Aṭṭhamo paricchedo
2.
Cetasikavibhāgo
8.
Cetasikasampayogakathā
286.
Ñeyyā cetasi sambhūtā, dhammā cetasikā kathaṃ.
287.
Jīvitaṃ manasikāro, satta sādhāraṇā ime.
288.
Chando ca adhimokkho ca, cha pakiṇṇakanāmakā.
289.
Mānasesu pavattanti, vippakiṇṇā pakiṇṇakā.
290.
Alobho ca adoso ca, paññā majjhattatāpi ca.
291.
Nivajjāti pavuccanti, yugaḷā cha tatopare.
292.
Kammaññatā ca pāguñña-tā ca ujukatāti ca.
293.
Sammāvācā ca kammantā-jīvā ca viratittayaṃ.
294.
Pāpāhetukamuttesu, anavajjesu jāyare.
295.
Māno diṭṭhi ca saṃsayo;
Thinamiddhañca uddhaccaṃ,
Kukkuccañca tathā dasa.
296.
Honti cuddasa sāvajjā, sāvajjesveva sambhavā.
297.
Tesaṃ dāni pavakkhāmi, sampayogañca saṅgahaṃ.
298.
Cittena saddhi aṭṭhannaṃ, vippayogo na katthaci.
299.
Vicāropi ca tattheva, tatiyādivivajjite.
300.
Vīriyaṃ paṭhamāvajja-vipākāhetuvajjite.
301.
Adhimokkho vicikicchā-pañcaviññāṇavajjite.
302.
Vīsatekādasevātha, pakiṇṇakavivajjitā.
303.
Savicārekapaññāsa, sappītikamanā tathā.
304.
Sādhimokkhā pavuccanti, aṭṭhasattati mānasā.
305.
Pāpāhetukamuttesu, saddhādekūnavīsati.
306.
Paññā tu jāyate sattacattālīsesu sabbathā.
307.
Appamaññāṭṭhavīsesu, hitvā jhānaṃ tu pañcamaṃ.
308.
Kāmapuññesu sambhoti, yathāsambhavato visuṃ.
309.
Kadācideva sambhoti, ekekova na cekato.
310.
Pāpasādhāraṇā nāma, cattāro pāpasambhavā.
311.
Māno diṭṭhiviyuttesu, diṭṭhimānā na cekato.
312.
Kukkuccamiti cattāro, vicikicchā tu kaṅkhite.
313.
Iti cuddasa sāvajjā, sāvajjesveva nicchitā.
314.
Issāmaccherakukkuccā, aññamaññaṃ visuṃ na vāti.
Iti cetasikavibhāge cetasikasampayogakathā niṭṭhitā.
Aṭṭhamo paricchedo.
Navamo paricchedo
9.
Cetasikasaṅgahakathā
315.
Saddhādi pañcavīseti, aṭṭhatiṃsa samissitā.
316.
Sattatiṃseva dutiye, paññāmattavivajjitā.
317.
Chattiṃseva catutthamhi, paññāpītidvayaṃ vinā.
318.
Pañcatiṃsa catuttiṃsadvayaṃ tettiṃsakaṃ kamā.
319.
Tettiṃsā ceva dvattiṃsadvayekattiṃsakaṃ kamā.
320.
Pañcatiṃseva paṭhame, rūpāvacaramānase.
321.
Catutthe pana pītiñca, appamaññañca pañcame.
322.
Tettiṃsa ceva dvattiṃsa, samatiṃsañca labbhare.
323.
Bhūmārammaṇabhedañca, aṅgānañca paṇītataṃ.
324.
Chattiṃsānuttare honti, paṭhamajjhānamānase.
325.
Pītiṃ hitvā catutthe ca, pañcamepi ca sabbathā.
326.
Catuttiṃsañca tettiṃsa, tathā tettiṃsa cāpare.
327.
Ekūnasaṭṭhicittesu, aṭṭhatiṃsānamīrito.
328.
Ekamekaṃ gahetvā ca, paccakkhāya ca sabbathā.
329.
Rūpajjhānacatukke ca, kattabboyampi saṅgaho.
330.
Anavajjesu viññeyyo, cittuppādesu saṅgaho.
