammapathesu ca.

434.

Dasanavasattapañcacatutidvekadhā ṭhitā;

Chaḷekakā pañcadasa, dvattiṃsa ca yathākkamaṃ.

435.

Aṭṭha vibhāgasaṅkhepā, padāni dasadhā siyuṃ;

Tepaññāseva dhammā ca, aṭṭhārasa ca rāsayo.

436.

Iti dhammavavatthāne, dhammasaṅgaṇiyaṃ pana;

Cittuppādaparicchede, uddesanayasaṅgaho.

437.

Padāni caturāsīti, desitāni sarūpato;

Yevāpanakanāmena, soḷaseva yathārahaṃ.

438.

Tatthāniyatanāmāni, padānekādaseva tu;

Vuttānekūnanavuti, niyatāneva sambhavā.

439.

Asambhinnapadānettha, tepaññāseva sabbathā;

Cittacetasikānaṃ tu, vasena paridīpaye.

440.

Vibhāgapadadhammānaṃ, vasenevaṃ pakāsito;

Cittacetasikānaṃ tu, kamato rāsinicchayoti.

Iti cetasikavibhāge rāsivinicchayakathā niṭṭhitā.

Dvādasamo paricchedo.

Terasamo paricchedo

13. Rāsiyogakathā

441.

Iti rāsivīthiṃ ñatvā, labbhamānavasā budho;

Tesamevātha yogampi, cittuppādesu dīpaye.

442.

Kāmāvacarakusalassa, paṭhamadvayamānase;

Sabbepi rāsayo honti, yathāsambhavato kathaṃ.

443.

Phassapañcakarāsī ca, jhānapañcakarāsi ca;

Indriyaṭṭhakarāsī ca, maggapañcakarāsi ca.

444.

Balasattakarāsī ca, hetukammapathattikā;

Dasāvasesā rāsī ca, lokapāladukādayo.

445.

Yevāpanakanavakaṃ, niyatuddhaccavajjitā;

Appamaññādvayañceva, tisso viratiyoti ca.

446.

Iti sattarasevete, desitā ca sarūpato;

Yevāpanakarāsī ca, labbhantiṭṭhārasāpi ca.

447.

Chappaññāsa padānettha, desitāni sarūpato;

Dhammā pana samatiṃsa, tattha honti sarūpato.

448.

Tāni yevāpanakehi, pañcasaṭṭhi padāni ca;

Dhammā cekūnatālīsa, bhavanti pana sambhavā.

449.

Tattha dvādasa dhammā ca, desitā savibhattikā;

Avasesā tu sabbepi, avibhattikanāmakā.

450.

Ekadvi ca ticatukka-chasattaṭṭhānikā pana;

Sattavīsa ca satteko, dvekeko ca yathākkamaṃ.

451.

Niyatā tu catuttiṃsa, dhammāva sahavuttito;

Yathāsambhavavuttito, pañcadhā niyatā kathā.

452.

Tattha cāniyate sabbe, gahetvā ca pahāya ca;

Paccekañca gahetvāpi, sattadhā yojanakkamo.

453.

Sakimekūnatālīsa, catuttiṃsa yathākkamaṃ;

Pañcakkhattuñca yojeyya, pañcatiṃsāti paṇḍito.

454.

Rāsayo ca padānīdha, dhammantaravibhattiyo;

Sarūpayevāpanake, niyatāniyate yathā.

455.

Yojanānayabhedañca, gaṇanāsaṅgahaṭṭhiti;

Labbhamānānumānena, sallakkhento tahiṃ tahiṃ.

456.

Ñāṇaṃ ñāṇaviyuttamhi, hitvā pītiṃ upekkhite;

Vedanā parivattento, kāmapuññe ca sesake.

457.

Mahākriye ca yojeyya, pahāya viratittayaṃ;

Appamaññā ca hitvātha, mahāpāke ca yojaye.

458.

Takkādiṃ kamato hitvā, sabbattha viratittayaṃ;

Pañcame appamaññāya, hitvā rūpe ca yojaye.

459.

Hitvāppamaññā yojaye, yathājhānamanuttare;

Lokuttarindriyañceva, gahetvā viratittayaṃ.

460.

Jhānāni catutālīsa, sukhayuttāni vattare;

Upekkhitāni tevīsa, pañcamajjhāne ca sabbathā.

461.

Appamaññāviratiyo, kāmapuññesu labbhare;

Appamaññā rūpajjhāna-catukke ca mahākriye.

462.

Lokuttaresu sabbattha, sambhoti viratittayaṃ;

Natthidvayampi āruppe, mahāpāke ca pañcame.

463.

Vitakkādittayaṃ paññā, pañca cāniyatā calā;

Hānibuddhivasā sesā, na calanti kudācanaṃ.

464.

Bāvīsatividho cettha, saṅgaho anavajjake;

Dvayadvayavasā ceva, jhānapañcakatopi ca.

465.

Iti ñatvānavajjesu, rāsisaṅgaha sambhavaṃ;

Sāvajjesupi viññeyyā, viññunā rāsayo kathaṃ.

466.

Lobhamūlesu paṭhame, phassapañcakarāsi ca;

Jhānapañcakarāsī ca, tathevindriyapañcakaṃ.

467.

Maggabalacatukkañca, hetukammapathadukā;

Lokanāsakarāsī ca, samatho samathaddukā.

468.

Tatramajjhattataṃ hitvā, yevāpanakanāmakā;

Cattāro ceti labbhanti, tatthekādasa rāsayo.

469.

Dvattiṃseva padānettha, desitāni sarūpato;

Tāni yevāpanakehi, chattiṃseva bhavanti ca.

470.

Asambhinnapadānettha, samavīsati sambhavā;

Savibhattikanāmā ca, nava dhammā pakāsitā.

471.

Ekadvayaticatukka-chaṭṭhānaniyatā pana;

Ekādasa chaḷekā ca, kameneko punekako.

472.

Natthevāniyatā hettha, yevāpanakanāmakā;

Yojanānayabhedo ca, tasmā tattha na vijjati.

473.

Māno ca thinamiddhañca, issā macchariyaṃ tathā;

Kukkuccamiti sāvajje, chaḷevāniyatā matā.

474.

Māno diṭṭhiviyuttesu, sasaṅkhāresu pañcasu;

Thinamiddhaṃ tayo sesā, paṭighadvayayogino.

475.

Iccevamaṭṭha sāvajjā, anavajjaṭṭhavīsati;

Chattiṃsa mānasā sabbe, hontāniyatayogino.

476.

Tehi yuttā yathāyogaṃ, ekadvittayapañcahi;

Dve dvāvīsaṃ tayo ceva, nava cātha yathākkamaṃ.

477.

Iti vuttānusārena, labbhamānavasā pana;

Tadaññesupi yojeyya, sāvajjesu yathākkamaṃ.

478.

Lobhamūlesu lobhañca, dosañca paṭighadvaye;

Mohamūle kaṅkhuddhaccaṃ, gahetvā heturāsiyaṃ.

479.

Diṭṭhiṃ diṭṭhiviyuttamhi, hitvā pītimupekkhite;

Vedanaṃ parivattento, dosamūle ca paṇḍito.

480.

Tathā kammapathaṃ diṭṭhiṃ,

Pītiṃ chandañca momuhe;

Kaṅkhite adhimokkhañca,

Hitvā yojeyya rāsayo.

481.

Cittassa ṭhitiṃ pattāsu, cittassekaggatā pana;

Kaṅkhite parihīnāva, indriyādīsu pañcasu.

482.

Iti dvādasadhā ñatvā, sāvajjesupi saṅgahaṃ;

Ahetukepi viññeyyā, yathāsambhavato kathaṃ.

483.

Aṭṭhārasāhetukesu, pañcaviññāṇamānase;

Phassapañcakarāsī ca, jhānaṭṭhānadukaṃ tathā.

484.

Indriyattikarāsī ca, yevāpanakanāmako;

Eko manasikāroti, cattāro rāsayo siyuṃ.

485.

Asambhinnā panaṭṭheva, dve tattha savibhattikā;

Ekadvayatikaṭṭhānā, chaḷeko ca punekako.

486.

Manodhātuttikāhetu-paṭisandhiyuge pana;

Vitakko ca vicāro ca, adhikā jhānarāsiyaṃ.

487.

Sukhasantīraṇe pīti, dutiyāvajjane pana;

Vīriyañca samādhiñca, labbhatindriyarāsiyaṃ.

488.

Adhikā hasite honti, pīti ca vīriyādayo;

Yevāpanādhimokkho ca, pañcaviññāṇavajjite.

489.

Iccānavajje bāvīsa,

Sāvajje dvādasāpare;

Yogā hetumhi pañcete,

Tālīsekūnakā kathāti.

Iti cetasikavibhāge rāsiyogakathā niṭṭhitā.

Terasamo paricchedo.

Cuddasamo paricchedo

14. Rāsisambhavakathā

490.

Naveva yevāpanakā, aṭṭhārasa ca rāsayo;

Navabhiṃsatisambhinnā, dasa dve savibhattikā.

491.

Ekadvayaticatuchasattaṭṭhānānavajjake;

Sattavīsati satteko, dvayameko punekako.

492.

Daseva yevāpanakā, ekādasa ca rāsayo;

Aṭṭhavīsatisambhinnā, daseva savibhattikā.

493.

Ekadvayaticatukkachaṭṭhānaniyatā pana;

Aṭṭhārasa ca satteko, eko cekova pāpake.

494.

Dve yevāpanakā honti, rāsayo ca catubbidhā;

Terasettha asambhinnā, tayova savibhattikā.

495.

Ekadvayatikaṭṭhānā, dasa dveko ahetuke;

Iccānavajjā sāvajjā-hetuke yoganicchayo.

496.

Sattāpi natthi sāvajje, niravajje pakāsako;

Ahetuke ca maggādirāsayo natthi cuddasa.

497.

Anavajjā tu sāvajje, sāvajjakānavajjake;

Cittuppādamhi nattheva, natthobhayamahetuke.

498.

Sāvajjā pana sāvajje, anavajjānavajjake;

Gahetabbā tu sabbattha, sādhāraṇā pakiṇṇakā.

499.

Jhānapañcakacittesu, sattasaṭṭhisu niddise;

Jhānaṅgayogabhedena, rāsibhedaṃ tahiṃ tahiṃ.

500.

Catuchakkānavajjesu, ñāṇapītikataṃ tathā;

Catuvīsa parittesu, catudhā bhedamuddise.

501.

Sarāgavītarāgānaṃ, appamaññāpavattiyaṃ;

Karuṇāmuditā honti, kāmapuññamahākriye.

502.

Upacārappanāpattā, sukhitā sattagocarā;

Tasmā na pañcamāruppe, mahāpāke anuttare.

503.

Sotāpatitupekkhāsu, parikammādisambhave;

Jhānānaṃ tulyapākattā, tappākesu ca labbhare.

504.

Viratī ca sarāgānaṃ, vītikkamanasambhavā;

Sampatte ca samādāne, kāmapuññesu labbhare.

505.

Taṃtaṃdvārikadussilya-cetanucchedakiccato;

Magge ca tulyapākattā, phale ca niyatā siyuṃ.

506.

Pavattākāravisayabhinnā pañcāpi sambhavā;

Lokiye labbhamānāpi, visuṃ ceva siyuṃ na vā.

507.

Pāpā labbhanti pāpesu, satta chakkekakā kamā;

Sarūpayevobhayakā, niyataṭṭha chaḷetare.

508.

Sādhāraṇā ca sabbattha, yathāvuttā pakiṇṇakā;

Tattha cekaggatā natthi, indriyādīsu kaṅkhite.

509.

Chandādhimokkhā yevāpi, vīsekādasavajjite;

Uddhaccamekādasasu, majjhattamanavajjake.

510.

Sabbattha manasikāro, tidvekadvitikāpare;

Aṭṭhaṭṭhavīsacatūsu, pañcadvīsu yathākkamaṃ.

511.

Samudāyavasenettha, uddhaccaviratittayaṃ;

Savibhattikamaññattha, avibhattikameva taṃ.

512.

Cittuppādesu tenetaṃ, vibhattiavibhattikaṃ;

Iti sādhu sallakkheyya, sambhavāsambhavaṃ budhoti.

Iti cetasikavibhāge rāsisambhavakathā niṭṭhitā.

Cuddasamo paricchedo.

Pannarasamo paricchedo

15. Rāsisaṅgahakathā

513.

Tettiṃsa ceva dvattiṃsa, ekatiṃsa ca tiṃsa ca;

Ekadvattiṃsahīnā ca, tiṃsa dhammānavajjake.

514.

Dasa dhammā tu sāvajje, chapañcacaturādhikā;

Ekādasa dasa nava, sattadhāhetuke pana.

515.

Itthaṃ cuddasadhā bhinnā, koṭṭhāsā tu sarūpato;

Vibhattā tehi yuttā ca, cittuppādā yathākkamaṃ.

516.

Tikaṭṭhakā pañcavīsa, dasa pañcādhikā nava;

Aṭṭhāraseti sattete, anavajjā tathetare.

517.

Dve cattāro chaḷekaṃ dve,

Pañcātha dasadhāpare;

Sāvajjāhetukā ceti,

Koṭṭhāsā honti cuddasa.

518.

Nava cāpi cha cattāro, catupañcachasattakā;

Nava dve dve tatheko ca, yevāpanakasaṅgahā.

519.

Tehi yuttā panaṭṭhātha, vīsekatiṃsa mānasā;

Dve dve dve tīṇi cekaṃ dve, aṭṭha dasa yathākkamaṃ.

520.

Sattatiṃsakato yāva, ekatiṃsānavajjake;

Tikaṭṭhakādike satta, ṭhitā niyatasaṅgahā.

521.

Pāpesu vīsa cekūna-vīsaṭṭhārasa soḷasa;

Catudhā dvīsu catūsu, catūsu dvīsu caṭṭhitā.

522.

Ekadvipañcadasasu, ca dvidhāhetukesu ca;

Tikadvekādhikā dhammā, dasaṭṭha ca yathākkamaṃ.

523.

Pañcadvekadvibhipañca, koṭṭhāsā niyatā ṭhitā;

Tehi yuttā panaṭṭhātha, vīsa dve dve tikekakā.

524.

Pubbāparadvayāpuññe, kāmapāke ahetuke;

Pañcamānuttarāruppe, natthāniyatasambhavo.

525.

Chattiṃsamānasesveva, labbhantāniyatā na vā;

Tepaññāsāvasesā tu, sabbe niyatayogino.

526.

Niyatāniyate katvā, labbhantobhayathā tathā;

Sarūpayevobhayakā, tividhevaṃ tu saṅgahā.

527.