331.
Ñatvā yojeyya medhāvī, sāvajjesu ca saṅgahaṃ.
332.
Cattāro pāpasāmaññā, dhammā sattarasevime.
333.
Dutiye lobhamānena, yathāvuttā ca tattakā.
334.
Catutthepi vinā pītiṃ, lobhamānena tattakā.
335.
Labbhanti dosakukkucca-macchariyāhi vīsati.
336.
Thinamiddhenekavīsa, vīsa dvevīsatikkamā.
337.
Hitvā vimokkhaṃ kaṅkhañca, gahetvā kaṅkhite tathā.
338.
Dvādasāpuññacittesu, viññātabbā vibhāvinā.
339.
Catuttiṃsāpi viññeyyā, saṅgahā tattha viññunā.
340.
Ñeyyāhetukacittesu, saṅgahaṃ kamato kathaṃ?
341.
Hasituppādacittamhi, dvādaseva pakāsitā.
342.
Ekādasa yathāvuttā, dhammā dvīsupi desitā.
343.
Dasa honti yathāvuttā, hitvā vīriyapītiyo.
344.
Iccāhetukacittesu, pañcadhā saṅgaho ṭhito.
345.
Cittena saha saṅgayha, gaṇeyyāpi ca paṇḍito.
346.
Ekūnacattālīseti, sabbatthekādhikaṃ naye.
347.
Saṅgahā sampayuttānaṃ, tālīsekūnakā kathā.
348.
Appamaññā viratīti, nava dhammā yathārahaṃ.
349.
Parivatteti sabbattha, vedanā tu yathārahaṃ.
350.
Phassādayo chaḷevāti, na calantaṭṭhavīsati.
351.
Na calanti dasa aññe, cuddasā cha ca sambhavāti.
Iti cetasikavibhāge cetasikasaṅgahakathā niṭṭhitā.
Navamo paricchedo.
Dasamo paricchedo
10.
Pabhedakathā
352.
Sahagatā sahajātā, saṃsaṭṭhā sahavuttino.
353.
Cittacetasikā dhammā, aṭṭhārasavidhāpi ca.
354.
Cittuppādapabhedena, bhinditabbā vibhāvinā.
355.
Sattasataṃ dasa dve ca, sabbe honti samissitā.
356.
Apuññā kāmapuññā ca, mahāpākā mahākriyā.
357.
Pañcapaññāsa sabbepi, vitakkā honti bheditā.
358.
Ekādasāpare ceti, chasaṭṭhi paridīpitā.
359.
Catukkā ceva cattāro, sitañca sukhatīraṇaṃ.
360.
Iccevamekapaññāsa, pītiyo honti sabbathā.
361.
Bhinnamevaṃ tu vīriyaṃ, tesattatividhaṃ bhave.
362.
Chandā bhavanti sabbepi, saṭṭhibhedā navuttarā.
363.
Sāvajjā cānavajjā ca, vicikicchāvivajjitā.
364.
Tisataṃ navuti dve ca, bhinnā honti pakiṇṇakā.
365.
Sahassañca satañcekaṃ, ekavīsañca sabbathā.
366.
Pañcatiṃsāti paññāpi, sattatālīsadhā kathā.
367.
Aṭṭhavīsappamaññevaṃ, chappaññāsa bhavanti ca.
368.
Honti soḷasadhā bhinnā, aṭṭhatālīsa piṇḍitā.
369.
Sahassadvisatañceva, dvi ca sattati bhedato.
370.
Aṭṭhatālīsadhā honti, te sabbe paripiṇḍitā.
371.
Catudhā diṭṭhimāno ca, catudhā diṭṭhiyo visuṃ.
372.
Sāvajjā sattadhā vuttā, bhinnāsīti tikuttarā.
373.
Dvisahassañca tu sataṃ, bhavantekūnasaṭṭhi ca.
374.
Bhinditvā jhānabhedena, gahetabbā anuttarā.
375.
Aṭṭheva kasmā gayhanti, abhedenāti lakkhaye.
376.
Iccekamekadasadhā, catutālīsa piṇḍitā.
377.
Appanā tattha sabbāpi, aṭṭhapaññāsa dīpitā.
378.
Appanā tattha sabbāpi, chabbīsati pakāsitā.
379.
Pubbenivāsānussati, dibbacakkhūti pañcadhā.
380.
Kusalañca kriyā ceti, bheditaṃ duvidhampi ca.
381.
Āsavakkhayañāṇañca, chaḷabhiññā pavuccare.
382.
Sattasattati jhānāni, aṭṭhasaṭṭhi panappanā.
383.
Pacitāni ca cittāni, ekatiṃsasataṃ siyunti.
Iti cetasikavibhāge pabhedakathā niṭṭhitā.
Dasamo paricchedo.
Ekādasamo paricchedo
11.
Rāsisarūpakathā
384.
Gatarāsivasenātha, aṭṭhārasavidhaṃ kathaṃ.
385.
Maggabalahetukamma-pathalokiyarāsayo.
386.
Yuganandhā ca samathā, tathā yevāpanāti ca.
387.
Phassapañcakarāsīti, pañca dhammā pakāsitā.
388.
Sukhaṃ dukkhamupekkhāti, satta jhānaṅganāmakā.
389.
Paññā catubbidhā vuttā, mano pañcāpi vedanā.
390.
Bāvīsatindriyā nāma, dhammā soḷasa desitā.
391.
Majjhe aññindriyaṃ ante, aññātāvindriyanti ca.
392.
Tihetukesu sesesu, ekaṃ paññindriyaṃ mataṃ.
393.
Domanassamupekkhāti, pañcadhā vedanā kathā.
394.
Cakkhusotaghānajivhākāyitthipurisindriyā.
395.
Tasmā nāmindriyāneva, dasapañca viniddise.
396.
Sammāsati samādhi ca, micchādiṭṭhi ca dhammato.
397.
Sammāmicchāti saṅkappo, vāyāmo ca samādhi ca.
398.
Ahirīkamanottappaṃ, dukaṃ lokavināsakaṃ.
399.
Kaṇhasukkavasenāpi, paṭipakkhe akampiyā.
400.
Lobhālobhādikā tikā;
Momūhe kaṅkhituddhaccā,
Tattha vuttāti aṭṭhadhā.
401.
Sammādiṭṭhinabhijjhā ca, abyāpādo ca cetanā.
402.
Lokapālavināsāti, vuttā lokadukā dvidhā.
403.
Sati ca sampajaññañca, upakāradukaṃ bhave.
404.
Paggaho ca avikkhepo, samathaddukamīritaṃ.
405.
Te ṭhapetvāvasesā tu, yevāpanakanāmakā.
406.
Uddhaccaṃ manasikāro, pañcāpaṇṇakanāmakā.
407.
Kukkuccamappamaññā ca, tisso viratiyopi ca.
408.
Tato ca sesā sabbepi, niyatāti pakittitā.
409.
Tasmā yevāpanāteva, dhammā soḷasa desitā.
410.
Sarūpeneva niddiṭṭhā, cittuppādesu sabbathā.
411.
Tathānuttaracittesu, niyataṃ viratittayaṃ.
412.
Hirottappabaladvayaṃ;
Alobho ca adoso ca,
Lobho doso ca diṭṭhi ca.
413.
Uddhaccaṃ viratittayaṃ;
Soḷasete yathāyogaṃ,
Dvīsu ṭhānesu desitā.
414.
Samādhi chasu paññā ca, sattaṭṭhānesu dīpitā.
415.
Sesā dvattiṃsati dhammā, sabbepi avibhattikāti.
Iti cetasikavibhāge rāsisarūpakathā niṭṭhitā.
Ekādasamo paricchedo.
Dvādasamo paricchedo
12.
Rāsivinicchayakathā
416.
Phassā cakkhādisamphassā, chabbidhā sattadhāpi ca.
417.
Saññā ca cetanā ceva, bhinnā chadhā ca sattadhā.
418.
Āhārā ca yathāyogaṃ, phassapañcakarāsiyaṃ.
419.
Mūlarāsi ca so sabba-saṅgahoti pavuccati.
420.
Indriyāni ca bāvīsa, dhammato pana soḷasa.
421.