Ñeyyā vuttānusārena, tehi yuttāva mānasā;

Tato puna vibhāveyya, sabbasaṅgāhikaṃ nayaṃ.

528.

Ekūnatālīsakato, yāvekattiṃsakā ṭhitā;

Navadhā anavajjesu, tehi yuttā ca mānasā.

529.

Dve cattāro dasevātha, tikapañcādhikā dasa;

Tevīsa kamato satta, dve ca pañcadasāpare.

530.

Dve ca dve tikadve dvekā, sāvajjesu ca soḷasa;

Ekūnavīsa vīsātha, vīsekadvitayādhikā.

531.

Ahetuke panaṭṭhātha, dasekadvitayādhikā;

Dasapañca dvikekāti, bhavantekūnavīsati.

532.

Labbhamānānusārena, dhammānaṃ pana saṅgaho;

Sakkā vuttanayeneva, viññātuṃ pana viññunāti.

Iti cetasikavibhāge rāsisaṅgahakathā niṭṭhitā.

Pannarasamo paricchedo.

Soḷasamo paricchedo

16. Cittuppādakathā

533.

Cittuppādesu dhammānaṃ, iti ñatvā vinicchayaṃ;

Cittuppādānamevātha, ñātabbo bhedasaṅgaho.

534.

Vedanāhārato ceva, hetādhipatito tathā;

Jhānindriyamaggabalā, yevāpanapathādito.

535.

Tattha sukhā ca dukkhā ca, adukkhamasukhāti ca;

Tisso ca vedanā vuttā, sambhogatthavisesato.

536.

Sukhaṃ dukkhaṃ somanassaṃ, domanassamathāparaṃ;

Upekkhindriyamiccevaṃ, pañcindriyavibhāgato.

537.

Kāyaviññāṇayugaḷe, sukhadukkhā hi vedanā;

Somanassaṃ domanassaṃ, iti nāmaṃ labhanti na.

538.

Aññattha pana sabbattha, sukhā dukkhā ca vedanā;

Somanassaṃ domanassaṃ, iti nāmaṃ labhanti ca.

539.

Adukkhi asukhopekkhā, majjhattāti ca vedanā;

Pañcapaññāsacittesu, tadaññesu pakāsitā.

540.

Sukhadukkhindriyayuttaṃ, kāyaviññāṇakadvayaṃ;

Domanassindriyayuttaṃ, paṭighadvayamānasaṃ.

541.

Aṭṭhārasa parittāni, catukkajjhānamādito;

Somanassindriyayuttā, dvāsaṭṭhividha mānasā.

542.

Dvattiṃsa ca parittāni, tevīsa jhānapañcamā;

Hontipekkhindriyayuttā, pañcapaññāsa mānasā.

543.

Sukhayuttā tu tesaṭṭhi, dukkhayuttā tayo tahiṃ;

Adukkhamasukhayuttā, pañcapaññāsupekkhakā.

544.

Ojaṭṭhamakarūpañca, vedanaṃ sandhimānasaṃ;

Nāmarūpañca kamato, āharantīti desitā.

545.

Āhārā kabaḷīkāro, phasso sañcetanā tathā;

Viññāṇañceti cattāro, upatthambhā ca sambhavā.

546.

Cittuppādesu sabbattha,

Āhārārūpino tayo;

Kabaḷīkāro āhāro,

Kāme kāyānupālako.

547.

Alobho ca adoso ca,

Amoho ca tathāparo;

Lobho doso ca moho ca,

Hetū dhammā cha desitā.

548.

Kusalākusalā hetū, tayo abyākatāti ca;

Navadvādasadhā tattha, vipākakriyabhedato.

549.

Dasa pañcādhikā honti, bhūmibhedā tato tahiṃ;

Puññapākakriyābhedā, tālīsa catunūnakā.

550.

Santīraṇamanodhātu-pañcaviññāṇamānase;

Voṭṭhabbane ca hasite, hetu nāma na vijjati.

551.

Lobhamūlesu lobho ca,

Moho ca paṭighadvaye;

Doso moho ca labbhanti,

Moho ekova momuhe.

552.

Ñāṇena vippayuttesu,

Alobhādidvayaṃ bhave;

Tato sesesu sabbattha,

Alobhāditayopi ca.

553.

Tihetukā sattacattā-līsa honti dvihetukā;

Bāvīsa dvekahetukā, aṭṭhārasa ahetukā.

554.

Chando cittañca vīriyaṃ, vīmaṃsāti catubbidhā;

Sahajātādhipā dhammā, vuttādhipatayo siyuṃ.

555.

Yamālambaṃ garuṃ katvā, nāmadhammā pavattare;

Ārammaṇādhipanāmena, tadālambaṇamīritaṃ.

556.

Tihetukajavesveko, catūsupi yathārahaṃ;

Dvihetukesu sambhoti, vīmaṃsādhipatiṃ vinā.

557.

Anuttare kāmapuññe, tihetukamahākriye;

Lobhamūle ca sāvajje, labbhatālambaṇādhipo.

558.

Tattha cāniyatā kāme, labbhamānāpi labbhare;

Mahaggatānuttaresu, niyatāva yathārahaṃ.

559.

Kriyādvihetupaṭighe,

Natthevālambaṇādhipo;

Momūhāhetuke pāke,

Lokiye ca na kocipi.

560.

Ubhayādhipayuttā ca, sahajādhipayogino;

Ubhayāniyatādhippā, sahajāniyatādhipā.

561.

Ubhayavippayuttā ca, pañcadhā tattha mānasā;

Aṭṭhaṭṭhārasa vīsaṃ cha, sattatiṃsa yathākkamaṃ.

562.

Pañcādhipatiyogā ca, caturādhipayogino;

Tividhādhipayuttā ca, vimuttāpi ca sabbathā.

563.

Soḷasātha samattiṃsa, chaḷevātha yathākkamaṃ;

Sattatiṃsatividhāti, catudhevampi niddise.

564.

Vīmaṃsādhipayuttā ca, sahajādhipayogino;

Ālambādhipayuttā ca, vippamuttāpi sabbathā.

565.

Catuttiṃsa dvipaññāsa, aṭṭhavīsa yathākkamaṃ;

Sattatiṃsati ceveti, catudhevampi niddise.

566.

Sahajādhipaladdhā tu, dvepaññāseva sabbathā;

Ālambādhipaladdhā ca, ubhayādhipalābhino.

567.

Aṭṭhavīseva sabbepi, dvepaññāseva sādhipā;

Sesā nirādhipā sabbe, sattatiṃsāpi sabbathā.

568.

Vedanādivasenevaṃ, ñatvā bhedaṃ catubbidhaṃ;

Jhānindriyamaggabala-vasenāpi vibhāvaye.

569.

Vitakkaheṭṭhimaṃ jhānaṃ, manoparaṃ manindriyaṃ;

Hetuparañca maggaṅgaṃ, balaṃ vīriyapacchimaṃ.

570.

Avitakke pakatiyā, tasmā jhānaṃ na vijjati;

Ahetuke ca maggaṅgaṃ, balañcāvīriye yathā.

571.

Aṭṭha rūpindriyānettha, agayhanteva sabbathā;

Maggindriyabalaṭṭhesu, samādhi ca na kaṅkhite.

572.

Kāmapuññesvaniyatā, viratīpi anuddhatā;

Paññānuttaracittesu, indriyattayabhājitā.

573.

Sesā vuttānusārena, labbhamānajjhānādikā;

Tehi yuttā ca viññeyyā, cittuppādā yathākkamaṃ.

574.

Somanassayuttā kāme, lokuttaramahaggate;

Paṭhamajjhānacittā ca, pañcajhānaṅgikā matā.

575.

Dukkhupekkhāyuttā kāme, pañcaviññāṇavajjitā;

Dutiyajjhānacittā ca, catujhānaṅgikā siyuṃ.

576.

Jhānaṅgattayasaṃyuttā, tatiyajjhānamānasā;

Catutthapañcamāruppā, jhānaṅgadvayayogino.

577.

Pañcaviññāṇayugaḷe, jhānaṅgaṃ natthi kiñcipi;

Itthaṃ jhānānaṃ bhedena, pañcadhā mānasā ṭhitā.

578.

Ekūnatiṃsati satta-tiṃsa cekādasāpare;

Catuttiṃsa dasevātha, gaṇikā tu yathākkamaṃ.

579.

Lokuttaresu sabbesu, indriyāni navuccare;

Tihetukesu sabbesu, lokiyesu panaṭṭhadhā.

580.

Ñāṇena vippayuttesu, sattadhāva samuddhare;

Sitavoṭṭhabbanā puññe, pañcadhāva pakāsaye.

581.

Vicikicchāsahagate, catudhāva viniddise;

Tīṇindriyāni vuttāni, sesāhetukamānase.

582.

Aṭṭha cekūnatālīsa, dvādasa vātha terasa;

Ekañca soḷasa ceti, chabbidhā tattha saṅgaho.

583.

Paṭhamānuttaraṃ jhānaṃ, aṭṭhamaggaṅgikaṃ mataṃ;

Sattamaggaṅgikaṃ nāma, sesaṃ jhānamanuttaraṃ.

584.

Lokiyaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ, tathā kāme tihetukaṃ;

Pañcamaggaṅgikā nāma, cittuppādā pakāsitā.

585.

Sesaṃ mahaggataṃ jhānaṃ, sampayuttā ca diṭṭhiyā;

Ñāṇena vippayuttā ca, catumaggaṅgikā matā.

586.

Dosamūladvayañceva, uddhaccasahitaṃ tathā;

Diṭṭhiyā vippayuttā ca, maggaṅgattayayogino.

587.

Vicikicchāsampayutto, vutto maggo duvaṅgiko;

Amaggāhetuko ceti, sattadhā tattha saṅgaho.

588.

Aṭṭha dvattiṃsati ceva, dasa pañcādhikāpare;

Tālīsa kamato satta, ekañcaṭṭhadasāpare.

589.

Balāni pana satteva, sabbatthāpi tihetuke;

Ñāṇena vippayuttesu, cha balāni samuddise.

590.

Catudhākusale honti, tividhā kaṅkhite pana;

Dvibalaṃ sitavoṭṭhabbaṃ, abalaṃ sesamīritaṃ.

591.

Chabbidho saṅgaho tattha, sattatālīsathāpare;

Dvādasekādasekaṃ dve, soḷaseti yathākkamaṃ.

592.

Itthaṃ pañca cha satta cha-koṭṭhāsā kamato ṭhitā;

Catuvīsati sabbepi, jhānaṅgādivasā kathā.

Iti cetasikavibhāge cittuppādakathā niṭṭhitā.

Soḷasamo paricchedo.

Sattarasamo paricchedo

17. Diṭṭhisaṅgahakathā

593.

Yevāpanakanāmena, dhammā chandādayo tathā;

Khandhādayo ca koṭṭhāsā, uddiṭṭhā hi yathārahaṃ.

594.

Tattha chandādayo dhammā, vibhattāva yathārahaṃ;

Khandhādirāsayo vāpi, viññeyyā dāni sambhavā.

595.

Vedanā vedanākkhandho, cakkhusamphassajādikā;

Saññā ca saññākkhandhoti, chabbidhāpi pakāsitā.

596.

Saṅkhārakkhandhanāmena, sesā cetasikā matā;

Vuttā viññāṇakāyā cha, viññāṇakkhandhanāmato.

597.

Rūpakkhandho punekova, sampayuttāviyogino;

Arūpino ca cattāro, pañcakkhandhā pavuccare.

598.

Manāyatananāmaṃ tu, cittameva tathāparā;

Cakkhuviññāṇadhātādisattaviññāṇadhātuyo.

599.

Sabbe cetasikā dhammā, dhammāyatanasaṅgahā;

Dhammadhātūti ca vuttā, dvipaññāsāpi sabbathā.

600.

Sukhumāni ca rūpāni, nibbānañcettha gayhare;

Oḷārikāni rūpāni, dasāyatanadhātuyo.

601.

Cakkhusotaghānajivhā-kāyāyatananāmakā;

Rūpasaddagandharasa-phoṭṭhabbāyatanāni ca.

602.

Dvādasāyatanā sabbe, hontaṭṭhārasadhātuyo;

Khandhā ṭhapetvā nibbānaṃ, natthi paṇṇatti tīsupi.

603.

Āhārādi ca koṭṭhāsā, pubbe vuttanayāva te;

Iti missakasaṅkhepo, viññātabbo vibhāvinā.

604.

Dvādasākusalesveva, cuddasāpi vavatthitā;

Ye sāvajjāva tesampi, saṅgaho dāni niyyate.

605.

Kāmāsavo bhavāsavo, diṭṭhāvijjāsavāti ca;

Cattāro āsavā vuttā, tayo dhammā sarūpato.

606.

Āsavā āsavaṭṭhena,

Oghā vuyhanato tathā;

Yojentīti ca yogāti,

Te cattāro ca desitā.

607.

Kāmabbhavo ca paṭigho, māno diṭṭhi ca saṃsayo;

Sīlabbataparāmāso, bhavarāgo tathāparo.

608.

Issā macchariyāvijjā, iti saṃyojanā dasa;

Aṭṭha dhammā sarūpena, abhidhamme pakāsitā.

609.

Issāmacchariyaṃ hitvā, katvā mānuddhavaṃ tahiṃ;

Bhinditvā bhavarāgañca, rūpārūpavasā dvidhā.

610.

Pañcorambhāgiyā ceva, pañcuddhambhāgiyāti ca;

Dasa saṃyojanā vuttā, sutte satta sarūpato.

611.

Ganthā dhammā ca cattāro, tayo dhammā sarūpato;

Abhijjhākāyagantho ca, byāpādo ca pavuccati.

612.

Sīlabbataparāmāso, kāyagantho tathāparo;

Idaṃsaccābhiniveso, iti diṭṭhi vibhedito.

613.

Kāmacchando ca byāpādo, thinamiddhamathāparaṃ;

Tathā uddhaccakukkuccaṃ, kaṅkhāvijjāti aṭṭhime.

614.

Dhammā nivaraṇā nāma, chadhā ca pana desitā;

Micchādiṭṭhi panekāva, parāmāsoti vuccati.

615.

Upādānāni cattāri, kāmupādādināmakā;

Diṭṭhisīlabbataṃ atta-vādupādānameva ca.

616.

Lobhadiṭṭhivasā dveva, tividhā diṭṭhi desitā;

Diṭṭhi sīlabbatamatta-vādo ceti mahesinā.

617.

Lobho doso ca moho ca,

Māno diṭṭhi ca saṃsayo;

Thinamuddhaccamevātha,

Lokanāsayugaṃ tathā.

618.