Chaḷeva hetuyo tattha, desitā kaṅkhituddhavā.
422.
Sesāva dasadhammehi, samānā caturāsayo.
423.
Samādhi sattadhā hoti, vīriyaṃ pana pañcadhā.
424.
Dvidhā cittādayo honti, dasapañceva sambhavā.
425.
Hitvā rūpindriyānete, vibhāgā aṭṭhadhā kathaṃ.
426.
Niravajjā cha yugaḷā, sāvajjamohakaṅkhitā.
427.
Dvādasā ceti sabbepi, dvattiṃsakekadhā tathā.
428.
Balesu lokiyā vuttā, lokiye ca dukadvaye.
429.
Cattāro heturāsiyaṃ;
Micchādiṭṭhi ca maggaṅge,
Pañcakammapathepi te.
430.
Maggahetūsu ceveti, dvidhā pañcadasa ṭhitā.
431.
Vedanā mūlarāsimhi, tathā jhānindriyesu ca.
432.
Catudhā sati tattheva, vīriyampi ca pañcadhā.
433.
Tattheva dasadhā paññā, hetukammapathesu ca.
434.
Chaḷekakā pañcadasa, dvattiṃsa ca yathākkamaṃ.
435.
Tepaññāseva dhammā ca, aṭṭhārasa ca rāsayo.
436.
Cittuppādaparicchede, uddesanayasaṅgaho.
437.
Yevāpanakanāmena, soḷaseva yathārahaṃ.
438.
Vuttānekūnanavuti, niyatāneva sambhavā.
439.
Cittacetasikānaṃ tu, vasena paridīpaye.
440.
Cittacetasikānaṃ tu, kamato rāsinicchayoti.
Iti cetasikavibhāge rāsivinicchayakathā niṭṭhitā.
Dvādasamo paricchedo.
Terasamo paricchedo
13.
Rāsiyogakathā
441.
Tesamevātha yogampi, cittuppādesu dīpaye.
442.
Sabbepi rāsayo honti, yathāsambhavato kathaṃ.
443.
Indriyaṭṭhakarāsī ca, maggapañcakarāsi ca.
444.
Dasāvasesā rāsī ca, lokapāladukādayo.
445.
Appamaññādvayañceva, tisso viratiyoti ca.
446.
Yevāpanakarāsī ca, labbhantiṭṭhārasāpi ca.
447.
Dhammā pana samatiṃsa, tattha honti sarūpato.
448.
Dhammā cekūnatālīsa, bhavanti pana sambhavā.
449.
Avasesā tu sabbepi, avibhattikanāmakā.
450.
Sattavīsa ca satteko, dvekeko ca yathākkamaṃ.
451.
Yathāsambhavavuttito, pañcadhā niyatā kathā.
452.
Paccekañca gahetvāpi, sattadhā yojanakkamo.
453.
Pañcakkhattuñca yojeyya, pañcatiṃsāti paṇḍito.
454.
Sarūpayevāpanake, niyatāniyate yathā.
455.
Labbhamānānumānena, sallakkhento tahiṃ tahiṃ.
456.
Vedanā parivattento, kāmapuññe ca sesake.
457.
Appamaññā ca hitvātha, mahāpāke ca yojaye.
458.
Pañcame appamaññāya, hitvā rūpe ca yojaye.
459.
Lokuttarindriyañceva, gahetvā viratittayaṃ.
460.
Upekkhitāni tevīsa, pañcamajjhāne ca sabbathā.
461.
Appamaññā rūpajjhāna-catukke ca mahākriye.
462.
Natthidvayampi āruppe, mahāpāke ca pañcame.
463.
Hānibuddhivasā sesā, na calanti kudācanaṃ.
464.
Dvayadvayavasā ceva, jhānapañcakatopi ca.
465.
Sāvajjesupi viññeyyā, viññunā rāsayo kathaṃ.
466.
Jhānapañcakarāsī ca, tathevindriyapañcakaṃ.
467.
Lokanāsakarāsī ca, samatho samathaddukā.
468.
Cattāro ceti labbhanti, tatthekādasa rāsayo.
469.
Tāni yevāpanakehi, chattiṃseva bhavanti ca.
470.
Savibhattikanāmā ca, nava dhammā pakāsitā.
471.
Ekādasa chaḷekā ca, kameneko punekako.
472.
Yojanānayabhedo ca, tasmā tattha na vijjati.
473.
Kukkuccamiti sāvajje, chaḷevāniyatā matā.
474.
Thinamiddhaṃ tayo sesā, paṭighadvayayogino.
475.
Chattiṃsa mānasā sabbe, hontāniyatayogino.
476.
Dve dvāvīsaṃ tayo ceva, nava cātha yathākkamaṃ.
477.
Tadaññesupi yojeyya, sāvajjesu yathākkamaṃ.
478.
Mohamūle kaṅkhuddhaccaṃ, gahetvā heturāsiyaṃ.
479.
Vedanaṃ parivattento, dosamūle ca paṇḍito.
480.
Pītiṃ chandañca momuhe;
Kaṅkhite adhimokkhañca,
Hitvā yojeyya rāsayo.
481.
Kaṅkhite parihīnāva, indriyādīsu pañcasu.
482.
Ahetukepi viññeyyā, yathāsambhavato kathaṃ.
483.
Phassapañcakarāsī ca, jhānaṭṭhānadukaṃ tathā.
484.
Eko manasikāroti, cattāro rāsayo siyuṃ.
485.
Ekadvayatikaṭṭhānā, chaḷeko ca punekako.
486.
Vitakko ca vicāro ca, adhikā jhānarāsiyaṃ.
487.
Vīriyañca samādhiñca, labbhatindriyarāsiyaṃ.
488.
Yevāpanādhimokkho ca, pañcaviññāṇavajjite.
489.
Sāvajje dvādasāpare;
Yogā hetumhi pañcete,
Tālīsekūnakā kathāti.
Iti cetasikavibhāge rāsiyogakathā niṭṭhitā.
Terasamo paricchedo.
Cuddasamo paricchedo
14.
Rāsisambhavakathā
490.
Navabhiṃsatisambhinnā, dasa dve savibhattikā.
491.
Sattavīsati satteko, dvayameko punekako.
492.
Aṭṭhavīsatisambhinnā, daseva savibhattikā.
493.
Aṭṭhārasa ca satteko, eko cekova pāpake.
494.
Terasettha asambhinnā, tayova savibhattikā.
495.
Iccānavajjā sāvajjā-hetuke yoganicchayo.
496.
Ahetuke ca maggādirāsayo natthi cuddasa.
497.
Cittuppādamhi nattheva, natthobhayamahetuke.
498.
Gahetabbā tu sabbattha, sādhāraṇā pakiṇṇakā.
499.
Jhānaṅgayogabhedena, rāsibhedaṃ tahiṃ tahiṃ.
500.
Catuvīsa parittesu, catudhā bhedamuddise.
501.
Karuṇāmuditā honti, kāmapuññamahākriye.
502.
Tasmā na pañcamāruppe, mahāpāke anuttare.
503.
Jhānānaṃ tulyapākattā, tappākesu ca labbhare.
504.
Sampatte ca samādāne, kāmapuññesu labbhare.
505.
Magge ca tulyapākattā, phale ca niyatā siyuṃ.
506.
Lokiye labbhamānāpi, visuṃ ceva siyuṃ na vā.
507.
Sarūpayevobhayakā, niyataṭṭha chaḷetare.
508.
Tattha cekaggatā natthi, indriyādīsu kaṅkhite.
509.
Uddhaccamekādasasu, majjhattamanavajjake.
510.
Aṭṭhaṭṭhavīsacatūsu, pañcadvīsu yathākkamaṃ.
511.
Savibhattikamaññattha, avibhattikameva taṃ.
512.
Iti sādhu sallakkheyya, sambhavāsambhavaṃ budhoti.
Iti cetasikavibhāge rāsisambhavakathā niṭṭhitā.
Cuddasamo paricchedo.
Pannarasamo paricchedo
15.
Rāsisaṅgahakathā
513.
Ekadvattiṃsahīnā ca, tiṃsa dhammānavajjake.
514.
Ekādasa dasa nava, sattadhāhetuke pana.
515.