Itthaṃ kilesavatthūni, kilesāti pakāsitā;

Dasete tu samānāva, parato ca sarūpato.

619.

Kāmarāgo ca paṭigho, māno diṭṭhi ca saṃsayo;

Bhavarāgo avijjāti, cha sattānusayā matā.

620.

Gāhā ca palibodhā ca, papañcā ceva maññanā.

Taṇhā māno ca diṭṭhi ca, diṭṭhi taṇhā ca nissayā.

621.

Parāmāsekako dveva, nissayā maññanā tayo;

Āsavoghayogaganthā, upādānā ca dubbidhā.

622.

Aṭṭha nīvaraṇā vuttā, sattadhānusayā kathā;

Saṃyojanā kilesā ca, daseva parato ṭhitā.

623.

Ekadvitichasattaṭṭhadasakā tu yathārahaṃ;

Dhammā sarūpato honti, yathāvuttesu rāsisu.

624.

Kāmarāgabhavarāgā, kāmāsavabhavāsavā;

Rūparāgārūparāga, iti lobho vibhedito.

625.

Idaṃsaccābhiniveso, diṭṭhi sīlabbataṃ tathā;

Attavādo parāmāso, iti diṭṭhi pavuccati.

626.

Diṭṭhi pañcadasavidhā, lobhaṭṭhārasadhā tahiṃ;

Sesā sapararāsīhi, samānā dvādasaṭṭhitā.

627.

Ekādasasamuṭṭhāne, diṭṭhilobhā vavatthitā;

Avijjā sattasu vuttā, paṭigho pana pañcasu.

628.

Māno ca vicikicchā ca, catuṭṭhānesu uddhaṭo;

Tīsu dvīsu ca thīnanti, aṭṭhete savibhattikā.

629.

Issāmaccherakukkuccamiddhalokavināsakā;

Chāvibhattikadhammāti, asambhinnā catuddasa.

630.

Rūparāgārūparāga-kāmāsavabhavāsavā;

Honti diṭṭhiviyuttesu, pubbe vuttanayā pana.

631.

Iti sāvajjasaṅkhepaṃ, ñatvā puna vicakkhaṇo;

Bodhipakkhiyadhammānaṃ, saṅgahampi vibhāvaye.

632.

Yesu saññācittadiṭṭhi-vipallāsā yathākkamaṃ;

Subhaṃ sukhaṃ niccamattā, iti dvādasadhā ṭhitā.

633.

Tattha kāye vedanāsu, citte dhammesu cakkamā;

Asubhaṃ dukkhamaniccamanattāti upaṭṭhitā.

634.

Yathāvuttavipallāsapahānāya yathārahaṃ;

Bhinnā visayakiccānaṃ, vasena pana sambhavā.

635.

Cattāro satipaṭṭhānā, kāyānupassanādayo;

Iti vuttā panekāva, sammāsati mahesinā.

636.

Uppannānuppannapāpapahānānuppannāya ca;

Anuppannuppannehi vā, nibbatti abhivuddhiyā.

637.

Padahantassa vāyāmo, kiccābhogavibhāgato;

Sammappadhānā cattāro, iti vuttā mahesinā.

638.

Chando ca vīriyaṃ cittaṃ, vīmaṃsāti ca tādinā;

Cattāro iddhipādāti, vibhattā caturādhipā.

639.

Saddhindriyañca vīriyaṃ, sati ceva samādhi ca;

Paññindriyañca pañceva, bodhipakkhiyasaṅgahe.

640.

Indriyānindriyaṭṭhena, balaṭṭhena balāni ca;

Iti bhinnā vibhattā ca, duvidhāpi mahesinā.

641.

Satī ca dhammavicayo, tathā vīriyapītiyo;

Passaddhi ca samādhi ca, upekkhāti ca tādinā.

642.

Desitā satta bojjhaṅgā, bujjhantassa sabhāvato;

Kāyacittavasā bhinnaṃ, katvā passaddhimekakaṃ.

643.

Sammādiṭṭhi ca saṅkappo, vāyāmo viratittayaṃ;

Sammāsati samādhī ca, maggo aṭṭhaṅgiko mato.

644.

Iti satteva saṅkhepā, sattatiṃsa pabhedato;

Ekaṃ katvāna passaddhiṃ, asambhinnā catuddasa.

645.

Navadhā vīriyaṃ vuttaṃ, chasu rāsīsu pañcasu;

Aṭṭhadhā sati sesā tu, samānapadarāsikā.

646.

Pañcasveva tu paññā ca, samādhi caturāsiko;

Saddhā dvīsu vibhattāti, pañcete savibhattikā.

647.

Navā vibhattikā sesā, chando cittamathāparaṃ;

Pīti passaddhipekkhā ca, saṅkappo viratittayaṃ.

648.

Iti vuttanayā sabbe, bodhipakkhiyasaṅgahā;

Lokuttaresu sambhonti, sabbathāpi yathārahaṃ.

649.

Pubbabhāge yathāyogaṃ, lokiyesu ca labbhare;

Nibbedabhāvanākāle, chabbisuddhipavattiyaṃ.

650.

Iti missakasāvajjā, bodhipakkhiyasaṅgahā;

Yevāpanakarāsimhi, yathāsambhavato ṭhitā.

651.

Kammapathā tu sambhonti, puññāpuññesu sabbathā;

Apathā ca sucaritā, tathā duccaritāpi ca.

652.

Tattha kammapathaṭṭhāne, anabhijjhādayo pana;

Upacārena vuccanti, vipākesu kriyesu vāti.

Iti cetasikavibhāge diṭṭhisaṅgahakathā niṭṭhitā.

Sattarasamo paricchedo.

Niṭṭhito ca sabbathāpi cetasikavibhāgo.

Aṭṭhārasamo paricchedo

3. Rūpavibhāgo

18. Sarūpakathā

653.

Tepaññāsa paniccevaṃ, nāmadhammā pakāsitā;

Aṭṭhavīsavidhaṃ dāni, rūpaṃ nāma kathīyati.

654.

Pathavāpo ca tejo ca, vāyo ceti catubbidho;

Cakkhusotaghānajivhā, kāyoti pana pañca ca.

655.

Rūpasaddagandharasā, cattāro ca athāparaṃ;

Itthipumbhāvayugaḷaṃ, jīvitaṃ hadayampi ca.

656.

Kāyaviññatti cevātha, vacīviññatti ca dvayaṃ;

Ākāsadhātu rūpassa, lahutā mudutā tassa.

657.

Kammaññatā upacayo, santati jaratā pana;

Aniccatā ca kabaḷīkārāhāroti sabbathā.

658.

Aṭṭhavīsavidhaṃ hoti, rūpametaṃ sarūpato;

Tassa lakkhaṇabhedena, sabhāvañca vibhāvaye.

659.

Sandhāraṇaṃ tu pathavīdhātu kakkhaḷalakkhaṇā;

Ābandhanamāpodhātu, āpaggharaṇalakkhaṇā.

660.

Paripācanatā tejodhātu uṇhattalakkhaṇā;

Samudīraṇatā vāyodhātu vitthambhalakkhaṇā.

661.

Sabbatthāvinibhuttāpi, asammissakalakkhaṇā;

Taṃtaṃbhāvasamussannasambhāresupalakkhitā.

662.

Aññamaññenupatthaddhā, sesarūpassa nissayā;

Catudhevaṃ kalāpesu, mahābhūtā pavattare.

663.

Cakkhu sambhāracakkhumhi, sattakkhipaṭalocite;

Kaṇhamaṇḍalamajjhamhi, pasādoti pavuccati.

664.

Yena cakkhupasādena, rūpāni anupassati;

Parittaṃ sukhumañcetaṃ, ūkāsirasamūpamaṃ.

665.

Sotaṃ sotabilassanto,

Tambalomācite tathā;

Aṅgulivedhanākāre,

Pasādoti pakāsito.

666.

Anto ajapadaṭṭhāne, ghānaṃ ghānabile ṭhitaṃ;

Jivhā jivhāya majjhamhi, uppalākārasannibhe.

667.

Iccevaṃ pana cattāro, taṃtaṃdesavavatthitā;

Kāyappasādopādinne, sabbaketi yathākkamaṃ.

668.

Rūpādyābhighātārahabhūtānaṃ vā yathārahaṃ;

Daṭṭhukāmanidānādikammabhūtānameva vā.

669.

Pasādalakkhaṇā bhūtarūpānaṃ bhūtanissitā;

Kappāsapaṭalasnehasannibhāti ca vaṇṇitā.

670.

Pañcāpi jīvitārakkhā, rūpādiparivāritā;

Dhītarāva kumārāva, kalāpantaravuttino.

671.

Rūpaṃ nibhāso bhūtānaṃ, saddo nigghosanaṃ tathā;

Gandho ca gandhanaṃ tattha, raso ca rasanīyatā.

672.

Bhūtattayañca phoṭṭhabbaṃ, āpodhātuvivajjitaṃ;

Saddo aniyato tattha, tadaññe sahavuttino.

673.

Cakkhādipaṭihananalakkhaṇā tu yathākkamaṃ;

Pañceva pañcaviññāṇavīthiyā visayā matā.

674.

Itthindriyaṃ panitthittaṃ, itthibhāvoti desito;

Purisattaṃ tathābhāvo, purisindriya nāmako.

675.

Taṃ dvayaṃ panupādinne, kāye sabbattha labbhati;

Kalāpantarabhinnañca, bhinnasantānavatti ca.

676.

Rūpānaṃ kammajātānaṃ, anupālanalakkhaṇaṃ;

Jīvitindriyarūpanti, āyu nāma pavuccati.

677.

Manodhātuyā ca tathā, manoviññāṇadhātuyā;

Nissayalakkhaṇaṃ vatthurūpaṃ hadayanissitaṃ.

678.

Majjhe hadayakosamhi, aḍḍhappasatalohite;

Bhūtarūpamupādāya, cakkhādi viya vattati.

679.

Ākāsadhātu rūpānaṃ, paricchedakalakkhaṇā;

Taṃtaṃrūpakalāpānaṃ, pariyantoti vuccati.

680.

Cittaṃ sahajarūpānaṃ, kāyassa gamanādisu;

Santhambhanasandhāraṇacalanassa tu paccayo.

681.

Vāyodhātuvikāroyaṃ, kāyaviññattināmako;

Vāyodhātādhikānaṃ tu, bhūtānamiti kecanā.

682.

Tathā cittasamuṭṭhino, vacīghosappavattiyaṃ;

Upādinnarūpakāyaghaṭṭanassa tu paccayo.

683.

Pathavīdhātuvikāroyaṃ, vacīviññattināmako;

Pathavīdhātādhikānaṃ tu, bhūtānamiti kecanā.

684.

Dvepi kāyavacīkammadvārabhūtā yathākkamaṃ;

Te pana ghaṭṭanāhetu-vikārākāralakkhaṇā.

685.

Viññāpetīti kāyena, vācāya ca vicintitaṃ;

Sayañca viññāyatīti, viññattīti pakittitā.

686.

Lahutā pana rūpānaṃ, adandhākāralakkhaṇā;

Mudutāpi ca rūpānaṃ, maddavākāralakkhaṇā.

687.

Kammaññatā ca rūpānaṃ, yoggatākāralakkhaṇā;

Gāravathaddhatā yoggapaṭipakkhā yathākkamaṃ.

688.

Sappāyamutumāhāraṃ, labhitvā cittasampadaṃ;

Lahū mudu ca kammaññaṃ, yadā rūpaṃ pavattati.

689.

Tathāpavattarūpassa, pavattākārabheditaṃ;

Lahutādittayampetaṃ, sahavutti tadā bhave.

690.

Sappāyaṃ paṭivedhāya, paṭipattupakāritā;

Sākārā rūpasampatti, paññattāva mahesinā.

691.

Rūpassopacayo nāma, rūpassācayalakkhaṇo;

Pavattilakkhaṇā rūpasantatīti pakāsitā.

692.

Rūpamācayarūpena, jāyaticcuparūpari;

Pekkhatopacayākārā, jāti gayhati yogino.

693.

Anuppabandhākārena, jāyatīti sapekkhato;

Tadāyaṃ santatākārā, jāti gayhati tassa tu.

694.

Evamābhogabhedena, jātirūpaṃ dvidhā kataṃ;

Attūpaladdhibhāvena, jāyantaṃ vātha kevalaṃ.

695.

Rūpaṃ vivittokāsassa, pūrakaṭṭhena cīyati;

Abhāvā punabhāvāya, pavattaṃ santatīti ca.

696.

Evamākārabhedāva, sabbākāravarākaro;

Jātirūpaṃ dvidhākāsi, jātirūpavirocano.

697.

Jaratā navatāhāyā, rūpānaṃ pākalakkhaṇā;

Aniccatanti mappatti, paribhijjanalakkhaṇā.

698.

Iti lakkhaṇarūpaṃ tu, tividhaṃ bhinnakālikaṃ;

Sabhāvarūpadhammesu, taṃtaṃkālopalakkhitaṃ.

699.

Yena lakkhīyati rūpaṃ, bhinnākāraṃ khaṇe khaṇe;

Vipassanānayatthāya, tamiccāha tathāgato.

700.

Kabaḷīkāro āhāro,

Yāpetabbojalakkhaṇo;

Āhāro sendriyajāto,

Rūpakāyānupālako.

701.

Iccevaṃ saparicchedā, savikārā salakkhaṇā;

Akiccapaṭivedhāya, dayāpannena tādinā.

702.

Tattha tattha yathāyogaṃ, desitāti pakāsitā;

Rūpadhammā sarūpena, aṭṭhavīsati sabbathā.

703.

Katvāna jātimekaṃ tu, tatthopacayasantatiṃ;

Sattavīsati rūpāni, bhavantīti viniddise.

704.

Bhūtattayaṃ tu phoṭṭhabbaṃ, katvā chabbīsadhāpi ca;

Ubhayaṃ jātiphoṭṭhabbaṃ, gahetvā pañcavīsati.

705.

Rūpadhammānamiccevaṃ, vibhāveyya visārado;

Sarūpaṃ nāmasaṅkhepaṃ, sabhāvañca salakkhaṇanti.

Iti rūpavibhāge sarūpakathā niṭṭhitā.

Aṭṭhārasamo paricchedo.

Ekūnavīsatimo paricchedo

19. Pabhedakathā

706.

Aṭṭhavīsavidhampetaṃ, rūpaṃ dāni yathārahaṃ;

Bhūtarūpādibhedehi, vibhajeyya vicakkhaṇo.

707.

Pathavādikamidanti, bhūtarūpaṃ catubbidhaṃ;

Upādārūpamaññaṃ tu, catuvīsatividhaṃ bhave.

708.