Vibhattā tehi yuttā ca, cittuppādā yathākkamaṃ.
516.
Aṭṭhāraseti sattete, anavajjā tathetare.
517.
Pañcātha dasadhāpare;
Sāvajjāhetukā ceti,
Koṭṭhāsā honti cuddasa.
518.
Nava dve dve tatheko ca, yevāpanakasaṅgahā.
519.
Dve dve dve tīṇi cekaṃ dve, aṭṭha dasa yathākkamaṃ.
520.
Tikaṭṭhakādike satta, ṭhitā niyatasaṅgahā.
521.
Catudhā dvīsu catūsu, catūsu dvīsu caṭṭhitā.
522.
Tikadvekādhikā dhammā, dasaṭṭha ca yathākkamaṃ.
523.
Tehi yuttā panaṭṭhātha, vīsa dve dve tikekakā.
524.
Pañcamānuttarāruppe, natthāniyatasambhavo.
525.
Tepaññāsāvasesā tu, sabbe niyatayogino.
526.
Sarūpayevobhayakā, tividhevaṃ tu saṅgahā.
527.
Tato puna vibhāveyya, sabbasaṅgāhikaṃ nayaṃ.
528.
Navadhā anavajjesu, tehi yuttā ca mānasā.
529.
Tevīsa kamato satta, dve ca pañcadasāpare.
530.
Ekūnavīsa vīsātha, vīsekadvitayādhikā.
531.
Dasapañca dvikekāti, bhavantekūnavīsati.
532.
Sakkā vuttanayeneva, viññātuṃ pana viññunāti.
Iti cetasikavibhāge rāsisaṅgahakathā niṭṭhitā.
Pannarasamo paricchedo.
Soḷasamo paricchedo
16.
Cittuppādakathā
533.
Cittuppādānamevātha, ñātabbo bhedasaṅgaho.
534.
Jhānindriyamaggabalā, yevāpanapathādito.
535.
Tisso ca vedanā vuttā, sambhogatthavisesato.
536.
Upekkhindriyamiccevaṃ, pañcindriyavibhāgato.
537.
Somanassaṃ domanassaṃ, iti nāmaṃ labhanti na.
538.
Somanassaṃ domanassaṃ, iti nāmaṃ labhanti ca.
539.
Pañcapaññāsacittesu, tadaññesu pakāsitā.
540.
Domanassindriyayuttaṃ, paṭighadvayamānasaṃ.
541.
Somanassindriyayuttā, dvāsaṭṭhividha mānasā.
542.
Hontipekkhindriyayuttā, pañcapaññāsa mānasā.
543.
Adukkhamasukhayuttā, pañcapaññāsupekkhakā.
544.
Nāmarūpañca kamato, āharantīti desitā.
545.
Viññāṇañceti cattāro, upatthambhā ca sambhavā.
546.
Āhārārūpino tayo;
Kabaḷīkāro āhāro,
Kāme kāyānupālako.
547.
Amoho ca tathāparo;
Lobho doso ca moho ca,
Hetū dhammā cha desitā.
548.
Navadvādasadhā tattha, vipākakriyabhedato.
549.
Puññapākakriyābhedā, tālīsa catunūnakā.
550.
Voṭṭhabbane ca hasite, hetu nāma na vijjati.
551.
Moho ca paṭighadvaye;
Doso moho ca labbhanti,
Moho ekova momuhe.
552.
Alobhādidvayaṃ bhave;
Tato sesesu sabbattha,
Alobhāditayopi ca.
553.
Bāvīsa dvekahetukā, aṭṭhārasa ahetukā.
554.
Sahajātādhipā dhammā, vuttādhipatayo siyuṃ.
555.
Ārammaṇādhipanāmena, tadālambaṇamīritaṃ.
556.
Dvihetukesu sambhoti, vīmaṃsādhipatiṃ vinā.
557.
Lobhamūle ca sāvajje, labbhatālambaṇādhipo.
558.
Mahaggatānuttaresu, niyatāva yathārahaṃ.
559.
Natthevālambaṇādhipo;
Momūhāhetuke pāke,
Lokiye ca na kocipi.
560.
Ubhayāniyatādhippā, sahajāniyatādhipā.