Pañcavidhampi cakkhādirūpamajjhattikaṃ mataṃ;

Tevīsatividhaṃ sesaṃ, bāhiranti pavuccati.

709.

Rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbā satta pañcadhā;

Pañcappasādavisayā, pañcārammaṇanāmakā.

710.

Ekavīsatividhaṃ sesaṃ, dhammārammaṇasaṅgahaṃ;

Manoviññāṇaviññeyyaṃ, manodvārassa gocaraṃ.

711.

Pasādā visayā ceva, pañcakā dvepi sambhavā;

Dvādasāpi sarūpena, dasāyatanadhātuyo.

712.

Yadedaṃ pana sabbampi, rūpaṃ sappaṭighaṃ mataṃ;

Tadevoḷārikaṃ nāma, santiketi pavuccati.

713.

Sesamappaṭighaṃ nāma, dhammāyatanadhātu ca;

Sukhumañceva rūpañca, rūpaṃ soḷasadhā ṭhitaṃ.

714.

Chabbidhā vatthurūpaṃ tu, pasādahadayampi ca;

Avatthurūpaṃ sesaṃ tu, dvāvīsatividhaṃ bhave.

715.

Pasādā ceva viññatti, dvārarūpaṃ tu sattadhā;

Sesaṃ advārarūpaṃ tu, ekavīsavidhampi ca.

716.

Pasādā bhāvayugaḷaṃ, jīvitañceti aṭṭhadhā;

Indriyarūpamaññaṃ tu, vīsadhānindriyaṃ siyā.

717.

Vaṇṇo gandho raso ojā, bhūtarūpanti aṭṭhadhā;

Avinibbhogamitaraṃ, vinibbhogaṃ tu vīsadhā.

718.

Avinibbhogarūpāni, saddavatthindriyāni ca;

Nipphannaṃ aṭṭhārasadhā, rūparūpanti veditaṃ.

719.

Paricchedo panākāso, viññattilahutādayo;

Vikārā lakkhaṇā ceva, rūpassupacayādayo.

720.

Dasadhāpi anipphannaṃ, natthetaṃ paramatthato;

Rūpassetanti katvāna, rūpamicceva vuccati.

721.

Rūpāyatanamevekaṃ, sanidassanamīritaṃ;

Anidassanamaññaṃ tu, sattavīsatividhampi ca.

722.

Kammajaṃ panupādinnaṃ, anupādinnakāparaṃ;

Tividhaṃ cittajañceva, utujāhārajanti ca.

723.

Cakkhusamphassavatthūti, cakkhudhātu pakittitā;

Na vatthu tassa sesaṃ tu, sattavīsatividhaṃ bhave.

724.

Sotasamphassavatthādi-vasā ca duvidhā tathā;

Tividhā ca vibhāveyya, yathāsambhavato kathaṃ.

725.

Sanidassanarūpañca, vaṇṇo sappaṭighampi ca;

Anidassanamaññaṃ tu, thūlaṃ sappaṭighaṃ bhave.

726.

Anidassanarūpañca, sesamappaṭighampi ca;

Soḷasāti ca sabbampi, rūpaṃ tividhamuddise.

727.

Apattagāhakaṃ nāma, cakkhusotadvayaṃ pana;

Sampattagāhakaṃ nāma, ghānādittayamīritaṃ.

728.

Agāhakamato sesaṃ, tevīsatividhaṃ bhave;

Kiñci sārammaṇaṃ nāma, na gayhatīti sabbathā.

729.

Upādā ajjhattikaṃ rūpaṃ, upādā bāhiraṃ tathā;

Nopādā bāhirañceti, evampi tividhaṃ bhave.

730.

Ajjhattikamupādinnaṃ, bāhirañca tathāparaṃ;

Anupādinnakañceti, evamādivasāpi ca.

731.

Diṭṭhaṃ rūpaṃ sutaṃ saddo, gandhādi tividhaṃ mutaṃ;

Viññātamaññaviññeyyaṃ, manasāti catubbidhaṃ.

732.

Rūparūpaṃ paricchedo, vikāro lakkhaṇaṃ kamā;

Aṭṭhārasekakaṃ pañca, catukkanti ca taṃ tathā.

733.

Dvārañca hoti vatthu ca, na vatthu dvārameva tu;

Na dvāraṃ vatthumevātha, nobhayanti ca niddise.

734.

Upādā anupādinnaṃ, anupādinnakaṃ tathā;

Nopādā duvidhañceti, catuddhevampi desitaṃ.

735.

Sappaṭigghamupādā ca, rūpamappaṭighaṃ tathā;

Nopādā duvidhañceti, catuddhā evamādito.

736.

Ekādasekajarūpaṃ, hadayindriyanavakaṃ;

Kammajaṃ cittajañceva, tathā viññattikaṃ dvayaṃ.

737.

Saddo cittotujo tasmā, rūpamekaṃ dvijaṃ mataṃ;

Cittotāhārasambhūtaṃ, lahutādittayaṃ tijaṃ.

738.

Navākāsāvinibbhogā, kammādicatusambhavā;

Atha lakkhaṇarūpanti, rūpamevaṃ tu pañcadhā.

739.

Navākāsāvinibbhogā, nava vatthindriyāni ca;

Aṭṭhārasavidhaṃ rūpaṃ, kammajaṃ hoti piṇḍitaṃ.

740.

Saddākāsāvinibbhogā, viññattilahutādayo;

Pañcadasavidhaṃ rūpaṃ, cittasambhavamuddise.

741.

Saddākāsāvinibbhogā, lahutādittayanti ca;

Utusambhavamīrenti, rūpaṃ terasadhā ṭhitaṃ.

742.

Paricchedāvinibbhogā, lahutādittayampi ca;

Evamāhārajaṃ nāma, rūpaṃ dvādasadhā ṭhitaṃ.

743.

Jāti jarā ca maraṇaṃ, na kutocipi jāyati;

Evampi pañcadhā hoti, rūpajātivibhāgato.

744.

Pañcavīsatividhaṃ kammaṃ, kāmarūpavavatthitaṃ;

Janeti kammajaṃ rūpaṃ, kāmarūpabhavadvaye.

745.

Pañcaviññāṇamāruppa-vipākā sabbasandhiyo;

Cuti khīṇāsavasseti, soḷasete vivajjaye.

746.

Pañcasattati sesāni, cittānimāni sambhavā;

Janenti cittajaṃ rūpaṃ, pañcavokārabhūmiyaṃ.

747.

Janebhi utujaṃ rūpaṃ, tejodhātu bhavadvaye;

Kāmabhūmiyamojā tu, janetāhārajaṃ tathā.

748.

Kammaṃ janeti rūpāni, attajāni khaṇe khaṇe;

Cittamuppādakālamhi, uppādānantaraṃ paraṃ.

749.

Utusambhavamīrenti, rūpaṃ terasadhā ṭhitaṃ;

Paricchedāvinibbhogā, lahutādittayampi ca.

750.

Sandhiyampi kammajaṃ tu, pavattepi ca sambhavā;

Janeti rūpaṃ sesāni, pavatte, na tu sandhiyaṃ.

751.

Indriyabaddhasantāne, kammādi tividhampi ca;

Janeti rūpaṃ matake, bāhire tu yathārahaṃ.

752.

Iti kammādayo rūpaṃ, janenti ca yathāsakaṃ;

Sesānampi ca rūpānaṃ, paccayā honti sambhavā.

753.

Iti rūpavibhāgañca, jātibhedañca sambhavā;

Janakādippabhedañca, rūpānaṃ tattha dīpayeti.

Iti rūpavibhāge pabhedakathā niṭṭhitā.

Ekūnavīsatimo paricchedo.

Vīsatimo paricchedo

20. Kalāpakathā

754.

Iti vuttappakārena, sabbaṃ rūpampi piṇḍitaṃ;

Sahavuttiniyāmena, ekavīsavidhaṃ kathaṃ.

755.

Kammaṃ cittotukāhārasamuṭṭhānā yathākkamaṃ;

Nava cha caturo dve ca, kalāpā ekavīsati.

756.

Jīvitañcāvinibbhoga-rūpāni ca yathākkamaṃ;

Cakkhādikehi yojetvā, dasakā aṭṭha dīpitā.

757.

Cakkhusotaghānajivhādasakā ca catubbidhā;

Kāyitthipumbhāvavatthudasakā ca tathāpare.

758.

Jīvitenāvinibbhogarūpāni navakanti ca;

Navete kammajā nāma, kalāpā samudīritā.

759.

Avinibbhogarūpāni, suddhaṭṭhakamathāparaṃ;

Kāyaviññattinavakaṃ, kāyaviññattiyā saha.

760.

Vacīviññattidasakaṃ, saddena sahavuttito;

Lahutādekādasakaṃ, tiṇṇannaṃ saha sambhavā.

761.

Kāyaviññattilahutādīhi dvādasakaṃ bhave;

Vacīviññattilahutādīhi terasakaṃ tathā.

762.

Iti cittasamuṭṭhānā, kalāpā cha pakāsitā;

Rūpākāravikārampi, saṅgahetvā yathārahaṃ.

763.

Suddhaṭṭhakaṃ tu paṭhamaṃ, saddena navakaṃ bhave;

Lahutādekādasakaṃ, lahutādīhi tīhipi.

764.

Saddena lahutādīhi, tathā dvādasakanti ca;

Kalāpā utusambhūtā, catudhāva pakittitā.

765.

Suddhaṭṭhakañca paṭhamaṃ, āhārajamathāparaṃ;

Lahutādekādasakaṃ, iti dve ojajā matā.

766.

Kalāpānaṃ paricchedalakkhaṇattā vicakkhaṇā;

Na kalāpaṅgamiccāhu, ākāsaṃ lakkhaṇāni ca.

767.

Tattha cekūnanavuti, tesaṭṭhi ca yathākkamaṃ;

Tālīsekūnavīsā ca, kalāpaṅgāni tāni ca.

768.

Lakkhaṇākāsarūpāni, kalāpesu tahiṃ tahiṃ;

Pañca pañceti rūpāni, tisataṃ soḷasādhikaṃ.

769.

Agahītaggahaṇena, aṭṭhavīsavidhānipi;

Rūpakoṭṭhāsanāmena, pañcavīsati bhāvaye.

770.

Bhūtattayaṃ tu phoṭṭhabbaṃ, katvāpacayasantatiṃ;

Jātimekañca katvā vā, vinātha hadayaṃ tahiṃ.

771.

Dhammasaṅgaṇiyaṃ hetaṃ, rūpakaṇḍe sarūpato;

Vatthurūpaṃ na niddiṭṭhaṃ, paṭṭhāne desitaṃ tu taṃ.

772.

Dve saddanavakā ceva,

Tayo suddhaṭṭhakāpi ca;

Dve dve cittotusambhūtā,

Eko āhārajoti ca.

773.

Tesamuṭṭhānikā pañca, kammajāni naveti ca;

Rūparūpavasenete, kalāpā cuddaseritā.

774.

Dasakesveva saṅgayha, jīvitanavakaṃ tahiṃ;

Bhāvaddasakamekaṃ vā, katvā vatthuṃ vinā tathā.

775.

Saddā cittotujā dveva, tesamuṭṭhānikā tayo;

Suddhaṭṭhakā ca satteva, kammajā dasakāni ca.

776.

Channavūtividhaṃ tattha, rūpaṃ bhāsanti paṇḍitā;

Agahītaggahaṇena, aṭṭhārasavidhaṃ bhave.

777.

Tesameva kalāpānaṃ, sattakacchakkapañcakā;

Catukkā ca tikadvikā, ekakā ca yathārahaṃ.

778.

Dve satta nava cha tayo, tayopi ca yathākkamaṃ;

Cattāroti catuttiṃsa, sahavuttikarāsayo.

779.

Cakkhusotaghānajivhā-kāyavatthuvasā siyuṃ;

Itthipumbhāvadasakasahitā sattakā dvidhā.

780.

Cakkhusotaghānahīnā, paccekaṃ dve sabhāvakā;

Abhāvato bhāvahīno, itthaṃ chakkāpi sattadhā.

781.

Cakkhusotavihīnā ca,

Cakkhughānavihīnakā;

Sotaghānavihīnā ca,

Sabhāvā dve tayo tayo.

782.

Cakkhādekekato hīnā,

Tividhāpi abhāvato;

Iccevaṃ pañcakā nāma,

Navakā rāsayo siyuṃ.

783.

Cakkhādittayahīnāva, ekato dve sabhāvakā;

Cakkhādittayato dvīhi, tayo hīnā abhāvakā.

784.

Rūpaloke cakkhusota-vatthujīvitanavakā;

Cattārova kalāpāti, catukkā cha yathārahaṃ.

785.

Jivhākāyavatthuvasā,

Abhāvo dve sabhāvakā;

Kāyabhāvavatthuvasā,

Iti honti tayo tikā.

786.

Kāyavatthuvaseneko, dve ca cittotusambhavā;

Saddanavakaṭṭhakāti, dukā ca tividhā siyuṃ.

787.

Jīvitanavakañcekaṃ, tesamuṭṭhānikāni ca;

Suddhaṭṭhakāni tīṇīti, cattāro ekakā siyuṃ.

788.

Catuttiṃsa paniccete, sandhiyañca pavattiyaṃ;

Rūparūpakalāpānaṃ, rāsayo honti sambhavā.

789.

Sattati saṭṭhimiccevamādinā ca yathārahaṃ;

Kalāparāsirūpāni, tattha tattha vibhāvaye.

790.

Soḷasa pañcadasetiādibhedavasāpi ca;

Agahītaggahaṇena, tattha tattha viniddise.

791.

Catucattālīsasataṃ, kalāpā honti piṇḍitā;

Chabbīsa tattha rūpāni, sahassañca catussataṃ.

792.

Iccāpāyacatukke ca, kāme sugatisattake;

Rūpe ca pañcadasake, asaññāpāyabhūmiyaṃ.

793.

Catukoṭṭhāsikesveva, sattavīsavidhesupi;

Jātiṭṭhānesu sattānaṃ, sandhiyañca pavattiyaṃ.

794.

Indriyabaddhasantāne, tathānindriyakamhi ca;

Bahisaṅkhārasantāne, matakāye ca sambhavā.

795.

Labbhamānakalāpā ca, kalāpānañca rāsayo;

Tattha vitthārasaṅkhepā, rūpānaṃ gaṇanāpi ca.

796.

Ettha rūpā avuttā hi, yathāvuttānusārato;

Vitthāretvāna viññeyyā, sabbathāpi ca viññunāti.

Iti rūpavibhāge kalāpakathā niṭṭhitā.

Vīsatimo paricchedo.

Ekavīsatimo paricchedo

21. Uppattikathā

797.