561.
Aṭṭhaṭṭhārasa vīsaṃ cha, sattatiṃsa yathākkamaṃ.
562.
Tividhādhipayuttā ca, vimuttāpi ca sabbathā.
563.
Sattatiṃsatividhāti, catudhevampi niddise.
564.
Ālambādhipayuttā ca, vippamuttāpi sabbathā.
565.
Sattatiṃsati ceveti, catudhevampi niddise.
566.
Ālambādhipaladdhā ca, ubhayādhipalābhino.
567.
Sesā nirādhipā sabbe, sattatiṃsāpi sabbathā.
568.
Jhānindriyamaggabala-vasenāpi vibhāvaye.
569.
Hetuparañca maggaṅgaṃ, balaṃ vīriyapacchimaṃ.
570.
Ahetuke ca maggaṅgaṃ, balañcāvīriye yathā.
571.
Maggindriyabalaṭṭhesu, samādhi ca na kaṅkhite.
572.
Paññānuttaracittesu, indriyattayabhājitā.
573.
Tehi yuttā ca viññeyyā, cittuppādā yathākkamaṃ.
574.
Paṭhamajjhānacittā ca, pañcajhānaṅgikā matā.
575.
Dutiyajjhānacittā ca, catujhānaṅgikā siyuṃ.
576.
Catutthapañcamāruppā, jhānaṅgadvayayogino.
577.
Itthaṃ jhānānaṃ bhedena, pañcadhā mānasā ṭhitā.
578.
Catuttiṃsa dasevātha, gaṇikā tu yathākkamaṃ.
579.
Tihetukesu sabbesu, lokiyesu panaṭṭhadhā.
580.
Sitavoṭṭhabbanā puññe, pañcadhāva pakāsaye.
581.
Tīṇindriyāni vuttāni, sesāhetukamānase.
582.
Ekañca soḷasa ceti, chabbidhā tattha saṅgaho.
583.
Sattamaggaṅgikaṃ nāma, sesaṃ jhānamanuttaraṃ.
584.
Pañcamaggaṅgikā nāma, cittuppādā pakāsitā.
585.
Ñāṇena vippayuttā ca, catumaggaṅgikā matā.
586.
Diṭṭhiyā vippayuttā ca, maggaṅgattayayogino.
587.
Amaggāhetuko ceti, sattadhā tattha saṅgaho.
588.
Tālīsa kamato satta, ekañcaṭṭhadasāpare.
589.
Ñāṇena vippayuttesu, cha balāni samuddise.
590.
Dvibalaṃ sitavoṭṭhabbaṃ, abalaṃ sesamīritaṃ.
591.
Dvādasekādasekaṃ dve, soḷaseti yathākkamaṃ.
592.
Catuvīsati sabbepi, jhānaṅgādivasā kathā.
Iti cetasikavibhāge cittuppādakathā niṭṭhitā.
Soḷasamo paricchedo.
Sattarasamo paricchedo
17.
Diṭṭhisaṅgahakathā
593.
Khandhādayo ca koṭṭhāsā, uddiṭṭhā hi yathārahaṃ.
594.
Khandhādirāsayo vāpi, viññeyyā dāni sambhavā.
595.
Saññā ca saññākkhandhoti, chabbidhāpi pakāsitā.
596.
Vuttā viññāṇakāyā cha, viññāṇakkhandhanāmato.
597.
Arūpino ca cattāro, pañcakkhandhā pavuccare.
598.
Cakkhuviññāṇadhātādisattaviññāṇadhātuyo.
599.
Dhammadhātūti ca vuttā, dvipaññāsāpi sabbathā.
600.
Oḷārikāni rūpāni, dasāyatanadhātuyo.
601.
Rūpasaddagandharasa-phoṭṭhabbāyatanāni ca.
602.
Khandhā ṭhapetvā nibbānaṃ, natthi paṇṇatti tīsupi.
603.
Iti missakasaṅkhepo, viññātabbo vibhāvinā.
604.
Ye sāvajjāva tesampi, saṅgaho dāni niyyate.
605.
Cattāro āsavā vuttā, tayo dhammā sarūpato.
606.