Aṭṭhavīsati rūpāni, kalāpā cekavīsati;

Vuttā cettāvatā tesaṃ, uppādo dāni niyyate.

798.

Aṇḍajā jalābujā ca, saṃsedajopapātikā;

Iccuppattipabhedena, catasso yoniyo matā.

799.

Bhummavajjesu devesu,

Pete nijjhāmataṇhike;

Nirayesu ca sambhoti,

Yonekāvopapātikā.

800.

Bhummadeve manussesu,

Tiracchānāsure tathā;

Petesu cāvasesesu,

Catassopi ca yoniyo.

801.

Tatthaṇḍajā jalābujā, gabbhaseyyasamuggamo;

Saṃsedajopapātikā, opapātikanāmakā.

802.

Tattha sampuṇṇāyatano, gabbhaseyyasamuggamo;

Abhāvo dve sabhāvā ca, itthipumbhāvamissitā.

803.

Paripuṇṇāparipuṇṇo, opapātikanāmako;

Abhāvo dve sabhāvā ca, caturāpāyabhūmiyaṃ.

804.

Sampuṇṇāyatanoveso,

Kāme sugatiyaṃ pana;

Ādikappe abhāvo ca,

Dve sabhāvā tato paraṃ.

805.

Aparipuṇṇāyatano, abhāvo ca mahaggate;

Iccevaṃ dasadhā honti, sabbā sandhisamuggamā.

806.

Tattheva dasadhā bhinne, attabhāvasamuggame;

Sandhiyañca pavatte ca, rūpuppattiṃ vibhāvaye.

807.

Tatthābhāvakasattānaṃ, gabbhaseyyasamuggame;

Kāyavatthuvasā dveva, dasakā honti kammajā.

808.

Rūpasantatisīsāni, dve ca rūpāni vīsati;

Agahītaggahaṇena, tatthekādasa niddise.

809.

Tato paraṃ pavattimhi, vaḍḍhamānassa jantuno;

Cakkhudasakādayo ca, cattāro honti sambhavā.

810.

Iccābhāvakasattānaṃ, chaḷevuttamakoṭiyā;

Heṭṭhimakoṭiyā dveva, gabbhaseyyasamuggame.

811.

Cakkhusotaghānavasā, tattha tidvekahīnakā;

Eko tayo tayo ceva, siyuṃticatupañcakā.

812.

Opapātikasaṅkhāte, abhāvakasamuggame;

Jivhākāyavatthuvasā, tayo heṭṭhimakoṭiyā.

813.

Uttamakoṭiyā honti, chaḷevobhinnamantare;

Catukkapañcakā tattha, dvekahīnā tayo tayo.

814.

Chakkādayo abhāvānaṃ,

Iccevaṃ pañcasaṅgahā;

Eko tayo tayo ceko,

Ekoti ca yathākkamaṃ.

815.

Sabhāvakānaṃ dvinnampi, duvidhā sattakādayo;

Bhāvādikā yathāvuttā, navadhā navadhā siyuṃ.

816.

Sattevuttamato heṭṭhā, ticatukkā tadantare;

Catukkapañcakacchakkā, pañcachakkāpi ca dvidhā.

817.

Tiṇṇannampi vaseneva, sattakacchakkapañcakā;

Catukkatikadukkā ca, cha koṭṭhāsā yathārahaṃ.

818.

Dve satta ca nava pañca, tayo ceko yathākkamaṃ;

Rūpasantatisīsānaṃ, rāsayo sattavīsati.

819.

Kammajātā yathāyogaṃ, pavattanti khaṇe khaṇe;

Kāmāvacarasattānaṃ, paṭisandhipavattiyaṃ.

820.

Tattha santatisīsāni, rūpāni ca yathārahaṃ;

Pubbe vuttanayeneva, sabbatthāpi viniddise.

821.

Sītuṇhotusamaññātā,

Tejodhātu ṭhitikkhaṇe;

Bhūtā sandhikkhaṇe rūpaṃ,

Janeti utujaṭṭhakaṃ.

822.

Paṭisandhimatikkamma, cittaṃ cittajamaṭṭhakaṃ;

Bhavaṅgādimupādāya, janetuppattiyaṃ pana.

823.

Bhuttāhāro ṭhitippatto, mātarā ca sayampi ca;

Sarīrānugato hutvā, janetāhārajaṭṭhakaṃ.

824.

Iti suddhaṭṭhakāni ca, tesamuṭṭhānikāpare;

Saddaviññattilahutā, sambhave sambhavanti ca.

825.

Itthaṃ catusamuṭṭhānā, kalāpā kāmabhūmiyaṃ;

Yāvajīvaṃ pavattanti, dīpajālāva santati.

826.

Cakkhusotavatthuvasā, dasakā ca tayo paraṃ;

Jīvitanavakañceva, rūpāvacarabhūmiyaṃ.

827.

Honti sandhipavattīsu, cattāro kammajā sadā;

Pubbe vuttanayeneva, pavatte utucittajā.

828.

Jīvitanavakañcekaṃ, paṭisandhipavattiyaṃ;

Pavatte utujañceti, dvedhāsaññīnamuddise.

829.

Iccuppattikamaṃ ñatvā, vibhāveyya tato paraṃ;

Kalāpānañca rūpānaṃ, sambhavāsambhavampi ca.

830.

Indriyabaddhasantāne, sabbe sambhonti sambhavā;

Kalāpā ceva rūpāni, tathā santatirāsayo.

831.

Bahiddhā matakāye ca, nopalabbhanti kammajā;

Cittojajā kalāpā ca, utujā lahutādayo.

832.

Tathā suddhaṭṭhakasadda-navakañcotu sabbathā;

Kalāpā tattha labbhanti, dve ca rūpāni uddise.

833.

Tesamuṭṭhānikā sabbe, kalāpā natthi sandhiyaṃ;

Uppādakāle sabbattha, jaratāniccatāpi ca.

834.

Kalāpā kammajā santi, jātirūpañca sandhiyaṃ;

Rūpāni ca kalāpā ca, sabbepi ca pavattiyaṃ.

835.

Santi sabbāni rūpāni, kāmesu catusambhavā;

Jīvitanavakaṃ hitvā, kalāpā honti vīsati.

836.

Dasakesveva gahitaṃ, visuṃ kāme na labbhati;

Jīvitanavakaṃ nāma, rūpaloke visuṃ siyā.

837.

Āhārajakalāpā ca, bhāvā dve cādikappike;

Ādikāle na labbhanti, pacchā labbhanti kecipi.

838.

Ghānajivhākāyabhāva-dasakā rūpabhūmiyaṃ;

Āhārajakalāpā ca, na labbhanteva sabbathā.

839.

Cakkhusotavatthusaddā, kalāpā cittajāpi ca;

Asaññibhūmiyaṃ pubbe, vuttāpi ca na labbhare.

840.

Kalāpā satta rūpāni, pañca rūpesvasaññisu;

Natthekādasa rūpāni, kalāpekūnavīsati.

841.

Tasmā tevīsa rūpāni, kalāpā pana cuddasa;

Tesamuṭṭhānikā santi, rūpāvacarabhūmiyaṃ.

842.

Sattaraseva rūpāni, kalāpā dve dvisambhavā;

Asaññīnaṃ tu sambhonti, natthārūpesu kiñcipi.

843.

Uppattikkamamiccevaṃ, sambhavāsambhavampi ca;

Kalāpānañca rūpānaṃ, yathāyogaṃ vibhāvayeti.

Iti rūpavibhāge uppattikathā niṭṭhitā.

Ekavīsatimo paricchedo.

Dvāvīsatimo paricchedo

22. Pakiṇṇakakathā

844.

Itthaṃ rūpānamuppattiṃ, dīpetvā dāni vuccati;

Pavattikosallatthāya, tatthevetaṃ pakiṇṇakaṃ.

845.

Duvidhā sandhiyo tattha, missāmissavibhāgato;

Tividhāpi cekacatu-pañcavokārabhedato.

846.

Rūpamattā asaññīnaṃ, nāmābhāvā amissitā;

Nāmamattā arūpīnaṃ, rūpābhāvāti ca dvidhā.

847.

Kāmāvacarikā ceva, rūpāvacarikāti ca;

Duvidhā missitā ceti, bhavanti ca catubbidhā.

848.

Ekaccatuvokārā ca, amissā pañca sandhiyo;

Chabbīsatividhā missā, pañcavokārasandhiyo.

849.

Itthaṃ bhūmippabhedena, ekatiṃsavidhāpi ca;

Santatirāsibhedena, siyuṃ tiṃsavidhā kathaṃ.

850.

Rūpasantatisīsānaṃ,

Rāsayo sattavīsati;

Vuttā kāme vasā tesaṃ,

Sattakā kāmasandhiyo.

851.

Vedanāsaññāsaṅkhāra-viññāṇakkhandhasaṅgahā;

Sabbatthāpi catassova, nāmasantatiyo siyuṃ.

852.

Iccubhinnaṃ vasā honti, tatthekādasakādayo;

Santatirāsayo pubbe, vibhattā sattakādayo.

853.

Ekādasakadasaka-navaṭṭhasattakā siyuṃ;

Chakkena saddhiṃ viññeyyā, tasmā tattha cha saṅgahā.

854.

Aṭṭha santatiyo honti, rūpalokena missitā;

Aṭṭhako rāsi tattheko, tasmā santati vuccati.

855.

Jīvitanavako tveko, asaññī paṭisandhiyaṃ;

Arūpīnaṃ catassopi, nāmasantatiyo siyuṃ.

856.

Iccekakacatukkānaṃ, vasena dve amissitā;

Aṭṭhavīsañca missāti, tiṃseva honti sandhiyo.

857.

Ekuppādanirodhā ca, amissā tattha rāsayo;

Missitānaṃ vibhāgoyaṃ, yathāyogaṃ kathīyati.

858.

Uppādaṭṭhitibhaṅgānaṃ, vasā tīṇi khaṇānipi;

Samānāneva nāmānaṃ, ekacittakkhaṇaṃ mataṃ.

859.

Tulyamuppādabhaṅgānaṃ, rūpānampi khaṇadvayaṃ;

Ekūnapaññāsamattaṃ, ṭhitikkhaṇamudīritaṃ.

860.

Nāmarūpānamuppādo, bhaṅgopi hi samo mato;

Dandhaṃ hi vattikaṃ rūpaṃ, nāmaṃ tu lahuvattikaṃ.

861.

Tathā hi rūpe tiṭṭhante, cittuppādā tu soḷasa;

Uppajjitvā pavattitvā, bhijjanti ca lahuṃ lahuṃ.

862.

Tasmā hi ekapaññāsa-khaṇarūpakkhaṇaṃ tathā;

Sattarasacittakkhaṇaṃ, tikhaṇanti ca vuccati.

863.

Cittakkhaṇaṃ hi tiṇṇannaṃ, tattha viññattikadvayaṃ;

Lakkhaṇattayarūpaṃ tu, salakkhaṇavavatthitaṃ.

864.

Tasmā hitvā dvayañcetaṃ, bāvīsatividhampi ca;

Rūpaṃ nāma catukkañca, salakkhaṇaniyāmitaṃ.

865.

Ekuppādanirodhā ca, tattha tulyakkhaṇā matā;

Atulyakkhaṇadhammānaṃ, siyā bhedaṃ yathārahaṃ.

866.

Paṭisandhikkhaṇe jātaṃ, tasmā rūpaṃ tato paraṃ;

Sattarasamacittassa, bhaṅgena saha bhijjati.

867.

Tassa ṭhitikkhaṇe jātaṃ, rūpampi ca tato paraṃ;

Aṭṭhārasamacittassa, uppāde pana bhijjati.

868.

Tassa bhaṅgakkhaṇe jātaṃ, rūpampi ca tato paraṃ;

Aṭṭhārasamacittassa, ṭhitikālesu bhijjati.

869.

Tathā dutiyacittassa, uppādamhi samuṭṭhitaṃ;

Aṭṭhārasamacittassa, bhaṅgena saha bhijjati.

870.

Iti vuttaniyāmena, sajātikkhaṇato paraṃ;

Ṭhatvā ekūnapaññāsa, khaṇāni puna bhijjati.

871.

Tasmā ekūnapaññāsa, kalāpā saha vattare;

Eko jāyati eko ca, bhijjatīti ca sabbathā.

872.

Ekasantatisambandhā, kalāpā saha kammajā;

Yathānupubbaghaṭitā, ekapaññāsa labbhare.

873.

Sattavīsa paniccevaṃ, kāme dve rūpabhūmiyaṃ;

Rūpasantatisīsānaṃ, rāsayo sattakādayo.

874.

Ekūnatiṃsa sabbepi, kammajātā yathārahaṃ;

Ekapaññāsa ghaṭikā, pavattanti khaṇe khaṇe.

875.

Tattha sandhikkhaṇe jātaṃ, sattarasamacetaso;

Uppāde bhijjaticcevaṃ, vutto aṭṭhakathānayo.

876.

Taṃ nayaṃ paṭibāhitvā, cittena saha bhijjati;

Cittena saha jātanti, vuttamācariyena hi.

877.

Ānāpānatakkacārā, ekuppādanirodhakā;

Vuttā hi yamake kāyavacīsaṅkhāranāmakā.

878.

Cittuppādakkhaṇe jātā, utu tassa ṭhitikkhaṇe;

Rūpaṃ janeti tatthāpi, utu bhaṅgakkhaṇepi ca.

879.

Anupubbakkamenevaṃ, jātaṃ rūpaṃ tathāparaṃ;

Aṭṭhārasamauppādaṭṭhitiādīsu bhijjati.

880.

Itthaṃ kalāpā ghaṭitā, utujāhārajāpi ca;

Ekasantatisambandhā, ekapaññāsa labbhare.

881.

Kalāpā cittajā yasmā, uppādakkhaṇasambhūtā;

Ghaṭikā saha labbhanti, tasmā sattaraseva te.

882.

Sabbepi rūpajanakā, cittuppāde yathāsakaṃ;

Janenti ṭhitibhaṅgesu, na janentīti kecanā.

883.

Kusalābyākatādīnaṃ, ekuppādanirodhatā;

Dhammānaṃ yamake vuttā, iti pāḷi vadanti ca.

884.

Kusalādikasambandhā, tattha tattha hi desitā;

Iti vatvā pure vuttaṃ, icchantācariyā nayaṃ.

885.

Iccevaṃ catusambhūtā, rūpasantatirāsayo;

Rūpāni ca kalāpā ca, ekābaddhā yathārahaṃ.

886.

Suttapavattamattānaṃ, sambuddhānampi pāṇinaṃ;

Yāva maraṇakālāpi, pavattanti nirantaraṃ.

887.

Āyukkhayā ca maraṇaṃ, tathā kammakkhayā siyā;

Ubhinnaṃ vā khayā cātha, upacchedakakammunā.

888.

Catudhāpi marantassa, tassevaṃ tu yathārahaṃ;

Sattarasacittakkhaṇamattasesamhi jīvite.

889.

Upariccuticittassa, sattarasamacetaso;

Ṭhitikālamupādāya, na tu jāyati kammajaṃ.

890.

Tassuppādakkhaṇe jātaṃ,

Rūpañca cutiyā saha;

Bhijjatīti mato nāma,

Tato hoti sa puggalo.

891.

Cittajāhārajañcāpi, na jāyati tato paraṃ;

Utusambhavarūpaṃ tu, avasissati vā na vā.

892.

Tato vuttanayeneva, matasatto yathārahaṃ;

Missāmissāhi sandhīhi, punadevopapajjati.

893.

Tato vuttanayeneva, ekūnatiṃsa kammajā;

Tesamuṭṭhānikā pañca, catuttiṃsa samissitā.

894.

Kalāpā rāsayo honti, sattavīsatibhūmisu;

Iti sabbapakārena, rūpadhammā pakāsitāti.

Iti rūpavibhāge pakiṇṇakakathā niṭṭhitā.

Dvāvīsatimo paricchedo.

Niṭṭhito ca sabbathāpi rūpavibhāgo.

Tevīsatimo paricchedo

4. Nibbānavibhāgo

23. Mūlavisuddhikathā

895.

Itthaṃ cittaṃ cetasikaṃ, rūpañcevāti saṅkhatā;

Vuttā asaṅkhataṃ dāni, nibbānanti pavuccati.

896.

Sīlavisuddhi ādimhi, tato cittavisuddhi ca;

Diṭṭhivisuddhināmā ca, kaṅkhāvitaraṇāpi ca.

897.

Tato paraṃ maggāmagga-ñāṇadassananāmikā;

Tathā paṭipadāñāṇa-dassanā ñāṇadassanaṃ.

898.

Iccānukkamato vuttā, satta honti visuddhiyo;

Sattamānuttarā tattha, pubbabhāgā cha lokiyā.

899.

Saṃvaro pātimokkho ca, tathevindriyasaṃvaro;

Ājīvapārisuddhi ca, sīlaṃ paccayanissitaṃ.

900.

Iti sīlavisuddhīti, suddhametaṃ pavuccati;

Catupārisuddhisīlaṃ, dhutaṅgaparivāritaṃ.

901.

Kasiṇāni dasāsubhā, dasānussatiyo pana;

Appamaññā ca saññā ca, vavatthāruppakāti ca.

902.

Samathakkammaṭṭhānāni, tālīsaṭṭhakathānaye;

Pāḷiyaṃ tu vibhattāni, aṭṭhatiṃsāti vaṇṇitaṃ.

903.

Pathavāpo ca tejo ca,

Vāyo nīlañca pītakaṃ;

Lohitodātamākāsaṃ,

Ālokakasiṇanti ca.

904.

Kasiṇāni dasetāni, vuttānaṭṭhakathānaye;

Aṭṭheva pāḷiyaṃ hitvā, ante tu kasiṇadvayaṃ.

905.

Uddhumātaṃ vinīlañca, vipubbakaṃ vikhāyitaṃ;

Vicchiddakañca vikkhittaṃ, hatavikkhittalohitaṃ.

906.

Puḷavakaṃ aṭṭhikañceti, asubhā dasa desitā;

Rūpakāyavibhāgāya, dasakāyavipattiyā.

907.

Buddhe dhamme ca saṅghe ca, sīle cāge ca attanā;

Devatopasamāyañca, sattānussatiyo kamā.

908.

Maraṇassati nāmekā, tathā kāyagatāsati;

Ānāpānassaticcevaṃ, dasānussatiyo matā.

909.

Mettā karuṇā muditā, upekkhāti catubbidhā;

Vuttā brahmavihārā ca, appamaññāti tādinā.

910.

Ekāhāre paṭikkūla-saññā nāmekameva tu;

Catudhātuvavatthānaṃ, catudhātupariggaho.

911.

Ākāsānañcāyatanaṃ, viññāṇañcamathāparaṃ;

Ākiñcaññaṃ tathā neva-saññānāsaññanāmakaṃ.

912.

Iccānukkamato vuttā, arūpajjhānikā pana;

Arūpakammaṭṭhānāni, cattāropi pakittitā.

913.

Kasiṇāsubhakoṭṭhāse, ānāpāne ca sabbathā;

Disvā sutvā phusitvā vā, parikammaṃ tu kubbato.

914.

Uggaho nāma sambhoti, nimittaṃ tattha yuñjato;

Paṭibhāgo tamārabbha, tattha vattati appanā.

915.

Sādhu sattā sukhī hontu, dukkhā muccantu pāṇino;

Aho sattā sukhappattā, hontu yadicchakāti ca.

916.

Uddissa vā anodissa, yuñjato sattagocare;

Appamaññā panappenti, anupubbena vattikā.

917.

Kasiṇugghāṭimākāse, paṭhamāruppamānase;

Tasseva natthibhāve ca, tatiyāruppaketi ca.

918.

Yuñjantassa panetesu, gocaresu catūsupi;

Appenti anupubbena, āruppāpi catubbidhā.

919.

Ānāpānañca kasiṇaṃ, pañcakajjhānikaṃ tahiṃ;

Paṭhamajjhānikā vuttā, koṭṭhāsāsubhabhāvanā.

920.

Sukhitajjhānikā tisso, appamaññā ca heṭṭhimā;

Upekkhāruppakā pañca, upekkhājhānikāti ca.

921.

Ekā dasekā dasa ca, tayo pañceti sabbathā;

Parikammavasā tiṃsa, cha koṭṭhāsā yathākkamaṃ.

922.

Pañcakādisukhopekkhā, jhānabhedā catubbidhā;

Ekaccatupañcajhāna-vasena tividhā siyuṃ.

923.

Rūpārūpavasā dve ca, appanāto punekadhā;

Iccevamappanā kamma-ṭṭhānabhedā samissitā.

924.

Dve ca saññāvavatthānā, aṭṭhānussatiyoti ca;

Sesā dasa pavuccanti, upacārasamādhikā.

925.

Parikammopacārānulomagotrabhuto paraṃ;

Pañcamaṃ vā catutthaṃ vā, javanaṃ hoti appanā.

926.

Appanājavanaṃ sabbaṃ, lokuttaramahaggataṃ;

Tihetukaparittāni, purimāni yathārahaṃ.

927.

Āvajjanā ca vasitā, taṃsamāpajjanā tathā;

Adhiṭṭhānā ca vuṭṭhānā, paccavekkhaṇa pañcamā.

928.

Vasitāhi vasībhūtā, iti katvāna pañcahi;

Bhāventassa panappenti, uparūpari appanā.

929.

Yuñjantassa tu vuṭṭhāya, kasiṇajjhānapañcamā;

Pañcābhiññā hi appenti, rūpasaddādigocare.

930.

Lokuttarā panappenti, sabbe nibbānagocare;

Aniccadukkhānattāti, bhūmidhamme vipassato.

931.

Tattha ca pādakajjhānaṃ, sammaṭṭhajjhānameva vā;

Ajjhāsayo ca vuṭṭhāna-gāminī ca vipassanā.

932.

Maggānaṃ jhānabhedāya, yathāyogaṃ niyāmatā;

Yathāsakaṃ phalānaṃ tu, maggā honti niyāmatā.

933.

Maggānantaramevātha, bhūmidhamme vipassato;

Phalasamāpattiyampi, appeti phalamānasaṃ.

934.

Anupubbasamāpattiṃ, samāpajjissa vuṭṭhito;

Jhānadhamme vipassitvā, tattha tattheva paṇḍito.

935.

Catutthāruppamappetvā, ekadvijavanāparaṃ;

Nirodhaṃ nāma phusati, samāpattimacittakaṃ.

936.

Arahā vā anāgāmī, pañcavokārabhūmiyaṃ;

Yathāsakaṃ phaluppādo, vuṭṭhānanti tato mato.

937.

Appanāpariyosāne, siyā sabbattha sambhavā;

Bhavaṅgapāto taṃ chetvā, jāyate paccavekkhaṇā.

938.

Iti vuttānusārena, appanānayasaṅgahaṃ;

Yathāyogaṃ vibhāveyya, tattha tattha vicakkhaṇo.

939.

Cittavisuddhi nāmāyaṃ, cittasaṃklesasodhano;

Upacārappanābhedo, samatho pubbabhāgiyoti.

Iti nibbānavibhāge mūlavisuddhikathā niṭṭhitā.

Tevīsatimo paricchedo.

Catuvīsatimo paricchedo

24. Pariggahavisuddhikathā

940.

Sīlacittavisuddhīhi, yathāvuttāhi maṇḍito;

Payogāsayasampanno, nibbānābhirato tato.

941.

Khandhāyatanadhātādippabhedehi yathārahaṃ;

Lakkhaṇapaccupaṭṭhāna-padaṭṭhānavibhāgato.

942.

Pariggahetvā saṅkhāre, nāmarūpaṃ yathākathaṃ;

Vavatthapento tatthevamanupassati paññavā.

943.

Nāmarūpamidaṃ suddhaṃ, attabhāvoti vuccati;

Natthettha koci attā vā, satto jīvo ca puggalo.

944.

Yathāpi aṅgasambhārā, hoti saddo ratho iti;

Evaṃ khandhesu santesu, hoti sattoti sammuti.

945.

Khandhāyatanadhātūnaṃ, yathāyogamanukkamo;

Abbocchinno pavattanto, saṃsāroti pavuccati.

946.

Iti nānappakārena, tebhūmakapariggaho;

Bhūmidhammavavatthānaṃ, suddhasaṅkhāradassanaṃ.

947.

Attadiṭṭhipahānena, diṭṭhisaṃklesasodhanaṃ;

Diṭṭhivisuddhi nāmāti, ñāṇametaṃ pavuccati.

948.

Pariggahitasaṅkhāro, nāmarūpamapatthiyā;

Tato paraṃ yathāyogaṃ, pariggaṇhati paccaye.

949.

Dukkhasamudayo tattha, taṇhā saṃsāranāyikā;

Samodhāneti saṅkhāre, tattha tatthupapattiyā.

950.

Taṇhāsambhavamevetaṃ, tasmā dukkhaṃ pavuccati;

Tadappavatti nibbānaṃ, maggo taṃpāpakoti ca.

951.

Catusaccavavatthāna-mukhenevampi paccaye;

Pariggaṇhanti ekacce, saṅkhārānamathāpare.

952.

Ālokākāsavāyāpapathaviñcupanissayaṃ;

Bhavaṅgapariṇāmañca, labhitvāva yathārahaṃ.

953.

Cha vatthūni ca nissāya, cha dvārārammaṇāni ca;

Paṭicca manasikāraṃ, pavattanti arūpino.

954.

Yathāsakasamuṭṭhānaṃ, vibhāgehi ca rūpino;

Pavattanti ekacceti, pariggaṇhanti paccaye.

955.

Avijjāpaccayā honti, saṅkhārā tu tato tathā;

Viññāṇaṃ nāmarūpañca, saḷāyatananāmakaṃ.

956.

Phasso ca vedanā taṇhā, upādānaṃ bhavo tato;

Jāti jarā maraṇañca, pavattati yathārahaṃ.

957.

Tato soko paridevo, dukkhañceva tathāparaṃ;

Domanassamupāyāso, sambhoti ca yathārahaṃ.

958.

Etassa kevalassevaṃ, dukkhakkhandhassa sambhavo;

Paṭiccasamuppādova, natthañño koci kārako.

959.

Tatthāvijjādayo dvepi, addhātīto anāgato;

Jātādayopare aṭṭha, paccuppannoti vaṇṇito.

960.

Puññāpuññāneñjavasā, saṅkhārā tividhā tathā;

Bhavekadeso kammañca, kammavaṭṭanti vuccati.

961.

Avijjātaṇhupādānā, klesavaṭṭamathāpare;

Vipākavaṭṭaṃ sattāpi, upapattibhavopi ca.

962.

Avijjāsaṅkhārānaṃ tu, gahaṇe gahitāva te;

Taṇhupādānabhavāti, atīte pañca hetavo.

963.

Taṇhupādānabhavānaṃ, gahaṇe gahitāva te;

Avijjā saṅkhārā ceti, paccuppannepi pañcake.

964.

Viññāṇādisarūpena, dassitaṃ phalapañcakaṃ;

Tathā tadeva jātādi-nāmenānāgatanti ca.

965.

Atīte hetavo pañca, idāni phalapañcakaṃ;

Idāni hetavo pañca, āyatiṃ phalapañcakaṃ.

966.

Hetuphalaṃ phalahetu, puna hetuphalāni ca;

Tisandhi catusaṅkhepaṃ, vīsatākāramabravuṃ.

967.

Atthadhammapaṭivedha-desanānaṃ yathārahaṃ;

Gambhīrattā catunnampi, catugambhīratā matā.

968.

Ekattanānattanayā, abyāpāranayoparo;

Tathevaṃdhammatā ceti, nayā vuttā catubbidhā.

969.

Jarāmaraṇasokādi-pīḷitānamabhiṇhaso;

Āsavānaṃ samuppādā, avijjā ca pavattati.

970.

Avijjāpaccayā honti, saṅkhārāpi yathā pure;

Baddhāvicchedamiccevaṃ, bhavacakkamanādikaṃ.

971.

Taṇhāvijjānābhikaṃ taṃ, jarāmaraṇanemikaṃ;

Sesākārādighaṭikaṃ, tibhavārathayojitaṃ.

972.

Tiaddhañca tivaṭṭañca, tisandhighaṭikaṃ tathā;

Catusaṅkhepagambhīranayamaṇḍitadesanaṃ.

973.

Vīsatākāravibhāgaṃ, dvādasākārasaṅgahaṃ;

Dhammaṭṭhitīti dīpenti, idappaccayataṃ budhā.

974.

Paṭiccasamuppādoyaṃ, paccayākāranāmato;

Saṅkhepato ca vitthārā, vividhākārabhedato.

975.

Janeti paccayuppanne, avijjādipavattiyā;

Avijjādinirodhena, nirodheti ca sabbathā.

976.

Paccayappaccayuppanna-vaseneva pavattati;

Saṃsāroyanti ekacce, pariggaṇhanti paccaye.

977.

Samantapaṭṭhānamahāpakaraṇavibhāgato;

Ekacce pariggaṇhanti, catuvīsati paccaye.

978.

Iti nānappakārena, paccayānaṃ pariggaho;

Sappaccayanāmarūpaṃ, vavatthānanti veditaṃ.