Oghā vuyhanato tathā;
Yojentīti ca yogāti,
Te cattāro ca desitā.
607.
Sīlabbataparāmāso, bhavarāgo tathāparo.
608.
Aṭṭha dhammā sarūpena, abhidhamme pakāsitā.
609.
Bhinditvā bhavarāgañca, rūpārūpavasā dvidhā.
610.
Dasa saṃyojanā vuttā, sutte satta sarūpato.
611.
Abhijjhākāyagantho ca, byāpādo ca pavuccati.
612.
Idaṃsaccābhiniveso, iti diṭṭhi vibhedito.
613.
Tathā uddhaccakukkuccaṃ, kaṅkhāvijjāti aṭṭhime.
614.
Micchādiṭṭhi panekāva, parāmāsoti vuccati.
615.
Diṭṭhisīlabbataṃ atta-vādupādānameva ca.
616.
Diṭṭhi sīlabbatamatta-vādo ceti mahesinā.
617.
Māno diṭṭhi ca saṃsayo;
Thinamuddhaccamevātha,
Lokanāsayugaṃ tathā.
618.
Dasete tu samānāva, parato ca sarūpato.
619.
Bhavarāgo avijjāti, cha sattānusayā matā.
620.
Taṇhā māno ca diṭṭhi ca, diṭṭhi taṇhā ca nissayā.
621.
Āsavoghayogaganthā, upādānā ca dubbidhā.
622.
Saṃyojanā kilesā ca, daseva parato ṭhitā.
623.
Dhammā sarūpato honti, yathāvuttesu rāsisu.
624.
Rūparāgārūparāga, iti lobho vibhedito.
625.
Attavādo parāmāso, iti diṭṭhi pavuccati.
626.
Sesā sapararāsīhi, samānā dvādasaṭṭhitā.
627.
Avijjā sattasu vuttā, paṭigho pana pañcasu.
628.
Tīsu dvīsu ca thīnanti, aṭṭhete savibhattikā.
629.
Chāvibhattikadhammāti, asambhinnā catuddasa.
630.
Honti diṭṭhiviyuttesu, pubbe vuttanayā pana.
631.
Bodhipakkhiyadhammānaṃ, saṅgahampi vibhāvaye.
632.
Subhaṃ sukhaṃ niccamattā, iti dvādasadhā ṭhitā.
633.
Asubhaṃ dukkhamaniccamanattāti upaṭṭhitā.
634.
Bhinnā visayakiccānaṃ, vasena pana sambhavā.
635.
Iti vuttā panekāva, sammāsati mahesinā.
636.
Anuppannuppannehi vā, nibbatti abhivuddhiyā.
637.
Sammappadhānā cattāro, iti vuttā mahesinā.
638.
Cattāro iddhipādāti, vibhattā caturādhipā.
639.
Paññindriyañca pañceva, bodhipakkhiyasaṅgahe.
640.
Iti bhinnā vibhattā ca, duvidhāpi mahesinā.
641.
Passaddhi ca samādhi ca, upekkhāti ca tādinā.
642.
Kāyacittavasā bhinnaṃ, katvā passaddhimekakaṃ.
643.
Sammāsati samādhī ca, maggo aṭṭhaṅgiko mato.
644.
Ekaṃ katvāna passaddhiṃ, asambhinnā catuddasa.
645.
Aṭṭhadhā sati sesā tu, samānapadarāsikā.
646.
Saddhā dvīsu vibhattāti, pañcete savibhattikā.
647.
Pīti passaddhipekkhā ca, saṅkappo viratittayaṃ.
648.
Lokuttaresu sambhonti, sabbathāpi yathārahaṃ.
649.
Nibbedabhāvanākāle, chabbisuddhipavattiyaṃ.
650.
Yevāpanakarāsimhi, yathāsambhavato ṭhitā.
651.
Apathā ca sucaritā, tathā duccaritāpi ca.
652.
Upacārena vuccanti, vipākesu kriyesu vāti.
Iti cetasikavibhāge diṭṭhisaṅgahakathā niṭṭhitā.
Sattarasamo paricchedo.
Niṭṭhito ca sabbathāpi cetasikavibhāgo.