979.

Idappaccayatāñāṇaṃ, paccayākāradassanaṃ;

Dhammaṭṭhiti yathābhūtañāṇadassananāmakaṃ.

980.

Kālattayavibhāgesu, kaṅkhāsaṃklesasodhanaṃ;

Kaṅkhāvitaraṇā nāma, visuddhīti pavuccatīti.

Iti nibbānavibhāge pariggahavisuddhikathā niṭṭhitā.

Catuvīsatimo paricchedo.

Pañcavīsatimo paricchedo

25. Vipassanāvuddhikathā

981.

Sīlacittadiṭṭhikaṅkhāvitaraṇavisuddhiyo;

Patvā kalāpato tāva, sammaseyya tato paraṃ.

982.

Kalāpato sammasanaṃ, udayabbayadassanaṃ;

Bhaṅgañāṇaṃ bhayañāṇaṃ, tathādīnavanibbidā.

983.

Muccitukamyatāñāṇaṃ, paṭisaṅkhānupassanā;

Saṅkhārupekkhānulomamiccānukkamato ṭhitā.

984.

Vipassanāti cakkhātā, dasañāṇaparamparā;

Lakkhaṇattayamāhacca, saṅkhāresu pavattati.

985.

Tasmā kalāpato tāva, sammaseyya tilakkhaṇaṃ;

Sammasitvā atītādikhandhāyatanadhātuyo.

986.

Aniccā te khayaṭṭhena, khandhā dukkhā bhayaṭṭhato;

Anattā asārakaṭṭhena, iccābhiṇhaṃ vicintayaṃ.

987.

Tassevaṃ sammasantassa, upaṭṭhāti tilakkhaṇaṃ;

Saṅkhāresu tato yogī, khaṇasantatiaddhato.

988.

Paccuppannāna dhammānaṃ, udayañca vayaṃ tathā;

Paññāsākārabhedehi, anupassati tattha hi.

989.

Avijjātaṇhākammānaṃ, udayā ca nirodhato;

Samudayā nirodhā ca, pañcannaṃ dassitā tathā.

990.

Rūpassāhārato tiṇṇaṃ, phassato nāmarūpato;

Viññāṇasseti sabbepi, cattālīsa samissitā.

991.

Nibbattilakkhaṇaṃ bhaṅga -

Lakkhaṇañcettha passato;

Khaṇatodayato ceti,

Samapaññāsa honti te.

992.

Iti khandhamukhenete, vibhattā udayabbayā;

Āyatannādibhedehi, yojetabbā yathārahaṃ.

993.

Udayañca vayañcevaṃ, passato tassa yogino;

Vibhūtā honti saṅkhārā, samuṭṭhāti tilakkhaṇaṃ.

994.

Bodhipakkhiyadhammā ca,

Te passanti visesato;

Tato jāyantupaklesā,

Dasopaklesavatthukā.

995.

Obhāso pīti passaddhi, adhimokkho ca paggaho;

Sukhaṃ ñāṇamupaṭṭhānaṃ, upekkhā ca nikanti ca.

996.

Taṇhāmānadiṭṭhiggāhavasena tividhepi te;

Assādento unnamanto, mamāyanto kilissati.

997.

Maggaṃ phalañca nibbānaṃ, pattosmīti akovido;

Vekkhabujjhāti maññanto, pappoti adhimāniko.

998.

Maggādayo na hontete,

Taṇhāgāhādivatthuto;

Taṇhāmānadiṭṭhiyo cupaklesā paripanthakā.

999.

Porāṇameva khandhānaṃ, udayabbayadassanaṃ;

Tilakkhaṇārammaṇato, maggo nibbānapaccayo.

1000.

Iti maggaṃ amaggañca, visodhentassa sijjhati;

Visuddhi ca maggāmaggañāṇadassananāmikā.

1001.

Tathāparā visuddhīnaṃ, udayabbayadassanaṃ;

Ādiṃ katvā paṭipadāñāṇadassananāmikā.

1002.

Pacchā saṃklesavikkhepavisuddhantaṃ yathā pure;

Paṭipajjati medhāvī, udayabbayadassanaṃ.

1003.

Iti khodayabbayānupassanāñāṇavīthiyaṃ;

Sikkhantassācireneva, paripakkā vipassanā.

1004.

Pahāyodayavohāraṃ, vayamevādhimuccato;

Uppādābhogamohāya, bhaṅgamevānutiṭṭhati.

1005.

Tato nijjharadhārāva, gaṅgāvārodakaṃ viya;

Bhijjamānatiṇāniva, paṭipajjā sikhā viya.

1006.

Patante ca vayante ca, bhijjanticceva saṅkhate;

Passato tassa bhaṅgānupassanāñāṇamīritaṃ.

1007.

Tato bhayānupassanā, sabhayāti vipassato;

Ādīnavānupassanā-ñāṇaṃ ādīnavāti ca.

1008.

Nibbidānupassanā ca, nibbindantassa yogino;

Muccitukamyatāñāṇaṃ, tato muccitumicchato.

1009.

Niccā ce na nirujjheyya, na bādheyya sukhā yadi;

Vase vatteyya attā ce, tadabhāvā na te tathā.

1010.

Suṭṭhu muccitumiccevaṃ, paṭipaccakkhato tato;

Paṭisaṅkhānupassanā-ñāṇaṃ jātanti vuccati.

1011.

Sādhukaṃ paṭisaṅkhāya, saṅkhāresu tilakkhaṇaṃ;

Supariññātasaṅkhāre, tatheva paṭipassati.

1012.

Aniccā dukkhānattā ca, saṅkhārāva na cāparo;

Attā vā attanīyaṃ vā, nāhaṃ na tu mamāti ca.

1013.

Tatova tattha majjhatto, nandirāgavinissaṭo;

Attattaniyabhāvena, saṅkhāresvajjhupekkhati.

1014.

Saṅkhārupekkhāsaṅkhātaṃ, ñāṇaṃ tassa itīritaṃ;

Tato vuṭṭhānaghaṭitaṃ, anulomanti vuccati.

1015.

Supariññātasaṅkhāre, susammaṭṭhatilakkhaṇe;

Upekkhantassa tasseva, sikhāpattā vipassanā.

1016.

Saṅkhāradhamme ārabbha, tāva kālaṃ pavattati;

Tīradassīva sakuṇo, yāva pāraṃ na passati.

1017.

Yadā passati nibbānaṃ, vuṭṭhānagahitā tadā;

Vuṭṭhānagāminī nāma, sānulomā pavuccati.

1018.

Iti dvīhi visuddhīhi, visuddhāya vipassato;

Vipassanāpaṭipadaṃ, pūretīti pavuccatīti.

Iti nibbānavibhāge vipassanāvuddhikathā niṭṭhitā.

Pañcavīsatimo paricchedo.

Chabbisatimo paricchedo

26. Vuṭṭhānavisuddhikathā

1019.

Tassevaṃ paṭipannassa, sikhāpattā vipassanā;

Vuṭṭhānagāminī nāma, yadā hoti tadā pana.

1020.

Parikammopacārānulomagotrabhuto paraṃ;

Maggo tato phalaṃ hoti, bhavaṅgā paccavekkhaṇā.

1021.

Parikammopacārānulomasaṅkhātagocarā;

Maggassāvajjanaṃ hutvā, nibbāne hoti gotrabhu.

1022.

Catutthaṃ pañcamaṃ vātha, chaṭṭhaṃ vāpi yathārahaṃ;

Appeti maggajavanaṃ, nibbāne sakimeva taṃ.

1023.

Tato phalāni tīṇi dve, ekaṃ vātha yathākkamaṃ;

Maggāvasesanirodhamaggavuṭṭhānavīthiyaṃ.

1024.

Tato bhavaṅgapātova,

Taṃ chetvā paccavekkhaṇā;

Tisso pañcavidhā honti,

Yathāyogaṃ tathā hi ca.

1025.

Maggaṃ phalañca nibbānaṃ, avassaṃ paccavekkhati;

Hīne kilese sese ca, paccavekkhati vā na vā.

1026.

Tato ca puna saṅkhāre, vipassanto yathā pure;

Appeti anupubbena, sesamaggaphalāni ca.

1027.

Tattha vuccanti nibbāna-phalamaggavipassanā;

Suññatā cānimittā ca, tathāpaṇihitāni ca.

1028.

Suññatāvipassanādināmena hi vipassati;

Vimokkhamukhabhūtāti, tividhā bhājitā tathā.

1029.

Suññatādikanāmena, vimokkhā tividhā matā;

Nibbānaphalamaggā ca, samāpattisamādhayo.

1030.

Tattheva paṭhamabhūmiṃ, patto ariyapuggalo;

Sattakkhattuparamo so, sotāpannoti vuccati.

1031.

Patto dutiyabhūmiñca, sakadāgāmināmako;

Sakimeva imaṃ lokaṃ, āgantvā hoti mānusaṃ.

1032.

Patto tatiyabhūmiñca, anāgāmīti vuccati;

Brahmalokā anāgantvā, idhakāmopapattiyā.

1033.

Patto catutthabhūmiñca, arahā aggapuggalo;

Diṭṭheva dhamme dukkhaggiṃ, nibbāpetīti vuccati.

1034.

Iti maggaphalaṭṭhānaṃ, vasā ariyapuggalā;

Dvidhāpi catudhā yuggā, aṭṭha honti vibhāgato.

1035.

Ubhatobhāgavimutta -

Vibhāgādivasā pana;

Vibhattā honti sattete,

Yathāyogaṃ tathā hi ca.

1036.

Saddhādhurassāniccato, vuṭṭhānaṃ dukkhatopi ca;

Paññādhurassānattato, iti dīpenti paṇḍitā.

1037.

Saddhānusāri ādimhi, majjhe saddhāvimuttako;

Ante paññāvimuttova, tasmā saddhādhuro siyā.

1038.

Dhammānusāri ādimhi, diṭṭhippatto tatopari;

Ante paññāvimuttova, hoti paññādhuropi ca.

1039.

Samathayānikā ceva, rūpānuttarapādakā;

Vipassanāyānikā ca, sabbe sukkhavipassakā.

1040.

Dhuravuṭṭhānabhedena, honti pañceva sabbathā;

Āruppapādakā cāpi, ādimhi duvidhā tathā.

1041.

Chasu ṭhānesu majjhake, kāyasakkhīti bhājitā;

Ubhatobhāgavimutto, arahatte patiṭṭhito.

1042.

Itthaṃ vuttayānadhura-vuṭṭhānānaṃ vibhāgato;

Maggapphalabhūmiyo ca, sattaṭṭhāriyapuggalā.

1043.

Tattha cānuttarañāṇaṃ, saccānaṃ paṭivedhakaṃ;

Samucchedappahānena, klesānusayasodhanaṃ.

1044.

Catumaggavibhāgena, vuṭṭhānanti pakittitaṃ;

Ñāṇadassanavisuddhi, nāma hoti tathāpi ca.

1045.

Maggo ca parijānāti, dukkhaṃ tebhūmakaṃ tathā;

Yathāyogaṃ pajahati, taṇhāsamudayampi ca.

1046.

Nirodhaṃ sacchikaroti, maggasaccamanuttaraṃ;

Bhāvanāvīthimotiṇṇo, bhāvetīti pavuccati.

1047.

Diṭṭhiggatavicikicchā-sīlabbatamasesato;

Apāyagamanīyañca, rāgadosādikattayaṃ.

1048.

Tadekaṭṭhe kilese ca, sahajātappahānato;

Pajahāti sotāpatti-maggo paṭhamabhūmiko.

1049.

Tadekaṭṭhe pajahati, rāgadosādikepi ca;

Thūle tu sakadāgāmi-maggo dutiyabhūmiko.

1050.

Pajahāti anāgāmi-maggo niravasesato;

Kāmarāgabyāpāde ca, tadekaṭṭhe ca sambhavā.

1051.

Rūpārūparāgamānu-ddhaccāvijjāti pañcakaṃ;

Aggamaggo pajahati, klese sese ca sabbathā.

1052.

Iti saccapaṭivedhaṃ, klesakkhayaphalāvahaṃ;

Maggañāṇaṃ pakāsenti, visuddhiṃ sattamaṃ budhā.

1053.

Chabbisuddhikamenevaṃ, sabbathāya visuddhiyā;

Sattamāyānupattabbaṃ, nibbānanti pavuccati.

1054.

Klesakkhayakaraṃ tāṇaṃ, saṃsārātikkamaṃ paraṃ;

Pārimaṃ tīramabhayaṃ, sabbasaṅkhāranissaṭaṃ.

1055.

Tenammadanimmadanaṃ, pipāsavinayādinā;

Klesasaṃsārasaṅkhāra-paṭipakkhanidassitaṃ.

1056.

Ajarāmaramaccanta-manuppādamasaṅkhataṃ;

Anuttaramasaṅkhāraṃ, anantamatulañca taṃ.

1057.

Paramatthamanopammaṃ, santi appaṭimaṃ sukhaṃ;

Nirodhasacca nibbānaṃ, ekantaṃ amataṃ padaṃ.

1058.

Sopādisesanibbāna-dhātu ceva tathāparā;

Anupādisesā ceti, duvidhā pariyāyato.

1059.

Suññataṃ cānimittañca, tathāpaṇihitanti ca;

Attādigāhābhāvena, tividhāpi ca bhājitaṃ.

1060.

Klesasaṃsārasaṅkhāra-paccanīkavibhāgato;

Bhavakkhayādibhedehi, bahudhāpi pavuccati.

1061.

Tadevamaccutaṃ dhammaṃ, lokuttaramakālikaṃ;

Vānābhāvā vānātīto, ‘‘nibbāna’’nti pakittitaṃ.

Iti nibbānavibhāge vuṭṭhānavisuddhikathā niṭṭhitā.

Chabbīsatimo paricchedo.

Niṭṭhito ca sabbathāpi nibbānavibhāgo.

Sattavīsatimo paricchedo

5. Paññattivibhāgo

27. Pabhedakathā

1062.

Cittaṃ cetasikaṃ rūpaṃ, nibbānampi ca bhājitaṃ;

Tasmā dāni yathāyogaṃ, paññattipi pavuccati.

1063.

Sā cāyaṃ atthapaññatti-nāmapaññattibhedato;

Duvidhā hoti paññatti, atthapaññatti tattha ca.

1064.

Sattasambhārasaṇṭhāna-saṅghāṭapariṇāmato;

Vikappupaṭṭhānākāravohārābhinivesato.

1065.

Tathā pavattasaṅketasiddhā atthā pakappitā;

Paññāpīyanti nāmāti, paññattīti pakittitā.

1066.

Atthā hi paramatthatthā, paññattatthāti ca dvidhā;

Tattha ca paramatthatthā, saccikaṭṭhā salakkhaṇā.

1067.

Paññattatthā saccikaṭṭhasalakkhaṇasabhāvato;

Aññathā gahitā taṃtamupādāya pakappitā.

1068.

Tasmā upādāpaññatti, atthapaññattināmakā;

Paññapetabbanāmāva, paññattatthāva sabbathā.

1069.

Paramatthā yathāvuttā, cittacetasikādayo;

Paññattā itthipurisamañcapīṭhapaṭādayo.

1070.

Yena vuccati taṃ nāmaṃ, paññapetīti vuccati;

Paññattīti ca sā nāmapaññattīti tato matā.

1071.

Saṅkhā samaññā paññatti, vohāroti ca bhājitā;

Catudhā paññapetabbapaññattīti hi vaṇṇitā.

1072.

Tato nāmaṃ nāmakammaṃ, nāmadheyyaṃ athāparaṃ;

Nirutti byañjanamabhilāpoti pana bhājitā.

1073.

Nāmapaññatti nāmāti, paññatti duvidhā katā;

Sabbeva dhammā paññattipathāti pana bhājitā.

1074.

Paramatthapaññattatthā, duvidhā honti tattha ca;

Paññattipathāva honti, paramatthā salakkhaṇā.

1075.

Paññattatthā paññatti ca, paññapetabbamattato;

Paññattipathā ca nāmapaññattipathabhāvato.

1076.

Nāmampi paññāpetabbameva kiñcāpi kenaci;

Nāmamevampetaṃ tattha, paññatticceva vaṇṇitaṃ.

1077.

Paññapetabbadhammā ca, tesaṃ paññāpitāpi ca;

Icchitabbāpi paññattipathā paññattinānatā.

1078.

Iti vuttānusārena, vuttaṃ aṭṭhakathānaye;

Nayaṃ gahetvā etthāpi, paññatti duvidhā katā.

1079.

Tasmimpi paramatthā ca, saccikaṭṭhasalakkhaṇā;

Atthā paññattimattā ca, atthapaññattināmakā.

1080.

Tesaṃ paññāpikā ceva, nāmapaññattināmikā;

Iccevaṃ vaṇṇanāmagge, ñeyyattā tividhā katā.

1081.

Paramatthasaccaṃ nāma, paramatthāva tattha ca;

Saccikaṭṭhasabhāvattā, avisaṃvādakā hi te.

1082.

Sammutisaccaṃ paññattidvayaṃ vohāravuttiyā;

Lokasamaññādhippāyāvisaṃvādakabhāvato.

1083.

Iti saccadvayampetaṃ, akkhāsi purisuttamo;

Tenāpi nāmasaṃviññū, vohareyyubhayampi vā.

Iti paññattivibhāge pabhedakathā niṭṭhitā.

Sattavīsatimo paricchedo.

Aṭṭhavīsatimo paricchedo

28. Atthapaññattikathā

1084.

Tattha ca pubbāpariya-pavattakkhandhasammatā;

Viññattindriyavipphāra-visesopanibandhanā.

1085.

Devayakkhamanussādi-nānābhedā salakkhikā;

Sattapaññatti nāmāyaṃ, svāyaṃ sattoti sammato.

1086.

Vaṭṭattayamupādāya,

Khandhāyatanavuttiyā;

Kārako vedako vāyaṃ,

Sandhāvati bhave bhave.

1087.

Tasmā saṃsāramāpanno, satto nāma sa puggalo;

Ahamattāparā itthī, purisoti ca kappito.

1088.

Svāyaṃ khandhādito satto, aññoti ca na vuccati;

Khandhādivinimuttassa, sattasseva abhāvato.

1089.

Khandhā khandhānamevāyaṃ, sattoti ca na vuccati;

Khandhavohārato tassa, aññavohārasambhavā.

1090.

Iccevaṃ khandhanānatte-kattamuttopi atthato;

Tabbisesāvacarita-vohāro ca tu dissati.

1091.

Tenāyaṃ puggalo satto, jāyatijjiyyatīti ca;

Mīyatīti ca tassāyaṃ, saṃsāroti pavuccati.

1092.

Mato jāto ca na sveva, khandhabhedopacārato;

Nāparo sveva santānabhedābhāvopacārato.

1093.

Nānattekattamiccevaṃ, puggalassopacārato;

Ucchedasassatattaṃ vā, tasmā nopeti puggalo.

1094.

Iccāyaṃ puggalo nāma, satto saṃsārakārako;

Khandhādikamupādāya, paññattoti pavuccati.

1095.

Tasmā puggalasaṅkhātā, saṃsāropanibandhanā;

Sattapaññatti nāmāti, viññātabbā vibhāvinā.

1096.

Ajjhattikā ca kesādikoṭṭhāsā bāhiresu ca;

Bhūmipabbatapāsāṇatiṇarukkhalatādikā.

1097.

Bhūtasambhāranibbattivibhāgaparikappitā;

Tamupādāya sambhārapaññattīti pavuccati.

1098.

Bhūtasambhārasaṇṭhānavibhāgaparikappitā;

Saṇṭhānapaññatti nāma, thambhakumbhādikā matā.

1099.

Bhūtasambhārasaṅghātavisesaparikappitā;

Saṅghātapaññatti nāma, rathagehādikā matā.

1100.

Bhūtasambhāravisesapariṇāmapakappitā;

Pariṇāmapaññattīti, dadhibhattādikā matā.

1101.

Itthamajjhattabahiddhā, dhammā sambhārasambhūtā;

Santānavutti saṅketasiddhā paññatti pañcadhā.

1102.

Tathā tathā samuppannavikappābhogasammatā;

Vikappapaññatti nāma, kālākāsadisādikā.

1103.

Taṃ taṃ nimittamāgamma, tatopaṭṭhānakappitā;

Upaṭṭhānapaññattīti, paṭibhāgādikā matā.

1104.

Visesākāramattāpi, atthantarapakappitā;

Ākārapaññatti nāma, viññattilahutādikā.

1105.

Taṃ taṃ kāraṇamāgamma, tathā vohārakappitā;

Vohārapaññatti nāma, kathināpattiādikā.

1106.

Bālo yo so ca me attā,

So bhavissāmi maṃ ca tu;

Nicco dhuvo sassatoti -

Ādikā pana sabbathā.

1107.

Tabbohāranimittānaṃ, abhāvepi pavattito;

Abhinivesapaññatti, nāma titthiyakappitā.

1108.

Iccevaṃ lokasāsanatitthāyatanakappitā;

Santānamuttasaṅketasiddhā atthāpi pañcadhā.

1109.

Saṅkānavuttisantānamuttabhedavasā dvidhā;

Atthapaññatti nāmāyaṃ, dasadhā paridīpitā.

1110.

Iti vuttappakāresu, paññattatthesu paṇḍitā;

Paññattimattaṃ sandhāya, voharanti yathākathaṃ.

1111.

Tadaññe pana bālā ca, titthiyāpi akovidā;

Paññattimatidhāvitvā, gaṇhanti paramatthato.

1112.

Te tathā gahitākārā, aññāṇagahitā janā;

Micchattābhiniviṭṭhā ca, vaḍḍhanti bhavabandhanaṃ.

1113.

Duvidhesupi atthesu, tasmā paṇḍitajātiko;

Paramatthapaññattīsu, vibhāgamiti lakkhayeti.

Iti paññattivibhāge atthapaññattikathā niṭṭhitā.

Aṭṭhavīsatimo paricchedo.

Ekūnatiṃsatimo paricchedo

29. Nāmapaññattikathā

1114.

Nāmavohārasaṅketakāraṇopanibandhanā;

Yathāvuttatthasaddānaṃ, antarā cintanā gatā.

1115.

Nāmapaññatti nāmāyaṃ, atthasaddavinissaṭā;

Taṃdvayābaddhasaṅketañeyyākāropalakkhitā.

1116.

Yā gayhati nāmaghosagocaruppannavīthiyā;

Pavattānantaruppanna-manodvārikavīthiyā.

1117.

Mañcapīṭhādisaddaṃ hi, sotaviññāṇavīthiyā;

Sutvā tameva cintetvā, manodvārikavīthiyā.

1118.

Tato saṅketanipphannaṃ, nāmaṃ cintāya gayhati;

Nāmapaññattiatthā tu, tato gayhanti sambhavā.

1119.

Saddanāmatthapaññattiparamatthavasena hi;

Catudhā tividhā vātha, cintanā tattha icchitā.

1120.

Itthamaṭṭhakathāmaggaṃ, vaṇṇentena hi dassito;

Nayo ācariyeneti, vibhāgoyaṃ pakāsito.

1121.

Natthaññā kāci viññatti, vikārasahito pana;

Saddova nāmapaññatti, iccekaccehi vaṇṇitaṃ.

1122.

Tadetaṃ nāmapaññattibhāvenekavidhampi ca;

Neruttikayādicchakavasā nāmaṃ dvidhā bhave.

1123.

Saññāsu dhāturūpāni, paccayañca tato paraṃ;

Katvā vaṇṇāgamādiñca, saddalakkhaṇasādhitaṃ.

1124.

Neruttikamudīrenti, nāmaṃ yādicchakaṃ padaṃ;

Yadicchāya katamattaṃ, byañjanatthavivajjitaṃ.

1125.

Tividhampi tadanvatthakādimañcopacārimaṃ;

Nibbacanatthasāpekkhaṃ, tatthānvatthamudīritaṃ.

1126.

Yadicchākatasaṅketaṃ, kādimañcopacārimaṃ;

Atambhūtassa tabbhāvavohāroti pavuccati.

1127.

Tathā sāmaññanāmañca, guṇanāmañca kittimaṃ;

Opapātikamiccevaṃ, nāmaṃ hoti catubbidhaṃ.

1128.

Mahājanasammatañca, anvatthañceva tādisaṃ;

Tīṇi nāmāni candādināmaṃ tatthopapātikaṃ.

1129.

Yādicchakamāvatthikaṃ, nemittakamathāparaṃ;

Liṅgikaṃ ruḷhikañceti, nāmaṃ pañcavidhaṃ bhave.

1130.

Yādicchakaṃ yathāvuḍḍhaṃ, vacchadammādikaṃ pana;

Āvatthikaṃ nemittakaṃ, sīlavāpaññavādikaṃ.

1131.

Liṅgikaṃ diṭṭhaliṅgaṃ tu, daṇḍīchattītiādikaṃ;

Ruḷhikaṃ lesamattena, ruḷhaṃ gomahiṃsādikaṃ.

1132.

Vijjamānāvijjamāna-paññattobhayamissitā;

Vibhattā nāmapaññatti, chabbidhā hoti tattha hi.

1133.

Vijjamānapaññattīti, vijjamānatthadīpitā;

Vuccati khandhāyatana-dhātupañcindriyādikā.

1134.

Avijjamānapaññatti-nāmikā paramatthato;

Avijjamānamañcādi, atthapaññattidīpitā.

1135.

Vijjamānena avijja-mānapaññattināmikā;

Tevijjo chaḷabhiñño ca, sīlavā paññavāpi ca.

1136.

Avijjamānena vijja-mānapaññattināmikā;

Itthirūpaṃ itthisaddo, itthicittantiādikā.

1137.

Vijjamānena tu vijja-mānapaññattināmikā;

Cakkhuviññāṇaṃ ca cakkhu-samphasso cevamādikā.

1138.

Avijjamānenāvijja-mānapaññattināmikā;

Khattiyaputto brāhmaṇa-putto iccevamādikā.

1139.

Iti vuttānusārena, nāmapaññattiyā budho;

Sarūpaṃ visayañceva, vibhāgañca vibhāvaye.

1140.

Iccevaṃ paramatthā ca, yathāvuttā catubbidhā;

Paññatti duvidhā ceti, ñeyyatthā chabbidhā matāti.

Iti paññattivibhāge nāmapaññattikathā niṭṭhitā.

Ekūnatiṃsatimo paricchedo.

Niṭṭhito ca sabbathāpi paññattivibhāgo.

Nigamanakathā

1141.

Seṭṭhe kañcivare raṭṭhe, kāverinagare vare;

Kule sañjātabhūtena, bahussutena ñāṇinā.

1142.

Anuruddhena therena, aniruddhayasassinā;

Tambaraṭṭhe vasantena, nagare tañjanāmake.

1143.

Tattha saṅghavisiṭṭhena, yācitena anākulaṃ;

Mahāvihāravāsīnaṃ, vācanāmagganissitaṃ.

1144.

Paramatthaṃ pakāsentaṃ, paramatthavinicchayaṃ;

Pakaraṇaṃ kataṃ tena, paramatthatthavedināti.

Iti anuruddhācariyena racito

Paramatthavinicchayo niṭṭhito.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Γραμματοσειρά

Θέμα

Πλοήγηση και Αναζήτηση

03. Καθοριστική Ανάλυση της Υπέρτατης Πραγματικότητας

Κανόνας Πάλι

Κυρίως κείμενο

Σχόλια

Υποσχόλια

Σελιδοδείκτες

Πώς μπορώ να βοηθήσω;

Sattamo paricchedo

7.

Bhūmipuggalasambhavakathā

Aṭṭhamo paricchedo

2.

Cetasikavibhāgo

8.

Cetasikasampayogakathā

Navamo paricchedo

9.

Cetasikasaṅgahakathā

10.

Pabhedakathā

Ekādasamo paricchedo

11.

Rāsisarūpakathā

Dvādasamo paricchedo

12.

Rāsivinicchayakathā

Terasamo paricchedo

13.

Rāsiyogakathā

Cuddasamo paricchedo

14.

Rāsisambhavakathā

Pannarasamo paricchedo

15.

Rāsisaṅgahakathā

Soḷasamo paricchedo

16.

Cittuppādakathā

Sattarasamo paricchedo

17.

Diṭṭhisaṅgahakathā

Aṭṭhārasamo paricchedo

3.

Rūpavibhāgo

18.

Sarūpakathā

Ekūnavīsatimo paricchedo

19.

Pabhedakathā

Vīsatimo paricchedo

20.

Kalāpakathā

Ekavīsatimo paricchedo

21.

Uppattikathā

Dvāvīsatimo paricchedo

22.

Pakiṇṇakakathā

Tevīsatimo paricchedo

4.

Nibbānavibhāgo

23.

Mūlavisuddhikathā

Catuvīsatimo paricchedo

24.

Pariggahavisuddhikathā

Pañcavīsatimo paricchedo

25.

Vipassanāvuddhikathā

Chabbisatimo paricchedo

26.

Vuṭṭhānavisuddhikathā

Sattavīsatimo paricchedo

5.

Paññattivibhāgo

27.

Pabhedakathā